Krievu identitāte ir organizēta ap impēriski politiskiem simboliem
Edmunds Šūpulis25.05.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Attiecībā uz padomju pieminekļiem ir viens aspekts, par ko jābūt skaidram priekšstatam - visā Eiropā šie pieminekļi ir vietējo krievvalodīgo identitātes konsolidācijas punkti. Un sociologiem ir daudzmaz skaidrs, kāpēc tas tā. Tie nav gluži piederības atraktori. Par tiem kalpo tā pati māju izjūta, un par to cits stāsts (cik plaši ietver mājas, sēta vai reģions Pribaltika).
Te der pavaicāt, kamdēļ viņiem nepieciešami tik klamzīgi simboli. Vai nav kur citur meklēt identitātes avotus? Nē, nav. Krievu identitāte ir organizēta ap impēriski politiskiem simboliem, kurus neizdodas konvertēt mājīgi etniskos. Lūkojoties uz citām diasporām, īriem ir, lūk, danči un dziesmas, leģendas un mīti, Sv. Patriks un tā tur lapa. Citas diasporas veidojas ap etnisko kultūru, nevis politiskiem simboliem. Politika var nepazust, arī latvieši trimdā pulcējās ap karogu un neatkarības ideju. Taču saistviela ir tas, ka latvieši var parādīt, lūk, mūsu Dziesmusvētki, te mūsu dainas, Lāčplēsis, Līgo un suiti, utt.
Krievi šajā ziņā ir maksimāli de-etniskota tauta. Atņem to pašu sarkano karogu, uzvaras dienu un katjušu - kas paliek? Kur viņu danči (jā, vienu zinām, „kazačoks” saucas, vai) un kur viņu pašu krievu (ne padomju) dziesmas, viņu nācijas svētki (bez 9.maija, desantnieku dienas un "s novim godom!")? Tā vien identitātes avots paliek „ģedi cīnījās” un „varam atkārtot”.
Jāatzīst, tā ir maksa par impērisko titulnāciju, kur krievu identitāte tiek pasniegta kā „default” (tāds noklusējums, kā fons pārējām tautām un krievu valodu kā lingua franca jeb starpkultūru saziņas valodu). Līdz ar to reāli krieviskais paliek par muzeju eksponātu, un nevienam nenāk prātā to likt pamatos aktuālai identitātei. Kultūras atmiņā etnisko aizstāj politiskais. Un, kā atzīmē pašu krievu komentētāji, krievu nacionālais kostīms nav kādi īpaši svārki, bet... militārais mundieris.
Un kas zem tā? Novelc uniformu ukrainim, tur "višivanka"; latvietim apakšā linu krekls. Izģērb krievu, un tur zem tā mundiera - tukšums. Vai var to identitāti, kāda nu ir, atņemt, un viņi paliks kā dzenbudisti "apskaidrotā tukšumā"? Nebūtu slikti, bet jādarbojas filigrānāk, tai pašā simboliskā līmenī. Fotostendi darbojas arī uz zemapziņu. Varbūt vēlāk izlikt saplosīto kara tehniku (tikai kuras puses?).
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
