Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saslimušo skaits Latvijā pārsniedzis simtu, tāpēc nolēmu apskatīties, kā saslimstība izskatās grafiski. Te mani gaidīja divi pārsteigumi. Pirmais: cik ļoti eksponenciāli viss notiek jau kopš otrās dienas. Slimnieku skaitu liekot logaritmiski, visi punkti kopš 9. marta rindojas gandrīz uz taisnes.

Ja reiz tā, tad no abiem galapunktiem var vienkārši un tuvināti aplēst, cik strauji saslimstība aug. Proti, 9. martā bija 5 slimnieki, 21. martā 123, izdala pēdējo ar pirmo un no dalījuma izvelk dienu skaita pakāpes sakni: (123/5)^(1/12)=1,306. Tātad caurmērā slimnieku skaits aug par 30% dienā. Pārvēršot citās vienībās, tā ir dubultošanās 2,6 dienās jeb 6,5 reizes nedēļā.

Grafiku sev uztaisīju 20. martā, un punktu rindošanās pa eksponentes līniju bija tik cieša, ka, pārbaudot sevi, uzdrošinājos prognozēt – 21. martā varētu būt 35 jauni saslimušie. Izrādījās 13, turpat trīsreiz mazāk. Mana kļūda bija nepievērst pietiekamu uzmanību, cik ļoti pa dienām var svārstīties jaunu slimnieku skaits, kaut kopumā saglabājot eksponenciāli augošu tendenci.

Internetos izlasīju vēl citādu kļūdu: no tiem 13 gadījumiem secināt, ka lietas iet labumā, jo iepriekšējā dienā bija 25. No viena datupunkta to secināt ir pārsteidzīgi.

Nākamais, ko nu var darīt, ir salīdzināt Latviju ar citām valstīm. Te gan slimnieku skaits jārēķina pret iedzīvotāju skaitu. Izvēlējos trīs viszīmīgākās valstis: Ķīnu, Dienvidkoreju un Italiju. Par sākumpunktu izvēlējos dienu, kad saslimstība pārsniedza 1 no miljona iedzīvotāju: Latvijā to pašu 8. martu, Ķīnā 25. janvāri, Dienvidkorejā 20. februāri, Italijā 22. februāri.

Te mani gaidīja otrs, visai baiss pārsteigums — cik neticami līdzīgi Latvija iet Italijas pēdās, tik ar pusmēneša kavēšanos (slimo skaits 21. martā bija Italijas 6. marta līmenī)! (Un tas, ka 21. martā Latvijā bija 13 jaunu saslimušo, tendenci diez cik nemaina un no Italijas ceļa nenovērš.)

Dienvidkoreja sāk ar bēdīgi slavenās 31. pacientes izraisītu sprādzienu, bet līknes beigās sāk iedarboties cilvēku kontaktu apturēšana, un slimnieku skaita augšana jūtami sabremzējas. Ķīnā Uhaņa bija bloķēta jau divas dienas priekš grafika sākuma, un var redzēt, ka pēc dažām dienām slimnieku skaita pieaugums arvien vairāk un vairāk palēninās.

Tiesa, slimo skaits ir atpaliekošs rādītājs, tāpēc jaunāko attīstību labāk rāda apstiprinātu jaunu slimnieku skaits. Taču tas daudz vairāk lēkā pa dienām, īpaši mazākās zemēs, kāda ir Latvija.

Redzams, ka Ķīnai un Dienvidkorejai laikā, kas atbilst šībrīža Latvijai, jau bija izdevies ar cilvēku pārvietošanās un kontaktu ierobežošanu pārlauzt sērgas mugurkaulu, savukārt Italija un Latvija… njā.

Te var vaicāt, vai nav tā, ka ārkārtējās situācijas labvēlīgā ietekme Latvijā vienkārši vēl nav paguvusi sākties. Ārkārtējo situāciju izsludināja 12. martā, no tā pagājušas deviņas dienas, caurmēra inkubācijas periods ir piecas dienas, tā ka efektam jau būtu jābūt manāmam.

Taču tā vietā var manīt ko citu: ka iekšzemes dzīve un cilvēku kontakti nav apturēti: Rīgas-Zilupes vilciens kursē, Rēzeknes-Rogovkas autobusi arī, “Rīgas satiksme” tāpat, cilvēki ir ielās un brauc, veikali vaļā, sestdien pie dabas objektiem pilnas stāvvietas.

Lai Latvija neatkārtotu Italijas katastrofu, tūlīt, tagad, pirms katastrofas jāaptur iekšzemes pārvietošanās — ar stingri kontrolētu vispārēju mājas režīmu sērgu var uzveikt nedēļās piecās, turklāt jo agrāk un stingrāk rīkojas, jo drīzāk un mazākiem zaudējumiem un cilvēku upuŗiem tiek galā. 

Te par to matēmatisks apraksts (lasīt vismaz pēdējās 4 rindkopas), te vieglā valodā, te ar krāšņiem grafikiem. Izšķirīgais — lai polītiskiem lēmējiem būtu griba.

Pārpublicēts no www.ritvars.wordpress.com

Novērtē šo rakstu:

40
29

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...