Iesaki rakstu: 
Krievijas galvaspilsētā Maskavā lidostā saistībā ar 26 miljonu ASV dolāru izkrāpšanu ir arestēts uzņēmējs Aleksandrs Gusakovs, kuram piederošā SIA Park Hotel Ķemeri šā gada februārī kļuva par nelaimīgās Ķemeru sanatorijas jauno īpašnieku.
Kā ziņo aģentūra TASS, iekšlietu darbinieki Gusakovu aizturējuši lidostā, kad viņš gatavojies pamest Krieviju, lai gan jau figurēja kriminālprocesā un bija parakstījies par neizbraukšanu no valsts.
Gusakovs ir aizdomās turamais kriminālprocesā saistībā ar 26 miljonu ASV dolāru izkrāpšanu, ko veikusi viņam piederošā tūrisma nozares kompāniju grupa. Pēc aizturēšanas viņš ar tiesas lēmumu apcietināts uz diviem mēnešiem.
Interesanti, ka kredīta summa, kura izkrāpšanu inkriminē Gusakovam, diezgan precīzi sakrīt ar viņa uzņēmuma pirms pāris nedēļām nosaukto summu - 20 miljoniem eiro, ko bijis plānots ieguldīt viņa iegādātajā sanatorijā.
Nelaimīgā Ķemeru sanatorija, kura jau daudzus gadus netiek pie īsta saimnieka, Gusakovam piederošās SIA Park Hotel Ķemeri īpašumā oficiāli nonāca šā gada februārī.
Tad tiesa apstiprināja cesijas darījumu starp sanatorijas oficiālo pircēju SIA Arhiidea un Park Hotel Ķemeri. Pirms tam, pagājušā gada rudenī Park Hotel Ķemeri bija apliecinājusi gatavību iegādāties sanatoriju, taču nesamaksāja par pirkumu, līdz ar to izsole tika atzīta par nenotikušu un uzņēmums zaudēja iemaksāto drošības naudu.
Šā gada septembrī Park Hotel Ķemeri valdes loceklis, diezgan skandalozais nekustamo īpašumu jomas uzņēmējs Andrejs Danengiršs aģentūrai LETA bija paziņojis, ka Gusakova Krievijas viesnīcu tīkls Heliopark Hotels & Resorts, ieguldot ap 20 miljonus eiro, Ķemeru sanatorijā veidos pieczvaigžņu viesnīcu ar 123 numuriem
Heliopark grupā, kā liecina publiski pieejamā informācija, ir vairāk nekā desmit viesnīcu Krievijā un arī Vācijā.
Zīmīgi, ka šā gada sākumā, kad kļuva zināms par Gusakovu kā jauno Ķemeru sanatorijas īpašnieku, Saeimas deputāts Jānis Ādamsons ierosināja pārbaudīt sanatorijas potenciālā īpašnieka attiecības ar likumu, taču Gata Trukšņa vadītā Jūrmalas pašvaldība atteicās to darīt, jo šis esot darījums starp divām privātpersonām. Pašvaldība neesot tiesīga patvaļīgi tērēt nodokļu maksātāju naudu, lai bez likuma deleģējuma pētītu privātpersonu personu datus.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
