Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Uzņēmējs Andris Ramoliņš LTV raidījumā atklāja, ka viņam ir ziņotāji policijas sistēmā. Reakcija no valsts iestādēm vairāku dienu garumā nesekoja, un tas nozīmē, ka privātajiem uzņēmējiem drīkst būt savi ziņotāji tiesībsargājošajās institūcijās.

Tomēr spēkā esošie likumi stingri regulē slepenas informācijas aprites un glabāšanas kārtību. Atbilstoši Kriminālprocesa likumam ziņas par kriminālprocesu pirmstiesas izmeklēšanas stadijā ir slepenas, savukārt pieeja slepenai informācijai tiesībsargājošajās iestādēs, piemēram, atbilstoši Operatīvās darbības likumam var būt valsts drošības iestādēm, arī operatīvās darbības subjektiem. Nedz A. Ramoliņš, nedz viņam piederošā  SIA “Stiga RM” pagaidām nav iekļauti operatīvās darbības subjektu sarakstā. 

Šā gada 8. novembrī LTV raidījumā 1:1 raidījuma vadītājs pieteica tēmu “Cik caurspīdīgs ir kokrūpniecības bizness”. Piesakot šo tēmu, LTV  ar kokrūpniecības uzņēmēja stāsta palīdzību centās atgādināt sabiedrībai par  valdošo korupciju Valsts ieņēmumu dienestā.    

Saruna ar A. Ramoliņu aizsākās par to kā valsts amatpersonas  mēģinājušas no uzņēmēja izspiest kukuli. Proti, no A. Ramoliņa VID darbinieki esot mēģinājuši izspiest 100 000 eiro lielu kukuli par krimināllietas neierosināšanu. Pateicoties KNAB darbinieku profesionālai rīcībai, noziegumu izdevies novērst – aizdomās turētie aizturēti un joprojām atrodoties apcietinājumā.  

Raidījuma septītajā minūtē  uzņēmējs atminējās savus piedzīvojumus: “Tas sākās pagājušā gada oktobrī. Manā rīcībā nonāca informācija, ka tiek gatavots, jāatzīst, kad man pateica, policijā, un, es nebiju pietiekami apķērīgs un nepadomāju, ka finanšu policija arī ir policija un mēs piektajā novembrī izsūtījām visām valsts augstākajām amatpersonām trauksmes cēlāja ziņojumu par to, ka manā rīcībā ir šāda informācija ka tiek gatavots šāds pasūtījums pret mani un manu ģimeni”. 

Raidījuma vadītājs Gundars Rēders: “Bet jums ir arī labi avoti?” 

A.Ramoliņš:  „Nu jā! Avotus es neizpaudīšu, jo tie vēl var nākotnē noderēt”.   

Atbilstoši Operatīvās darbības likumam ziņotāji var būt  tiem subjektiem, kuri veic operatīvās darbības, piemēram, izzināšanu, novērošanu, izsekošanu utt. Ar likumu šādas tiesības ir Satversmes aizsardzības birojam, Militārās izlūkošanas un drošības dienestam, Valsts drošības dienestam, Militārai policijai, Nodokļu un muitas policijai, VID Iekšējās drošības pārvaldei, Valsts robežsardzei, KNAB, Ieslodzījuma vietu pārvaldei, Iekšlietu ministrijas Iekšējās drošības birojam, Valsts policijas Kriminālpolicijai.

Pēc A. Ramoliņa izteikumiem, tādas varētu būt arī  A. Ramoliņam vai viņa pārstāvētajai SIA “Stiga  RM”. Savukārt operatīvā darbība nozīmē tiesiskas darbības, kuras ir vērstas uz informācijas iegūšanu. Šādai darbībai ir izzinošs raksturs. Parasti informācijas iegūšanu operatīvajā darbībā veic slepeni vai maskēti. 

Likums “Par valsts noslēpumu” nosaka, ka par valsts noslēpumu ir atzīstama, cita starpā, informācija “par Iekšlietu ministrijas struktūrvienību, valsts drošības un aizsardzības iestāžu rīcības un darbības plāniem ...”  

Kriminālprocesa likums nosaka, ka informācija par kriminālprocesu tā pirmstiesas izmeklēšanas stadijā arī ir slepena informācija. Cita starpā Kriminālprocesa 396.pants “Aizliegums izpaust pirmstiesas kriminālprocesā iegūtās ziņas” nosaka, ka “pirmstiesas kriminālprocesā iegūtās ziņas līdz tā pabeigšanai izpaužamas tikai ar izmeklētāja vai prokurora atļauju un viņa noteiktajā apjomā. Izmeklētājs vai prokurors rakstveidā brīdina personu par kriminālatbildību par šādu ziņu izpaušanu”. 

49 minūšu garajā sarunā ar R. Ramoliņu neizskanēja informācija, ka viņš būtu saņēmis atļauju iegūt no kriminālprocesa virzītājiem informāciju par sevi, savu ģimeni vai uzņēmumu.  

Tā vietā uzņēmējs visai detalizēti stāstīja par piedzīvoto operatīvajā spēlē, atklājot un aizturot iespējamos noziedzniekus: “Tas risks bija milzīgs, jo tā spēle bija, kurš kuru pirmais noķers. Mana gadījumā, teiksim, ja Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas pret mani būtu veikušas procesuālas darbības, pirms mums izdodas pierādīt, ka notiek pret mani noziegums, tad finālā es būtu tādā situācijā, ka man nebūtu iespējas. Man, visticamāk, aiztaisītu ciet visus banku kontus, man būtu problēmas ar kredītiem, man būtu problēmas ar visu, visu iespējamo finanšu sistēmā, un tas principā liegtu mums attīstību, un sistēma pati sevi segtu, respektīvi, neviens man neticētu, ka es neesmu šis noziedznieks.

Un paldies Dievam, ka mums šī spēle beidzās veiksmīgi, un jāsaka paldies, ka bija izcili KNAB operatīvie darbinieki un izmeklētāji, kas ļoti saprata situācijas nopietnību un izrādīja iniciatīvu, tai skaitā arī konspirāciju, kad mēs sapratām, ka varbūt mani arī izseko ikdienā, un ka izdevās šo lietu novest līdz izcilam rezultātam. Katru reizi, kad es tikos, es tiku pārmeklēts pilnīgi katru reizi, un nevarēja pielikt kā tagad studijā mikrofonu, jo man bija jānovelk krekls un mani apčamdīja, un varbūt tikai dzimumorgānus neaiztika, un paldies, ka ir augsti attīstītas tehnoloģijas kas ir viņu rīcībā.”   

Raidījumā gaitā iezīmējās vēl viens fragments, kurš liecināja par to, ka A. Ramoliņam patiesi varētu būt labi avoti tiesībsargājošajās iestādēs. Raidījumā vadītājs klaušināja uzņēmēju, vai patiesi VID darbojās pasūtījuma galds, kur var pasūtīt krimināllietas pret konkurentiem. A. Ramoliņš, atsaucoties uz avotiem tiesībsargājošajās institūcijās, teica: “Amatpersona man šajās sarunās atklāja to, ka šis pasūtījuma galds strādā uz abām pusēm, kā manā gadījumā safabricēt  procesu un, teiksim, izspiest naudu vai arī radīt problēmas, feikot procesu vai viltot procesu”.

Novērtē šo rakstu:

73
12

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...