Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Rietumu kultūras vēsturē ir sastopamas dīvainas parādības. Eiropeīdi apmēram simt gadus ignorēja tipogrāfiski iespiestās grāmatas. Viņiem kaut kas tajās nepatika, un viņi deva priekšroku rokraksta grāmatām. Viņi vienaldzīgi izturējās pret Gūtenberga izgudrojumu un turpināja lasīt gadu tūkstošiem ierastos ar roku pārrakstītos foliantus. Pret iespiesto vārdu vienaldzība un atturība saglabājās vairākas paaudzes.

Savukārt XX gadsimtā eiropeīdiem bija stabila alerģija pret rokraksta tekstiem, no kuriem viņi kādreiz negribēja spītīgi šķirties. XX gadsimtā viņi atsacījās lasīt „ar roku” sagatavotos tekstus un pieprasīja visu pārrakstīt ar rakstāmmašīnu vai datoru. Tas gadsimta nogalē sāka izkonkurēt rakstāmmašīnu. Eiropeīdi vairs neatzina ne rokrakstā sastādītos dokumentus, ne autora ar pildspalvu rakstīto daiļdarbu un zinātnisko traktātu manuskriptus. Ierēdņi pieņēma tikai mašīnrakstā sastādītos dokumentus. Izdevniecību redaktori solīja lasīt „ar mašīnu” iesniegtos manuskriptus.

Bet aizvadītajā gadsimtā tā nebija vienīgā dīvainā parādība. XX gadsimta beigās eiropeīdi, varētu teikt, momentā (no pirmā acu skatiena) iemīlējās datorā. Tas notika tik strauji, ka retais pievērsa uzmanību kosmiskajam ātrumam datoru ieviešanā. Nācies ir lasīt tikai dažus rakstus, kuros ir fiksēts datoru ieviešanas straujais temps.

To autori secina unikālu ainu. Eiropeīdi nekad nebija tik ātri akceptējuši kādu inovāciju. Neizvērtās ne mazākā diskusija par inovācijas lietderību, priekšrocībām un sekām. Dators tika asimilēts „balto” cilvēku darbībā un komunikācijā bez jebkādas apdomāšanās un konservatīvās vilcināšanās.

Rakstāmmašīna tika momentā aizmirsta. Uz veco mantu noliktavu bez mazākās nostalģijas un žēlastības aizceļoja „erikas”, „mercedesi”, „brotheri”, „underwoodi”, „olympias”, „olivetti”, „maskavas”. Rakstāmmašīna, vēl nesen liels dārgums kantoros, rakstnieku un zinātnieku kabinetos, vecu mantu glabātuvē ilgi neskuma. Tā visai drīz bez mazākās nožēlas tika iemesta atkritumu konteinerā.

Taču „baltā” rase turpināja skriet acumirklīgās iemīlēšanās distanci arī pēc laulībām ar datoru. XX gadsimta nogalē sākās vispārējā iemīlēšanās internetā un tā interaktīvajos pakalpojumos.

1994.gadā Kimberlija Janga rekomendēja jaunu terminu – „interneta tieksme” (Internet addiction). Psiholoģijā līdz tam bija pazīstamas citas tieksmes jeb atkarības – alkohola, narkotiku, smēķēšanas, TV u.c. XX gadsimta beigās atkarību nomenklatūru papildināja interneta atkarība.

Pēc tam sabiedrības  liela daļa iemīlējās tādā interneta interaktīvajā pakalpojumā kā komentāri. Interneta publikāciju komentēšana kļuva par atsevišķu indivīdu dzīvesbiedru un galveno jēgu viņu produktīvi pilnvērtīgajā esamībā.  

Diemžēl komentāru rakstīšana izvērtās šausmīgākā problēmā nekā interneta atkarība. Atsevišķās zemēs komentāri kļuva par tumšāko bēdu ieleju. Saule šajā ielejā iespīd reti. Pašlaik mēs jau esam atmetuši cerību izkļūt no šīs bēdu ielejas. Samierinoties ar savu bezspēcību, komentārus mierinoši norakstām vispārējās degradācijas kontā. Tas, saprotams, lielā mērā atbilst patiesībai.

Atsevišķās kultūrās jau no paša sākuma komentāru rakstīšana izvērtās par drūmu sērgu, iegūstot ne vien psiholoģisko, bet arī politisko, ideoloģisko, morālo, izglītības, audzināšanas, valsts drošības raksturu.

Komentāri kļuva par etnisko īpašību atspulgu. Pie mums komentāros tūlīt atspoguļojās mūsu tradicionālā skaudība un naids pret talantu, literāri radošo veiksmi un saprātīgām idejām. Komentāros tāpat kā reālajā dzīvē tika atbalstīta un apjūsmota domas un stila pelēcība, un pliekanība. Visgaršīgākais gardums arī komentāros saglabājās banāli novērojumi.

Jauniešu vienai daļai komentāru sacerēšana kļuva pašmērķīgi stulba nodarbošanās, nemaz neinteresējoties par komentētā teksta saturu. Tāpēc ne reti sāka mutuļot komentāri par komentāru komentāriem, idiotiski devalvējot interaktīvās priekšrocības.

Komentāri liek parlamentiem pieņemt speciālus likumus, valdībām, policijām un drošības dienestiem sagādā nopietnas rūpes sakarā ar valstiskās lojalitātes, nacionālā naida un citu sociālo konfliktu musināšanu.

Komentāri vairo darbu prokuroriem, tiesnešiem, advokātiem. Komentāri papildina cietumu pavalstnieku kontingentu, jo tiek noķerti un notiesāti attiecīgi sodāmo komentāru autori.

Zinātnieki ātri saskatīja komentāru saistību ar vairākām kopīgām tendencēm sabiedrības garīgajā portretā. Visātrāk secināja komentāru vienotību ar visu kultūru. Īsi sakot, kāda kultūra, tādi komentāri; kāda kultūrā ir cilvēciskā kapitāla kvalitāte, tāda ir komentāru kvalitāte.

Pašā sākumā nopietnā auditorijā pret interneta interaktīvajiem pakalpojumiem un tajā skaitā komentāriem dominēja negatīva attieksme. Komentāri esot viduvējības un  diletantisma triumfs. No 10 komentāriem tikai 2 esot saprotami. Pārējie – murgi vai lamāšanās.

Jaunajās informācijas tehnoloģijās intelektuāļi saskatīja debilizācijas instrumentu. Viņi satraukti bažījās, ka internetā garantētā anonimitāte ieslēdz zaļo gaismu cilvēka dabas tumšākajām pusēm. Anonimitāti izmanto, lai apsaukātos, lamātos, rupji kritizētu, noliegtu, apsmietu, provocētu u.tml.

Komentāri bēdīgi interesanti atsaucās uz žurnālistu darbu. Viņi sāka baidīties rakstīt par daudzām tēmām, lai komentāros neizraisītu naidīgu reakciju. Arī mediju īpašnieki un atbildīgie redaktori sāka baidīties no komentāriem, apsverot informatīvi stratēģiskos plānus. Tā patiesībā bija traģēdija. Bija izveidojies jauns cenzūras veids – komentāru cenzūra.

Tomēr visai drīz nopietnā auditorija būtiski izmainīja savu attieksmi un pati sāka ļoti aktīvi izmantot interneta interaktīvos pakalpojumus savā intelektuālajā, ideoloģiskajā un cita veida profesionālajā darbībā.

Piemēram, ja pirmajā laikā Public Relations speciālisti neiesacīja valsts visaugstākajām amatpersonām izmantot interneta sociālos tīklus, tad visai drīz „tviterā” komentārus sāka rakstīt pat vislielāko valstu prezidenti. Mēdz jokot, ka šodien internetā komentārus neraksta vienīgi angļu karaliene.

Runājot par kopīgajām tendencēm sabiedrības garīgajā portretā, zinātnieki pievērsa uzmanību komentāru saistībai ar narcisma epidēmiju Rietumos kopš XX gadsimta 80.gadiem. Ārzemēs (īpaši ASV) par to ir sarakstītas vairākas grāmatas. Tajās tiek uzskaitītas cilvēka narcistiskā tipa galvenās iezīmes: slavas kāre, skaudība, pašpārliecinātība, vienaldzība pret citiem, savas unikalitātes apziņa, spēja ātri apvainoties, tieksme ekspluatēt pārējos, nepazīst atbildību un cieņu.

Narcistisko indivīdu klātbūtnē normāli cilvēki jūtas neomulīgi un nepārliecinoši. Narcistisko indivīdu pašpārliecinātība atbaida. Viņu dēļ var izjukt ģimenes, bizness, cilvēku savstarpējās attiecības.

Rietumos narcisma uzplaukums ietilpst cilvēku „dzīrēs mēra laikā”. Narcisms ietilpst „balto” cilvēku karnevāliskajā izmiršanas ceremonijā.

Narcisms nav atsevišķa psiholoģiskā problēma, bet gan sociālā problēma vispār. Narcisms tāpat kā glamūrs, patērēšanas mānija, dzīves baudīšanas iracionālais azarts, tagadnes fetišizācija, homoseksuālisma un seksuālā tematika publiskajā telpā liecina par sabiedrības pūšanu.

Tiesa, narcismam ir arī klīniskā forma. Amerikāņi uzskata, ka 10% no viņu jauniešiem diagnoze ir „narcisms”. Tā tas noteikti ir arī pie mums, – kāda daļa no komentāru fanātiķiem ir slimi cilvēki.

Narcismā veselīgs pozitīvs pašvērtējums tiek aizstāts ar neveselīgu mākslīgu paštīksmināšanos. Narcisma enerģiskie multiplikatori nekautrējās sevi „piarēt” un jebkādā veidā sekmēt publicitāti, pēc tam gardi priecājoties par saviem panākumiem.

Norma ir savu pārspīlēto ambīciju griezīga propaganda. Spilgts starptautiskais piemērs ir Perisas Hiltones vārdi: „Es kļūšu vislielākās atdarināšanas paraugs." Dāma nesen viesojās Jūrmalā, un mūsu mediji lieliski apstiprināja minēto vārdu aktualitāti. Saprātīgie žurnālisti publicēja milzīgas fotoreportāžas, tekstiem izvēlējās nepiedienīgi jūsmīgus virsrakstus un neslēpa savu skaudību dzeltenajā informācijā par necilās blondīnes „tusēšanos”.

Kā zināms, mūsdienās tiek apzināti izmantotas cilvēku vājības. Apzināti izmanto arī narcismu. Tā, piemēram, kreditēšana izmanto narcismu – pašpārliecinātību par savām spējām atmaksāt kredītu. Bankas veikli izmanto narcisma aptumšotos prātus.

Narcismu izmanto un stimulē Interneta sociālie pakalpojumi. Īpaši – Facebook. Tā pašmērķīgā popularitāte tiek panākta, ekspluatējot cilvēku paštīksmināšanās vājību.

Vispār interneta sociālo tīklu savstarpējā sacensība dvēseļu piesaistīšanā ir salīdzināma ar citu analoģisku sacensību. Kādreiz katoļi un luterāņi ticīgo dvēseļu piesaistīšanas divkaujā izmantoja reliģiskās literatūras izdošanu nacionālajās valodās. Tika uzskatīts, ka iespēja lasīt reliģisko literatūru nevis latīņu, bet dzimtajā valodā palielinās attiecīgās konfesijas ticīgo skaitu. Pirmās grāmatas latviešu valodā bija šīs sacensības elements.

Tātad sacensība balstījās uz garīgi vērtīgu materiālu un veicināja cilvēku garīgo izaugsmi. Mūsdienu sociālie tīkli turpretī balstās uz garīgi nevērtīgu materiālu un veicina cilvēku garīgo pagrimumu.

Online narcisms spilgti izpaužas komentāros. Neko nelabojot, citēju nelielu kolekciju no šīsvasaras komentāriem.

„Šai ziņā piekrītu Sokrātam, ka gudrs ir tas, kurš zin, ka viņš nezin :-).”

„Bet, tā kā indivīdam ir objektīva nepieciešamība izpausties, šis portāls ir viena no iespējām, labā nozīmē.”

„Toties skat cik auglīgas diskusijas raisa. Tā dēļ jau ir vērts...”

„Nekad neesmu nopietni ticējis viena īstenā Dieva esamībai. Bībeli lasīju tikai tāpēc, lai spētu argumentēti oponēt. Tā teikt, sporta pēc.”

 ''Ja gribi, lai tevi sadzird, ir jārunā čukstus''.

„Ej berns, rotalajies smilsu kastee, nevis nac te pieauguso cilveku sarunu telpaa. Nozelojams students biji, ko pasam domu nekadu, tikai valeju muti klausijies profesoru. Nepiesarno netu seit ar savu "intelektu”.”

„Cilvēki diskutē - bet tie jau lopi. Mēs stāvam pāri.”

„Cilvēkam jau patīk runāt daudz un par jebko(ka tik tēma būtu). To pierāda arī visas šīs diskusijas (nav svarīgi - kontruktīvas vai nekonstruktīvas). Tikai... ļoti iespējams, ka tieši tāpēc cilvēks nekādās formācijā tā arī nekad nebūs laimīgs, jo runā par daudz.”

„No vāvuļošanas (lasi - teorijām) nekas Visumā nemainās.”

„To arī gribētu visiem novēlēt (sev tai skaitā) - iziet no mājas un spēt pacelties augstāk.”

„Paldies visiem, kas izteica domas!”

„Daudz ir sarunāts, taču vārdi ... Vārdi var saveidot reliģijas. Pašu patiesības vēsti ar vārdiem nevar ne sagūstīt, ne kādam nodot.”

„Ļoti respektēju arī to ļauži viedokli, ka rakstam vispār nebija jēga. No tā nekaunos, jo, kad kaunu dalīja, manis nebija mājās.”

„Škiet, esam nonākuši pie slēdziena, ka visupirms valstī un pasaulē ir jārūpējas par kultūru un izglītību.(Man slinkums meklēt atsauces. Šīs tēzes pierādīšanai labi noder Senās Grieķijas attīstības un pagrimuma scenārijs).”

„Bet baidos, ka arī tas nepalīdzēs. Tevī ir pārāk dziļi iepotētas dažādas dogmas un strikti duāls pasaules (dzīves!) tveršanas veids.”

„Man arī ir prieks par konstruktīviem komentāriem. Normālas diskusijas negadās tik bieži.”

„Atkal - prieks lasīt konstruktīvus komentārus!”

Ārzemēs sociologi, kulturologi, komunikācijas teorētiķi, speciālie dienesti rūpīgi analizē komentārus. Ja pie mums būtu normālā līmenī attīstīta, teiksim, socioloģija, tad mūsu sociologi komentārus varētu klasificēt vairākās grupās.

Atsevišķā grupā varētu apkopot ultranarcistiskos fragmentus. Tajos ir sastopama paštīksmināšanās par savu sokrātisko prātu. Tādā pašā eksaltētā manierē tiek uzmundrināti citi komentāru aktīvisti. Šajā grupā dominētu pašpārliecinātības un pašapmierinātības abpusgriezīgais lidojums.

Citu grupu var veidot kosmiskā filosofiskā vēriena un fantastiski erudēto komentētāju oriģinālās dziļdomības paraugi. Mūsu komentāru autori droši apstrīd Sokrātu, Platonu, Marksu, Kantu, Hēgeli, Raini, Tolstoju, Šekspīru.

Mūsu komentāru ačgārnajā āliņģī vispār neeksistē neviena autoritāte un tēma, par kuru  savu intelektuālo aizcietējumu klusībā pie sevis gribētu paturēt digitālās superzvaigznes. Viņu apgrēcīgā devīze ir Dekarta devīzes parafrāze – „Es komentēju, tātad eksistēju”.

Piemēram, par Raini šīsvasaras nekauņas komentāros rakstīja - „Rainis – pavedējs un šmaucējs”; „Tas Rainīts būtu nostādāms, ar traģēdiju „Fausts” uz krūts, pie baltā vērša sūdu kūts”. Latvieti aizvaino pat sen miruša latvieša apdāvinātība un prāta varenība. Tā ir apsūbējusi patiesība.

Komentāri tāpat kā jebkura cilvēku darbības, uzvedības un komunikācijas forma atsaucas uz kultūras vispārējo tonalitāti. Tajās kultūrās, kurās ir vārga vai vispār neeksistē filosofija, humanitārās un sociālās zinātnes, un tāpēc politikā, saimnieciskajā darbībā, izglītībā, medijos, valstiskajos un garīgās kultūras pasākumos dominē primitīvas un vulgāras ikdienišķās apziņas barota mentalitāte, komentāri var izraisīt katastrofu. Tik tikko uzrakstītajā nekas netiek pārspīlēts.

Lieta ir tā, ka komentāru narcisms un ģeniāli sokrātiskais aizsmakums nevar neatspoguļoties sabiedrības reālajos notikumos. Komentārus neraksta citplanētu iedzīvotāji. Komentārus raksta mūsu sabiedrības pārstāvji – mūsu kultūras autori. Tāpēc komentāru zirgāboli agrāk vai vēlāk pārklāj politisko un ekonomisko diskursu, nosaka zinātnes imitācijas retoriku. Vārdu sakot, pārklāj kultūras visas sfēras.

Turklāt komentāru anonimitāte paver ceļu identitātes un sociālā statusa visnegaidītākajām transformācijām. Piemēram, mūsu dzīves procesu vadīšanā var uzkundzēties patmīlīgs un labākajā gadījumā mēnessērdzīgs, taču visbiežāk aprobežoti agresīvs un nekaunīgs komentāru autors. Izbaudot spožus panākumus komentētāju baļļā, viņam kādā naktī var ienākt prātā gūt slavu jaunā statusā. Pieņemsim,  „politiķa” statusā, kurā gūt siekalīgi kāroto publisko slavu pie mums ir visvieglāk.

Ja tāds „politiķis” sāk reāli tēlot politiķi, tad virtuālajā un anonīmajā vidē norūdītais viņa pašapzinīgums un viszinība var ietekmēt mūsu dzīvi tik sūri, ka mums vairs negribēsies šajā zemē palikt un paciest „politiķa” augstprātīgo seklumu un dumjības. Tie, kuri dzīvoja padomju laikā, minēto morāli psiholoģisko stāvokli var salīdzināt ar tā laika daudzu partijas sekretāru narcistisko un nekompetento diktatūru.

Tas viss ir reāli iespējams. Ja jau pie mums ir iespējams vienā naktī no ielas nonākt Valsts prezidenta krēslā, tad kādai komentāru superzvaigznei kļūt par menedžeri kādā dzīves jomā noteikti ir vēl vieglāk, nesastopoties ne ar kādu pretestību. Pie mums Valsts prezidenta izvēle tomēr ir mazliet saķēpināta ar valdošās kliķes ķīvēšanos un tirgošanos.

Komentāri drastiski  iznīcina kultūras tradīcijas. Saprotams, ne visās zemēs tas notiek vienādā mērā. Ne visur komentāru obskurantiskais potenciāls ir spējīgs dramatiski ietekmēt kultūru un iznīcināt tradīcijas.

Acīmredzot visnepatīkamāk ir tajās nacionālajās teritorijās, kurās ir stingri nostiprinājusies masu fenomenu segmentācija. Respektīvi, masu cilvēki un masu formāti valda dzīves (kultūras) visos procesos. Uz katra soļa pie varas ir masu cilvēki. Viss notiek vienīgi atbilstoši masu izdarību loģikai un kārtībai.

Tādas teritorijas tagad ir sastopamas. Tām ir veltītas drūmas analītiskās publikācijas. Arī pie mums Latvijā.

Pirmkārt un galvenokārt runa ir par klusēšanas tradīcijas iznīcināšanu. Nākas pieļaut, ka kāds no jaunajiem prātvēderiem par to vispār nav neko dzirdējis.

Rietumu civilizācijā ir tūkstošiem gadus izauklēta klusēšanas metafizika un poētika, dzīves gudrība un reliģiskā svētība. Klusēšanas tradīciju sargā baznīcas, ģimenes, mācību iestādes, gudrās zemēs – valsts ideoloģija un pedagoģija.

Esmu pārliecināts, ka pašlaik arī pie mums Latvijā joprojām ir ģimenes un pedagogi, kuri kvēli turpina saglabāt klusēšanas tradīciju, ar tās garīgo lietderību iepazīstinot bērnus un mazbērnus, skolēnus un studentus. Par klusēšanas svētību no kanceles atgādina mācītāji.

Klusēšana ir komunikācijas ļoti svarīga sastāvdaļa. Klusēt nozīmē klausīties, būt pieklājīgam un parādīt uzmanību sarunas biedram. Cilvēka sakars ar pasauli realizējās ne tikai valodas formā, bet arī klusēšanas formā.

Klusēšana ir pašcieņas korekta un patīkama izpausme. Klusēšana liecina par domas stabilitāti un zināšanu patstāvību. Klusēšana ir garīgās pieredzes mods (substances īpašība).

Klusēšana ir poētisks paņēmiens. Īpaši dramaturģijā un aktieru mākslā, kad klusēšana ir ļoti efektīva īstenības estētiskā reprezentācija. Visvairāk mīlam aktierus ne vien ar skaistu balsi, bet arī meistarību ieturēt pauzi. Teātra mākslas pedagogi uzskata, ka nevar iemācīt ieturēt pauzi, ja šī prasme nav cilvēka gēnos.

Garīguma imitācija ir runāšana un skatīšanās spogulī. Garīgums ir īsts tad, kad klusē un neskatās spogulī. Garīgums ir īsts tad, kad tam nav pašmērķīga vērtība un tas nekļūst refleksijas, tātad – runāšanas, priekšmets.

Par klusēšanu ir sastādīti aforismu krājumi, sarakstītas grāmatas un disertācijas. Populārākais aforisms: klusēšana – zelts. Savukārt populāra dzīves gudrība ir klusēt vajadzīgajā brīdī.

Jāklusē ir par to, kas attiecas tikai uz tevi. Labāk ir klusēt līdz laipnam lūgumam neklusēt, nekā runāt līdz dusmīgai pavēlei apklust. Ja nav klusēšanas dziļuma starp cilvēkiem, tad vārdi neko neizsaka.

XX gadsimta nogalē Rietumu civilizācija pārvērtās pļāpāšanas impērijā. Pļāpāšanu galvenokārt izraisa attiecīgā traģiskā dzīves loģika (dzīres mēra laikā) un jaunās informācijas tehnoloģijas. Rietumu civilizācijā nekad agrāk nebija tādi tukšvārdības plūdi, kādi sākās demogrāfiskās pārejas un Interneta laikmetā.

Pļāpāšanas impērijā strauji tiek aizmirsta nepieciešamība audzināt klusēšanu. Rietumu pedagoģiskajās mācībās klusēšanas audzināšanai vienmēr ir bijusi svarīga loma. Bērni tika audzināti klusēt vecāku cilvēku klātbūtnē. Bērni tika audzināti neiejaukties pieaugušo cilvēku sarunā.

Ģimnāzijās skolotāji un universitātēs pasniedzēji jauniešus mācīja cienīt un izturēties ar dziļu pietāti pret māksliniekiem un zinātniekiem, izciliem valstsvīriem un sava amata meistariem. Mācīja viņu darbus un darbību cītīgi studēt, bet nevis tūlīt vērtēt vai pat noliegt.

Jauniešiem delikāti lika saprast, ka konstruktīvi cienīga diskusija un polemika var notikt tikai starp erudēti un profesionāli līdzvērtīgām personībām. Skolēnam un studentam ir muļķīgi uzplīties ar savu viedokli mācību un studiju laikā. Ģimnāzista un studenta galvenais uzdevums ir iegūt zināšanas un atskaitīties par iegūtajām zināšanām, bet nevis bravūrīgi lielīties ar savu viedokli, kas parasti ir emocionālā reakcija tā saucamās sadzīves jeb (prasti sakot) ķēķa filosofijas garā.

Šodien ākstīgi modīgo komentāru un sava viedokļa bumu lielā mērā sekmē postmodernisma neoliberālistiskā un farizejiskā žvadzēšana par uzskatu brīvību un idejisko plurālismu, demagoģiski neatzīstot nekādu patiesību. Tas ir novedis pie tā, ka gandrīz visa jaunā paaudze ir gatava komentēt un uzstiept savu viedokli bez elementārām zināšanām un pietiekamas praktiskās pieredzes par jebkuru māksliniecisko, zinātnisko, politisko un sociālo jautājumu.

Mūsu saitos īpaši aktīvie sokrāti komentē jebkuru publikāciju. Viņi to dara ar lepni paceltu galvu, neprotot pat pareizi rakstīt, pareizi lietot terminus utt.

Viņi, protams, pagaidām nezina, ka valodas skaidrība ir savdabīgs spogulis domāšanas skaidrībai. Proti, skaidra valoda liecina par skaidru domāšanu. Viņu neskaidrā valoda tāpēc ir vispārliecinošākais pierādījums viņu neskaidrās domāšanas kritiski zemajai pakāpei.  

Pašrealizācijas iespējas ir sociāli vajadzīga terapija katrā valstī un katram cilvēkam. To neviens neapšauba. Taču ačgārna situācija iestājās tad, ja tiek apzināti veicināta pašrealizācijas simulācija.

Tagad simulāciju veicina jaunā tehnika: internets, spēles, hologrāfija, interaktīvie digitālie pakalpojumi u.c. Tagad simulāciju veicina transnacionālie spēki, kuri izmanto jauno tehniku savtīgās interesēs.

Jaunā  tehnika formē virtuālo realitāti. Tādējādi apzināti tiek grauta īstā realitāte, lai tā cilvēkiem nevarētu kalpot pašrealizācijai. Tiek darīts viss iespējamais, lai īstā realitāte nebūtu jaunrades, iedvesmas, spēka, garīguma, enerģijas, ideju, teoriju un koncepciju avots. Tiek darīts viss iespējamais, lai īstā realitāte pārvērstos mēslu bedrē un cilvēki sapņotu pārcelties uz virtuālo pasauli. Vieni ar spēlēm, otri  ar Facebook, trešie ar narkotikām, ceturtie ar komentāriem.

Tādējādi cilvēkus pieradina dzīvot simulakru pasaulē. Arī komentāri ir sava veida simulācija. Ja anonimitāte nepiesegtu šo simulāciju, tad daudzi komentāru fani rosītos savādāk. Saprātīgākie lasītu, krātu zināšanas, kontemplatīvi pārdomātu izlasīto, tūlīt (filosofiski apzinoties savu zināšanu nepilnību) tiektos pēc jaunām zināšanām. Garīgi pilnvērtīgajā reālajā dzīvē tikai anormālam subjektam var ienākt prātā simulēt Sokrātu un pašam sevi lielīt spoguļa priekšā.

Bet šodienas realitāte ir skaudra. Legālā simulācija – tā ir mūsu dzīves norma. Katrā ziņā jaunās paaudzes dzīves norma. No tās neviens jaunās paaudzes pārstāvis tik viegli negribēs atteikties. Brīvprātīga atteikšanās būs retu izņēmumu gadījumi.

Pie tam neviens mūsu sociālais institūts nav īpaši ieinteresēts jauno paaudzi atrunāt un atbrīvot no legālās simulācijas važām. Mūsu sociālie institūti tagad ir tā orientēti, ka tiem ir izdevīga legālajā simulācijā apmāta ne tikai jaunā paaudze, bet viss sociums. 

Attēls no posttypography.com

Novērtē šo rakstu:

49
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

XI bauslis: tev nebūs sabiedriskajā medijā melot

FotoKas vainīgs, tas bailīgs. Slokas ugunsgrēks raisa tik iespaidīgu politisko krīzi, ka sabiedrībai un medijiem, škiet, joprojām nav izprotami tās patiesie cēloņi un dziļumi. Toties valdības partiju reakcija – ar grūti noslēpjamām histērijas pazīmēm – liecina: valsts varai ir trāpīts ļoti sāpīgā vietā.
Lasīt visu...

21

Politiskais trilleris „Bailes” – jau mēnesi pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās

FotoApgāda „Mantojums” maija beigās izdotais Indriķa Latvieša pirmais romāns – politiskais trilleris „Bailes” jau mēnesi ir pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās.
Lasīt visu...

3

Politaģitācijas lapeles centieni glābt no negoda “oligarhu lietas” pasūtītājus un izpildītājus

FotoJau dažas nedēļas ar milzu vērienu Latvijā notiek propagandas kampaņa saistībā ar t.s. Šlesera „Rīdzenes” sarunām. To organizējuši un finansējuši savtīgā noziedznieka Džordža Sorosa pakalpiņi Latvijā, lai ietekmētu politisko procesu saistībā ar Saeimas vēlēšanām. Lielākais kliedzējs šai pērkamās žurnālistikas daudzbalsīgajā korī ir lumpenproletariāta politaģitācijas lapele – žurnāls „Ir”.
Lasīt visu...

12

Kultūrelites aklā seja jeb "is it literary or commercial"?

FotoSpriedumi ir ļoti subjektīvi. Izriet no nelāgas pieredzes. Tās pašas, kas lēnām noslēdz teātru durvis, izstāžu zāļu gaiteņus un koncertzāļu lieveņus. Turpu nav vērts iet, jo faktiski visi pasākumi ir zemas kvalitātes kultūruzvedumi, kuru dēļ nav vērts tērēt nedz laiku, nedz naudu.
Lasīt visu...

21

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna Saeimas pavasara sesijas noslēguma plenārsēdē

FotoĻoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ir pagājis gads kopš manas iepriekšējās uzrunas. Šim bija jābūt reformu gadam. Daudz ir bijis iecerēts un solīts, bet maz bijis reālu darbu. Esam ērti iekārtojušies savos krēslos un no malas raudzījušies, kā valdība mēģina īstenot nodokļu reformu, visai sabiedrībai tik nepieciešamās pārmaiņas veselības aprūpē un izglītības sistēmā, un izturējušies tā, it kā tās uz mums neattiektos. Esam bijuši vairāk nodarbināti paši ar sevi, taču neesam pielikuši vajadzīgās pūles, lai paveiktu iedzīvotājiem solīto.
Lasīt visu...

12

Bet, ja nu nekādu „čekas maisu” patiešām sen vairs nav?

FotoEs, protams, saprotu, ka valstiskās mafijas neatzītā un noklusēt mēģinātā, bet vienalga pēdējo nedēļu acīmredzamā sensācija – Latvijas, kā rāda veikalu publiskotie dati, pirktākā grāmata „Bailes” oficiāli skaitās daiļliteratūra un tāpēc tajā minētais nevar kalpot ne par pierādījumu, ne par stingru faktu. Taču starp daudzajiem „politiskā trillera” slāņiem man nozīmīgākais šķiet tas, kas attiecināms uz slavenajiem „čekas maisiem” un to atrašanās – vai neatrašanās – vietu.
Lasīt visu...

3

Lai Šadurskis pats brauc prom

FotoAprīlī veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai un tiesu sistēmai. Ja ir publiski atzīts, ka mazāk nekā puse iedzīvotāju uzticas izpildvarai un tiesu varai, tad vajadzētu sekot vismaz skaidrojumam no šo varas pārstāvju puses un vismaz solījumam laboties, bet kas notiek Latvijā? Viss mierīgi, nav manīts pat mēģinājums mainīt attieksmi no  varas pārstāvju puses.
Lasīt visu...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Nākotnes konjunktūra

Latviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu...

Foto

Ko darīt?

Bieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?»...

Foto

Tikmēr melnos indīgos dūmos

Esmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un...

Foto

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

Tagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes...

Foto

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

Žurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu...

Foto

Valodu lielu dara cilvēki

1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas...

Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...