Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Manuprāt Satversmes esošais ievads ir lakonisks un pilnīgs. Egila Levita ideja, ka nepieciešams jauns ievads, dzima bailēs par to, ka tauta varētu izdarīt kādus tādus lēmumus, kurus, kā dažiem šķiet, šai tautai nevajadzētu ļaut pieņemt nekad. Turklāt sapratne par to, kas tad ir šie neaizskaramie jautājumi, balstījās koncepcijā par Satversmes kodolu – nerakstītu, neviena neredzētu, bet nojaušamu. Lai gan juristiem bieži vien nākas secināt to, kas nav uzrakstīts un uz šo secinājumu pamata balstīt tālākus spriedumus, šis ceļš ir visai slidens.

Ar pilnu cieņu vēlos izturēties pret tiem cilvēkiem, kuri ieklausījās kritikā (pat tad, ja tā bija steigā un emocionāli pausta) un spēja ievērojami uzlabot preambulas projektu, lai tas sanāktu tāds, kāds tas ir patlaban. Tomēr arī šis nav ideāls. Vēl joprojām neredzu nekādu vajadzību pēc preambulas. Tomēr, apzinoties, ka eļļa jau ne tikai nopirkta, bet arī izlijusi, turpmākos komentārus rakstu, lai vēlāk nebūtu jāsarkst vai jātaisnojas, ka varēju taču teikt, bet neko neteicu un tagad ir jau par vēlu.

„Ievads. 1918.gada 18.novembrī proklamētā Latvijas Republika ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes,

Vēsturisko zemju jēdziens gan pēc Satversmes tiesas lēmuma izrādījās stiepjams. Noskaidrojās, ka ir teritorijas, kuras, attīstoties notikumiem, vienā reizē ir vēsturiskas latviešu zemes un vēlāk kaut kā vairs nav vēsturiskas latviešu zemes. Acīmredzami 1921. gadā Abrene bija vēsturiskā latviešu zeme, bet 2007. gadā jau bija pavisam citādi. Liek aizdomāties, vai gadījumā vēl kāda teritorija nav tikai kļūdas pēc šajā valstī. Īsāk sakot: šis apgalvojums izskatās vismaz jau ironisks.

balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tās neatņemamajām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, nodrošinātu ikviena cilvēka un visas tautas brīvību un veicinātu labklājību.

Vārdu salikums “cauri gadsimtiem” izskatās gan grandiozs, bet uzskatāms par liekvārdību. Attīstība ir dinamisks process, kas notiek laika gaitā, tātad – arī cauri gadsimtiem.

“Latviešu nācijas, valodas un kultūras attīstības garantēšana” var izrādīties ļoti slidens jautājums. Es neņemtos nodefinēt, ko īsti nozīmē ‘valodas attīstība’ (tas pats attiecas uz kultūru). Tā, piemēram, mainoties videi, valoda mainās līdzi. Latviešu valodā tādējādi ienācis liels daudzums svešvārdu. Vai tā bija attīstība, ka latvieši sāka runāt par āmuru, šķērēm, ķelli un brillēm? Vai tā bija attīstība, kad sāka runāt par kino, mašīnām un datoriem vai kad pazaudēja mīksto ŗ un pārcēla garumzīmi no muzīkas uz mūziku? Droši vien. Varbūt Satversme nu noteiks un pat garantēs jaunu svešvārdu ieviešanu latviešu valodā. Ja gadīsies strīds starp konservatīvo spārnu, kas teiks, ka svarīgākais vārds šeit ir “pastāvēšana” un progresīvo spārnu, kas teiks “attīstība” – kā izšķirt šo strīdu?

Manos ieskatos latviešu kultūras attīstības neatņemama sastāvdaļa ir iecietības un gara brīvības veicināšana. Tomēr es zinu, ka pastāv latvieši, kas no šīm vērtībām bēg kā velns no krusta. Es, protams, priecāšos, ja ar jaunās preambulas palīdzību, viņiem mutes būs ciet, bet neesmu pārliecināts, vai vēlēšos, lai arī manu muti aizbāž ar šo pašu argumentu. Gan Ilma Čepāne, gan Lauris Liepa uzskata, ka Satversmes preambulas jēga lielā mērā slēpjas tautas izglītošanā. Tomēr Satversme nav labākais veids, kā izglītot sabiedrību. Likumi vispār ir slikti izglītotāji. Tāpēc izglītošana lielākoties arī ir nodota skolu pārziņā.

Latvijas tauta izcīnīja savu valsti Brīvības cīņās.

Jā, gan, bet kāpēc tas ir tik svarīgi? Kāpēc nav pieminēts, ka bez brutāla spēka savu valsti izveidoja arī ar prāta gaišumu un diplomātisko meistarību? It kā militārisms būtu vienīgā atbilde. Neatkarības atgūšana pierādīja, ka ir vēl arī citi paņēmieni. Kāpēc tie netiek pieminēti?

Brīvi vēlētā Satversmes sapulcē tā nostiprināja konstitucionālo kārtību un nolēma sev Satversmi.

Un vēl būtu vērts pieminēt, ja jau runa ir par vēstures mācībām, ka šī pati brīvi vēlētā Satversmes sapulce nolēma savā Satversmē neiekļaut garāku preambulu, jo mazākums, kas to vēlējās virzīt, nespēja pārliecināt visus delegātus, ka tā tiešām ir nepieciešama. Latvijas Tauta savā brīvi vēlētā Satversmes sapulcē nolēma nepapildināt Satversmi ar preambulu.

Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmus, pretojās tiem

Ir uzteicami vēlēties saskatīt visās lietās labo un pareizo. Tomēr notikumi 1940. gadā nekādi neliecina par to, ka "Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmu". Tās pašpasludinātais vadonis visus mierināja un teica, ka visi paliks savās vietās, deva naudas ziedojumus jaunajam režīmam un visādi citādi centās sadarboties. Viņa tuvajam draugam, ārlietu ministram Munteram šī sadarbība veicās ļoti veikli, tā ka viņu ne tikai nenošāva, bet izsūtījumā atļāva visādas greznības. Viens virsnieks izdarīja pašnāvību (bet tas pats notika arī, kad tika atjaunota neatkarība). Visi ierēdņi palika savās vietās (pirms viņus no turienes šī pati neatzītā okupācijas vara neaizveda uz nošaušanas vietu vai Sibīriju) un turpināja darbu, it kā nekas nebūtu mainījies.

Ulmaņa autoritārais režīms bija daudzus pamatīgi nokaitinājis, un daļa iedzīvotāju (it sevišķi tie, kuri bija ticējuši padomju propagandai un joprojām uzskatīja PSRS par sociālistisko ideālu iemiesojumu) tiešām apsveica varas maiņu. Šos faktus būs grūti izdzēst no Latvijas vēstures. Toties tagad mums būs Satversmes preambula, kurā būs teikts, ka tā nenotika. Latvijai būtu daudz labāk, ja pagātnes sāpīgie momenti (ieskaitot Ulmaņa sastrādāto, ieskaitot latviešu kolaborēšanu ar visiem okupācijas režīmiem, ieskaitot brīvprātīgo dalību visās okupācijas armijās un ieskaitot aktīvo līdzdalību gan nacistu, gan komunistu zvērībās, tiktu godīgi atzītas, izdarot attiecīgos secinājumus un apgūstot mācības. Vienkārša maza pamelošana preambulā šīs problēmas neatrisinās.

un  uz valsts nepārtrauktības pamata, atjaunojot valstisko neatkarību, atguva savu brīvību. Tā godina savus brīvības cīnītājus, piemin svešo varu upurus, nosoda nacistiskā un padomju okupācijas režīma noziegumus.

Frāze “piemin svešo varu upurus” nozīmē arī, ka piemin tos upurus, kurus nesušas pašas svešās varas. Bija lietas, ko PSRS upurēja uzvaras labā – piemēram, savus karavīrus, čekistus. Vai tiešām domāts, ka mēs viņus pieminam? Bet PSRS jau nav vienīgā svešā vara. Arī Pola Pota režīms tomēr nebija savējais, tātad bija sveša vara.  Pola Pota režīma upurus (lai ko viņi nebūtu upurējuši) diez vai mēs pieminam. Tad kāpēc to rakstīt Satversmē?

Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, ievēro cilvēktiesības, arī mazākumtautību tiesības. Latvijas tauta aizsargā savu suverenitāti, Latvijas valsts neatkarību, teritoriju un demokrātisko valsts iekārtu.

Mūsu identitāti

Kāpēc gan teikt, ka letonika ir prioritārā nozare Latvijā, ja Satversmes rakstīšanā nav iespējams pieaicināt kādu valodas meistaru? Visā līdzšinējā tekstā par tautu runāts trešajā personā, bet te pēkšņi “mēs”. Kas domāts ar šo “mēs”? Levits, Liepa, Čepāne un citi, kas rakstīja šo tekstu? Tas būtu visai absurds pieņēmums, jo kālab gan šeit būtu jārunā par viņu identitāti. Bet kā gan saprast, kāpēc tieši šeit teikts “mēs”, nevis vairs Latvijas tauta? Kas tad ir šeit domāts? Latvieši vai visa Latvijas tauta, kā pārējos pantos? Vārda “mēs” lietošana parasti tiek pretnostatīta vārdiem “viņi” vai “jūs”. Vai Satversmes lasītājam ir jāsaprot, ka viņš iekļaujas šajā “mēs” vai ir palicis ārpusē? Labāk tomēr būtu pieturēties vai nu vienlaidus pie Mēs vai visur pie Latvijas Tauta.

Eiropas kultūrtelpā it sevišķi veidojušas latviešu tautas tradīcijas un dzīvesziņa, latviešu valoda, universālās humānās un kristīgās vērtības.

Sakot “Mūsu identitāti Eiropas kutūrtelpā” vienlaikus tiek it kā teikts, ka vēl kaut kur citur, kādā citā kultūrtelpā mūsu identitāti veidoja citas vērtības. Tālākā tekstā ir uzskaitītas dažas lietas, kas ir ietekmējušas mūsu identitāti Eiropas kultūrtelpā, kā piemēram, universālās humānās vērtības (bet laikam tikai Eiropas kultūrtelpā tās ir universālas) un kristīgās vērtības. Nav noliedzams, ka kristīgās vērtības ir bijušas būtiskas. Tomēr mūsdienu latviešu un arī citu Latvijas pilsoņu identitāti kopš vismaz 19. gadsimta beigām ir veidojušas arī marksisma vērtības. To apliecina ne tikai vēsture, kurā sociāldemokrātiskās vērtības vienmēr ir bijušas augstā godā, bet arī ikviena mūslaiku vērtību aptauja.

Marksisms ir ne mazāk nozīmīgs faktors mūsdienu latviešu identitātē kā kristīgās vērtības. Tad kāpēc tas nav pieminēts šajā dokumentā? Gluži vienkārši – konjunktūra nav īstā, politiskie uzstādījumi citi. Mūsdienās pieklājīgi ļaudis kautrējas par savu vai savu senču kreisumu. Un, ja būsim godīgi, nacisma ideoloģija mūsu tautai arī nav sveša. Dziesmiņu par žīdu šaušanu Gaujmalā laikam nezina tikai retais, un daļa kaut kur pa kaktiem arī uzdzied. Tomēr arī par šo elementu preambula klusē. Tātad pretēji tam, ko apgalvo preambulas rakstītāji, šeit minētie faktori nav tikai vēsturisko faktu konstatācija, bet gan politisko ideālu uzskaitījums.

Ja tā, tad man  savā un visu to daudzo cilvēku vārdā, kam reliģija nav pieņemama, ir jāprotestē pret šo ierakstu. Bez tā itin labi var iztikt pavisam. Starp citu, pat katoļticīgās Polijas konstitūcijas preambulā ir atrasts saprātīgs kompromiss, sakot: “mēs, Polijas Tauta – visi Republikas pilsoņi, gan tie, kas tic Dievam kā patiesības, taisnības, labā un skaistā avotam, gan tie, kam šāda ticība nepiemīt, bet kas respektē šīs universālās vērtības kā izrietošas no citiem avotiem… [utt]“

Latviešu valoda ir demokrātiskās līdzdalības un saliedētas sabiedrības pamats. Mūsu sabiedrības galvenās pamatvērtības ir brīvība, godīgums, taisnīgums, solidaritāte, vienlīdzība, ģimene un darbs.

Par pamatvērtībām kā brīvība, godīgums, taisnīgums, solidaritāte un vienlīdzība, pat tad, ja tās ne vienmēr izdodas pilnībā sasniegt, man nav daudz ko teikt – protams, ka tās ir arī manas vērtības. Tomēr ģimene un darbs šajā sarakstā grūti ierakstās ne tikai tāpēc, ka tās ir cita veida parādības (labi iederētos sākumskolas uzdevumā “pasvītrojiet vārdus, kuri neiederas šajā sarakstā”), gan arī vienkārši tāpēc, ka Latvijā ir milzum daudz cilvēku, kam šo lietu nav vispār.

Var jau teikt, ka arī viņiem tās ir vērtības, bet jāņem vērā, ka ģimenes un darba īpatnību dēļ valstij saprātīgā un demokrātiskā veidā nav iespējams nodrošināt šo vērību attiecināmību uz visiem pilsoņiem. Toties godīgumu, taisnīgumu, brīvību utt., var attiecināt uz visiem vienādi. Tomēr, ja jau ģimene šeit bija pieminēta, tad kāpēc nav pieminēta parādība, ko nešauboties nosauktu vairums Latvijas iedzīvotāju, proti, bērni? Bērni taču var pastāvēt un pastāv arī ārpus ģimenes. Kā ar tiem, kas ir bērnu namos?

Un kā ar cilvēkiem kopumā? Sauklis “Cilvēks pirmajā vietā” nu jau pavisam pačibējis no ļaužu prātiem. Un, ja godīgi, tad pieminētās kristīgās vērtības šajā sarakstā nemaz tik prominenti neiezīmējas (piem., līdzcietība, pazemība, piedošanas spējas). Vai tās būtu pagaisušas tikai dažu rindkopu gaitā vai arī apgalvojums, ka tās esot “it sevišķi veidojušas” mūsu identitāti, būtu tikai nodeva baznīcu solījumiem nodrošināt vēlētājus?

Ikkatrs pēc savām spējām rūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturas atbildīgi pret līdzcilvēkiem, valsti, vidi, dabu un nākamajām paaudzēm.

Esmu pārliecināts, ka neesmu vienīgais, kam šī teikuma pirmā puse atgādināja komunisma pamatprincipu “no katra pēc spējām, katram – pēc vajadzības”. Tikai žēl, ka šeit tiek pieprasīts, bet netiek solīts pretī. Šajā teikumā bez “savām spējām” var itin labi iztikt, tas tāpat saprotams un vienādi attiecas arī uz citiem nosacījumiem, bet citur tekstā tas tomēr nav pieminēts (piemēram, nav teikts “Latviešu valoda iespēju robežās ir demokrātiskās līdzdalības pamats” kaut gan tik tiešām tā nevar būt pamats ārpus šīm iespējām).

 Apzinoties sevi kā līdzvērtīgu starptautiskās kopienas sastāvdaļu, Latvija aizstāv savas intereses un dod pienesumu pasaules un vienotas Eiropas humānai, ilgtspējīgai un demokrātiskai attīstībai.

Dievs, svētī Latviju!”

Man nav iebildumu pret mūsu himnu. Es to dziedu kā senu relikviju un neuzskatu, ka tāpēc man būtu jāsāk ticēt nevainīgās ieņemšanas mītam vai kādam citam stāstam no svētajiem rakstiem. Tieši tāpat es dziedu Ziemassvētku dziesmas. Tomēr himna līdz šim nebija ierakstīta Satversmē, un tā tam arī būtu jāpaliek. Mani kā sekulāru personu un kā ateistu šādi vārdi aizvaino. Latvijas aizraušanās ar dažādiem pārdabiskajiem spēkiem, sākot no kristīgā Dieva un beidzot ar karmu, aurām un horoskopiem, ir kaut kas, kas mūs ievērojami atšķir no igauņiem un nebūt ne pozitīvā nozīmē. Pieļauju, ka kristiešu fanātiķi saceltu pamatīgu jezgu, ja šeit būtu ierakstīti arī Laimas, Pīkola, Potrimpa, Pērkona, Ūsiņa, Zemesmātes, Vējamātes, Mežamātes, Jumja un citu latviskajā dzīvesziņā būtisko tēlu vārdi. Dažiem jau gribētos, bet tolerances vārdā droši vien neierakstītu.

Tātad, lai lieki netērētu vārdus un laiku – ja vēlaties ņemties, ņemieties. Tikai izlabojiet acīmredzamās stila un loģikas kļūdas, izņemiet ārā divdomīgās un vienkārši melīgās norādes un tad, pirms dosiet atkal kādam balsot, apdomājiet vēlreiz, vai ir vērts bojāt labu Satversmi ar savu preambulu.

Pārpublicēts no http://sedlenieks.wordpress.com

Novērtē šo rakstu:

36
26

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Darba anihilizācija

FotoSaprotams, nekas negaidīts nav noticis. Tas, kas ir noticis, principā bija sagaidāms. Tiekamies ar prognozējamu jauninājumu. Labi ir zināms, ka stulbeņu un neliešu darbībā ir iespējami visdažādākie jauninājumi. Saskarsmē ar stulbeņu un neliešu darbību vienmēr ir jābūt gatavam tikties ar visdažādākā veida stulbībām un nelietībām. Stulbeņiem un neliešiem piemīt stulbuma un nelietību neierobežotas oriģinalitātes potenciāls. Drīkst paslavēt – ģeniāls potenciāls!
Lasīt visu...

3

Neiejauciet bērnus, „Latvijas valsts mežu” barotie pakalpiņi

FotoPēc bērnu piedzimšanas cilvēki kļūst emocionālāki attiecībā uz bērniem. Nesen kļuvu par tēvu jau trešajai meitai, tāpēc par sevi to zinu droši. Un emociju spektrs ir visplašākais - no aizkustinājuma asaru valdīšanas par tādiem niekiem kā dziesma "Save Your Kisses for Me" līdz neizmērojamam niknumam, klausoties radio par to, kā izturas pret bērniem dažos bērnu namos. Varbūt tieši tāpēc šķebinoši bija lasīt Māra Liopas jaunāko garadarbu portālā "Delfi", kur minētais kungs savas organizācijas īstenoto pret dabas aizsardzību vērsto politiku attaisno ar bērnu interešu aizstāvību.
Lasīt visu...

12

Par Čakšas izteikumiem un „Divpadsmit krēsliem”

Foto7.aprīlī tiku publicējis savu lekciju par ārstu sertifikācijas procesa īpatnībām. Šai sakarā esmu saņēmis vairāku interesentu jautājumus par divdesmit astoto slaidu (1.pielikums šai vēstulei) – kādas tad konkrētāk ir pretrunas valsts finansētajā veselības aprūpes sistēmā?
Lasīt visu...

12

Pusmiljons mediju atbalstam ir izdalīts „savējiem”: Kučinski un Melbārde, vai to pieļausiet?

FotoVēršamies pie Jums ar atklātu vēstuli, lai paustu savu neizpratni par Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) rīkotā konkursa „Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā” neprofesionālo norisi un nespēju nodrošināt Ministru kabineta pieņemtā dokumenta „Par Latvijas mediju politikas pamatnostādnēm 2016.–2020. gadam” izpildi.
Lasīt visu...

12

Islāma frontē bez pārmaiņām, jeb kā Zanders “analizēja” DP pārskatu

FotoNesen Drošības policija (DP) nākusi klajā ar pērnā gada pārskatu, kurā norādīts, ka Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, terorisma draudu līmenis ir zems, tomēr radikalizācija novērojama arī Latvijā.[1] Par vienu no iemesliem minēts fakts, ka bijušais Latvijas islāma kultūras centra vadītājs Oļegs Petrovs no Islāma valsts izplata latviski tulkotu tās propagandu Latvijas ummah (ticīgo kopienai).[2]
Lasīt visu...

21

Tauta ir runājusi, vai kāds klausījās?

FotoPēdējā laikā aizvien biežāk dzirdam aicinājumu parakstīt kādu iniciatīvu par izmaiņām likumdošanā, paust savu viedokli kādā aptaujā, aizpildot anketu vai klikšķinot internetā. Tas ļauj secināt, ka vairāk nekā 25 neatkarības gadi ir darījuši savu un esam sākuši saprast, ka dzīvojam demokrātijā un drīkstam paust savu viedokli.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Aicinām LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties

Biedrība ProBonoPublico.Latvia, pamatojoties uz aizvien dziļāku krīzi tieslietu sistēmā un būtiskiem pamattiesību pārkāpumiem, kurus iniciē pati Tieslietu ministrija tās ministra...

Foto

Oficiālās jeb deklarētās “demokrātijas” noklusētā īstenība

Vairums no mums daudzkārt ir dzirdējuši demokrātu bieži drillēto Vinstona Čērčila teicienu par to, ka par demokrātiju nekas labāks neesot...

Foto

Ecce homo! Dictum de omni et nullo

Šajā esejā ir gods godbijīgi tuvoties latīņu valodas mīluļiem. Viņu darbības vērtība ir nosaukta latīņu valodā. Tāpēc latīņu valodas...

Foto

Lūdzam Kalnmeieru atkāpties no ģenerālprokurora amata un dot iespēju vietā nākt zinošākam un, galvenais, godīgam juristam

2017.gada 18.aprīlī noklausījāmies Latvijas Radio ziņu dienesta korespondentes Vitas Anstrates...

Foto

Kauns lasīt, ko raksta augsti profesionāli Tieslietu ministrijas juristi

Godātie Tieslietu ministrijas (TM) darbinieki, kam Jūs rakstāt šādus rakstus**, kuri pamatos saskan ar nelikumīgiem un nepamatotiem...

Foto

Gaismas spēku suicīds jeb Sniegbaltītes pamāte pret karali Līru

Francijas prezidenta vēlēšanu kampaņa attīstās pēc tā paša scenārija, ko jau apskatīju Austrijas vēlēšanu sakarā: valdošo partiju...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām, visiem 100 Saeimas deputātiem

Ar zemāk teikto informējam par apšaubāmiem, atklāti sakot, par prettiesiskiem secinājumiem tiesu spriedumos, par to neatbilstību likumu...

Foto

Īss ieskats praktiskās ģenētikas vēsturē

XIX gadsimta otrajā pusē, samazinoties reliģijas ietekmei un pieaugot gēnu zinātnes iespaidam, savu kundzību (koloniālismu, verdzību, brīvās tirdzniecības noteikumu uzspiešanu) rietumvalstu...

Foto

Dažas īpaši aktuālas jomas, kurās nepieciešama Kristus augšāmcelšanās spēka manifestācija un vadība

Dārgie Kristum ticīgie! Šodienas liturģiskajos tekstos skan aicinājums: “Ja jūs kopā ar Kristu esat augšāmcēlušies,...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: vārdnīca

Katrā laikmetā ir īpaši iecienīti vārdi, un tie pulcējās modernā vārdnīcā. Šī vārdnīca ir populāra sabiedrībā. Vārdnīcai ir starptautisks pielietojums. To bez...

Foto

Kūst knabisma kults

Latvijas sabiedriskajā domā un medijos veidojas kaut kas līdzīgs apziņas atkusnim, prātu attīrīšanai no agrāk iepotētiem politiskajiem priekšstatiem un mītiem. Arvien skaļāk tiek izvērtēts...

Foto

Quo vadis, Donald Trump?

Par vienu no izteiktākajiem pēdējo laiku “modes trendiem” plašsaziņas līdzekļos ir kļuvusi sacenšanās jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa ķengāšanā un zākāšanā. Šis...

Foto

Profesori Frankenšteini cīņā pret ģenētisko šovinismu

Jau daudzus gadus liberālleftisti meklē veidus, kā apkarot "rasismu", un katrs to jaunizgudrojums ir absurdāks par iepriekšējo. Bet viņu pati...

Foto

Pilnmēness (un tā imaginārā ietekme)

Par skriešanu sienā ar pieri. Saprotu, ka šādi raksti nes prieku tikai tai pusei, kura piekrīt te paustajam. Otru pusi pārliecināt...

Foto

Pēc Preses kluba

Vakar piedalījos TV24 raidījumā “Preses klubs”, kas izvērtās par cīņu klubu. Diemžel bez Breda Pita un Edvarda Nortona. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka politiķu...

Foto

Joviāli juvenālisko juvenilu jukas

Trīs latīnismi un viens latvisks vārds virsrakstā, saprotams, ir cinisma demonstrācija. Viss ir kā parasti. Cinisms parasti ir neticības draugs. Cinisma avots...

Foto

Pārtrauciet VDK ietekmi Latvijā vai atkāpieties: atklāta vēstule Satversmes aizsardzības biroja direktoram Jānim Maizīša kungam

Saņemot no Jums formālu atbildi uz savu vēstuli un iesniegumu, kurā...

Foto

„Dogo” sāgas turpinājums - tiesvedība, meli un iebiedēšana: kā „Tukuma straume” glābj diskreditēto zīmolu

Pirms pāris nedēļām pie lielveikala "Sky" Mežciemā Rīgā piebrauca busiņš ar uzrakstu...

Foto

Vai man, Mārupes novada domes deputātam, ir iespējams atcelt NĪN?

Šī ir Mārupes novada domes deputāta Jāņa Rušenieka oficiāla atbilde Mārupes novada iedzīvotājam Ivo Stieģelim (E-iesnieguma...

Foto

Latviešu tauta ir vienīgais likumīgais saimnieks savā Tēvzemē

Šai Baltijas jūras krastā joprojām zeme turpina vaidēt zem apspiesto un pazemoto Latvijas iedzīvotāju klusajiem, pazemīgajiem soļiem....

Foto

Par ko Pētera Apiņa čomi iedeva viņam goda doktora grādu?

Zinātņu akadēmijā Pētera Apiņa čomi viņam iedeva goda doktora grādu. Par ko? Par to, ka Gardovskim,...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – III daļa

Uz likuma pamata zemi zem mājās var lietot CL...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – II daļa

Acīmredzami jāsecina, ka AT Senāts atsevišķi kategoriju lietās turpina...

Foto

Kas ļauts valsts medijam, nav ļauts municipālam?

Augstākās tiesas spriedums, vērtējot laikraksta «Bauskas Dzīve» pretenzijas pret Iecavas novada domes mediju biznesu, pelnīti izsauca atzinīgu ažiotāžu, pat...

Foto

Cik ticami ir DNS analīžu rezultāti?

Ja īsi, tad DNS analīzes rezultāti nevar kalpot par vienīgo un galīgo pierādījumu, jo DNS laboratorijas nenosaka paternitāti, bet tikai...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – I daļa

Piespiedu rakstura tiesiskās attiecības „uz likuma pamata” tiek nodibinātas...

Foto

Diemžēl arī turpmāk atvieglojumi suņu obligātajā apzīmēšanā nav gaidāmi

Š.g. 30.martā Saeima noraidīja priekšlikumu grozījumiem Veterinārmedicīnas likumā, kas paredzēja turpmāk mājas istabas dzīvnieku apzīmēšanas kārtību tāpat...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: cerību mirklis

Civilizācijas norieta enciklopēdijā cerību mirklis ir atsevišķs šķirklis. Eiropeīdu civilizācijas visjaunākais cerību mirklis var ilgt astoņus gadus. Labākajā gadījumā. Sliktākajā gadījumā...

Foto

Pašvaldību vēlēšanas Rīgā gaidot: ar ko gan nacionāļi (ne)atšķiras no urlakoviešiem?

Mūsu t.s. „labējie spēki”, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, sākuši pilnā balsī skandināt, cik svarīgi būtu dabūt...

Foto

Tilts Rīgā un tilts Londonā: dažādās pieejas

Rīgas domes Satiksmes departaments jau šī gada otrajā pusē plāno veikt Deglava tilta rekonstrukciju [1]. Rekonstrukcijas laikā viņi nedaudz...

Foto

Tas nav līgums ar ASV sabiedrotajiem. Tas ir valsts pieņemšanas-nodošanas akts

Vēl pirms gada – 2016.gada pavasarī ar skandalozajiem grozījumiem Krimināllikumā Latvijas sabiedrībai tika dots skaidrs...

Foto

Petīcija par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam

2016. gada 13. aprīlī, izmantojot savas tiesības, mēs, manabalss.lv iniciatīvas „Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam” (https://manabalss.lv/i/976)...

Foto

Kā es devos pie mēra taisnību un atbalstu meklēt

27. janvārī pēc 5 gadu gaidīšanas beidzot tiku pie domes priekšsēdētāja Nila Ušakova personīgi. „Ciemošanās” laiks –...

Foto

Atklāta vēstule par fizisko personu datu neaizsargātību Latvijas Republikas tiesās

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības...

Foto

Notiks Tautas sapulce par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim

Pirmdien, 27. martā plkst. 18:00 pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas Jēkaba ielā 11 notiks Tautas sapulce par nekustamā...

Foto

Sabiedrība nav gatava

Nesen sabiedriskā medija portālā lasīju, ka sabiedrība nav bijusi gatava kādam džeza mūzikas uzvedumam Liepājā, tāpēc nolēmu paskatīties, kam vēl sabiedrība nav bijusi...

Foto

Jaunākais nacionālais noziegums

Noziegumu brīvība pie mums himēriski aulekšo pa divām maģistrālēm. Latviešu tautas vairākums himērisko aulekšošanu netraucē, nekavē, nebremzē, neaizliedz, nelikvidē. Visbiežāk pavada ar aplausiem,...

Foto

Kāds islāmam sakars ar teroraktu pie parlamenta ēkas Londonā?

Trešdien, 2017.gada 22.martā Londonā, pilsētā, kurā ir aptuveni 12% musulmaņu,[1] notika kārtējais musulmaņu izraisītais terora akts, kurā sabraukti...

Foto

Pietiks par DEPO

Jau kādu laiku presē var lasīt ziņas par un ap DEPO tirdzniecības centra būvniecību Jelgavā. Esmu zemgalietis, dzīvoju netālu un plānoju būt šī...