Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Aizbildinoties ar valsts noslēpumu, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis nenoliedz, ka pat vairāki tūkstoši cilvēku - daudzkārt vairāk nekā uzņemamais patvēruma meklētāju skaits - aizvadītajos gados Latvijas iedzīvotāja personas kodu varētu būt saņēmuši slepus, bez likumā noteiktā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes lēmuma, vienkārši "pēc kompetentas iestādes pieprasījuma".

Pietiek jau aprakstīja, kā pirms divarpus gadiem Aslans Iznaurovs uzzināja, ka oficiāli viņš Latvijas Republikā vairāk neeksistē, - ir ne tikai anulēta viņa 1998. gadā pirmoreiz oficiāli saņemtā un pēc tam divreiz oficiāli mainītā nepilsoņa pase, bet arī autovadītāja apliecība, turklāt visi viņa dati ir dzēsti no Iedzīvotāju reģistra nevis ar oficiālu lēmumu, bet gan pēc "kompetentas iestādes pieprasījuma", kas neļauj šo dzēšanu apstrīdēt tiesā.

Iznaurovam oficiāli bija piešķirts Latvijas nepilsoņa statuss un personas kods, kas bija ierakstīts visos publiskajos reģistros un ko 15 gadus neapstrīdēja neviena valsts iestāde, turklāt viņš nevienai iestādei arī nebija sniedzis kādas nepatiesas ziņas vai viltojis kādus dokumentus.

Taču viss mainījās 2013. gada sākumā, kad Iznaurovs nejauši uzzināja, ka viņš Latvijas Republikā oficiāli vairs neeksistē: viņa pilnvarotais pārstāvis bija konstatējis, ka vairs nevar rīkoties uz Iznaurova izdotas notariālās pilnvaras pamata, jo viņa pilnvarotājs ir "izdzēsts".

"Izdzēsts" šajā gadījumā ir uztverams nevis metaforiski, bet burtiski. Pietiek rīcībā esošā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieka Viļņa Jēkabsona vēstulē, kas datēta ar 2013. gada 28. janvāri, teikts: "Pārvalde apliecina, ka dati par Aslanu Iznaurovu [...] Vienotās migrācijas informācijas sistēmas Iedzīvotāju reģistra apakšsistēmā, pēc kompetentas valsts iestādes klasificēta pieprasījuma, ir dzēsti."

Latvijā nepilsoņa statusa piešķiršanu un atņemšanu oficiāli reglamentē tikai un vienīgi likums "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības", kas skaidri noteic, ka nepilsoņa statuss ir pietiekami nopietna lieta, lai tas nevarētu tā vienkārši tikt piešķirts vai tikpat vienkārši tikt dzēsts, - saskaņā ar likumu lēmumu par nepilsoņa statusa atņemšanu kādai personai pieņem Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldes priekšnieka pilnvarota amatpersona.

Taču, kad Iznaurovs vērsās administratīvajā tiesā ar pieteikumu par viņa nepilsoņa statusa atņemšanas lēmumu atcelšanu, PMLP iztiesāšanas laikā paziņoja, ka nekāds lēmums attiecībā uz viņa nepilsoņa statusa atņemšanu nemaz neesot pieņemts, - vienkārši esot dzēsti dati.

Līdz ar to pašlaik Iznaurovs Latvijā ir patvēruma meklētāja statusā: lai gan bijuši vairāki mēģinājumi viņu aizturēt, apcietināt vai izdabūt no Latvijas neformālākā veidā, tie visi atdūrušies tiesu "neizpratnē" pret dažādu policijas un robežsardzes struktūru argumentiem.

Pietiek rīcībā esošo neoficiālu informāciju, ka pēdējo 20 gadu laikā pēc "kompetentu iestāžu pieprasījuma" bez oficiālu PMLP lēmumu pieņemšanas LR Iedzīvotāju reģistrā kopā reģistrētas vairāk nekā 4800 personas (kas ir astoņas reizes vairāk nekā oficiāli izziņotais uzņemamo bēgļu kopskaits), PMLP vadība ne noliedz, ne apstiprina - "šāda veida informācija ir klasificēta".

Vairāk nekā divas nedēļas par to, ko atbildēt uz Pietiek jautājumiem, pārdomāja iekšlietu ministrs Kozlovskis, taču nu arī viņš ziņas par iespaidīgo skaitu cilvēku, kuri varētu būt bez likumā noteiktā oficiālā lēmuma tikuši pie Latvijas iedzīvotāja personas koda, izlēmis ne apstiprināt, ne noliegt, aizbildinoties ar valsts noslēpumu, līdz ar ko "informācija par šo normu piemērošanas gadījumiem un iestāžu veicamām darbībām nevar tikt sniegta".

Arī uz jautājumu, vai pastāv iespēja, ka LR Iedzīvotāju reģistrā tiek iekļautas personas, piešķirot tām personas kodu un izsniedzot personu apliecinošus dokumentus, kaut arī PMLP nav pieņēmusi normatīvajiem aktiem atbilstošu lēmumu par šādu iekļaušanu, Kozlovskis no atbildes sniegšanas izvairījās, tā vietā izklāstot vispārīgas likumu normas.

Ministra atbildes gan faktiski apstiprina, ka "kompetentajām iestādēm" ir visplašākās iespējas veikt visdažādākās manipulācijas ar Iedzīvotāju reģistra datiem, neņemot vērā "nepilsoņu likumu" un aizbildinoties ar nepieciešamību aizsargāt savus palīgus, un šīs manipulācijas faktiski netiek kontrolētas

"Iekšlietu ministrija norāda, ka Iedzīvotāju reģistrā tiek atspoguļota informācija, kas izriet no Personu speciālās aizsardzības likuma un Operatīvās darbības likuma regulējuma.

Personu speciālās aizsardzības likuma 16.panta otrā un trešā daļa paredz speciālās aizsardzības pasākumu — aizsargājamās personas identitātes maiņa. To piemēro, pamatojoties uz speciālās aizsardzības iestādes lēmumu, kas saskaņots ar ģenerālprokuroru, ja personas drošību nav iespējams garantēt, izmantojot citus šajā pantā paredzētos aizsardzības pasākumus. Pēc lēmuma pieņemšanas tiek veikti pasākumi, lai nodrošinātu personas identitātes maiņu - personai izsniedz nepieciešamos dokumentus ar citiem personas datiem un izdara atbilstošas izmaiņas informācijas sistēmās, kā arī, ja nepieciešams, veic citus pasākumus.

Savukārt Operatīvās darbības likuma 28.panta pirmās daļas 5.punkts paredz operatīvās darbības subjektiem tiesības izgatavot un izmantot dokumentus un citus maskēšanās līdzekļus, lai slēptu atsevišķu operatīvās darbības subjektu struktūrvienību, to dienesta telpu un transportlīdzekļu patieso piederību un darbinieku identitāti, savukārt 6.punkts ietver tiesības izveidot segorganizācijas, izmantot organizāciju un komersantu reģistrācijas dokumentus un citus dokumentus, kā arī atšķirības (pazīšanas) zīmes, lai nodrošinātu operatīvo darbību un radītu tai labvēlīgus apstākļus.

Papildus Operatīvās darbības likuma 31.panta ceturtajā daļā ir noteikts, ka, ja sakarā ar slepeno sadarbību rodas reāli draudi slepenā palīga un viņa ģimenes locekļu dzīvībai, veselībai, mantiskajām un citām likumīgajām interesēm, savlaicīgi jāveic nepieciešamie drošības pasākumi šo draudu novēršanai, ieskaitot dzīvesvietas maiņu un personu apliecinošo dokumentu nomaiņu." 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...