Iesaki rakstu: 
Tā varētu īsumā raksturot Baltkrievijas dāvanu Polijai neatkarības gadadienā, kas tiek atzīmēta 11.novembrī, vienlaikus ar mūsu Lāčplēša dienu. Ja mums vēl pagaidām pie robežas ar Baltkrieviju nav sastumti Tuvo Austrumu bēgļu pūļi, tad Varšavas amatpersonām pašreiz nav laika domāt par svinībām, bet jārisina problēmas, ko izraisījusi nedraudzīga kaimiņvalsts.
Process, kas šobrīd attīstās uz Polijas austrumu robežas ir daudz nopietnāks izaicinājums Varšavas amatpersonām nekā prezidenta Leha Kačiņska un visas Polijas militārās vadības bojā eja 2010.gada 10.aprīlī virs Smoļenskas. Grūti ir iedomāties, ka Minska to visu ir izvērsusi bez koordinācijas ar Kremli, jo kam tad, ja ne Vladimiram Putinam un viņa komandai ir izcilas taktiska līmeņa prasmes izvērst hibrīdkara operācijas pret saviem tuvākajiem kaimiņiem, tinot ap pirkstu vecās Eiropas naivās amatpersonas, kā tas bija 2008.gadā Gruzijā un 2014.gadā Ukrainā.
Pašreizējā situācija lieliski raksturo, kā Kremlis izmanto “atstrādātus” paņēmienus, lai turpinātu jau labu laiku iepriekš uzsākto hibrīdkaru pret ES un NATO dalībvalstīm, šoreiz izmantojot Baltkrieviju. Savukārt Aleksandram Lukašenko šajā situācijā neatliek nekas cits kā mesties Putina apskāvienos. Pagaidām gan vēl Baltkrievijā nav parādījušies “zaļie vīriņi”, bet, ja plānā ir iekļauts situācijas eskalācijas plāns, tad Krievijas bruņotie spēki jau labu laiku ir koncentrējušies rokas stiepiena attālumā pie Ukrainas ziemeļu robežas.
Jau vairākus mēnešus visiem ir labi zināms, ka uz Minsku nepārtraukti lido lidmašīnas no Tuvajiem Austrumiem (Irāka, Sīrija u.c.) ar migrantiem, kuri grib rast labāku dzīvi kādā no pārticīgajām ES dalībvalstīm, saņemot bezmaksas dzīvesvietu un pabalstus. Baltkrievijai Krievija visdrīzāk ne tikai palīdz migrantu loģistikas koordinācijā, bet arī tos apģērbj – pieejamie vizuālie materiāli liecina, ka migranti ir saģērbti atbilstoši sezonai un pēc jaunākā hibrīdkara “modes kliedziena”. Turklāt bieži vien visiem labi zināmos sporta un outdoor zīmolos, kas Baltkrievijā ir samērā dārgi, jo tikai pašu ražotās vieglās rūpniecības preces ir par draudzīgām cenām.
Migrantu krīzes uz ES un NATO ārējām robežām lielākā bīstamība ir tā, ka, rūpīgi neizpētot katra patvēruma meklētāja dosjē, mēs varam nonākt pie tā, ka līdztekus bēgļiem, kuri meklē patvērumu vai vieglāku dzīvi, Eiropā nonāk arī bijušie Islāma valsts un citu teroristisko organizāciju kaujinieki, kuri, apvienojoties ar līdzīgi domājošiem, tuvākā pārskatāmā nākotnē var izvērst teroraktu vilni dalībvalstīs. Turklāt pašreizējos apstākļos tas faktiski nav iespējams.
Kritiski uzlūkojot situāciju, var minēt tikai vienu reizi, kurai valstij ir izdevīgi, ka ES un NATO dalībvalstis risina migrantu krīzi uz ārējām robežām ar Baltkrieviju, lai novērstu uzmanību un zaudētu modrību par tās potenciālajiem plāniem un teritoriālajām ambīcijām.
Ceru, ka arī mūsu valstsvīriem ir gatavs plāns X stundai, jo nākamajā nedēļā ir 18.novembris, un kas to lai zina, kādu sirsnīgu dāvanu uz mūsu ārējām robežām mūsu dārgajai Latvijai pasniegs Minska jeb patiesā labuma guvēja – Maskava.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
