Iesaki rakstu: 
Ja pasaulē būtu izveidots Barona Minhauzena ordenis un ar to apbalvotu kādu valsti, tad pašlaik tieši Krievija būtu viena no pretendentēm tā saņemšanai, - bet visu pēc kārtas.
Iepriekš jau bija nācies paskatīties, kā piepildās Krievijas paustie solījumi par jauna bruņojuma izstrādi un iegādi. Faktiski visos gadījumos – sasolīts daudz un ātri, bet dzīvē saņemts stipri vēlāk un mazāk. Reizēm labi, ja vispār kas saņemts.
Tā nu, pārskatot, kas labs pasaulē notiekas, nevarēja nepamanīt Krievijas plašsaziņas līdzekļu ziņu, ka jau esošās valsts programmas ietvaros līdz 2027.gada beigām tiks pieņemts bruņojumā tālās aviācijas perspektīvais aviācijas komplekss (turpmāk tekstā – TA PAK), kurš nomainīs bruņojumā esošos stratēģiskos bumbvedējus Tu-160 un Tu-95.1
Tehniskie raksturlielumi iespaidīgi. Viena lidmašīna spēs efektīvi manevrēt kā mazos augstumos, tā
Un šādu lidmašīnu ne tikai uzbūvēt, bet arī līdz 2027.gadam pieņemt bruņojumā? Ja paskatāmies tā ļoti šauri, un visam paustajam noticam, tad būtu jāsecina, ka Krievijas militāri tehniskais potenciāls ir ļoti labā līmenī, nav problēmu ar intelektuālo potenciālu un finansējumu. Vienu varu paust ar dziļu pārliecību – ar intelektuālo potenciālu Krievijai viss kārtībā, bet kā ar pārējo? Viens no veidiem, kā saprast militāri tehnisko potenciālu, ir paskatīties analoģisku projektu virzību.
Krievija ik pa laikam paziņo par kādām jaunām militārām izstrādēm, tajā skaitā arī aviācijas jomā, tomēr būtiski nošķirt, vai tiek runāts par konceptuāli jaunām izstrādēm vai tomēr jau iepriekšējo modeļu modernizāciju. Tiesa, pēdējais ir visbiežāk. Tomēr arī aviācijas jomā Krievija ir veikusi jaunu izstrādni, proti, lai līdzinātos citām valstīm, izstrādājusi savu piektās paaudzes lidmašīnu (turpmāk tekstā PPI). Jāatzīmē, ka PPI prasa pavisam citu pieeju kā ar lidmašīnas būvēšanā izmantotajiem materiāliem un tehnoloģijām, tā ar elektronisko aprīkojumu.
Tad nu paskatīsimies, kāds un cik ilgs ir bijis Krievijas ceļš uz PPI. Attiecīgi pēc analoģijas paskatīsimies, vai tagad paustais vispār ir iespējams. Nelielai atkāpei: Krievijas valsts kompānija "Rostehnologii" paziņojusi, ka jaunās reaktīvās pasažieru lidmašīnas "MS-21" sērijveida ražošanas sākšana tiks atlikta līdz 2020.gada sākumam, ņemot vērā ASV noteiktās sankcijas kompozītmateriālu piegādēm.2 Hmm, izlasot šo atkāpīti jau rodas jautājums – par kādām augsto tehnoloģiju lidmašīnām mēs varam runāt, ja Krievija pati pat nevar uzbūvēt pasažieru lidmašīnu!? Nu, labi, tomēr skatīsim faktus.
2002.gada pavasarī „Sukhoi” konstruktoru birojs uzsāka PPI izstrādi. Tika plānots un paziņots, ka PPI jāpieņem bruņojumā 2009.gadā. Respektīvi, septiņu gadu laikā (te atgādinu, ka arī TA PAK tagad sola izstrādāt, uzbūvēt un pieņemt bruņojumā septiņu gadu laikā).
2004.gada rudenī bija izstrādāts skices projekts un saņemts apstiprinājums, ka lidmašīna atbilst prasībām.
2005.gadā tika publiskota koncepcija un piešķirts rūpnīcas indekss I-21 un T-50 (nedaudz aizsteigšos uz priekšu un pateikšu, ka tieši T-50 kļuva par PPI).
2008.gadā pats Gaisa spēku virspavēlnieks ģenerālpulkvedis A.Zeļins paziņoja, ka PPI izstrāde notiek pēc plāna.
2009.gada decembrī T-50 uzsāka pirmos izmēģinājumus (te jau nesakritība laikā, iepriekš tika runāts, ka 2009.gadā tiks pieņemts bruņojumā, bet realitātē tiek uzsākti tikai izmēģinājumi).
2010.gadā tika paziņots, ka pirmās desmit lidmašīnas uzsāks kaujas dežūras 2013. – 2015.gadā (faktiski tas nozīmē, ka lidmašīna kā jau būtu pieņemta bruņojumā, tā arī būtu uzsākta tās sērijveida ražošana).
Vēlāk, 2011.gadā tika jau paziņots, ka PPI bruņojumā tiks iekļauts 2016.gadā. Savukārt gadu vēl vēlāk, 2012.gadā Krievijas aizsardzības ministrs A.Serdjukovs paziņoja, ka PPI eksporta versiju sāks būvēt 2020.gadā.3
Realitātē izmēģinājumi vēl turpinājās ilgi, un 2017.gada 8.augustā PPI (11. izmēģinājuma modelis, bet kopumā uzbūvēti 13 izmēģinājuma modeļi) pacēlās gaisā.4
2018.gada jūlija sākumā Krievijas Aizsardzības ministra vietnieks Jurijs Borisovs televīzijā apgalvojis, ka "lidmašīna izrādījusies ļoti laba, tostarp Sīrijā, kur apstiprinājusi vadāmības un kaujas spējas". Viņš medijam "The Diplomat" vēlāk arī paskaidrojis, ka, lai gan PPI esot viena no labākajām lidmašīnām pasaulē, neesot pamata paātrināt modeļa masu ražošanu. Savukārt britu kaujas aviācijas eksperts Džastins Bronks "Business Insider" norāda, ka Borisova aizbildinājumi par to, ka lidmašīna esot tik ļoti laba, ka Krievijai tādu nav jābūvē, esot pārāk neticami.5
Tomēr 2019.gadā atkal jau bija ziņa, ka uzsākta sērijveida ražošana un noslēgts līgums par 76 lidmašīnu piegādi.6
Tikai 2020.gada 27.decembrī pirmais sērijveida PPI ar borta numuru 01 uzsāka savu lidojumu uz patstāvīgo dislokācijas vietu 929. Valsts lidojumu izmēģinājuma centru Ahtubinskā. Tika arī paziņots, ka līdz 2028.gadam tiks saņemti 75 PPI.7
Savukārt nedaudz agrāk, 2020.gada 7decembrī tika pausta cerība, ka otrās pakāpes dzinējs PPI tiks izstrādāts līdz 2022.gadam un pēc tam dažu gadu laikā tiks uzsākta arī to sērijveida ražošana.8
Īsais kopsavilkums par PPI būvēšanu:
Paziņoja, ka tiks izstrādāts, uzbūvēts, pieņemts bruņojumā un uzsāks sērijveida ražošanu septiņu gadu laikā.
Izstrāde uzsākta 2002.gadā.
Pirmais sērijveida modelis nogādāts vienībā 2020.gadā.
Bruņojumā vēl nav pieņemts.
Tikai līdz 2022.gadam cer izstrādāt īsto dzinēju, kuru sērijveida ražošanu uzsāks vēl pēc pāris gadiem. Optimistiskākā prognoze līdz 2024.gadam.
Secinājumi sanāk ne visai labvēlīgi, lai būtu pamats noticēt, ka plāni par TA PAK ir īstenojami septiņu gadu laikā. PPI izstrāde līdz pirmajam sērijveida modelim prasīja 18 gadus iepriekš apsolīto septiņu gadu vietā, un faktiski, kamēr lidmašīnai nebūs tai paredzētā dzinēja, nevar to saukt par pabeigtu, jo tādējādi tā nesasniedz tehniskajā specifikācijā minētos lidojuma parametrus. Savukārt dzinēju sērijveida ražošana tiek prognozēta ap 2024.gadu. Faktiski tikai tad varētu pateikt, ka PPI ir pabeigts. Respektīvi – 22 gadus pēc tā izstrādes uzsākšanas.
Te vēl jāatceras, ka PPI izstrādes un būvniecības sākuma daļā pret Krieviju vēl nebija noteiktas sankcijas. Savukārt, kā iepriekš jau pieminēju, sankciju rezultātā Krievija pat nespēja savlaicīgi uzbūvēt pasažieru lidmašīnu.
Viena lieta, ko sola, otra lieta, ko parāda reālie darbi. Putina Krievija tik tiešām ir pelnījusi apbalvojumu par Minhauzena cienīgiem izteikumiem.
1 https://ria.ru/20210113/bombardirovschik-1592746727.html
2 https://jauns.lv/raksts/arzemes/318933-asv-sankcijas-piespiez-krievijai-atlikt-jaunas-pasazieru-lidmasinas-serijveida-razosanu
3 https://lenta.ru/lib/14213071/
4 https://ria.ru/20170808/1500000200.html
5 https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievija-cies-sakavi-asv-un-kinai-piektas-paaudzes-iznicinataja-izstrade.d?id=50211309
6 https://sputniknewslv.com/Russia/20190730/12168953/Krievija-sakta-iznicinataju-su-57-serijveida-razosana.html
7 https://iz.ru/1104700/anton-lavrov-roman-kretcul/trudnyi-vzlet-minoborony-nakonetc-poluchilo-pervyi-seriinyi-su-57
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
