Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms divarpus gadiem notikušajā bijušā Rīgas Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Edmunda Krastiņa automašīnas Land Rover Discovery kratīšanā tās cimdu nodalījumā atrasta aploksne ar četrarpus tūkstošiem eiro. Taču, kā izriet no Pietiek rīcībā esošajiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja dokumentiem, Krastiņš, kurš nu par kukuļošanu notiesātā bijušā domes darbinieka Raimonda Janitas liecībās minēts kā iespaidīgu kukuļu summu saņēmējs, spējis pārliecināt izmeklētājus, ka šīs „kādas saimniecībā nepieciešamas mantas iegādei” domātās naudas izcelsme ir pilnīgi legāla un ka arī citādi viņš likuma priekšā ir tikpat tīrs kā liecībās tāpat minētais Jānis Dinevičs.

KNAB izmeklētājam Krastiņš apgalvojis, ka automašīnas cimdu nodalījumā atrastie 4500 eiro esot daļa no viņa valsts amatpersonas deklarācijā deklarētā skaidrās naudas uzkrājuma – 7000 latu un 3800 eiro. Viņa meita esot par 8000 latu pārdevusi veco automašīnu Toyota Land Cruiser un šo summu atdevusi tēvam.

KNAB izmeklētājs nav mēģinājis no Krastiņa noskaidrot, kāpēc viņa amatpersonas deklarācijā tādā gadījumā nav minēta šādas naudas saņemšana, uzklausot viņa izklāstīto versiju: no šīs summas Krastiņš vienu daļu esot konvertējis uz eiro un šo naudu ņēmis līdzi braucienā uz Tallinu „ar mērķi segt nepieciešamos izdevumus vai lai iegādātos kādu saimniecībai nepieciešamu mantu”.

Saskaņā ar Krastiņa skaidrojumu ievērojamā summa „sākotnēji nauda atradās pie manis, bet atgriežoties no Igaunijas es aploksni ar naudu ievietoju automašīnas cimdu nodalījumā. Kāpēc es naudu automašīnas cimdu nodalījumā ievietoju atpakaļceļā no Igaunijas, bet ne turpceļā (uz Igauniju), norādu, ka automašīnas garāža man ir droša”.

Tāpat Krastiņš kategoriski noliedzis, ka viņam būtu kādas tuvākas attiecības ar nu par kukuļošanu notiesātajām Rīgas domes amatpersonām Vilni Štramu un Pēteri Stranci. Ar Štramu viņam esot „lietišķas attiecības”, bet „nav draudzīgas attiecības” un „nav un nav bijušas nekādas mantiska rakstura attiecības. Es no V. Štrama neesmu ņēmis naudu. V. Štrams man nav devis nekādu naudu. Kā arī es V. Štramam neesmu devis nekādu naudu. Mēs viens no otra neesam aizņēmušies nekādu naudu. Man ar V. Štramu nav nekādu parādsaistību. Es pie V. Štrama neesmu bijis mājās”.

Savukārt attiecības ar Stranci Krastiņš komentējis šādi: „Man ar P. Stranci ir normālas lietišķas attiecības. Draugi neesam. P. Strancis pēc V. Štrama aiziešanas pildīja RD PAD [Pilsētas attīstības departamenta] direktora pienākumus, bet līdz tam viņš bija V. Štrama vietnieks. Ar P. Stranci es tiekos apmēram vienu vai divas reizes nedēļā, kad viņš nāca uz RD PAK [Pilsētas attīstības komitejas] plānošanas sanāksmi un RD PAK sēdi. Ar P. Stranci es kontaktējos tikai par darba jautājumiem. Par cita rakstura jautājumiem es ar P. Stranci nekontaktējos. Man ar P. Stranci nav un nav bijušas nekādas mantiska rakstura attiecības. Es no P. Stranča neesmu ņēmis naudu. P.Strancis man nav devis nekādu naudu. Kā ari es P. Strancim neesmu devis nekādu naudu. Mēs viens no otra neesam aizņēmušies nekādu naudu. Man ar P. Stranci nav nekādu parādsaistību.”

Tikpat nezinošs un neiesaistīts Krastiņš izrādījies arī attiecībā uz citiem cilvēkiem un norisēm. Kukuļošanas lietas galveno liecinieku Janitu, kurš, kā Pietiek jau informējis, vairākkārt liecinājis par desmitiem tūkstošu eiro, kas caur Štramu bijuši paredzēti tieši Krastiņam, viņš zinot „no preses un citu cilvēku stāstītā”, viņam arī neesot nekādas informācijas par Štrama saistību ar kukuļošanas iemesliem - būvniecības attīstības projektiem Dzirciema ielā un Kuldīgas ielā.

Krastiņš arī liecinājis, ka ne Strancis, ne Štrams viņam arī neesot piedāvājuši naudu vai kādus citus mantiskus labumus par abu objektu būvniecības ieceru atbalstīšanu un virzību izskatīšanai Rīgas Domes sēdē: „Man ir gadījušies dažādi mājieni (žesti, frāzes) no projektu attīstītāju puses (vai ar projektu saistītām personām) mana darba sākuma periodā, bet es tiem nepievērsu nekādu uzmanību. Līdz ar ko tādi mājieni ir samazinājušies. Saistībā ar konkrēti minētajiem projektiem man neviens nekādus mājienus nav devis.” Tiesa, amatpersona gan atteikusies no iespējamas pārbaudes ar melu detektora palīdzību.

Tieši tāpat no pārbaudes ar melu detektoru ir atteicies arī bijušais Rīgas vicemērs Jānis Dinevičs, kuru Janita KNAB sniegtajās liecībās tāpat nosaucis kā kukuļu naudas adresātu.

Savās liecībās Dinevičs tieši tāpat kā Krastiņš apliecinājis, ka ar Štramu viņam esot tikai lietišķas darba attiecības, mājās viesojies neesot, pāris reizes kopā esot apmeklējuši kafejnīcu Melnais kaķis un runājuši par jautājumiem, kas attiecas uz dzīvokļu celtniecību Rīgas pilsētā, taču tas arī viss.

„Man ar V. Štramu nav un nav bijušas nekāda mantiska rakstura attiecības. Man ar V. Štramu nav nekāda kopīga biznesa. Es no V. Štrama naudu neesmu aizņēmies, kā arī V. Štrams nav aizņēmies naudu no manis. V. Štrams man nav devis nekādas naudas. V.Strams man nav devis naudu tās nodošanai citiem. V. Štrams naudu nav ziedojis Latvijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas,” gandrīz tāpat kā Krastiņš par jelkādu mantisku attiecību neesamību ar Štramu liecinājis Dinevičs.

Faktiski tādas pašas liecības Dinevičs sniedzis arī par Stranci, savukārt Janitu viņš pazīstot apmēram kopš 2001. gada: „Man ar R. Janitu nav nekādu attiecību, mēs nekontaktējamies. Man ar R. Janitu nav un nav bijušas nekādas mantiska rakstura attiecības. Pagājušajā sasaukumā LSDSP frakcija panāca to, ka R. Janita tiek atbrīvots no darba Rīgas Domē. Kāpēc R. Janita tika atjaunots darbā RD, es nezinu, šis jautājums ir jāprasa Vilnim Štramam, kurš R. Janitu pieņēma darbā.”

Izvērstākas liecības Dinevičs sniedzis vienīgi par objektu Kuldīgas ielā, saistībā ar kuru, pēc Janitas liecībām, Štrams sadalīšanai politiķiem paredzējis 60 tūkstošus eiro. „Ar frāzi „Tieši tā. Ir kaut kādi puiši, kuriem es iedevu un tālāk viņi tur nolaiž lejā. Cik viņi nolaiž?”, ko man saka V. Štrams, saprotu (pēc augstāk minētā), ka „puiši” ir politisko partiju frakciju vadītāji, kuriem V. Štrams ir iedevis naudu, lai frakciju vadītāji saņemto naudu sadalītu starp RD deputātiem (starp kuriem deputātiem nauda tika sadalīta, es nezinu). Kādas naudas summas frakciju vadītāji nodod RD deputātiem, es nezinu, tā ir viņu iekšējā kārtība. Ar vārdu „nolaiž” jāsaprot - nodod naudu. Nauda RD deputātiem ir nodota par to, lai viņi pieņemtu pozitīvu lēmumu (atbalstītu būvniecības ieceri objektam Kuldīgas ielā 45b, Rīgā) A. Inkuļa interesēs,” – tā bija liecinājis Janita.

Savukārt Dineviča skaidrojums bijis pilnīgi cits, ne par kādu naudu, protams, neesot bijis ne runas, - tikai par nelaimīgu kļūdīšanos: „Tas ir zināms traips manā biogrāfijā, jo jautājumā par būvniecības ieceres atbalstīšanu 2007. gadā notika divi balsojumi. Pirmajā balsojumā (2007. gada augusta mēnesī) rezultāts bija neizšķirts un RD priekšsēdētājam J. Birkam vajadzēja acumirklī virzīt jautājumu uz pārbalsošanu. Tas, ka tablo parādījās informācija, ka lemjamais jautājums ir noraidīts, - datorprogrammatūras kļūda. Vajadzēja parādīties informācijai, ka ir nepieciešama pārbalsošana, bet nevis parādīties informācijai, ka jautājums ir noraidīts. Līdz ar ko pārbalsošana tika īstenota 2007. gada decembra mēnesī.

Šajā starplaikā starp pirmo un otro balsojumu par būvniecības ieceres atbalstīšanu Kuldīgas ielā 45b, Rīgā, ļoti aktīvi darbojās attiecīgā rajona iedzīvotāji, kuri bija „pret” šīs būvniecības ieceri. Zinot Daiņa Īvāna zaļās noslieces, attiecīgā rajona iedzīvotāji bieži kontaktējās ar viņu. D. Īvāns iedzīvotājiem bija apsolījis, ka LSDSP balsos „pret”, t.i., būvniecības iecere Kuldīgas ielā 45b, Rīgā, netiks apstiprināta. Pirms atkārtota jautājuma skatīšanas RD plenārsēdē (2007. gada 11. decembrī.) notika koalīcijas sēde (kura ir neformāla, tā tiek protokolēta, bet viņai nav juridiska spēka), kurā no katras koalīcijas partijas ir divi pārstāvji, kuri tad apspriež RD sēdē skatāmos dienas jautājumus.

Attiecībā uz jautājumu, kas attiecas uz būvniecības ieceres atbalstīšanu Kuldīgas ielā 45b, Rīgā, no koalīcijas netika prasīts obligāts balsojums. Turklāt netika paziņota jautājuma būtība, bet tika nosaukts jautājuma numurs dienas kārtībā un tika paziņots, ka jautājums (par būvniecības ieceres atbalstīšanu Kuldīgas ielā 45b, Rīgā) ir saistīts ar vienkāršu tehnisku pārbalsošanu.

Pēc koalīcijas sēdes, es un D. Īvāns par koalīcijas sēdē apspriesto paziņojām frakcijas sēdē, t.i., mēs paziņojām, ka jautājumā nav vērts iedziļināties, jo tas skar tikai vienkāršu tehnisku pārbalsošanu. Kā rezultātā LSDSP frakcijas deputāti RD sēdē jautājumā par būvniecības ieceres atbalstīšanu Kuldīgas ielā 45b, Rīgā, nepareizi nobalsojām. LSDSP kļūdas dēļ tika atbalstīta būvniecības iecere Kuldīgas ielā 45b, Rīgā. Tā ir morāla kļūda iedzīvotāju priekšā.

Tūlīt pēc otrā balsojuma (2007. gada 11. decembrī) par būvniecības ieceres atbalstīšanu Kuldīgas ielā 45b, Rīgā, D. Īvāns mēģināja kļūdu labot un uzlika jautājumu par būvniecības ieceres noraidīšanu Kuldīgas ielā 45b, Rīgā, RD Vides komitejā. RD Vides komiteja vienbalsīgi nobalsoja un noraidīja celtniecības ieceri (neatbalstīja) Kuldīgas ielā 45b, Rīgā. Līdz ar ko D. Īvānam RD Vides komitejā nolemtais (minētais jautājums) bija jāvirza caur RD prezidiju uz RD plenārsēdi, kas arī tika darīts. Taču tanī brīdī sākās juridiski protesti no RD Juridiskās pārvaldes puses, RD būs jāuzņemas materiāla atbildība par attīstītāju maldināšanu. Kā arī RD priekšsēdētājam tika iesniegta vēstule no Reģionālās un pašvaldību lietu ministrijas, ka šāda pārbalsošana nav pareiza un lietderīga.

Līdz ar to šis trešais iespējamais balsojums par būvniecības ieceres atbalstīšanu Kuldīgas ielā 45b, Rīgā, tika noņemts no RD plenārsēdes darba kārtības. Pirms otrā balsojuma E. Krastiņš visai koalīcijai pateica, ka šeit ir iespējams brīvais balsojums, lai katrs balso kā uzskata par vajadzīgu. Viņš nosauca jautājuma numuru un paskaidroja, ka jautājums tehnisku iemeslu (ar kļūdu, kas parādījās balsojuma tablo) dēļ tiek atkārtoti pārbalsots. Līdz ar ko neviens šim jautājumam nepievērsa īpašu uzmanību. Pēc tam, kad es ar D. Īvānu sapratu,, ka esam kļūdījušies balsojumā, ko arī pateicām E.Krastiņam, E.Krastiņš pasmaidīja un paziņoja, ka ir jāskatās, par ko mēs balsojam.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...