Konkurss “Pašu ieviesto stulbību atcelšanas varonis” it kā var sākties, bet...
Mārcis Bendiks15.02.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pirms diviem gadiem, pandēmijai sākoties, valdība izsludināja krasus ierobežojumus mūsu ikdienas dzīvei, vienlaikus mierinot sabiedrību, ka būs visādu veidu atbalsti un kompensācijas. Jo jau iepriekš premjers bija palaidis tautās nu jau kanonisko “naudas ir tik daudz, kā nekad nav bijis”.
2020. gada martā dzīves ārējā kustība uz dažām nedēļām it kā pazuda, tīmeklī parādījās bildes ar pilnīgi tukšu Vecrīgu. Es pats atminu, kā izbraucu pa Tērbatas ielu visā garumā, sastapis tikai divus cilvēkus, un tie paši bija velokurjeri, kas izvadāja ēdmaņu.
Sākās “Zoom” sapulču, neklātienes mācību un mājsēdes kompensāciju laiks. Sabiedrība lielā mērā paļāvās uz valdību, un valdība nekautrējās to izmantot. Jo naudas tak ir tik daudz, tik daudz! Bet gāja laiks, un pamazītiņām kļuva skaidrs, ka nevar būt tā, ka krietna daļa cilvēku nestrādā, bet sabiedrība turpina ierasto patēriņa līmeni.
Vīruss arī nesnauda un laida klajā vairākus “apdeitus”, sākās arvien izmisīgāka grābstīšanās ap administratīvām metodēm bioloģisku fenomenu apkarošanā. Apzināti neminu šeit visu slinkuma, nelietības un klajas stulbības apoteozi vakcīnu (ne)iepirkšanā, impotentā un dārgā (vaksācijas) vakcinācijas biroja sāgā un ar to saistītajām atklātākām un slēptākām blēdībām, – šoreiz ne par to. Šoreiz par valdības cenšanos pārlikt atbildību par lēmumu kvalitāti kaut kur tālāk no sevis un par to, kā tas nu ir šobrīd atkodies.
Savas nekompetences piesegšanai tikai izveidotas vairākas struktūras, kurām tika pārsūtīta atbildība rīcības variantu izstrādāšanai un izvērtēšanai. Centrālā loma te tika Operatīvās vadības grupai, kuras vadītājs pērn septembra beigās cita starpā patētiski solīja: “Ir jārīkojas ātri un diezgan izlēmīgi. Mēs otrdien valdībai uz galda uzliksim ātru un izlēmīgu rīcību, nerunājot par to, ka aizslēdzam visu un ieslogām visus mājsēdē, bet būs pietiekami izšķirīga rīcība, kas spēj vīrusu piebremzēt.” Tā Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, solot, ka šī būšot konceptuāla atšķirība no pagājušā gada.
Sekoja vēsturē lielākā muļļāšanās un mērenu līdz lielu stulbumu proponēšana. Tiesa, visā šai procesā paši sevi izklīdināja “Covid‑19 akadēmiskās vides ekspertu grupa”, par kuras ekspertīzes līmeni jau esmu rakstījis iepriekš. Tiem, kas ar šo pašpasludināto “ekspertu” sniegumu nav pazīstami, nervu taupīšanas labad iesaku arī pārāk tīmeklī nerakāties. Cita starpā tur ticis rosināts infekcijas ierobežošanai trīskārt samazināt sabiedriskā transporta pieturu skaitu. Šāds “zinātniskums” un “ekspertīze” labi konkurē ar iepriekšējās ziemas iepirkšanās aizliegumiem, kad sevišķi infekciozas izrādījās zeķbikses un kafijas filtri.
Lai kaut kā mazinātu sabiedrības uzticības zudumu, ko izraisīja valdības ņemšanās ap mazloģiskiem un bieži vien klaji stulbiem ierobežojumiem, sākās sacensība, kurš no poļitrukiem piedāvās kādu naudiņu savam elektorātam. Ja reiz tautas mīlestību nevar nopelnīt ar darbiem, varbūt var nopirkt par budžeta naudu.
Un tā nu pār mums nāca vienreizējas un vairākkārtējas piemaksas pensionāriem, piemaksas bērnu vecākiem, elektrības kompensācijas un kas tik vēl ne. Bet šai raustīgajai aktivitātei pietrūkst vēlēšanu gadam svarīgākā rezultāta – varoņa lauru plūkšanas. Jo kurš vairs rudenī atcerēsies, kurš ko rosinājis. Un, starp citu, pa šiem diviem gadiem arī naudas, kuras ir tik daudz, vairs nemaz tik daudz nav.
Ja reiz tā, tad pavasarīgā noskaņā jāsāk jauna mīlas rotaļa. Premjers nāk ar atklāsmi, ka tie eksperti mūs ir barojuši ar katastrofālām blēņām, un konkurss “Pašu ieviesto stulbību atcelšanas varonis” var sākties. Bet te nu izrādās, ka visi ir par atcelšanu, tikai to nekādi nevar izdarīt, jo izdarīt to nevar. Operatīvās vadības grupa ir tik operatīva kā aizmigusi uts uz slapja dibena, tās priekšnieks bramanīgo pērnā septembra toni aizstājis ar skumīgu bubināšanu.
Lēmumu satura deleģēšana, ar kuru valdība cerēja distancēties no sabiedrības dusmām, tagad liedz izvērst sertifikātu atcēlēju un priecīgās dzīves atjaunotāju skaistumkonkursu. Žēl, vai ne?
* Pārpublicēts no aprinkis.lv. Virsraksts mainīts.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
