Komercbanku organizācijas vadītājs pats ir nejēga vai vienkārši meklē nejēgas?
L. Lapsa29.10.2010.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pirms pāris dienām Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons intervijā Baltic Business Service nāca klajā ar aizraujošu sazvērestības teoriju, kas liek uzdot kā reiz virsrakstā minēto jautājumu. Bez variantiem.
„Tverijona teorijas” būtība – Parex bankas lielā problēma pēdējos mēnešos pirms kraha esot bijusi nebūt ne izsniegtie vēlākie sliktie kredīti vai pašas bankas trekni paņemtie sindicētie kredīti, arī nekas cits ne, bet gan noslēpumainie iemesli, kuru dēļ liela daļa no lielajiem klientiem šajos liktenīgajos mēnešos izņēmuši naudu un pametuši banku.
„Nav skaidrs, vai tā bija vienkārši sagadīšanās vai tomēr kaut kas cits, proti, vai ekonomiskā diversija pret Latvijas valsti, vai tas ir kaut kāds specprojekts, vai tā ir atriebība, vai arī konkurenti? Es nezinu. Jo ne jau tauta aizgāja no šīs bankas prom. Nebija jau rindu pie bankas un neviens neņēma latus ārā. Es neticu, ka tā būtu bijusi sagadīšanās,” – izklausās baisi, vai ne?
Tiesa, šie iemesli ir neskaidri ja nu vienīgi pašam Tverijonam (un arī tas, kā redzēsiet, ir diezgan apšaubāmi), - īstenībā tie ir vienkārši, pat primitīvi.
Lieta tā, ka jau 2008. gada vasarā pietiekami daudzi lielās naudas turētāji nevis no „viena tante teica” avotiem, bet nepārprotamiem skaitļiem zināja to, ko plašā publika uzzināja 8. oktobrī no bankas viceprezidenta Mārtiņa Jaunarāja, - ka nākamajā gadā bankai ārvalstu aizdevējiem jāatdod vairāk nekā pusmiljards latu.
Līdz Lehman Brothers bankrotam 15. septembrī pasaule bija pilna ar lētu naudu, pie kuras tā bija pieraduši Parex saimnieki (un ne viņi vien), - sak, aizņemsimies jaunu naudu, atdosim iepriekšējo. Toties pēc bankrota lētā nauda pazuda, un vienlaikus bija skaidrs, ka banka vērtspapīrus, kuros bija saguldījusi milzu līdzekļus, nespēs pārdot pat par ļoti zemu cenu.
Protams, „tauta” šādu situācijas maiņu nepamanīja, - bet pilnīgi citādi situāciju redzēja cilvēki, kam darbs ar lielu naudu ir ikdiena. Kamēr „tauta” ticēja, ka banku vada saprātīgi cilvēki, bet to uzrauga atbilstoši augstajam atalgojumam profesionāli, uzcītīgi, atbildīgi ļaudis, kas ņēmuši vērā visu iepriekšējo banku krahu pieredzi, cilvēkiem, kuri ikdienā strādā ar naudu, šādu ilūziju, protams, nebija.
Un rezultātā rindu pie bankas nebija, toties nedaudzie finansiāli izglītotie, saprātīgie cilvēki izvērtēja situāciju un rīkojās atbilstoši dzelžainai loģikai – jā, izskatās, ka šai bankai būs problēma ar parāda atdošanu, labāk iesim no tās laikus prom. Jo kāpēc gan mums riskēt ar savu naudu? Vai tāpēc, ka mums būtu jātic agrotehniķim finanšu ministra postenī vai centrālās bankas vadītājam, kas nekustamo īpašumu burbuļa plīšanas brīdī ekskluzīvu dzīvokli nopērk par klasisku „trekno gadu” cenu?...
Un te nu jautājums – kāpēc Tverijons mums mēģina pašlaik mēģina iestāstīt blēņas par nezināmajiem ļaunajiem spēkiem, kas tādu vai citādu iemeslu dēļ jau pirms kraha vilkuši savu naudu prom no Pareksa? (Nejauksim šo naudas aizplūšanu ar to, kas sākās jau pēc bankas kraha un kurā viennozīmīgi vainīga Godmaņa, Rimšēviča, Slaktera un Krūmanes nejēdzīgā rīcība.)
Lai cik lielā mērā šī kunga postenis atbilst „kāzu ģenerāļa” statusam, nejēga viņš nav. Un, ja reiz tā, skaidrojums ir tikai viens – kopš bankas kraha ir pagājis pietiekami ilgs laiks, lai solīti pa solītim varētu sākt mēģināt veidot jaunu „patiesību”.
Kādu? Tas taču ir acīmredzami. Pirmo solīti jau ir spērusi mūsu bezgala cienījamā ģenerālprokuratūra, ar savu lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu skaidri paziņojot – visi šie valdības, Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas nejēgas un nelgas nav vainojami tajā brēcošajā nolaidībā un neizdarībā, kuras dēļ bankas gaidāmais krahs netika pamanīts un pati banka pārņemta tik idiotiskā, valstij superneizdevīgā veidā.
Tagad nu tiek sperts otrais solītis, pēc būtības – tajā pašā virzienā. Tverijons gluži kā tāds šleserklons mums mēģina iestāstīt – vispār neviens ne pie kā nav vainīgs, vismaz šajā zemē ne. Ne minētie valstiskie nevīžas ar savām milzu algām, ne aizspēlējušies bankas saimnieki, ne viņu uzraugi. Ne rimšēviči un slakteri, ne kargini un krasovicki, - viss bija tik lieliskā kārtībā, bet tad nezināmi mistiskie spēki, kuri pēc definīcijas nav ne atrodami, ne saucami pie atbildības, lika no bankas aizvākt naudu, un viss...
Jautājums tikai - vai tiks atrasts pietiekams pietiekami viegli apmuļķojamo daudzums, kas šīm pasaciņām noticēs.
Seko mums 
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties? Kad darba kolektīvā pēkšņi ierunājas pieredzējis inženieris un apstrīd vadības vēstījumu, bet vairums kolēģu pieslejas viņam, vai viņš šo izrīkotiesspēju ieguva vardarbīgi? Kad cilvēks ir samelojies, un otrs liecinieku klātbūtnē to pierāda, liekot pirmajam no kauna zemē līst, vai kāds ir otrajam formāli piešķīris varu šādi nejauki izrīkoties ar pirmo? Vai viņš pats to ar spaidu palīdzību ir izcīnījis?
Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu.
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
