Krievijas Centrālās bankas pārbaudes slēdziens: Guseļņikovs savu banku „slaucis” uz nebēdu
PIETIEK11.03.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēdējās dienās plašu un skandalozu popularitāti guvušais Latvijas Norvik bankaskontrolpaketes īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs pa viņa kontrolēto Krievijas banku Vjatka bank saimniekojis kā pa savu personisko kabatu un to „slaucis” uz nebēdu, - šāds pēc būtības ir bijis pirms divarpus gadiem veiktās Krievijas Centrālās bankas pārbaudes slēdziens. Pietiek šodien publicē šo apjomīgo – vairāk nekā 900 lappušu garo dokumentu.
Krievijas Centrālās bankas pārbaudes slēdzienā minēts, ka tajā konstatēti gan sistēmiski pārkāpumi, gan Krievijai tipisks process – operācijas, kas saistītas ar finanšu līdzekļu aizpludināšanu no valsts (6,34 miljardi rubļu) un naudas līdzekļu „atskaidrošanu” (139 miljoni rubļu), kā arī cita veida šaubīgas operācijas (3,95 miljardi rubļu).
Taču īpaši izcēlušās bankas īpašnieka Guseļņikova un viņa ģimenes locekļu veiktās finanšu operācijas ar „shēmas” raksturu kopumā par 3,42 miljardiem rubļu – 28% no visām šaubīgajām operācijām pārbaudāmajā laika periodā. Turklāt Guseļņikovs vērienīgi „slaucis” banku savām personiskajām vajadzībām.
„Faktiskie pārvaldes administratīvie izdevumi Guseļņikovam G. A. ņemot vērā bankas paskaidrojumus, ir bijuši 46 531 000 rubļu jeb 84% no visiem bankas pārvaldes administratīvajiem izdevumiem,” teikts Krievijas Centrālās bankas pārbaudes slēdzienā. Tajā minēts, ka Guseļņikovs apjomīgi tērējis bankas līdzekļus savām personiskajām vajadzībām, tos norakstot kā bankas izdevumus.
Centrālā banka konstatējusi, ka Guseļņikovs laikā no 2013. gada 26. augusta līdz 2015. gada 24. aprīlim komandējumos devies 40 reizes, un lielākoties komandējumu galamērķi bijuši dažādas kūrortu zonas – Nica, Ibica, Maldivu salas utml. Šādos komandējumos tikai 2014. gadā Guseļņikovs pavadījis 345 dienas (no gadā esošajām 365). Tāpat banka „slaukta” arī daudzos citos veidos, kas detalizēti aprakstīti Centrālās bankas slēdzienā.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
