Iesaki rakstu: 
Jau pēc dažiem mēnešiem portāls Pietiek varēs svinēt gada jubileju, un, atskatoties uz līdz šim paveikto, mēs nevaram noliegt, ka taisnība tiem lasītājiem, kuri komentāros raksta – cik žēl, ka portāla publikācijās salīdzinoši daudz retāk nekā citi jauki ļaudis pieminēti kungi un dāmas no Saskaņas centra un ap to sapulcētajām un radniecīgajām struktūrām. Lai gan pie naudas portāls joprojām nav ticis, tomēr esam sagrabinājuši pietiekami, lai varētu izsludināt noderīgās un saistošās informācijas konkursu ar tikai vienu pamatkritēriju – atsūtiet mums ko interesantu par Saskaņas centru, viņu draugiem un atbalstītājiem!
Konkursa pagaidu balvu fonds nav liels – tikai 500 latu, taču mēs ceram, ka, iespējams, parādīsies uzņēmumi un cilvēki, kas vēlēsies šo erudītus un zinošus cilvēkus uzaicinošo konkursu atbalstīt ne tikai vārdos vien.
Uz daļu no šīs summas vai pat to visu varēs pretendēt jebkurš, kas par ļaudīm vai struktūrām, kas identificējami kā Saskaņas centram skaidri un nepārprotami piederoši vai ar to saistīti, mums atsūtīs iespējami krāšņu un detalizētu informāciju.
Uzreiz brīdinām – mums (un līdz ar to arī konkursam) diemžēl neder „informācija” no sērijas „mēs zinām, ka Urbanovičs ņem naudu no Kremļa”, „visiem zināms, ka Ušakovs ņem otkatus” un „Cilēvičs sadarbojas ar kazahu mafiju”.
Mēs gaidām nevis pārdomas, bet kā reiz faktus – tādus pašus, kādus lasītāji mums līdz šim ir sūtījuši par Ģirtu Valdi Kristovski, Arti Kamparu, Lindu Mūrnieci, Aivaru Lembergu, Andri Šķēli, Aināru Šleseru, Aigaru Štokenbergu un desmitiem citu krāšņu personāžu, kas pieķerti ne mazāk krāšņās izdarībās.
Fakti var būt jebkādi un par jebko, ja vien tie parāda publisku vai ietekmīgu personu patieso seju un patiesos darbus (drīzāk gan nedarbus), – dokumenti un to kopijas, fotogrāfijas, video un audio ieraksti, elektroniskā pasta sarakste utt., utt.
Visus šos dokumentus var iesūtīt uz Pietiek elektroniskā pasta adresi [email protected] vai arī pa pastu sūtīt uz abonentu kastīti Nr. 4 Rīgas 12. pasta nodaļā (LV-1012). Jebkurā gadījumā visiem iesūtītājiem solām pilnīgu un absolūtu konfidencialitāti – un savu vārdu mācēsim turēt, jo arī līdz šim nekad un neviens mūsu avots nav ticis atklāts.
Protams, mūs interesē un interesēs ne tikai Saskaņas centrs vien. Taču mēs patiešām ļoti vēlētos laikā līdz Saeimas vēlēšanām (un, protams, arī pēc tam) šī politiskā spēka pārstāvjiem – gan oficiālajiem, gan ne tik redzamajiem - pievērst īpašu uzmanību. Un saistībā ar to ļoti ceram uz Jūsu visu palīdzību. Galu galā no Urbanoviča ādas sanāktu tīri labas bungas, vai ne?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
