Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kaut gan oficiāli konkurss uz Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieka enerģētikas jautājumos posteni noslēgsies tikai nākamnedēļ, Pietiek informācijas avoti ziņo, ka lēmums, visticamākais, ir pieņemts jau pirms tā beigām, - nozīmīgais amats, kas varētu nodrošināt arī oficiālo kontroli pār VAS Latvenergo, varētu tikt ekonomikas ministra Arvila Ašeradena padomniekam un partijas biedram Jānim Patmalniekam. Kā jau tas gadās ar Vienotības virzītiem kandidātiem, Patmalnieka vienīgais sakars ar enerģētiku ir padomes locekļa amats AS Rīgas siltums pirms desmit gadiem.

Šķietami ne visai nozīmīgais Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieka postenis enerģētikas jautājumos ir ļoti nozīmīgs ar to, ka šī amata ieņēmējs būs oficiālais VAS Latvenergo kapitāldaļu turētājs un arī nozīmīgs lēmējs energokompānijas padomes izveidē, kas ir ļoti svarīgi būtisku ietekmes daļu (un daudzus „siles” amatus) zaudējušajiem Vienotības pārstāvjiem.

Kaut gan Patmalnieka amatpersonas deklarācijas un publiski pieejamā informācija neliecina par viņa praktisku pieredzi enerģētikas nozarē, viņam ir citas nozīmīgas īpašības – viņš ir bijis Vienotības eiroparlamentārieša Krišjāņa Kariņa biroja vadītājs, viņš kopš šī gada sākuma ir sava partijas biedra Ašeradena padomnieks, un, kas vēl būtiskāk, viņam ir Vienotības ģenerālsekretāra Arta Kampara protekcija.

„Ar to pietiks, lai konkursa komisija saskaitītu punktus par labu viņam,” norāda Pietiek informācijas avoti. Kopā gan uz vakanto amatu ir pieteikušies septiņi pretendenti.

Valsts sekretāra vietnieka enerģētikas jautājumos padotībā ir divi departamenti – Atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes departaments un Enerģijas tirgus un infrastruktūras departaments.

Ekonomikas ministrija norāda - tas, ka tieši šī amata ieņēmējs kontrolēs Latvenergo, gan nav simtprocentīgi noteikts. Oficiālā versija ir - "visas AS Latvenergo akcijas pieder valstij, un to turētāja ir Ekonomikas ministrija, kuras intereses akcionāru sapulcē pārstāv Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs vai viņa pilnvarota persona".

Pretendentiem Ekonomikas ministrijā bija jāiesniedz motivēts pieteikums, dzīvesgaitas apraksts, augstāko izglītību apliecinošu dokumentu kopijas un svešvalodu zināšanas apliecinošu dokumentu kopijas (ja tādi ir).

Kopā ar pieteikuma dokumentiem pretendentiem bija jāiesniedz arī eseja par nacionālajā enerģētikas un klimata plānā iekļaujamajiem galvenajiem virzieniem un sasniedzamajiem mērķiem laika posmam līdz 2030. gadam ar vīziju līdz 2050. gadam.

Konkursā oficiāli noteiktas šādas prasības pretendentiem:

- maģistra grāds (vēlams, ekonomikā, tiesību zinātnēs, vadības zinībās vai inženierzinātnēs);

- izpratne par valsts pārvaldes uzbūvi un darbības pamatprincipiem, administratīvo procesu iestādē, Eiropas Savienības institucionālo ietvaru, likumdošanas sistēmu un lēmumu pieņemšanas procesu;

- zināšanas, izpratne un spēja orientēties Eiropas Savienības un nacionālo enerģētikas nozares normatīvo aktu jomā (vēlama iepriekšējā pieredze Eiropas Savienības un nacionālo normatīvo aktu izstrādāšanā enerģētikas jomā);

- teicamas latviešu un ļoti labas angļu valodas zināšanas (augstākais līmenis atbilstoši Eiropas kopīgajām pamatnostādnēm valodu apguvei – vismaz C1) gan rakstiski, gan mutiski (vēlamas krievu valodas un citu Eiropas Savienības valstu valodu zināšanas);

- vadības, organizēšanas un stratēģiskās plānošanas prasmes (vēlama pieredze vadošā amatā un darba pieredze valsts pārvaldē);

- prasme teorētiskās zināšanas pielietot praksē, prezentēt, argumentēt  un aizstāvēt viedokli par kompetencē esošajiem jautājumiem;

- teicamas sadarbības, komunikācijas un prezentācijas prasmes, atbilstība Valsts civildienesta likuma 7. panta prasībām un atbilstība likumam "Par valsts noslēpumu" amata pienākumu pildīšanai.

Ekonomikas ministrijas oficiālais skaidrojums ir: „Ministrija aicināja konkursā pieteikties pretendentiem, kuri jūtas gatavi jauniem profesionāliem izaicinājumiem, izstrādājot un īstenojot valstiskas reformas enerģētikas jomā.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...