Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Rietumu kultūras vēsturē ir sastopamas dīvainas parādības. Eiropeīdi apmēram simt gadus ignorēja tipogrāfiski iespiestās grāmatas. Viņiem kaut kas tajās nepatika, un viņi deva priekšroku rokraksta grāmatām. Viņi vienaldzīgi izturējās pret Gūtenberga izgudrojumu un turpināja lasīt gadu tūkstošiem ierastos ar roku pārrakstītos foliantus. Pret iespiesto vārdu vienaldzība un atturība saglabājās vairākas paaudzes.

Savukārt XX gadsimtā eiropeīdiem bija stabila alerģija pret rokraksta tekstiem, no kuriem viņi kādreiz negribēja spītīgi šķirties. XX gadsimtā viņi atsacījās lasīt „ar roku” sagatavotos tekstus un pieprasīja visu pārrakstīt ar rakstāmmašīnu vai datoru. Tas gadsimta nogalē sāka izkonkurēt rakstāmmašīnu. Eiropeīdi vairs neatzina ne rokrakstā sastādītos dokumentus, ne autora ar pildspalvu rakstīto daiļdarbu un zinātnisko traktātu manuskriptus. Ierēdņi pieņēma tikai mašīnrakstā sastādītos dokumentus. Izdevniecību redaktori solīja lasīt „ar mašīnu” iesniegtos manuskriptus.

Bet aizvadītajā gadsimtā tā nebija vienīgā dīvainā parādība. XX gadsimta beigās eiropeīdi, varētu teikt, momentā (no pirmā acu skatiena) iemīlējās datorā. Tas notika tik strauji, ka retais pievērsa uzmanību kosmiskajam ātrumam datoru ieviešanā. Nācies ir lasīt tikai dažus rakstus, kuros ir fiksēts datoru ieviešanas straujais temps.

To autori secina unikālu ainu. Eiropeīdi nekad nebija tik ātri akceptējuši kādu inovāciju. Neizvērtās ne mazākā diskusija par inovācijas lietderību, priekšrocībām un sekām. Dators tika asimilēts „balto” cilvēku darbībā un komunikācijā bez jebkādas apdomāšanās un konservatīvās vilcināšanās.

Rakstāmmašīna tika momentā aizmirsta. Uz veco mantu noliktavu bez mazākās nostalģijas un žēlastības aizceļoja „erikas”, „mercedesi”, „brotheri”, „underwoodi”, „olympias”, „olivetti”, „maskavas”. Rakstāmmašīna, vēl nesen liels dārgums kantoros, rakstnieku un zinātnieku kabinetos, vecu mantu glabātuvē ilgi neskuma. Tā visai drīz bez mazākās nožēlas tika iemesta atkritumu konteinerā.

Taču „baltā” rase turpināja skriet acumirklīgās iemīlēšanās distanci arī pēc laulībām ar datoru. XX gadsimta nogalē sākās vispārējā iemīlēšanās internetā un tā interaktīvajos pakalpojumos.

1994.gadā Kimberlija Janga rekomendēja jaunu terminu – „interneta tieksme” (Internet addiction). Psiholoģijā līdz tam bija pazīstamas citas tieksmes jeb atkarības – alkohola, narkotiku, smēķēšanas, TV u.c. XX gadsimta beigās atkarību nomenklatūru papildināja interneta atkarība.

Pēc tam sabiedrības  liela daļa iemīlējās tādā interneta interaktīvajā pakalpojumā kā komentāri. Interneta publikāciju komentēšana kļuva par atsevišķu indivīdu dzīvesbiedru un galveno jēgu viņu produktīvi pilnvērtīgajā esamībā.  

Diemžēl komentāru rakstīšana izvērtās šausmīgākā problēmā nekā interneta atkarība. Atsevišķās zemēs komentāri kļuva par tumšāko bēdu ieleju. Saule šajā ielejā iespīd reti. Pašlaik mēs jau esam atmetuši cerību izkļūt no šīs bēdu ielejas. Samierinoties ar savu bezspēcību, komentārus mierinoši norakstām vispārējās degradācijas kontā. Tas, saprotams, lielā mērā atbilst patiesībai.

Atsevišķās kultūrās jau no paša sākuma komentāru rakstīšana izvērtās par drūmu sērgu, iegūstot ne vien psiholoģisko, bet arī politisko, ideoloģisko, morālo, izglītības, audzināšanas, valsts drošības raksturu.

Komentāri kļuva par etnisko īpašību atspulgu. Pie mums komentāros tūlīt atspoguļojās mūsu tradicionālā skaudība un naids pret talantu, literāri radošo veiksmi un saprātīgām idejām. Komentāros tāpat kā reālajā dzīvē tika atbalstīta un apjūsmota domas un stila pelēcība, un pliekanība. Visgaršīgākais gardums arī komentāros saglabājās banāli novērojumi.

Jauniešu vienai daļai komentāru sacerēšana kļuva pašmērķīgi stulba nodarbošanās, nemaz neinteresējoties par komentētā teksta saturu. Tāpēc ne reti sāka mutuļot komentāri par komentāru komentāriem, idiotiski devalvējot interaktīvās priekšrocības.

Komentāri liek parlamentiem pieņemt speciālus likumus, valdībām, policijām un drošības dienestiem sagādā nopietnas rūpes sakarā ar valstiskās lojalitātes, nacionālā naida un citu sociālo konfliktu musināšanu.

Komentāri vairo darbu prokuroriem, tiesnešiem, advokātiem. Komentāri papildina cietumu pavalstnieku kontingentu, jo tiek noķerti un notiesāti attiecīgi sodāmo komentāru autori.

Zinātnieki ātri saskatīja komentāru saistību ar vairākām kopīgām tendencēm sabiedrības garīgajā portretā. Visātrāk secināja komentāru vienotību ar visu kultūru. Īsi sakot, kāda kultūra, tādi komentāri; kāda kultūrā ir cilvēciskā kapitāla kvalitāte, tāda ir komentāru kvalitāte.

Pašā sākumā nopietnā auditorijā pret interneta interaktīvajiem pakalpojumiem un tajā skaitā komentāriem dominēja negatīva attieksme. Komentāri esot viduvējības un  diletantisma triumfs. No 10 komentāriem tikai 2 esot saprotami. Pārējie – murgi vai lamāšanās.

Jaunajās informācijas tehnoloģijās intelektuāļi saskatīja debilizācijas instrumentu. Viņi satraukti bažījās, ka internetā garantētā anonimitāte ieslēdz zaļo gaismu cilvēka dabas tumšākajām pusēm. Anonimitāti izmanto, lai apsaukātos, lamātos, rupji kritizētu, noliegtu, apsmietu, provocētu u.tml.

Komentāri bēdīgi interesanti atsaucās uz žurnālistu darbu. Viņi sāka baidīties rakstīt par daudzām tēmām, lai komentāros neizraisītu naidīgu reakciju. Arī mediju īpašnieki un atbildīgie redaktori sāka baidīties no komentāriem, apsverot informatīvi stratēģiskos plānus. Tā patiesībā bija traģēdija. Bija izveidojies jauns cenzūras veids – komentāru cenzūra.

Tomēr visai drīz nopietnā auditorija būtiski izmainīja savu attieksmi un pati sāka ļoti aktīvi izmantot interneta interaktīvos pakalpojumus savā intelektuālajā, ideoloģiskajā un cita veida profesionālajā darbībā.

Piemēram, ja pirmajā laikā Public Relations speciālisti neiesacīja valsts visaugstākajām amatpersonām izmantot interneta sociālos tīklus, tad visai drīz „tviterā” komentārus sāka rakstīt pat vislielāko valstu prezidenti. Mēdz jokot, ka šodien internetā komentārus neraksta vienīgi angļu karaliene.

Runājot par kopīgajām tendencēm sabiedrības garīgajā portretā, zinātnieki pievērsa uzmanību komentāru saistībai ar narcisma epidēmiju Rietumos kopš XX gadsimta 80.gadiem. Ārzemēs (īpaši ASV) par to ir sarakstītas vairākas grāmatas. Tajās tiek uzskaitītas cilvēka narcistiskā tipa galvenās iezīmes: slavas kāre, skaudība, pašpārliecinātība, vienaldzība pret citiem, savas unikalitātes apziņa, spēja ātri apvainoties, tieksme ekspluatēt pārējos, nepazīst atbildību un cieņu.

Narcistisko indivīdu klātbūtnē normāli cilvēki jūtas neomulīgi un nepārliecinoši. Narcistisko indivīdu pašpārliecinātība atbaida. Viņu dēļ var izjukt ģimenes, bizness, cilvēku savstarpējās attiecības.

Rietumos narcisma uzplaukums ietilpst cilvēku „dzīrēs mēra laikā”. Narcisms ietilpst „balto” cilvēku karnevāliskajā izmiršanas ceremonijā.

Narcisms nav atsevišķa psiholoģiskā problēma, bet gan sociālā problēma vispār. Narcisms tāpat kā glamūrs, patērēšanas mānija, dzīves baudīšanas iracionālais azarts, tagadnes fetišizācija, homoseksuālisma un seksuālā tematika publiskajā telpā liecina par sabiedrības pūšanu.

Tiesa, narcismam ir arī klīniskā forma. Amerikāņi uzskata, ka 10% no viņu jauniešiem diagnoze ir „narcisms”. Tā tas noteikti ir arī pie mums, – kāda daļa no komentāru fanātiķiem ir slimi cilvēki.

Narcismā veselīgs pozitīvs pašvērtējums tiek aizstāts ar neveselīgu mākslīgu paštīksmināšanos. Narcisma enerģiskie multiplikatori nekautrējās sevi „piarēt” un jebkādā veidā sekmēt publicitāti, pēc tam gardi priecājoties par saviem panākumiem.

Norma ir savu pārspīlēto ambīciju griezīga propaganda. Spilgts starptautiskais piemērs ir Perisas Hiltones vārdi: „Es kļūšu vislielākās atdarināšanas paraugs." Dāma nesen viesojās Jūrmalā, un mūsu mediji lieliski apstiprināja minēto vārdu aktualitāti. Saprātīgie žurnālisti publicēja milzīgas fotoreportāžas, tekstiem izvēlējās nepiedienīgi jūsmīgus virsrakstus un neslēpa savu skaudību dzeltenajā informācijā par necilās blondīnes „tusēšanos”.

Kā zināms, mūsdienās tiek apzināti izmantotas cilvēku vājības. Apzināti izmanto arī narcismu. Tā, piemēram, kreditēšana izmanto narcismu – pašpārliecinātību par savām spējām atmaksāt kredītu. Bankas veikli izmanto narcisma aptumšotos prātus.

Narcismu izmanto un stimulē Interneta sociālie pakalpojumi. Īpaši – Facebook. Tā pašmērķīgā popularitāte tiek panākta, ekspluatējot cilvēku paštīksmināšanās vājību.

Vispār interneta sociālo tīklu savstarpējā sacensība dvēseļu piesaistīšanā ir salīdzināma ar citu analoģisku sacensību. Kādreiz katoļi un luterāņi ticīgo dvēseļu piesaistīšanas divkaujā izmantoja reliģiskās literatūras izdošanu nacionālajās valodās. Tika uzskatīts, ka iespēja lasīt reliģisko literatūru nevis latīņu, bet dzimtajā valodā palielinās attiecīgās konfesijas ticīgo skaitu. Pirmās grāmatas latviešu valodā bija šīs sacensības elements.

Tātad sacensība balstījās uz garīgi vērtīgu materiālu un veicināja cilvēku garīgo izaugsmi. Mūsdienu sociālie tīkli turpretī balstās uz garīgi nevērtīgu materiālu un veicina cilvēku garīgo pagrimumu.

Online narcisms spilgti izpaužas komentāros. Neko nelabojot, citēju nelielu kolekciju no šīsvasaras komentāriem.

„Šai ziņā piekrītu Sokrātam, ka gudrs ir tas, kurš zin, ka viņš nezin :-).”

„Bet, tā kā indivīdam ir objektīva nepieciešamība izpausties, šis portāls ir viena no iespējām, labā nozīmē.”

„Toties skat cik auglīgas diskusijas raisa. Tā dēļ jau ir vērts...”

„Nekad neesmu nopietni ticējis viena īstenā Dieva esamībai. Bībeli lasīju tikai tāpēc, lai spētu argumentēti oponēt. Tā teikt, sporta pēc.”

 ''Ja gribi, lai tevi sadzird, ir jārunā čukstus''.

„Ej berns, rotalajies smilsu kastee, nevis nac te pieauguso cilveku sarunu telpaa. Nozelojams students biji, ko pasam domu nekadu, tikai valeju muti klausijies profesoru. Nepiesarno netu seit ar savu "intelektu”.”

„Cilvēki diskutē - bet tie jau lopi. Mēs stāvam pāri.”

„Cilvēkam jau patīk runāt daudz un par jebko(ka tik tēma būtu). To pierāda arī visas šīs diskusijas (nav svarīgi - kontruktīvas vai nekonstruktīvas). Tikai... ļoti iespējams, ka tieši tāpēc cilvēks nekādās formācijā tā arī nekad nebūs laimīgs, jo runā par daudz.”

„No vāvuļošanas (lasi - teorijām) nekas Visumā nemainās.”

„To arī gribētu visiem novēlēt (sev tai skaitā) - iziet no mājas un spēt pacelties augstāk.”

„Paldies visiem, kas izteica domas!”

„Daudz ir sarunāts, taču vārdi ... Vārdi var saveidot reliģijas. Pašu patiesības vēsti ar vārdiem nevar ne sagūstīt, ne kādam nodot.”

„Ļoti respektēju arī to ļauži viedokli, ka rakstam vispār nebija jēga. No tā nekaunos, jo, kad kaunu dalīja, manis nebija mājās.”

„Škiet, esam nonākuši pie slēdziena, ka visupirms valstī un pasaulē ir jārūpējas par kultūru un izglītību.(Man slinkums meklēt atsauces. Šīs tēzes pierādīšanai labi noder Senās Grieķijas attīstības un pagrimuma scenārijs).”

„Bet baidos, ka arī tas nepalīdzēs. Tevī ir pārāk dziļi iepotētas dažādas dogmas un strikti duāls pasaules (dzīves!) tveršanas veids.”

„Man arī ir prieks par konstruktīviem komentāriem. Normālas diskusijas negadās tik bieži.”

„Atkal - prieks lasīt konstruktīvus komentārus!”

Ārzemēs sociologi, kulturologi, komunikācijas teorētiķi, speciālie dienesti rūpīgi analizē komentārus. Ja pie mums būtu normālā līmenī attīstīta, teiksim, socioloģija, tad mūsu sociologi komentārus varētu klasificēt vairākās grupās.

Atsevišķā grupā varētu apkopot ultranarcistiskos fragmentus. Tajos ir sastopama paštīksmināšanās par savu sokrātisko prātu. Tādā pašā eksaltētā manierē tiek uzmundrināti citi komentāru aktīvisti. Šajā grupā dominētu pašpārliecinātības un pašapmierinātības abpusgriezīgais lidojums.

Citu grupu var veidot kosmiskā filosofiskā vēriena un fantastiski erudēto komentētāju oriģinālās dziļdomības paraugi. Mūsu komentāru autori droši apstrīd Sokrātu, Platonu, Marksu, Kantu, Hēgeli, Raini, Tolstoju, Šekspīru.

Mūsu komentāru ačgārnajā āliņģī vispār neeksistē neviena autoritāte un tēma, par kuru  savu intelektuālo aizcietējumu klusībā pie sevis gribētu paturēt digitālās superzvaigznes. Viņu apgrēcīgā devīze ir Dekarta devīzes parafrāze – „Es komentēju, tātad eksistēju”.

Piemēram, par Raini šīsvasaras nekauņas komentāros rakstīja - „Rainis – pavedējs un šmaucējs”; „Tas Rainīts būtu nostādāms, ar traģēdiju „Fausts” uz krūts, pie baltā vērša sūdu kūts”. Latvieti aizvaino pat sen miruša latvieša apdāvinātība un prāta varenība. Tā ir apsūbējusi patiesība.

Komentāri tāpat kā jebkura cilvēku darbības, uzvedības un komunikācijas forma atsaucas uz kultūras vispārējo tonalitāti. Tajās kultūrās, kurās ir vārga vai vispār neeksistē filosofija, humanitārās un sociālās zinātnes, un tāpēc politikā, saimnieciskajā darbībā, izglītībā, medijos, valstiskajos un garīgās kultūras pasākumos dominē primitīvas un vulgāras ikdienišķās apziņas barota mentalitāte, komentāri var izraisīt katastrofu. Tik tikko uzrakstītajā nekas netiek pārspīlēts.

Lieta ir tā, ka komentāru narcisms un ģeniāli sokrātiskais aizsmakums nevar neatspoguļoties sabiedrības reālajos notikumos. Komentārus neraksta citplanētu iedzīvotāji. Komentārus raksta mūsu sabiedrības pārstāvji – mūsu kultūras autori. Tāpēc komentāru zirgāboli agrāk vai vēlāk pārklāj politisko un ekonomisko diskursu, nosaka zinātnes imitācijas retoriku. Vārdu sakot, pārklāj kultūras visas sfēras.

Turklāt komentāru anonimitāte paver ceļu identitātes un sociālā statusa visnegaidītākajām transformācijām. Piemēram, mūsu dzīves procesu vadīšanā var uzkundzēties patmīlīgs un labākajā gadījumā mēnessērdzīgs, taču visbiežāk aprobežoti agresīvs un nekaunīgs komentāru autors. Izbaudot spožus panākumus komentētāju baļļā, viņam kādā naktī var ienākt prātā gūt slavu jaunā statusā. Pieņemsim,  „politiķa” statusā, kurā gūt siekalīgi kāroto publisko slavu pie mums ir visvieglāk.

Ja tāds „politiķis” sāk reāli tēlot politiķi, tad virtuālajā un anonīmajā vidē norūdītais viņa pašapzinīgums un viszinība var ietekmēt mūsu dzīvi tik sūri, ka mums vairs negribēsies šajā zemē palikt un paciest „politiķa” augstprātīgo seklumu un dumjības. Tie, kuri dzīvoja padomju laikā, minēto morāli psiholoģisko stāvokli var salīdzināt ar tā laika daudzu partijas sekretāru narcistisko un nekompetento diktatūru.

Tas viss ir reāli iespējams. Ja jau pie mums ir iespējams vienā naktī no ielas nonākt Valsts prezidenta krēslā, tad kādai komentāru superzvaigznei kļūt par menedžeri kādā dzīves jomā noteikti ir vēl vieglāk, nesastopoties ne ar kādu pretestību. Pie mums Valsts prezidenta izvēle tomēr ir mazliet saķēpināta ar valdošās kliķes ķīvēšanos un tirgošanos.

Komentāri drastiski  iznīcina kultūras tradīcijas. Saprotams, ne visās zemēs tas notiek vienādā mērā. Ne visur komentāru obskurantiskais potenciāls ir spējīgs dramatiski ietekmēt kultūru un iznīcināt tradīcijas.

Acīmredzot visnepatīkamāk ir tajās nacionālajās teritorijās, kurās ir stingri nostiprinājusies masu fenomenu segmentācija. Respektīvi, masu cilvēki un masu formāti valda dzīves (kultūras) visos procesos. Uz katra soļa pie varas ir masu cilvēki. Viss notiek vienīgi atbilstoši masu izdarību loģikai un kārtībai.

Tādas teritorijas tagad ir sastopamas. Tām ir veltītas drūmas analītiskās publikācijas. Arī pie mums Latvijā.

Pirmkārt un galvenokārt runa ir par klusēšanas tradīcijas iznīcināšanu. Nākas pieļaut, ka kāds no jaunajiem prātvēderiem par to vispār nav neko dzirdējis.

Rietumu civilizācijā ir tūkstošiem gadus izauklēta klusēšanas metafizika un poētika, dzīves gudrība un reliģiskā svētība. Klusēšanas tradīciju sargā baznīcas, ģimenes, mācību iestādes, gudrās zemēs – valsts ideoloģija un pedagoģija.

Esmu pārliecināts, ka pašlaik arī pie mums Latvijā joprojām ir ģimenes un pedagogi, kuri kvēli turpina saglabāt klusēšanas tradīciju, ar tās garīgo lietderību iepazīstinot bērnus un mazbērnus, skolēnus un studentus. Par klusēšanas svētību no kanceles atgādina mācītāji.

Klusēšana ir komunikācijas ļoti svarīga sastāvdaļa. Klusēt nozīmē klausīties, būt pieklājīgam un parādīt uzmanību sarunas biedram. Cilvēka sakars ar pasauli realizējās ne tikai valodas formā, bet arī klusēšanas formā.

Klusēšana ir pašcieņas korekta un patīkama izpausme. Klusēšana liecina par domas stabilitāti un zināšanu patstāvību. Klusēšana ir garīgās pieredzes mods (substances īpašība).

Klusēšana ir poētisks paņēmiens. Īpaši dramaturģijā un aktieru mākslā, kad klusēšana ir ļoti efektīva īstenības estētiskā reprezentācija. Visvairāk mīlam aktierus ne vien ar skaistu balsi, bet arī meistarību ieturēt pauzi. Teātra mākslas pedagogi uzskata, ka nevar iemācīt ieturēt pauzi, ja šī prasme nav cilvēka gēnos.

Garīguma imitācija ir runāšana un skatīšanās spogulī. Garīgums ir īsts tad, kad klusē un neskatās spogulī. Garīgums ir īsts tad, kad tam nav pašmērķīga vērtība un tas nekļūst refleksijas, tātad – runāšanas, priekšmets.

Par klusēšanu ir sastādīti aforismu krājumi, sarakstītas grāmatas un disertācijas. Populārākais aforisms: klusēšana – zelts. Savukārt populāra dzīves gudrība ir klusēt vajadzīgajā brīdī.

Jāklusē ir par to, kas attiecas tikai uz tevi. Labāk ir klusēt līdz laipnam lūgumam neklusēt, nekā runāt līdz dusmīgai pavēlei apklust. Ja nav klusēšanas dziļuma starp cilvēkiem, tad vārdi neko neizsaka.

XX gadsimta nogalē Rietumu civilizācija pārvērtās pļāpāšanas impērijā. Pļāpāšanu galvenokārt izraisa attiecīgā traģiskā dzīves loģika (dzīres mēra laikā) un jaunās informācijas tehnoloģijas. Rietumu civilizācijā nekad agrāk nebija tādi tukšvārdības plūdi, kādi sākās demogrāfiskās pārejas un Interneta laikmetā.

Pļāpāšanas impērijā strauji tiek aizmirsta nepieciešamība audzināt klusēšanu. Rietumu pedagoģiskajās mācībās klusēšanas audzināšanai vienmēr ir bijusi svarīga loma. Bērni tika audzināti klusēt vecāku cilvēku klātbūtnē. Bērni tika audzināti neiejaukties pieaugušo cilvēku sarunā.

Ģimnāzijās skolotāji un universitātēs pasniedzēji jauniešus mācīja cienīt un izturēties ar dziļu pietāti pret māksliniekiem un zinātniekiem, izciliem valstsvīriem un sava amata meistariem. Mācīja viņu darbus un darbību cītīgi studēt, bet nevis tūlīt vērtēt vai pat noliegt.

Jauniešiem delikāti lika saprast, ka konstruktīvi cienīga diskusija un polemika var notikt tikai starp erudēti un profesionāli līdzvērtīgām personībām. Skolēnam un studentam ir muļķīgi uzplīties ar savu viedokli mācību un studiju laikā. Ģimnāzista un studenta galvenais uzdevums ir iegūt zināšanas un atskaitīties par iegūtajām zināšanām, bet nevis bravūrīgi lielīties ar savu viedokli, kas parasti ir emocionālā reakcija tā saucamās sadzīves jeb (prasti sakot) ķēķa filosofijas garā.

Šodien ākstīgi modīgo komentāru un sava viedokļa bumu lielā mērā sekmē postmodernisma neoliberālistiskā un farizejiskā žvadzēšana par uzskatu brīvību un idejisko plurālismu, demagoģiski neatzīstot nekādu patiesību. Tas ir novedis pie tā, ka gandrīz visa jaunā paaudze ir gatava komentēt un uzstiept savu viedokli bez elementārām zināšanām un pietiekamas praktiskās pieredzes par jebkuru māksliniecisko, zinātnisko, politisko un sociālo jautājumu.

Mūsu saitos īpaši aktīvie sokrāti komentē jebkuru publikāciju. Viņi to dara ar lepni paceltu galvu, neprotot pat pareizi rakstīt, pareizi lietot terminus utt.

Viņi, protams, pagaidām nezina, ka valodas skaidrība ir savdabīgs spogulis domāšanas skaidrībai. Proti, skaidra valoda liecina par skaidru domāšanu. Viņu neskaidrā valoda tāpēc ir vispārliecinošākais pierādījums viņu neskaidrās domāšanas kritiski zemajai pakāpei.  

Pašrealizācijas iespējas ir sociāli vajadzīga terapija katrā valstī un katram cilvēkam. To neviens neapšauba. Taču ačgārna situācija iestājās tad, ja tiek apzināti veicināta pašrealizācijas simulācija.

Tagad simulāciju veicina jaunā tehnika: internets, spēles, hologrāfija, interaktīvie digitālie pakalpojumi u.c. Tagad simulāciju veicina transnacionālie spēki, kuri izmanto jauno tehniku savtīgās interesēs.

Jaunā  tehnika formē virtuālo realitāti. Tādējādi apzināti tiek grauta īstā realitāte, lai tā cilvēkiem nevarētu kalpot pašrealizācijai. Tiek darīts viss iespējamais, lai īstā realitāte nebūtu jaunrades, iedvesmas, spēka, garīguma, enerģijas, ideju, teoriju un koncepciju avots. Tiek darīts viss iespējamais, lai īstā realitāte pārvērstos mēslu bedrē un cilvēki sapņotu pārcelties uz virtuālo pasauli. Vieni ar spēlēm, otri  ar Facebook, trešie ar narkotikām, ceturtie ar komentāriem.

Tādējādi cilvēkus pieradina dzīvot simulakru pasaulē. Arī komentāri ir sava veida simulācija. Ja anonimitāte nepiesegtu šo simulāciju, tad daudzi komentāru fani rosītos savādāk. Saprātīgākie lasītu, krātu zināšanas, kontemplatīvi pārdomātu izlasīto, tūlīt (filosofiski apzinoties savu zināšanu nepilnību) tiektos pēc jaunām zināšanām. Garīgi pilnvērtīgajā reālajā dzīvē tikai anormālam subjektam var ienākt prātā simulēt Sokrātu un pašam sevi lielīt spoguļa priekšā.

Bet šodienas realitāte ir skaudra. Legālā simulācija – tā ir mūsu dzīves norma. Katrā ziņā jaunās paaudzes dzīves norma. No tās neviens jaunās paaudzes pārstāvis tik viegli negribēs atteikties. Brīvprātīga atteikšanās būs retu izņēmumu gadījumi.

Pie tam neviens mūsu sociālais institūts nav īpaši ieinteresēts jauno paaudzi atrunāt un atbrīvot no legālās simulācijas važām. Mūsu sociālie institūti tagad ir tā orientēti, ka tiem ir izdevīga legālajā simulācijā apmāta ne tikai jaunā paaudze, bet viss sociums. 

Attēls no posttypography.com

Novērtē šo rakstu:

49
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Oficiālās jeb deklarētās “demokrātijas” noklusētā īstenība

FotoVairums no mums daudzkārt ir dzirdējuši demokrātu bieži drillēto Vinstona Čērčila teicienu par to, ka par demokrātiju nekas labāks neesot izdomāts ar visiem tās trūkumiem. Patiesībā tas skanēja šādi: DEMOCRACY IS THE WORST FORM OF GOVERNMENT, EXCEPT ALL THOSE OTHER FORMS THAT HAVE BEEN FROM TIME TO TIME. Kas nozīmē ka vēsturē ir bijuši par mūsdienu “demokrātiju” taisnīgāki tautu pašpārvaldes modeļi un patlaban mēs esam tuvāk Ķīnas mūrim nekā skandinātajai suverenitātei.
Lasīt visu...

21

Ecce homo! Dictum de omni et nullo

FotoŠajā esejā ir gods godbijīgi tuvoties latīņu valodas mīluļiem. Viņu darbības vērtība ir nosaukta latīņu valodā. Tāpēc latīņu valodas sprēgāšana ir obligāti jāņem vērā. To nedrīkst ignorēt. Obligāti nedrīkst būt nevērīga izturēšanās pret latīņu valodu. Nedrīkst nevēlēties zināt un savu iespēju robežās nelietot latīņu valodu. Tas nav pieļaujams. Tāpēc esejas autoram un esejas lasītājiem ir jāpārceļas uz latīņu valodas pasauli. Lūdzu, ievērosim: nevis uz latīnismu pasauli, bet uz latīņu valodas pasauli! Praktiski tas nozīmē pārcelšanos uz divvalodu pasauli – latīņu valodas pasauli + latviešu valodas pasauli.
Lasīt visu...

6

Lūdzam Kalnmeieru atkāpties no ģenerālprokurora amata un dot iespēju vietā nākt zinošākam un, galvenais, godīgam juristam

Foto2017.gada 18.aprīlī noklausījāmies Latvijas Radio ziņu dienesta korespondentes Vitas Anstrates sagatavoto raidījumu par tēmu „Sistēmas bērni”, kas liecina: internātus un slimnīcas izmanto kā draudu nepaklausīgajiem.
Lasīt visu...

21

Kauns lasīt, ko raksta augsti profesionāli Tieslietu ministrijas juristi

FotoGodātie Tieslietu ministrijas (TM) darbinieki, kam Jūs rakstāt šādus rakstus**, kuri pamatos saskan ar nelikumīgiem un nepamatotiem tiesu spriedumiem, ar advokāta Normunda Šlitkes vai AS Pilsētas zemes dienests (AS nosaukumā vārds – „dienests” valsts iestādes viltīgs atdarinājums, kas ved neizpratnē), vai SIA Vienotais norēķinu centrs skaidrojumiem, pamācībām un likumu normu savirknējumiem „vienos vārtos”?
Lasīt visu...

12

Gaismas spēku suicīds jeb Sniegbaltītes pamāte pret karali Līru

FotoFrancijas prezidenta vēlēšanu kampaņa attīstās pēc tā paša scenārija, ko jau apskatīju Austrijas vēlēšanu sakarā: valdošo partiju oficiālie pārstāvji netiks finālā. Pēc sociologu branžas globālās izblamēšanās pērnā gada svarīgāko notikumu prognozēšanā nešķiet prātīgi uzņemties kaut jel kādu atbildību par aptauju datu interpretēšanu, tomēr viens ir skaidrs: valsts populārākā politiķe ir Marina Le Pena, kura klasifikācijas labad tiek skaitīta pie galēji labējiem. Lai kaut kā šo eirorastiem neērto situāciju appušķotu, viņai permanenti uzkarināta populisma birka.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām, visiem 100 Saeimas deputātiem

FotoAr zemāk teikto informējam par apšaubāmiem, atklāti sakot, par prettiesiskiem secinājumiem tiesu spriedumos, par to neatbilstību likumu normām un izsakām lūgumu šīs anomālijas pēc iespējas ātri un neatliekami novērst, jo tās nodara lielu kaitējumu sabiedrībai kopumā, tiesu varas sistēmai un grauj tiesiskas valsts principus, tajā skaita principu par taisnīgu tiesu.
Lasīt visu...

21

Īss ieskats praktiskās ģenētikas vēsturē

FotoXIX gadsimta otrajā pusē, samazinoties reliģijas ietekmei un pieaugot gēnu zinātnes iespaidam, savu kundzību (koloniālismu, verdzību, brīvās tirdzniecības noteikumu uzspiešanu) rietumvalstu elite sāka pamatot ar rasu teoriju, kuru nekritiski un bez iebildumiem atbalstīja visa tā laika progresīvā zinātne. Cilvēce tika sadalīta augstākajās un zemākajās rasēs, tika sastādīta rasu hierarhija. Pie zemākajām rasēm pieskaitīja ne vien kolonijās mītošos nēģerus, dzeltenās rases pārstāvjus, indiāņus un Austrālijas aborigēnus, bet arī austrumeiropiešus, slāvu tautas, ebrejus, čigānus, musulmaņu tautas un pat itāļus, grieķus un īrus.
Lasīt visu...

12

Dažas īpaši aktuālas jomas, kurās nepieciešama Kristus augšāmcelšanās spēka manifestācija un vadība

FotoDārgie Kristum ticīgie! Šodienas liturģiskajos tekstos skan aicinājums: “Ja jūs kopā ar Kristu esat augšāmcēlušies, tad meklējiet to, kas ir augšā, kur Kristus sēž pie Dieva labās rokas! Domājiet par to, kas augšā, nevis par to, kas virs zemes! [..] Jūsu dzīve ir ar Kristu apslēpta Dievā.” (Kol 3, 1-3)
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: vārdnīca

Katrā laikmetā ir īpaši iecienīti vārdi, un tie pulcējās modernā vārdnīcā. Šī vārdnīca ir populāra sabiedrībā. Vārdnīcai ir starptautisks pielietojums. To bez...

Foto

Kūst knabisma kults

Latvijas sabiedriskajā domā un medijos veidojas kaut kas līdzīgs apziņas atkusnim, prātu attīrīšanai no agrāk iepotētiem politiskajiem priekšstatiem un mītiem. Arvien skaļāk tiek izvērtēts...

Foto

Quo vadis, Donald Trump?

Par vienu no izteiktākajiem pēdējo laiku “modes trendiem” plašsaziņas līdzekļos ir kļuvusi sacenšanās jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa ķengāšanā un zākāšanā. Šis...

Foto

Profesori Frankenšteini cīņā pret ģenētisko šovinismu

Jau daudzus gadus liberālleftisti meklē veidus, kā apkarot "rasismu", un katrs to jaunizgudrojums ir absurdāks par iepriekšējo. Bet viņu pati...

Foto

Pilnmēness (un tā imaginārā ietekme)

Par skriešanu sienā ar pieri. Saprotu, ka šādi raksti nes prieku tikai tai pusei, kura piekrīt te paustajam. Otru pusi pārliecināt...

Foto

Pēc Preses kluba

Vakar piedalījos TV24 raidījumā “Preses klubs”, kas izvērtās par cīņu klubu. Diemžel bez Breda Pita un Edvarda Nortona. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka politiķu...

Foto

Joviāli juvenālisko juvenilu jukas

Trīs latīnismi un viens latvisks vārds virsrakstā, saprotams, ir cinisma demonstrācija. Viss ir kā parasti. Cinisms parasti ir neticības draugs. Cinisma avots...

Foto

Pārtrauciet VDK ietekmi Latvijā vai atkāpieties: atklāta vēstule Satversmes aizsardzības biroja direktoram Jānim Maizīša kungam

Saņemot no Jums formālu atbildi uz savu vēstuli un iesniegumu, kurā...

Foto

„Dogo” sāgas turpinājums - tiesvedība, meli un iebiedēšana: kā „Tukuma straume” glābj diskreditēto zīmolu

Pirms pāris nedēļām pie lielveikala "Sky" Mežciemā Rīgā piebrauca busiņš ar uzrakstu...

Foto

Vai man, Mārupes novada domes deputātam, ir iespējams atcelt NĪN?

Šī ir Mārupes novada domes deputāta Jāņa Rušenieka oficiāla atbilde Mārupes novada iedzīvotājam Ivo Stieģelim (E-iesnieguma...

Foto

Latviešu tauta ir vienīgais likumīgais saimnieks savā Tēvzemē

Šai Baltijas jūras krastā joprojām zeme turpina vaidēt zem apspiesto un pazemoto Latvijas iedzīvotāju klusajiem, pazemīgajiem soļiem....

Foto

Par ko Pētera Apiņa čomi iedeva viņam goda doktora grādu?

Zinātņu akadēmijā Pētera Apiņa čomi viņam iedeva goda doktora grādu. Par ko? Par to, ka Gardovskim,...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – III daļa

Uz likuma pamata zemi zem mājās var lietot CL...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – II daļa

Acīmredzami jāsecina, ka AT Senāts atsevišķi kategoriju lietās turpina...

Foto

Kas ļauts valsts medijam, nav ļauts municipālam?

Augstākās tiesas spriedums, vērtējot laikraksta «Bauskas Dzīve» pretenzijas pret Iecavas novada domes mediju biznesu, pelnīti izsauca atzinīgu ažiotāžu, pat...

Foto

Cik ticami ir DNS analīžu rezultāti?

Ja īsi, tad DNS analīzes rezultāti nevar kalpot par vienīgo un galīgo pierādījumu, jo DNS laboratorijas nenosaka paternitāti, bet tikai...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – I daļa

Piespiedu rakstura tiesiskās attiecības „uz likuma pamata” tiek nodibinātas...

Foto

Diemžēl arī turpmāk atvieglojumi suņu obligātajā apzīmēšanā nav gaidāmi

Š.g. 30.martā Saeima noraidīja priekšlikumu grozījumiem Veterinārmedicīnas likumā, kas paredzēja turpmāk mājas istabas dzīvnieku apzīmēšanas kārtību tāpat...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: cerību mirklis

Civilizācijas norieta enciklopēdijā cerību mirklis ir atsevišķs šķirklis. Eiropeīdu civilizācijas visjaunākais cerību mirklis var ilgt astoņus gadus. Labākajā gadījumā. Sliktākajā gadījumā...

Foto

Pašvaldību vēlēšanas Rīgā gaidot: ar ko gan nacionāļi (ne)atšķiras no urlakoviešiem?

Mūsu t.s. „labējie spēki”, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, sākuši pilnā balsī skandināt, cik svarīgi būtu dabūt...

Foto

Tilts Rīgā un tilts Londonā: dažādās pieejas

Rīgas domes Satiksmes departaments jau šī gada otrajā pusē plāno veikt Deglava tilta rekonstrukciju [1]. Rekonstrukcijas laikā viņi nedaudz...

Foto

Tas nav līgums ar ASV sabiedrotajiem. Tas ir valsts pieņemšanas-nodošanas akts

Vēl pirms gada – 2016.gada pavasarī ar skandalozajiem grozījumiem Krimināllikumā Latvijas sabiedrībai tika dots skaidrs...

Foto

Petīcija par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam

2016. gada 13. aprīlī, izmantojot savas tiesības, mēs, manabalss.lv iniciatīvas „Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam” (https://manabalss.lv/i/976)...

Foto

Kā es devos pie mēra taisnību un atbalstu meklēt

27. janvārī pēc 5 gadu gaidīšanas beidzot tiku pie domes priekšsēdētāja Nila Ušakova personīgi. „Ciemošanās” laiks –...

Foto

Atklāta vēstule par fizisko personu datu neaizsargātību Latvijas Republikas tiesās

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības...

Foto

Notiks Tautas sapulce par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim

Pirmdien, 27. martā plkst. 18:00 pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas Jēkaba ielā 11 notiks Tautas sapulce par nekustamā...

Foto

Sabiedrība nav gatava

Nesen sabiedriskā medija portālā lasīju, ka sabiedrība nav bijusi gatava kādam džeza mūzikas uzvedumam Liepājā, tāpēc nolēmu paskatīties, kam vēl sabiedrība nav bijusi...

Foto

Jaunākais nacionālais noziegums

Noziegumu brīvība pie mums himēriski aulekšo pa divām maģistrālēm. Latviešu tautas vairākums himērisko aulekšošanu netraucē, nekavē, nebremzē, neaizliedz, nelikvidē. Visbiežāk pavada ar aplausiem,...

Foto

Kāds islāmam sakars ar teroraktu pie parlamenta ēkas Londonā?

Trešdien, 2017.gada 22.martā Londonā, pilsētā, kurā ir aptuveni 12% musulmaņu,[1] notika kārtējais musulmaņu izraisītais terora akts, kurā sabraukti...

Foto

Pietiks par DEPO

Jau kādu laiku presē var lasīt ziņas par un ap DEPO tirdzniecības centra būvniecību Jelgavā. Esmu zemgalietis, dzīvoju netālu un plānoju būt šī...