Kolaboranta Vonsoviča spriedumi: maigi sodi par meitenes pazemošanu īpaši vardarbīgā veidā
PIETIEK02.02.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pietiek turpina pārpublicēt jaunajā grāmatā „Kolaborants” publicētos spriedumus, ko okupācijas gados taisījis padomju kolaborants - Latvijas PSR Rīgas pilsētas Kirova rajona tiesas tiesnesis, tagadējais miljonārs un „politiskajai elitei” pietuvinātais advokāts Romualds Vonsovičs.
Latvijas PSR Rīgas pilsētas Kirova rajona tautas tiesnesis Romualds Vonsovičs 1985. gada 13. augustā par grupveida mērķtiecīgām darbībām, kas izpaudās, ciniski un cietsirdīgi ņirgājoties par meiteni, fiziski viņu ietekmējot un necienīgi pret viņu izturoties, notiesāja Rīgas 12. profesionāli tehniskās skolas vienas grupas audzēkņus – 1968. gada 16. jūlijā dzimušo Romanu B., 1968. gada 24. septembrī dzimušo Valentīnu Č., 1968. gada 29. maijā dzimušo Ināru K., 1968. gada 25. jūlijā dzimušo Jūliju R. un 1967. gada 23. aprīlī dzimušo Arni G. Tikai trīs no viņiem saņēma reālu cietumsodu – trīs un divus gadus ieslodzījumā.
Lasot tiesas materiālus, grūti saprast, kas mudināja padomju tiesnesi uz tik maigu spriedumu. Rudens talkas mēneša pēdējā dienā, naktī uz 1984. gada 28. augustu, Madonas rajona sovhozā “Vestiena” Rīgas 12. profesionāli tehniskās skolas audzēkņi, izmantojot to, ka meistars viņus nepieskatīja, savā mītnē tūristu bāzē “Klauģi” izdarīja grupveida noziegumu. Ap pusnakti Romans B. un Jūlija R. Arņa G. klātbūtnē pieprasīja savai kursabiedrenei, lai viņa izģērbjas kaila, bet, kad viņa vilcinājās to darīt, abi viņai sita. Kad meitene paklausīja, sāka sist arī Arnis G. Tad viņiem pievienojās citi jaunieši, un visi devās uz bāzes pirti, kur Ināra K. ierosināja meiteni izvarot, taču puiši nepiekrita.
Pēc tam Ināra K. mudināja zēnus likt dzimumlocekli meitenes mutē. Kad Valentīns Č. tā arī izdarīja, Arnis G. sauca, lai viņa sūkājot to kā saldējumu. Pēc tam Ināra K. ierosināja bāzt meitenes dzimumorgānos pudeli, bet pudele neatradās, tāpēc izmantoja turpat atrastu kartupeli. Meiteni atkal sita un spārdīja ar kājām, galvenokārt to darīja Jūlija K. un Ināra K. Tas turpinājās arī tad, kad jaunieši atgriezās guļamtelpā. Meitenei tika nodarīti viegli miesas bojājumi, kā arī uz viņu spļāva un lika spļaudekļus uzlaizīt. Pāridarījumi un ņirgāšanās turpinājās aptuveni divas stundas, bet Ināra K. viņu sita arī vēl no rīta. Iemesls esot bijis tas, ka meitene talkas laikā esot draudzējusies ar vietējo puisi.
Par šādu cinismu, vardarbību, neķītrām darbībām un cilvēka cieņu aizskarošu izturēšanos padomju tiesnesis Romualds Vonsovičs Valentīnu Č. un Romanu B. notiesāja uz trim gadiem, bet Arni G. uz 2 gadiem vispārējā režīma cietumā, apcietinot viņus tiesas zālē. Taču Jūliju R. un Ināru K. padomju tiesnesis nolēma atzīt par vainīgām, bet atbrīvot no soda.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
