Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējā laikā dažādu valstu masu medijos dominē divi viedokļi: „labie Rietumi - sliktā Krievija” un „sliktie Rietumi – labā Krievija”. Latvijā saprotamu iemeslu dēļ pārsvarā dominē pirmais. Tomēr sava vieta ir arī otrajam, kurā Krievija tiek sludināta bezmaz vai par panaceju visiem globālajiem procesiem un ka tieši Krievija nu būs tā, kas vedīs pasauli ārā no tuvojošās kultūras, attīstības, godprātīguma u.c. katastrofām.

Rakstā „Dialektika un sabiedrība” pasen atpakaļ pieskāros vispārējiem attīstības likumiem; principiem, kuri vērojami dabā un attiecināmi arī uz cilvēku sabiedrību. No šī paša skatu punkta mazliet pavērosim, kas notiek Krievijā, un padomāsim, vai patiešām Krievija ir tas jaudīgais velkonis, kas ievilks notikumus pasaulē progresīvā virzienā.

No dialektikas likumiem mēs zinām par satura un formas mijiedarbību. Saturs vienmēr ir tas, kas nosaka sev atbilstošo formu; attīstības „lēcieni” notiek situācijās, kad kvalitatīvi jaunam saturam nepieciešama kvalitatīvi jauna forma. Attiecinot šo sapratni uz cilvēku sabiedrību, var secināt, ka tieši indivīdu „kvalitāte” ir tas saturs, kas nosaka sabiedrības pārvaldes principus un attiecīgo sociāli ekonomisko formāciju. No šī paša secinājuma izriet teiciens, ka „tauta saņem tādu valdību, kādu tā ir pelnījusi”.

Vai man ir priekšstats par Krievijas iedzīvotāju „kvalitāti”? Un vai man ir priekšstats par Rietumu iedzīvotāju „kvalitāti”?

Jau padsmit gadus veidoju biznesa attiecības gan Krievijā, gan Rietumos. Sadarbības partnerus Rietumos var raksturot ar jēdzieniem - atklātība, godīgums, uzticēšanās, vienkāršība, nepiespiestība.

Kā tas ir Krievijā? Diemžēl stipri citādi. Ar pēcapmaksu strādāt labāk vispār nemēģināt, jo pat no sadarbības partneriem ar šķietami augstu biznesa inteliģenci jebkurā brīdī var sagaidīt uzmešanu un piečakarēšanu. Cilvēkiem tur piemīt tieksme, ko raksturo krievu vārds „vipendrivatsja” („Jaunais Vilnis” arī var kalpot kā ilustrācija, tas pats attiecas uz Soču OS pēc aculiecinieku nostāstiem), kas lielā mēra nosaka viņu rīcības modeļus. Latviski laikam tuvākais tulkojums būtu „iztaisīties”.

Tad, nu, lūk, lai „iztaisītos” (nopirktu krutāku mašīnu, sievai smalkāku kažoku, u.c.), nepieciešama nauda. Kur to dabūt? Mērķis attaisno līdzekļus, un morāle šajā gadījumā aiziet otrā plānā. Uzreiz pieņemu iebildumus, ka katrā valstī un tautā ir dažādi cilvēki, taču te runāju par savu „vidējo statistisko” pieredzi. Droši vien būs taisnība tiem, kuri teiks, ka vēlme „iztaisīties” raksturīga visiem pēcpadomju sistēmas valstu iedzīvotājiem. Pie šīs tēzes vēl atgriezīsimies.

Žurnāla „Ievas Stāsti” 16. numurā ir intervija ar Hariju Vītoliņu, kurš cita starpā par dzīvi Maskavā saka: „Kad viņa (meita – db) atbrauc pie manis, baidos Aneti vienu laist uz pilsētu, jo Maskava ļoti atšķiras no mierīgās, sakārtotās Šveices. Meita ir pieradusi, ka apkārtējie ir laipnāki, draudzīgāki, godīgāki, un ļoti uzticas cilvēkiem.” Tie ir tikai divi zinoša cilvēka izteikti teikumi, taču situāciju noraksturo pilnīgi un precīzi.

Īpašs stāsts ir par korupciju Krievijā. Lai pirmo reizi sakarīgi izvestu kravu cauri Krievijas muitai, vairumos gadījumu ir divas iespējas:

Kukulis muitniekiem. Kad tiek vaicāts, kāpēc viss notiek tik lēni, tiek pateikts grūti pārprotamā veidā: „Nado žžž-daķ!” 

Pierādīt, ka, konkrētajā situācijā aizturot kravu, viņi pārkāpj Krievijas likumus. Grūti, bet tās puses cilvēki to ir darījuši un veiksmīgi.

Taču viena lieta ir muitnieki, otra – augstākās varas ešeloni. Līdzīgi kā Latvijā par to tur visi zina, taču tieši tāda paša tiesu nihilisma dēļ viss rit savu iesmērēto gaitu. Ja kāds uzdrošinās kaut ko pateikt par daudz, aiziet pa skuju taku (piemēram, Magņitskis).

Tēmēju uz to, ka indivīdu kvalitāte Krievijā nebūt nav tāda, ka šī valsts šajā brīdī varētu kļūt par flagmani jaunas formācijas radīšanā. Rietumi Krieviju diskriminē (skat A. Priedīša rakstu tepat Pietiek „Krievijas difamācija”)? Nenoliegšu, ka šajā diskriminācijā ir arī A.P. rakstā aplūkotais globālās situācijas moments, taču primāri Rietumi par Krieviju ierēc šeit augstāk minēto aspektu dēļ. Tizlumā un absurdumā jau pieminētais „Jaunais Vilnis” sit pušu „Eirovīziju”.

Saistībā ar visu teikto nelielas pārdomas par jaunajām ideoloģiskajām tendencēm Krievijā – portālā daudzkārt pieminēto Sergeju Kurginjanu un atgriešanos pie sociālisma. Vispirms pāris savstarpēji saistītu  aspektu par vēsturisko boļševiku izveidoto sociālismu Krievijā un vēlāk arī Savienībā.

Pirmais aspekts – tā laika cilvēku „kvalitāte”. Vai tā bija atbilstoša jaunajai ekonomiskai formācijai? Noteikti ne. Par tā laika proletariāta kultūru ierēc Mihails Bulgakovs darbā „Suņa sirds”. Jaunā ideoloģija mēģināja „uzlikt vāku” cilvēku zemiskākajām tieksmēm, taču ar varu „no ārpuses” cilvēks nav izmaināms. Šīs tieksmes ir kā sēklas, kas spēj dīgt zem asfalta slāņa un izurbties tam cauri. Zagšana un korupcija padomijā tāpat sita augstu vilni, tāpat bija grupa ļaužu - vienlīdzīgākie par pārējiem. Varbūt nebija siles, pie kā uzbaroties (respektīvi, zupiņa pati par sevi bija gana liesa), toties bija „vienlīdzīgākums”, kas ļāva dabūt to, ko nedabūja pārējie. Atceros tautas anekdoti par „sarkanajiem” (a la patrioti) un „melnajiem” (a la nostrādājušies melnstrādnieki), kas lieliski raksturo tā brīža situāciju:

„Kas ir sarkanie”?

„Sarkanie ir tie, kas dzer lēto sarkano vīnu, staigā sarkaniem deguniem un guļ nodzērušies Sarkanajos stūrīšos.”

„Kas ir melnie”?

„Melnie ir tie, kas staigā melnos uzvalkos, dzer „Melno Balzāmu”, ēd melnos ikrus un brauc ar melnām „Volgām”.

Otrais aspekts – S. Kurginjana piesauktā cilvēkmīlestība kā viens no sociālisma sistēmas pamatfaktoriem.

Vai atceraties faktus par sociālisma revolūciju un tai sekojošo teroru gadu desmitu garumā ar simtiem tūkstošu nogalinātajiem un izsūtītajiem (te pat vairs nav svarīgi, vai nodeva un šāva „savējie” vai „svešie”)? Vai tas ir savienojams ar cilvēkmīlestību?? Toreiz bija radīts „superzvērs”, kas apkāva parējos „nepareizi domājošos” un kas visus turpmākos gadu desmitus, pateicoties saveidotajam represīvajam aparātam, turēja ķetnās varu (Ivars Prūsis savā lekcijā „Sociālisms kā cilvēces nākotnes perspektīva” tieši šīs īpašības piedēvē fašismam. Secinājumi rodas paši. Ironija ir tajā, ka daļa sociālistu fašistos kā spogulī ierauga paši sevi. Protams, spogulis vienmēr ir ļoti vainīgs, ja pašu ģīmis ir nepieņemams!).

Tādējādi paši pamati, uz kā toreiz tika būvēta sociālisma celtne, bija aplami. Un, ja pamati ir aplami, celtnei agri vai vēlu ir neizbēgami jāsagāžas  - kas vienas paaudzes laikā arī notika.  S. Kurginjana uzskats, ka Savienības sabrukšana bija kļūda, ir klaji maldīgs.

S. Kurginjans neapšaubāmi ir progresīvāks par marksisma – ļeņinisma teorētiķiem, jo atzīst cilvēka augstākās metafiziskās dabas (sauksim to par dvēseli) eksistenci. No tās nāk cilvēkmīlestība, altruisms; dvēsele būtībā ir cilvēka fiziskā ķermeņa tilts ar garu. Tieši dvēseles attīstības faktors cilvēku atšķir no dzīvnieka. Marksisms – ļeņinisms cilvēka augstāko metafizisko dabu noliedza, sludinot absolūtu materiālismu; līdz ar to šī ideoloģija kļuva mirusi uzreiz pēc dzimšanas. Mirusi ideoloģija nevar radīt dzīvotspējīgu rezultātu.

Kristietība kā reliģija pasaulē dominē jau gadu tūkstošus, bet – vai pasaule šajā laikā ir kļuvusi labāka? Zīmīgi, ka mirušu ideoloģiju dogmatiķi pielūdz miroņus. To dara dogmatiskie kristieši, pielūdzot krustā sisto Jēzus līķi; arī Ļeņina līķis joprojām atrodas mauzolejā vispārējai apskatei.

Taču dvēseles attīstība (lasi – cilvēka izaugsme, cilvēka kvalitāte, saturs) ir katra cilvēka individuāls darbs, kas ir absolūti primārs. Sociāli ekonomiskās formācijas un to maiņas izriet no šī primārā aspekta  – ko sociālisma vēsturiskā pieredze visai spoži apliecina. S. Kurginjans cilvēku izaugsmes jomā dara milzīgu darbu, tomēr palieku pie pārliecības, ka kopējas sapratnes par cilvēka un Visuma mijiedarbības procesiem viņam vēl trūkst. Šī brīža cilvēku kvalitāte Krievijā nav gatava uz ko vairāk.

Viedoklis, ka cilvēkus Krievija ir samaitājusi amerikāņu vērtību invāzija, ir klaji aplams viena iemesla dēļ – no sadzīves mēs zinām, ka lupatu var pakārt tikai tad, ja ir āķis, uz ka to pakārt. Respektīvi, „uzspiest” no malas uz cilvēku zemākajiem instinktiem un iepotēt pseidovērtības var tikai tad, ja šie instinkti cilvēkos ir aktīvi un dzīvi, ja tie nav alķīmiski transformēti augstākās vērtībās. No šejienes rodas arī egoistiskā vēlme „iztaisīties”.

Palieku pie pārliecības, ka sociālisms tiešām ir cilvēces nākotne. Cilvēku augstākā metafiziska daba neizbēgami ņems virsroku – tā darbojas Esamības likumi. Augstākā metafiziskā daba būs tā, kuras rezultātā cilvēce nonāks pie vienkāršām atziņām un ierakstīs tās kolektīvajā laukā, ka noplicināt Zemes resursus tikai lai patērētu, patērētu un vēlreiz patērētu („ekonomikas sildīšana” !!!) ir absurdi; tikpat absurdi un netaisnīgi ir, ka 90% līdzekļu pieder 10% cilvēku un dēļ tā zem demokrātijas maskas šie 10% pārvalda visus 90%.

Taču šīm atziņām ir jānāk no sevis mīlošās sirds un nevis no ego diktētās alkatības kādam kaut ko atņemt, no varas kāres, no atriebības kāres – kā tas notika vēsturiskā sociālisma pirmsākumos. Tad nav vietas arī meliem propagandā. Meli un augstākā metafiziskā daba ir nesavienojamas lietas. To, ka arī Krievija savā propagandā lieto melus, var viegli pierādīt šepat Pietiek atrodamajās publikācijās.

Vēl pavisam īsas pārdomas nobeiguma vietā.     

Šis raksts noteikti nebija iecerēts kā kārtējais piliens rusofobisma jūrā.

Vēlējos pateikt ko citu.

Vairums cilvēku mēdz gaidīt, ka atnāks kāds no malas un atrisinās viņu problēmas. Tā mēdz notikt indivīdu līmenī, tā mēdz notikt sabiedrības līmenī. Viena sabiedrības daļa Latvijā gaidīja un sagaidīja Eiropu kā „glābēju”, cita sabiedrības daļa tagad slavē un gaida Krieviju.

Taču Latvija kā valsts sev problēmas radījusi, pateicoties savu politiķu alkatībai, nenovīdībai, savtīgumam, egoismam. Un neviens no malas šīs problēmas neatrisinās. Arī Krievija šajā ziņā nav velkonis – tai pietiek savu problēmu ar cilvēku kvalitāti, ko risināt. Respektīvi, tai vispirms ir jāvar „pavilkt” sevi.

Esamībā darbojas sinhronitātes princips, kas bieži izpaužas, cilvēkam pieslēdzoties tādai kā „akceptētai” notikuma plūsmai. Šis princips izpaužas dažādi, bieži vien ar humora devu, bieži vien negaidīti.

Gatavojoties drīzumā plānotam ceļojumam, vācu materiālus par ceļojuma galamērķi un apkaimi. Tā manās rokās nokļuva T. Findley grāmata ar visnotaļ banālu nosaukumu „The Key to the Great Secret”. Sāku to lasīt līdztekus šī rakstiņa veidošanai un nevarēju nesmieties – autors ir pārliecināts sociālists, un, kaut šo grāmatu pasūtīju pilnīgi citu iemeslu dēļ un arī informāciju attiecīgi tur paredzēju atrast pilnīgi citu (kas arī, cita starpā, notika!), grāmata ir spožs darbs par cilvēka augstākajam vērtībām, par cilvēka transformāciju, par mirušām ideoloģijām un par sociālismu. Tā ir tieši par to, ko es šeit mēģināju pieticīgi un īsi aprakstīt. 

Novērtē šo rakstu:

50
32

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Bet, ja nu nekādu „čekas maisu” patiešām sen vairs nav?

FotoEs, protams, saprotu, ka valstiskās mafijas neatzītā un noklusēt mēģinātā, bet vienalga pēdējo nedēļu acīmredzamā sensācija – Latvijas, kā rāda veikalu publiskotie dati, pirktākā grāmata „Bailes” oficiāli skaitās daiļliteratūra un tāpēc tajā minētais nevar kalpot ne par pierādījumu, ne par stingru faktu. Taču starp daudzajiem „politiskā trillera” slāņiem man nozīmīgākais šķiet tas, kas attiecināms uz slavenajiem „čekas maisiem” un to atrašanās – vai neatrašanās – vietu.
Lasīt visu...

3

Lai Šadurskis pats brauc prom

FotoAprīlī veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai un tiesu sistēmai. Ja ir publiski atzīts, ka mazāk nekā puse iedzīvotāju uzticas izpildvarai un tiesu varai, tad vajadzētu sekot vismaz skaidrojumam no šo varas pārstāvju puses un vismaz solījumam laboties, bet kas notiek Latvijā? Viss mierīgi, nav manīts pat mēģinājums mainīt attieksmi no  varas pārstāvju puses.
Lasīt visu...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

21

Nākotnes konjunktūra

FotoLatviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu unikālo identitāti. Uz papīra vai datora ekrāna varam bezgalīgi lepoties ar savu ūnikumu. Ja agrāk zinājām, ka papīrs laipni atļauj visu, tad tagad zinām, ka datora ekrāns tāpat laipni atļauj visu.
Lasīt visu...

21

Ko darīt?

FotoBieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?» un, negaidot atbildi, aizgāja. Viņš zināja, ka uz šo jautājumu atbildes nav. Līdzīgi ir arī ar «ko darīt?». Bieži nejautā, lai uzzinātu darāmo un darītu, bet tā, runāšanas pēc, jo ir taču pats par sevi saprotams, ka izdarīt nevar neko. Viss notiek, nesaskaņojot ar mūsu vēlmēm un izpratni. Kungs kā grib, un nabags kā var.
Lasīt visu...

21

Tikmēr melnos indīgos dūmos

FotoEsmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un atbildīgas šī līguma pildītājas. Tas ir vienīgais sabiedriskā un valstiskā izlīguma ceļš, ar kura palīdzību ikviens sabiedrības indivīds valstī varētu justies kā savējais.
Lasīt visu...

21

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

FotoTagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes piešķiršanas kārtības ieviešanas 2015.gadā.
Lasīt visu...

21

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

FotoŽurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu dīķī”. Līdzīgu tam, ko izraisīja senlaikos Dienā lasāmās Aleksandra Laventa vaļsirdības izpausmes, “jūrmalgeitas” lielākā idiota raudzības vai šajā portāla atrodamās Tiesu ķēķa ainiņas.
Lasīt visu...

21

Valodu lielu dara cilvēki

Foto1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...