Kremļa koalīcija ieņem noslēdzošās aprises: KPV LV pievienojas “aģents Šmits”
Jānis Rubenis01.08.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šīs nedēļas sākumā vietējā populistu partija KPV LV ieguva jaunu papildinājumu RĪGA TV 24 raidījuma “Nacionālo interešu klubs” vadītāja un Latvijas Zivjrūpnieku asociācijas prezidenta Didža Šmita veidolā. Neskatoties uz Šmita vadītā raidījuma “Nacionālais interešu klubs” šķietami patriotisko nosaukumu, viņa personīgos uzskatus ir grūti raksturot kā “nacionālus”. Tieši pretēji, Šmita kunga iepriekšējo gadu aktivitātes liek domāt, ka šis cilvēks patiesībā strādā atsevišķu oligarhu un Kremļa labā pret Latvijas nacionālajām interesēm.
Šī iemesla dēļ mēģināšu izcelt vairākas epizodes no Šmita kunga biogrāfijas, kuras, manuprāt, atklāj KPV LV jaunākā biedra patiesos politiskos uzskatus, kā arī personas, kuras stāv aiz viņa.
Pirmkārt, kā Zivrūpnieku asociācijas prezidents D.Šmits ir vairākkārtēji sniedzis komentārus un ticis citēts kā Latvijas, tā arī Krievijas prokremliskajos medijos. Latvijas – Krievijas attiecības Šmits Kremļa medijos ir ar lielāku vai mazāku aktivitāti komentējis kopš 2014.gada.
Šmita nostāja visos gadījumos bijusi vienāda – Latvijai ir jāsadarbojas ar Maskavu, sankcijas pret Krieviju ir jāatceļ, Latvija nevar pastāvēt bez ekonomiskās sadarbības ar Krieviju.
Secinu, ka Šmita kungs kopš 2014.gada ir aktīvi piedalījies Kremļa informācijas karā pret Latvijas valsti, kā ietvaros sekmīgi ir pildījis noderīgā idiota lomu, lai pārliecinātu sabiedrību par nepieciešamību atjaunot ciešus ekonomiskos sakarus ar Krieviju, kā arī kritizējis Latvijas prorietumnieciski orientēto ārlietu resoru.
Esmu atlasījis vairākus virsrakstus no Kremļa kontrolētajiem medijiem – newsbalt.ru, sputniknewslv.com informācijas aģentūrām “RIA Novosti”, “Regnum”, telekanāliem “NTV” un “Russia Today”, kā arī no vietējiem prokremliskajiem medijiem – press.lv, mixnews.lv, radio “Baltkom”, kuri ir izmantojuši Šmita komentārus Latvijas valsts diskreditēšanas nolūkā. Pēdējo 4 gadu laikā Šmita kunga komentāri iemantojuši cieņu visplašākajā prokremlisko mediju spektrā, sākot no Aizsardzības ministrijas kontrolētā telekanāla “Zvezda”, beidzot ar bēdīgi slavenajiem “Russia Today” un “Sputnik”.
Otrkārt, par Šmita kunga prokremlisko orientāciju tuvākā perspektīvā liecina arī viņa divdomīgā attieksme pret batistu mācītāja Pētera Sproģa kļūšanu par “Saskaņas” prezidenta amata kandidātu.
Sociālajos tīklos Maskavas ģeopolitisko vēstījumu tiražētājs Šmits šausminājās par pret Sproģi uzsākto “nomelnošanas kampaņu”, teoretizēja “vai tai līdzi seko Latvijas specdienesti”, kā arī attaisnoja mācītāja neveiksmīgos izteikumus saistībā ar Latvijas diplomātijas tēvu Zigfrīdu Anna Meierovicu. Šmita kunga nostāja bija skaidra – Sproģis tiek nepamatoti nomelnots, bet “Saskaņa” ir vienīgā partija, kas vismaz cenšas Latvijas politikā iesaistīt godājamus cilvēkus. Šmita kungs ir atklāti simpatizējis “Saskaņai” un Pēterim Sproģim.
Treškārt, aizdomas par Šmita politisko aizmuguri ir tieši saistītas ar viņa iepriekšējo mēģinājumu iesaistīties Latvijas politikā. 2009.gada martā Šmita kungs nodibināja partiju “Jaunlatvija”. Partijas dibināšanā bija iesaistīts ekspremjers Guntis Ulmanis, savukārt portāls kompromat ziņoja, ka partijas finansētājs būs miljonārs Oļegs Stepanovs un tai svētību ir devis “krievu pasaules” adepts Jānis Jurkāns.
Vēlāk izrādījās, ka “Jaunlatvija”, visticamāk, bija plānota kā viena no Šķēles un Šlesera satelīta partijām gaidāmajās Saeimas vēlēšanās. Interešu konflikta dēļ tālāka sadarbība starp “Jaunlatviju” un oligarhu kontrolēto “Par Labu Latviju” oficiāli neizdevās, taču tas neliedza Šmita kungam piedalīties “Par Labu Latviju” atklāšanas sapulcē.
Šmita kunga iepriekšējā politiskā darbība liecina, ka viņš ir bijis tieši saistīts ar oligarhu Aināru Šleseru, uz kuru jau kādu laiku krīt aizdomas arī par sadarbību ar Šmita jauno partiju KPV LV.
Ceturtkārt, Latvijas interneta ārēs pēdējās dienās ir noklīdusi kāda nesen uzņemta fotogrāfija, kurā D.Šmits ir redzams, sēžot pie viena galdiņa kafejnīcā ar “Saskaņas” premjera amata kandidātu Vjačeslavu Dombrovski. Pats Šmits skaidro, ka tikšanos organizējis, lai uzaicinātu Dombrovski uz interviju savā toreizējā darbavietā RĪGA TV 24.
Manuprāt, Šmita un Dombrovska tikšanās patiesie iemesli bija politiski, tā kā baumas par Šmita eventuālu pievienošanos KPV LV kuluāros klīda krietni pirms oficiāla paziņojuma. Līdz ar to nav saprotama Šmita kunga vēlme organizēt interviju ar Dombrovski, bet vēlāk to nesagaidot, aiziet no darba televīzijā un iestāties KPV LV.
Starp citu, laikā, kamēr es rakstīju šo rakstu, “NRA” paspēja nopublicēt interviju ar stāsta galveno varoni, kurā tas burtiski atzinās, ka koalīcija ar “Saskaņu” ne tuvu nebūtu tas sliktākais variants. Spriediet nu paši, ir vai nav vērts arī turpmāk ticēt Gobzema un Kaimiņa centieniem oligarhu vārdā kārtējo reizi apmuļķot vēlētāju un izbruģēt ceļu Kremļa kontrolētai “Saskaņas” un Šlesera koalīcijai.
Seko mums 
Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa.
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
