Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Aizvadītajā nedēļā Iekšlietu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Vilnis Vītoliņš pat pēc atkārtota jautājuma publiski spēja nosaukt tikai vienu valsti – Franciju, kur jau darbojas likums, kas līdzīgi Latvijas iekšlietu ministra Riharda Kozlovska, valsts sekretāres Ilzes Pētersones-Godmanes un specdienestu iecerētajam dod valstij tiesības aizliegt izbraukt no tās cilvēkiem ar „nepareiziem” uzskatiem. Tagad viņam būs iespējams nosaukt vēl vienu – līdzīgi normatīvo aktu grozījumi Krievijas Valsts domē nule pieņemti pirmajā lasījumā.

Līdz šim Krievijā zaudēt tiesības izbraukt no valsts varēja cilvēki, kam ir pieeja valsts noslēpumam, militārajā dienestā iesauktie, Federālā drošības dienesta līdzstrādnieki, kā arī personas, kas krimināllietās ir aizdomās turētie un apsūdzētie, un vēl cilvēki, kuri, noformējot dokumentus izbraukšanai no Krievijas, ir uzrādījuši tīši nepatiesas ziņas.

Savukārt jaunie normatīvo aktu grozījumi, kas pieņemti pirmajā lasījumā, paredz, ka aizliegumam izbraukt no valsts pietiks ar „oficiālu brīdinājumu par tādu darbību nepieļaujamību, kuras rada apstākļus kaut vai viena nozieguma veikšanai” no saraksta, kurā uzskaitīta virkne Kriminālkodeksa pantu. Turklāt šo brīdinājumu varēs izteikt gan Federālā drošības dienesta, gan prokuratūras darbinieki gadījumos, ja viņiem ir „ziņas par gatavotām prettiesiskām darbībām”.

Šādu oficiālu brīdinājumu jebkurš Krievijas iedzīvotājs varēs saņemt gadījumā, ja ir informācija, ka viņa darbības var „radīt apstākļus noziegumu izdarīšanai”, kaut arī nav pamata, lai sauktu viņu pie kriminālatbildības. Tas faktiski nozīmē, ka pietiks arī ar izteikumiem internetā, lai uz vairākiem gadiem aizliegtu izbraukšanu no valsts.

Krievijas parlamenta apakšpalāta šos normatīvos aktus pirmajā lasījumā ir pieņēmusi, neraugoties uz Cilvēktiesību padomes izteikto viedokli, ka „ir pilnīgi nesaprotami, kā šāds aizliegums var palielināt valsts drošību” un ka tas var kļūt par „nepieļaujamu līdzekli, lai prettiesiski izrēķinātos ar nevēlamiem cilvēkiem, kuri patiesībā nerada nekādu sabiedrisku bīstamību”.

Pietiek jau ir aprakstījis iekšlietu ministra Riharda Kozlovska sagatavoto Nacionālās drošības likuma grozījumu praktisko būtību:

- Jebkuras valsts drošības iestādes vadītājs varēs sagatavot atzinumu, ka kāds Latvijas iedzīvotājs plānojis ārzemēs piedalīties kādā pasākumā, kas viņu var radikalizēt.

- Iekšlietu ministram pēc šāda atzinuma saņemšanas būs tiesības vienpersoniski aizliegt šim cilvēkam izbraukt no valsts.

- Savukārt šim cilvēkam nebūs tiesību iepazīties ar valsts drošības iestādes atzinumu, viņa vēršanās tiesā ministra lēmuma darbību neapturēs.

- Šī cilvēkam pieteikumu izskatīs slēgtā tiesas sēdē, ar lielu daļu informācijas viņam nebūs tiesību iepazīties, un viņš arī nebūs tiesīgs pārsūdzēt tiesas spriedumu.

Kozlovskis un grozījumu projektu vīzējusī Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane projekta anotācijā skaidro, ka „vairākas valstis” (neviena konkrēta valsts gan netiek minēta) ir jau „veikušas izmaiņas savos normatīvajos aktos ar mērķi novērst radikalizācijas un ekstrēmisma izplatīšanos”.

„Ierobežot personas tiesības ceļot uz Eiropas Savienības dalībvalstīm, Šengenas līguma dalībvalstīm un trešajām valstīm” – tas, pēc likumprojekta autoru domām, ir „viens no valsts līdzekļiem minētā novēršanai”.

Saskaņā ar Kozlovska un Pētersones-Godmanes oficiālajiem skaidrojumiem vienīgās sabiedrības „mērķgrupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē vai varētu ietekmēt”, nemaz nebūs cilvēki, kuriem tiks aizliegta izceļošana no Latvijas, bet tikai un vienīgi „personas, kas pārkāps noteikto izceļošanas aizliegumu no Latvijas Republikas”.

Kozlovskis iecerējis, ka iekšlietu ministram varētu būt vienpersoniskas tiesības ikvienam Latvijas pilsonim un iedzīvotājam aizliegt iespēju izbraukt no valsts uz laiku līdz pat trim gadiem, turklāt pēc šo trīs gadu termiņa beigām ir iespējams nekavējoties noteikti jaunu aizliegumu, līdz ar to faktiski aizliedzot cilvēkam no Latvijas izbraukt neierobežoti ilgu laiku.

Viss, kas ir vajadzīgs ministram, lai šādu vienpersonisku lēmumu pieņemtu, ir – jebkuras valsts drošības iestādes atzinums, ka „minētā persona ārvalstīs plāno dalību tādos pasākumos, kā rezultātā persona var radikalizēties tādā mērā, ka atgriežoties Latvijas Republikā tā varētu apdraudēt valsts drošību un sabiedrības intereses, vai ja persona savu īpašību dēļ nespēj apzināties dalības sekas minētajos pasākumos”.

Likumprojektā nekas nav minēts par to, kas īsti ir šī radikalizācija, kas tieši un kā tieši to izmērīs un ar kādām metodēm noteiks, kas ir tās īpašības, kas cilvēkam var neļaut apzināties sekas dalībai kādos pasākumos. Savukārt grozījumu anotācijā apgalvots, ka „radikalizācija ir tādu uzskatu pieņemšana, kas pieļauj vardarbības izmantošanu politisku vai ideoloģisku mērķu sasniegšanai” un „radikālās islāma ideoloģijas pieņemšana, kas var novest pie terorisma kā procesa vai cīņas (džihāda) atbalstīšanas un iesaistes tajā”.

„Kozlovska grozījumos” nav noteikts, ka Iekšlietu ministrijai vai kādai citai valsts iestādei būtu pienākums par šāda aizlieguma noteikšanu nekavējoties paziņot cilvēkam, uz kuru tas attiecas. Faktiski tikai, iesniedzot ministrijai oficiālu pieprasījumu, vai arī brīdī, kad cilvēks mēģina doties uz ārzemēm, viņš varēs uzzināt, ka viņam ir aizliegts izbraukt no valsts.

Tas, ka Latvijas pilsonis būs uzzinājis, ka viņam aizliegts izbraukt no valsts, gan nenozīmē, ka saskaņā ar Kozlovska un Pētersones-Godmanes ieceri viņam būtu tiesības uzzināt, kāda tieši informācija ir šī aizlieguma pamatā. Viņš saņems tikai lēmumu par aizliegumu, kurā būs piemēroto tiesību normu uzskaitījums, termiņš, uz kādu ir noteikts personai aizliegums izceļot, un norāde, kur un kādā termiņā šo lēmumu var pārsūdzēt.

Šo lēmumu viņš varēs pārsūdzēt mēneša laikā kopš brīža, kad par to būs uzzinājis, turklāt lēmuma apstrīdēšana tiesā saskaņā ar „Kozlovska grozījumiem” neapturēs tā stāšanos spēkā, - viņš, kā to vienpersoniski būs noteicis iekšlietu ministrs, vienalga nedrīkstēs izbraukt no valsts.

Kozlovskis un Pētersone-Godmane iecerējuši, ka pieteikumu uzreiz izskatītu Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments, turklāt tā spriedums vairs nebūtu pārsūdzams. Tikai šī viena vienīgā tiesas sastāva ieskatā būtu gan tas, vai uz lietas izskatīšanu vispār aicināt attiecīgās drošības iestādes pārstāvi, gan tas, vai lietu skatīt atklāti.

Ir gan skaidri noprotams, ka šīs lietas tiks skatītas tikai un vienīgi slēgtās tiesas sēdēs, lai „aizsargātu valsts noslēpumu vai citu ierobežotas pieejamības informāciju, kas saistīta ar valsts drošību, kā arī personas privātās dzīves apstākļus, komerciālo vai profesionālo noslēpumu”.

No „Kozlovska grozījumiem” neizriet, ka cilvēkam, kuram iekšlietu ministrs būs aizliedzis izbraukt no valsts, vispār būs tiesības iepazīties ar atzinumu, uz kura pamata šāds lēmums pieņemts, jo šis atzinums var saturēt „valsts noslēpumu”. Tiesa, nezinot, kas šajā atzinumā minēts, viņam „ir pienākums iesniegt viņa rīcībā esošos pierādījumus, kas apliecina lietas izspriešanai būtiskus apstākļus”.

Lai iegūtu kaut jel kādu skaidrību par to, kas ir viņa „radikalizēšanās”, cilvēkam, kurš būs vērsies tiesā, nāksies izmantot par pārstāvi „Latvijā praktizējošu advokātu, kuram ir izsniegta speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam”. Ja viņš šādai pārstāvībai nepiekritīs, tiesa ar valsts noslēpumu saistīto informāciju pārbaudīs, pašam aizliegumu saņēmušajam un viņa izvēlētam advokātam liedzot iespēju ar to iepazīties.

Arī viss tiesas sēdes protokols, kurā būs skartas „valsts noslēpuma” tēmas, saskaņā ar „Kozlovska grozījumiem” būs klasificējams kā valsts noslēpuma objekts. Turklāt, kā jau minēts, šādi noritējušas tiesas spriedums būs galīgs un nepārsūdzams.

Novērtē šo rakstu:

52
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Atklātā vēstule kandidātiem uz Rīgas domes priekšsēdētāja amatu

FotoPirms atdot balsi par vienu no Jums Rīgas domes vēlēšanās, mēs, Rīgas iedzīvotāji, aicinām atsaukties un izvērtēt notiekošo Rīgā. Jūsu uzmanība tagad objektīvi ir vērsta uz vēlētāju balsīm. Mēs, izmantojot šo apstākli, esam spiesti lūgt Jūsu atbalstu saistībā ar mūsu tiesību aizskārumu laika posmā no 2011. gada līdz pat šim brīdim, 2017. gada maijam. Tālāk izklāstītais būtiski skar ne tikai mūsu situāciju, bet gan attiecas uz ikvienu Rīgas iedzīvotāju.
Lasīt visu...

6

Jāni Maizīti, neesiet lupata, esiet stiprs vīrs

FotoJāni Maizīti, nebaidieties no tautas vēlēta Saeimas deputāta, esiet stiprs vīrs, neizvairieties pārrunāt Latvijai svarīgus jautājumus.
Lasīt visu...

12

Vai ir vērts savus nodokļus maksāt Garkalnē?

FotoGarkalnes novadā dzīvojam samērā nesen, taču gribētos padalīties ar novērojumiem un lietām, ar ko esam sastapušies. Faktiski ir kā tādā Mežonīgo Rietumu šerifu pilsētā, - ir domei labvēlīgie un nelabvēlīgie rajoni, kā arī pareizie cilvēki, kam pilsētiņā atļauts faktiski viss.
Lasīt visu...

12

Vienaldzības gads veselības aprūpē: vai mums ir vajadzīga tāda ministre?

FotoDrīz apritēs gads, kopš par veselības ministri kļuvusi Anda Čakša. Veselības aprūpē ir ārkārtīgi daudz steidzami risināmu problēmu, un no ministres, kura daudzus gadus šajā jomā ir strādājusi, mums ir tiesības gaidīt taustāmus rezultātus arī bez īpaša iešūpošanās perioda, kā to solīja premjers Māris Kučinskis un topošā amata kandidāte. Gads būs pagājis, taču vai mēs varam nosaukt kaut vienu veselības ministres sasniegumu, kaut vienu izcīnītu uzvaru pacientu un medicīnas darbinieku interesēs?
Lasīt visu...

21

Fotogrāfe un divas mammas

FotoSociālos medijus pāršalca stāsts par to, kā fotogrāfe ar kristīgu pārliecību atteicās fotografēt ģimeni, uzzinot, ka tajā ir divas mammas. Tas raisīja daudz un dažādas diskusijas par to, ko var un ko nevar darīt privātpersona, sniedzot savus pakalpojumus. Netrūka arī to, kuri jautāja manu kā jurista viedokli par notikušo.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Iztiks paraolimpietis arī bez zirga...

Latvija mēdz pārsteigt pasauli ar saviem sasniegumiem, saviem cilvēkiem. Izņēmums nav sports, kur mums, mazai tautai, ir sava izcila hokeja komanda,...

Foto

Vajadzētu atkāpties arī Jurčai, Āboltiņai un Maizītim

2017.gada 14.maijā laikrakstā NRA ir nopublicēti divi raksti par korupcijas apkarošanas un novēršanas jautājumiem: 1. SAB direktors: KNAB daudzas...

Foto

Latvijas Žurnālistu savienības atbilde uz žurnālistes Agneses Margēvičas atklāto vēstuli

Latvijas Satversme starp daudzām pamattiesībām nosaka arī tiesības uz vārda brīvību un tiesības pieprasīt kompensāciju nepamatota...

Foto

Lūdzu finansējumu, lai nevajadzētu rakstīt tikai to, ko var pierādīt tiesā

Kādreizējā Pietiek žurnāliste Agnese Margēviča, par kuras īpašajām attiecībām ar Drošības policiju jau rakstījām, ir nākusi klajā...

Foto

Latviešu inteliģences tagadne

Nepieciešamība latviešu inteliģenci iedalīt divās grupās ir jāatbalsta. Katrs prātā vesels cilvēks saprot, ka latviešu inteliģence ir jādala divās grupās: varas inteliģencē un...

Foto

Pilnībā attaisnots

Š. g. 28. aprīlī Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru es, Leonards Inkins, tiku pilnībā attaisnots. Esmu ļoti pateicīgs visiem,...

Foto

Viens no Jūrmalas pilsētas vadības "biznesiem"

Jūrmalā, pateicoties pilsētas vadības atbalstam vai noziedzīgai bezdarbībai, jau otro gadu pretlikumīgi veic uzņēmējdarbību ar apjomīgo naudas plūsmu restorāns „Tokyo...

Foto

Mans karoga stāsts

Savulaik Anta Bergmane man lūdza uzrakstīt stāstu viņas sastādītajai grāmatai “Mūsu karoga stāsti: 1940-1991” par karoga pacelšanu 1989. gadā virs toreizējā Interfrontes midzeņa -...

Foto

Stāsts par parazītiem

Pirms kāda laika ikviens Latvijas iedzīvotājs uzzināja, ka ir tāda suņu barība Dogo, ko ražo Tukumā un ar ko saistīta nāvējoša suņu slimība....

Foto

Nekustamo īpašumu kadastrālā vērtēšana – organizētās noziedzības instruments tautas „likumīgai” paverdzināšanai

Nav šaubu, ka pārejas periodā no sociālistiskā valsts režīma uz kapitālismu nekustamo īpašumu politikas veidošanas...

Foto

Atklāta vēstule 447 saulkrastiešiem

2013. gada 1. jūnija Saulkrastu pašvaldību vēlēšanās 447 saulkrastieši ielika “krustiņu” Normundam Līcim (attēlā pa labi). Es cienu vēlētājus un viņu izvēli...

Foto

ZZS rullē un savējos neaizmirst

Man kā alūksnietei ir liels kauns par Zaļajiem un zemniekiem, kas saimnieko mūsu novadā. Visa viņu darbošanās ir tikai un vienīgi...

Foto

"Saskaņa" un ZZS iedur dunci mugurā atklātībai un uzspļauj nodokļu maksātāju tiesībām zināt par nodokļu izlietojumu

Septiņu gadu kaut nelielas atklātības un caurspīdīguma posms Latvijā tiek...

Foto

Jāsāk domāt ilgtermiņā, piesaistot ārvalstu investīcijas

Laikā, kad Latvija vēl tikai gatavojās iestāties eirozonā, un arī pēc tam plaši tika pausts uzskats, ka eiro ieviešana veicinās...

Foto

VID apmāna uzņēmējus un valdību

2017.gada 3.maijā valdība grozīja Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumus Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība",...

Foto

Vēl dziļāk purvā jeb absurda eskalācija

Vai varēja no t.s. Latgales kongresa 100 gadu jubilejas pasākumiem sagaidīt kaut ko konstruktīvu, perspektīvu, objektīvu, vēsturiski patiesu, garīgi gaišu...

Foto

Kāpēc no Čakšas „veselības reformām” nav sanācis pat čiks?

Kā jau iepriekš prognozēts, premjera Māra Kučinska virzītās nodokļu reformas negūst atbalstu koalīcijas partneros tāpat kā Latvijas...

Foto

Lūdzam palīdzību

Vēršamies pēc palīdzības, esam izmisumā, jo ar Rīgas bāriņtiesas lēmumu mums atņēma bērnus....

Foto

Caur tiesu mēģināsim paglābt Skulti, Zvejniekciemu un Saulkrastus no „Rail Baltica”

9. maijā plkst. 10:00 Administratīvajā rajona tiesā Rīgā, Baldones ielā 1a notiks pirmā tiesas sēde...

Foto

Tiesā tiek apstrīdēta Latvijas Volejbola federācijas prezidenta Ata Sausnīša pārvēlēšana

2017. gada 3. februārī notika Latvijas Volejbola federācijas (LVF) Kopsapulce, kurā tika pārvēlēts līdzšinējais federācijas vadītājs...

Foto

Austrumu slimnīcas vadības pārprastie ētikas principi

Kā liecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS)  paziņojums aģentūrai LETA, RAKUS valde ir “pieņēmusi lēmumu par nomas līgumu priekšlaicīgu...

Foto

Trīs akadēmiskās ēverģēlības jeb āži par dārzniekiem

Vārds „ēverģēlības” neietilpst latviešu literārajā valodā. Taču tas ir latviešu tautā populārs vārds. To bieži lieto sadzīvē paralēli ar...

Foto

Izdomas nabadzība

Iz visas sirds sveicu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, nevis balto galdautu svētkos!...

Foto

Kādēļ NEsvinēt Baltā galdauta svētkus ("Deņ beloj skaterti")?

Atmetam principiālu uzstādījumu, ka laikiem, kad Valsts noteica, kā svinēt svētkus un kāds ir to obligāti brīvprātīgais noformējums,...

Foto

Ušakovs un viņa trīs mūri

Pēc parunāšanas ar speciālistiem saprotu, ka Ušakova fantastiskā uzvara Rīgas domes vēlēšanās 2013. gadā balstījās uz diviem vaļiem - (1) krievvalodīgie...

Foto

Vēstures ironija jeb vieglu garu

Pirms nedēļas liegi kā rīta migla pār Mjóifjördu Latvijas masu medijiem pārslīdēja ziņa, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzticējis Latvijas ārkārtējā un...

Foto

Lielas un vēl lielākas blēdības ar sporta naudu Garkalnes pašvaldībā

Kā viena no pašvaldību atbildības jomām Likuma par pašvaldībām 15. punkta apakšpunktā ir minēts - nodrošināt veselības...