Krievu salas projektam draud apturēšana; saista ar Ventspils oligarhu un Deripaskas interesēm
PIETIEK19.06.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jau tuvākajā laikā varētu tikt apturēts ilgstoši virzītais, aptuveni 100 miljonus latu vērtais Rīgas ostas attīstības projekts Krievu salā. Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, formāli kā iemesls projekta apturēšanai tiktu izmantots nepareizi noslēgts zemes nomas līgums, bet faktiskie Krievu salas projekta pretinieki esot tā sauktie Ventspils oligarhi, kuri pēc tam, kad atguvuši ietekmi Ventbunkers un citos Ventspils ostas uzņēmumos, vairs nevēloties spēcīga konkurenta parādīšanos Rīgā.
Noprotams, ka tā saukto Ventspils oligarhu – Aivara Lemberga, Olafa Berķa un Oļega Stepanova – intereses nobremzēt Krievu salas projektu sakrīt arī ar Krievijas miljardiera Oļega Deripaskas interesēm likt šķēršļus Krievu salas projekta īstenošanai pēc tam, kad par šī projekta īstenotāju nekļuva ar Deripaskas ietekmi pastarpināti saistītā vācu kompānija Josef Möbius Bau–Aktiengesellschaft (Möbius).
Cīņas ap Krievu salas projekta īstenošanu ilgst jau vairāk nekā gadu. To iemesls tiek saistīts arī ar Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumu par šī projekta realizētāju atzīt Krievu salas būvniecības konkursa uzvarētāju, vietējo būvnieku apvienību BMGS-S, kurā galveno vijoli spēlē SIA Skonto būve līdzīpašnieks, ar politisko ietekmi cieši saistītais miljonārs Guntis Rāvis. Tomēr kopumā batālijas ap un par Krievu salas projekta īstenošana tiek saistītas ar Ventspils un Rīgas brīvostu un Krievijas uzņēmēju cīņu par ietekmi Austrumu –Rietumu tranzīta koridora ķēdē.
Laikā, kad Satiksmes ministriju vadīja ar Lemberga ietekmi saistītais Uldis Augulis (ZZS), jau notika mēģinājums Krievu salas projektu apturēt. Toreiz izskanēja versijas, ka šim projektam atvēlētā Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda nauda – 54 miljonu latu – tiks pārdalīta par labu kādam Liepājas vai Ventspils projektam. Būdams satiksmes ministrs, Augulis gan noliedza, ka projektam faktiski jau izlemts ieslēgt sarkano gaismu un Kohēzijas fonda naudu pārdalīt par labu, piemēram, projektiem Ventspilī vai Liepājā.
Tiesa, šāda tendence jau ilgāku laiku ir novērojama, kopš Valda Dombrovska (Vienotība) vadītajā koalīcijā pieaugusi Lemberga un Liepājas mēra Ulda Seska ietekme. Kopš koalīcijā atkal parādījušās „Ventspils vēsmas”, kas tiek saistītas gan ar Vienotība lojalitāti Lembergam un ZZS, gan Berķa ietekmi, nojaušams, ka tiek pieliktas pūles, lai ES Kohēzijas fonda naudu pārbīdītu Ventspils virzienā.
Krievu salas projekta galvenais mērķis ir novērst Rīgas brīvostas darbības izraisīto vides degradāciju, jo lielākā daļa ostas darbības notiek Andrejostā un Eksporta ostā, kas atrodas Rīgas vēsturiskā centra tiešā tuvumā Daugavas ziemeļu krastā. Krievu salas projekta ietvaros daļu Rīgas centram pietuvināto termināļu plānots pārcelt uz līdz šim neizmantotu teritoriju Krievu salas ziemeļu daļā. Iecerēts, ka osta darbību Krievu salā sāks 2014.gadā. Vienlaikus pēdējos gados tika kalti vērienīgi biznesa plāni par Andrejostas teritoriju attīstību, aiz kuriem stāvēja ar ekspremjera Andra Šķēles, eksministra Aināra Šlesera un Lemberga interešu pārstāvniecību saistīti cilvēki.
Pietiek jau rakstīja, ka vācu Möbius intereses par Krievu salas būvniecības projektu tiek saistītas ar Kremļa oligarha Deripaskas interesēm, jo viņam daļēji pastarpināti piederējis koncerns Strabag, kurā ietilpst arī Möbius. Saistībā ar Deripaskas un Kremļa interesēm par Krievu salas projektu izteiktas vairākas versijas. Vieni avoti Pietiek norādījuši, ka ar Möbius starpniecību Deripaska faktiski vēlas bloķēt Krievu salas projekta attīstību, jo ievērojamus naudas līdzekļus ieguldījis Murmanskas ostā Krievijas ziemeļrietumos un Rīgas ostas Krievu salas projekta kā konkurenta attīstība viņam neesot vēlama. Kā pamatojums šai versijai minēts tas, ka vācu kompānijas projekta dokumentācijā fiksētās būvniecības izmaksas esot pielīdzināmas dempinga cenām. Savukārt no citas versijas izriet, ka Deripaska, ar vācu kompānijas starpniecību, ja IUB to atzītu par Krievu salas konkursa uzvarētāju, vēlas nostiprināt krievu tranzīta biznesa pozīcijas Rīgas brīvostā, kā arī iegūt ietekmi Ventspils brīvostā.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
