Krievija slēpj patiesos datus par saslimušajiem ar COVID-19 – Putins gatavs uz visu, lai tiktu pārvēlēts par prezidentu
Kasīklis18.03.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Savā ziņā daudzi politiskie notikumi vai nu iesaldējas, vai tieši otrādi – izmantojot koronavīrusa COVID-19 radīto sajukumu, eskalējas. Vienu var teikt jau diezgan droši, arī COVID – 19 mainīs pasauli. Kāda tā būs, vēl pāragri spriest.
Viens no priekšnosacījumiem, lai pēc iespējas ātrāk apkarotu jebkādu infekcijas slimību – operatīva un patiesas informācijas apmaiņa starp valstīm. Patieso datu noklusēšana par infekcijas izplatību vienā valstī var radīt apdraudējumus veiksmīgai infekcijas apkarošanai citās valstīs. Turklāt, ja infekcijas slimību apkarošana sāk soļot roku rokā ar politiskiem procesiem – paliek pavisam bīstami. Manuprāt, tas ir noticis Krievijā.
To, ka Krievijas Konstitucionālā tiesa neliks šķēršļus Putina valdīšanas ērai, jau pateicu labu laiku pirms pašas tiesas. Tas bija saprotams un gaidāms. Tomēr formālais akcepts bija jāsagaida, un Kremlī Putins var korķēt vaļā šampanieša pudeles par savu atkārtotu ievēlēšanu.
Par to, ka citādāk pat nevar būt, šaubu nav nekādu. Galvenais, lai cilvēki tik aiziet uz vēlēšanu iecirkņiem. To, kā viņi būs novēlējuši, piekoriģēs, kā vajag. Kā nekā gadiem gūta pieredze. To, ka Putina ērai uzglūn melns mākonītis naftas tirdzniecības jautājumos, arī jau minēju, bet, ka COVID – 19 varēs radīt kādas sekas – nepadomāju. Labi, kļūdas jālabo.
2020.gada 4.martā V.Putins paziņoja, ka, pēc Federālā drošības dienesta ziņām, informācija par koronavīrusa izplatību nāk no ārzemēm. Precizējot, ka šādu ziņu mērķis ir sēt paniku iedzīvotāju vidū. Putins arī aicināja sakārtot informatīvo darbu, lai Krievijas iedzīvotājiem sniegtu pārbaudītu informāciju.1Vēstījums visnotaļ skaidrs, viss sliktais un traģiskais, ko esat, dzirdējuši – neatbilst patiesībai. Dzīvojam mierīgi, viss kārtībā.
Tiesa, 2020.gada 6.martā žurnāliste Ksenija Sobčaka dalījās ar informāciju, ka pie viņas dēla no Ķīnas atlidojis žurnālists, kuram lidostā ir mērījuši temperatūru, bet nekas netika konstatēts. Kad K.Sobčaka tomēr vēlējusies veikt analīzes, tad noskaidrojusi, ka to nav iespējams veikt, jo Krievijā slimnīcām netiek izdoti reģenti, lai attiecīgās analīzes varētu veikt. Un tas ir uz dienu, kad Krievijā skaitījās apstiprināti seši saslimšanas gadījumi ar COVID-19.2
Krievija jau gadu gadiem ir izcēlusies ar veiksmi noklusēt dažādus faktus, tamdēļ vērtīgāk ir nevis klausīties, ko viņi saka, bet skatīties, ko dara. Tātad kādi konkrēti soļi ir sperti laikā, kad pēc Krievijas amatpersonu paziņojumiem izriet, ka viss ir kārtībā:
Februāra beigās strauji pieaudzis pieprasījums pēc produktiem ar ilgiem glabāšanas termiņiem. Pēdējā februāra nedēļā ir palielinājies pieprasījums pēc konserviem par 67%, makaroniem utt. - 55%, dzērieniem – 25%, sasaldētiem produktiem par 18%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.3
5.martā Maskavas mērs izdeva rīkojumu par paaugstinātas gatavības ieviešanu;
5.martā KF Sabiedriskās palātas pārstāvji rosināja paredzēt kriminālatbildību vai vismaz administratīvo atbildību par COVID-19 saslimušo skaita minēšanu sociālajos tīklos, jo uzskata tos par viltus ziņām. 5.martā Maskavā, Sanktpēterburgā un citās lielajās pilsētās no aptiekām ir izpirktas visas medicīniskās seju maksas;4
Speciāli atlasīju informāciju tikai par noteiktu laika posmu. Sanāk, ka Krievijas valdība publiski saka ko vienu, bet vienkāršā tauta – dara pavisam ko citu. Kam ticēt? Tam, ko redz vienkāršie iedzīvotāji visapkārt, vai tam, ko saka Putins?
Nevar aizmirst vienu būtisku faktu, Krievijai ir visnotaļ pagara robeža ar Ķīnu, kā arī plašs transporta tīkls ar visu pasauli, tajā skaitā tā ir tranzīta punkts pasažieriem, un nav noslēpums, ka Krieviju apmeklē ļoti daudzi tūristi, arī Krievijas iedzīvotāji ļoti labprāt braukā pa pasauli. Pēc Krievijas plašsaziņas līdzekļu informācijas Itālijā vien februāra beigās atradās aptuveni 20 000 Krievijas iedzīvotāju.5 Vai pēc šīs apkopotās informācijas ticami liekas, ka Krievijā ir TIKAI 93 saslimušie? Ļoti ceru, lai tā būtu, bet saprāta balss kaut kā šim visam pretojas.
Krievija un tās priekštece PSRS jau bija slavena ar savu klusēšanu. Tā mēģināja noklusēt kā Černobiļu, tā arī Kursk avāriju. Vai tagad gadījumā nenotiek kaut kas līdzīgs?
Kas no klusēšanas iegūst? Vispirmām kārtām tagad Putins. Ja Krievijā saslimstība izrādās daudz plašāka, nekā tiek pausts oficiāli – balsojums par konstitūcijas grozījumiem var nenotikt, tā arī, samazinoties Krievijas iedzīvotāju labklājības līmenim, viens no vainīgajiem var būt tieši viņš, un tad iespējas saņemt atbalstu konstitūcijas labojumiem būs niecīgas, par pārvēlēšanu arī ir tā, kā ir.
Kādi secinājumi? Kārtējo reizi apstiprinās, ka ļoti uzmanīgiem jābūt, ko saka Krievija. Ārēji pasniedz, ka viss kārtībā, bet realitātē...
Gandrīz katram ir savas varas ambīcijas, tik žēl Krievijas iedzīvotāju, ka viņu līdzšinējam līderim šīs ambīcijas ir tik lielas, ka to dēļ upurē savu iedzīvotāju veselību un pat dzīvības.
Savukārt Krievijas kaimiņvalstīm ir jāapzinās, ka blakus ir viens liels infekcijas perēklis, kas var paildzināt cīņu ar COVID-19.
1 https://ria.ru/20200304/1568143411.html
2 https://ura.news/news/1052421643
3 https://www.vedomosti.ru/business/articles/2020/03/07/824710-v
4 https://mr-7.ru/articles/215478/
5 https://ria.ru/20200225/1565187587.html
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
