Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē
Baiba Zīle18.07.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un veselīgu mediju vidi atbildīgās iestādes aktīvi strādā pie tā, lai mazinātu mediju manipulācijas ar sabiedrisko domu, īpaši gadījumos, kad ar melu palīdzību tiek sētas šaubas par valsts varas leģitimitāti.
Pēdējā gada laikā Latvijas medijus pārraugošās iestādes, to skaitā NEPLP, veicot rūpīgu izpēti, ir pierādījušas atsevišķu Krievijas Federācijas mediju diskreditējošo darbību pret Latviju un spērušas atbilstošus soļus, mazinot attiecīgo mediju iespēju izplatīt nepatiesu informāciju un manipulēt ar sabiedrības apziņu.
Saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu un, atsaucoties uz starptautiskās sabiedrības normām, Latvijā tika veikti drošības pasākumi diskreditējošas informācijas izplatības ierobežošanas nolūkos, cenšoties mazinot konkrēto vietņu darbības negatīvo ietekmi Latvijā. Dažāda veida drošības pasākumi, sākot no administratīvajiem sodiem un beidzot ar retranslācijas aizliegumiem, tika veikti pret vairākiem medijiem, tai skaitā – Russia Today (RT), Sputnik, 1Baltijas kanāls un Rossija RTR.
Līdz ar to ir ļoti labi pamanāma panika Kremļa “dezinformācijas taurētāju” aprindās. Par to vien liecina tas, ka viens no Kremļa noderīgo idiotu populārākajiem vēstījumiem “Baltijas valstu okupācija nenotika, tās PSRS pievienojās labprātīgi” tiek izplatīts, izmantojot Krievijas diplomātiskos kanālus. Nav jau tā, ka tas nebūtu noticis iepriekš, taču parasti tie bija nevienam nezināmu ekspertu viedokļi, kas uzskatāmi par „patiesiem”. Tagad laiki ir manījušies un Kremļa noderīgie idioti sāk zaudēt pozīcijas informācijas kara frontē.
Tāpēc Kremļa meļiem palīgā nāk Krievijas vēstniecības Baltijas valstīs, kuras cenšas iet līdzi laikam un aktīvi publicē Kremļa vēstījumus sociālajos tīklos, pārrakstot vēsturi. Jāatzīst, ka nekādi Kremlim pozitīva diskusija gan zem ievietotajiem vēstījumiem neveidojas, jo lielākā daļa Latvijas sabiedrības tomēr neklusē un atbild tieši un konkrēti, pievienojot informācijas avotu, kas apgāž izplatītos melus.
Krievijas vēstniecība Latvijā savā Twitter kontā turpina Kremlim lojālo mediju aizsākto informācijas kampaņu, kas ilgst teju 30 gadus vai pat ilgāk, un izplata nu jau par tradīciju kļuvušo Baltijas “okupācijas” nebija tematiku un publicē vēstījumus par to, ka Latvija ir labprātīgi pievienojusies Padomju Savienībai.
Tas, protams, ir jau sen pierādīts un starptautiski atzīts fakts, ka PSRS okupēja Baltijas valstis un izvērsa represijas pret visiem, kas iebilda vai varēja iebilst. Simtiem tūkstošu Baltijas valstu iedzīvotāju tika nogalināti Staļina terora laikā, inteliģence vai jebkurš, kas varēja jebkādā veidā apdraudēt režīmu tika izsūtīti uz PSRS darba nometnēm kaut kur Krievijas plašumos, pamatā uz Sibīriju, pārējie tika mobilizēti, un liela daļa krita kara laukā, kurā tiem nebija jābūt.
Turklāt apgalvojums, ka viss notika ar labu domu un mērķi palīdzēt, zaudēja jēgu jau tajā brīdī, kad tika izdota pavēle par izsūtīšanu, jo patiesībā pavēle par pretpadomju elementu izsūtīšanas operācijas izpildes kārtību no Baltijas valstīm tika izdota pirms paša okupācijas laika – līdz ar to Baltijas valstu piespiedu pievienošana PSRS sastāvam bija jau iepriekš plānots agresijas akts pret Baltiju.
Turklāt Krievijas vēstniecības publicētajā vēstījumā nav iekļauti atsevišķi fakti par to, kāda bija reālā vēlēšanu norise. Saskaņā ar publicētajiem datiem tā sauktajās “vēlēšanās” par pievienošanos PSRS, Padomju okupācijas vara ļāva piedalīties tikai “pareizajam sarakstam”. Savukārt bildes, kas tiek izmantotas propagandas izplatīšanā, kur cilvēku pūļi labprātīgi devušies, nobalsot par pievienošanos, ir falšas jau pašos pamatos, jo vēlēšanas notika Sarkanās armijas uzraudzībā, draudot ar represijām pret katru, kurš nedosies vēlēt.
Turklāt rezultāti tika izziņoti vēl pirms vēlēšanu beigām, un vēstures liecībās pieejami dati, ka nobalsojušo skaits pārsniedz konkrētu reģionu iedzīvotāju balsstiesīgo skaitu. Kā piemēru minēsim rezultātus Latvijas pilsētā Aucē, kur no 1700 balsstiesīgajiem bija nobalsojuši 1912, un šī nav vienīga vieta Latvijā, kur tika novērota šāda tendence. No tā izriet, ka visi tā gribēja iestāties PSRS, ka dažiem pat ļāva nobalsot vairākas reizes? Redziet, balsošanā piedalījās arī jaunizceptie LPSR pilsoņi – okupācijas karaspēka laipnie karavīri!
Šis traģiskais Latvijas, Lietuvas un Igaunijas laika posms ir atgādinājums visiem par Padomju varas teroru, un Krievijas vēstniecība Latvijā, mēģinot noliegt to visu, izrāda necieņu ne tikai Baltijas valstīm, bet visai starptautiskajai sabiedrībai.
Tai pašā laikā arī Vācija varētu “lielām acīm” mēģināt pārliecināt visus par Hitlera labajiem nodomiem un Molotova – Ribentropa pakta “labajiem nodomiem”. Taču viņi tā nedara, Vācijai nav savu propagandas kanālu, kas izplatītu paziņojumus par vēstures parakstīšanu, Baltijas valstu komunistiem, kas uzbruka nabaga hitleriešiem un apvainoja izpalīdzīgos nacistus kara noziegumos. Tā vietā Vācija apzinās savu “netīro” pagātni, izsaka nožēlu un dzīvo šodienā.
Šoreiz nav runa par politiskās vai ekonomiskās iekārtas stabilitāti, bet gan par KF mūžīgajiem centieniem pārrakstīt visiem zināmus vēstures faktus un nespēju lūkoties nākotnē un veidot savu valsti par stabilu un neatkarīgu vietu. Līdzīgu viedokli ir paudis arī Edgars Rinkēvičs – paužot žēlumu, ka vēstures un arī vēlēšanu falsifikācija ir dzīva arī mūsdienu Krievijā.
Izmantotie avoti:
https://www.mfa.gov.lv/data/file/e/P/Occupation%20of%20Latvia.pdf
https://www.la.lv/1940-gada-14-julija-notiek-falsificetas-tautas-parlamenta-velesanas
https://neatkariga.nra.lv/izpete/319336-ka-1700-veletaji-atdeva-2559-balsis-par-fiktivu-saeimu
https://twitter.com/LV_RUSEMBAS/status/1282930699524280320
https://twitter.com/edgarsrinkevics/status/1282960564147425280
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
