Iesaki rakstu: 
Ņemot vērā pēdējā laika ģeopolitisko haosu un Putina režīma asinskārās ambīcijas, kuras arvien pieņemas spēkā te Ukrainā, te Āfrikā un, iespējams, Baltkrievijā, nav grūti saprast, kāpēc Eiropā arvien biežāk tiek pieķerti aiz rokas viens krievu spiegs pēc otra. Tas norāda uz to, ka visticamāk krievu spiegu blīvums Eiropas valstīs, it sevišķi Austrumeiropā, ir vēl lielāks.
Izskatās, ka pēc PSRS aiziešanas pa skuju taku tās līķis joprojām guļ iebalzamēts kaut kur Putina režīma paspārnē. Aukstais karš patiesībā nebija beidzies, to pierāda nu jau par ikdienu kļuvušie pieķerto krievu spiegu skandāli! Kāda gan var būt valsts, kuru vada čekas audzēknis – Vladimirs Putins?
Pēdējā laikā mēs bieži medijos lasām, ka kārtējie krievu diplomāti pieķerti spiegošanā Bulgārijā. Piemēram, vēl tikai nesen, šā gada janvāra beigās Bulgārijas amatpersonas paziņoja, ka no Bulgārijas tikuši izraidīti divi Krievijas diplomāti, kuri nodarbojušies ar spiegošanu. Cik zināms, pie rokas tika pieķerti Krievijas vēstniecības pirmais sekretārs konsulārajos jautājumos un Krievijas tirdzniecības pārstāvniecības diplomāts, kuri vākuši “Bulgārijas noslēpumus” par vēlēšanām, enerģētikas sektoru un enerģētisko drošību kopš 2017. gada.
Turklāt vēl neilgi pirms šī spiegošanas skandāla, proti, 2019. gada oktobrī Bulgārijas drošības dienesti izraidīja Krievijas vēstniecības pirmo sekretāru, kurš bija vācis slepenu informāciju par Bulgāriju, Eiropas Savienību un NATO.
Pievērsiet uzmanību, lūdzu, izraidīto krievu spiegu amatiem un diplomātiskajiem rangiem, un tagad padomājiet, cik tādu krievu Jamesu Bondu nestrādā Krievijas vēstniecībās un konsulātos visā Eiropā. To ir simtiem, ja ne tūkstošiem!
Bet, ja pieskaitām pārējos, kuriem nav izsniegtas Krievijas diplomātiskās pases, piemēram, tos, kuri māk rīkoties ar Novičok indi, kuri fotografē vilcienu sastāvus, kuri rīko protestu akcijas, kuri mēdz iniciēt valodu referendumus, kuri izvērš provokācijas un slavē Putina režīmu informācijas telpā, tad šis inficēto skaitlis varētu sasniegt vairākus desmitus tūkstošus.
Ar to es gribu teikt, ka šeit ir ne tikai tādi, kas spiego, bet arī tādi, kuri padara daudz netīrākas lietas Kremļa interesēs. Piemērs nav tālu jāmeklē! Tam pašam spiegu skandālam piederas vēl trīs Krievijas pilsoņi, kurus Bulgārija ir apsūdzējusi Bulgārijas ieroču tirgotāja Emelijana Gebreva un vēl divu cilvēku slepkavības mēģinājumā, kas noticis 2015.gadā.
Bulgārija nav vienīgā valsts, kura ir saskārusies ar Putina spiegu nekaunību pēdējā laikā. Nesen kāda spiedze, iespējams, ir tikusi pieķerta te pat kaimiņos Lietuvā. Šī krievu Džuljeta bija spējusi kļūt pat par Lietuvas parlamenta deputāti.
Kādu laiku iepriekš Lietuvas Seims ierosināja impīčmenta procedūra pret Krievu alianses politiķi Irinu Rozovu, kura pārstāv „Lietuvas poļu vēlēšanu akcijas-Kristīgo ģimeņu savienību”. Redziet, šī dāma bija noklusējusi savus kontaktus ar Krievijas diplomātiem! Izmeklēšanas laikā tika noskaidrots, ka deputāte esot tikusies ar Krievijas diplomātiem, lai apspriestos par finansiālas palīdzības piešķiršanu viņas pārstāvētajai Krievu aliansei.
Turklāt tika noskaidrots, ka viņa bija uzturējusi sakarus ar kādreizējo Krievijas ģenerālkonsulu Klaipēdā Vladimiru Maliginu, kurš reiz tika izraidīts no Lietuvas par spiegošanu. Vai jums tas kaut ko neatgādina? Cik, diez, tādu „sakarnieku” ir sēdējuši un joprojām sēž Latvijas Saeimā? Uz sitienu man prātā nāk divi kolaboracionisti – Inguna Sudraba un Jānis Ādamsons!
Abi – visai „smieklīgi” personāži, kam konkurenci spētu sastādīt tikai krievu santehniķi ar diplomātiskajām pasēm, kuri vasarā tikai aizturēti Davosā aizdomās par slepenas spiegošanas operācijas priekšdarbu veikšanu.
Pēdējos gados Šveices drošības dienests ir novērojis Krievijas izlūkdienestu „santehniķu” pieaugošu aktivitāti. Piemēram, saskaņā ar Šveices Federālā izlūkdienesta 2018. gada ziņojumu katrs ceturtais Krievijas diplomāts Šveicē nodarbojas ar spiegošanu. 2018. gadā Šveices drošībnieki pieķēra divus Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenās izlūkošanas pārvaldes aģentus, kuri mēģināja nolaupīt dokumentus Bernes laboratorijā, kurā tika analizēti pierādījumi par ķīmisko ieroču lietošanu Sīrijā, un tika izmeklēta arī bijušā Krievijas drošībnieka Sergeja Skripaļa saindēšanas lieta.
Kāds tur brīnums, Kremlis darīja visu, lai piesegtu citus divus GRU aģentus – tā sauktos Aleksandru Petrovu un Ruslanu Boširovu, kuri tika turēti aizdomās par Skripaļa indēšanu. Turklāt Šveices tiesībsargi joprojām izmeklē vēl kādu krievu spiegošanas operāciju, kas 2017. gadā bija vērsta pret Pasaules antidopinga aģentūru (WADA) un Lozannā izvietoto Sporta arbitrāžas tiesu. Toreiz WADA bija noteikusi Krievijai četru gadu aizliegumu piedalīties starptautiskās sacensībās. Maskavai tas, protams, nepatika.
Šie daži pēdējie krievu spiegošanas skandāli nav vienīgie, kad Putina režīms netīro darbiņu veikšanā ir iesaistījis savas vēstniecības ārvalstīs. Piemēram, oktobra sākumā Čehijas dienesti ziņoja, ka izdevies likvidēt Krievijas spiegu tīklu, kas darbojies caur Krievijas vēstniecību Prāgā.
Augustā portāls „Deutsche Welle” vēstīja, ka Ukrainas Ārlietu ministrija atzinusi Krievijas ģenerālkonsulāta darbinieku Ļvivā par persona non grata. Ukrainas Drošības dienests pieķēra kādu Ukrainas pilsoni sniedzam Krievijas diplomātam sensitīvu informāciju. Ukrainas Drošības dienests norādīja medijiem, ka ir pieķerts Krievijas izlūkdienesta virsnieks, kurš izlicies par diplomātu.
2018. gada februārī Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā Zviedrijas Drošības policija (SAPO) aizdomās par spiegošanu Krievijas labā aizturēja kādu vietējo datorspeciālistu. Tika noskaidrots, ka aizturētais spiegs bija sadarbojies ar Zviedrijā zem diplomātiskā aizsega strādājošā Krievijas izlūkdienesta aģentu Jevgēņiju Umerenko. Zviedru mediji ziņoja, ka marta beigās Umerenko „klusi atstājis Zviedriju”, pirms tam viņš esot spiegojis, esot diplomāta statusā Vācijā.
2018. gadā Slovākija, pastāvot aizdomām par spiegošanu, izraidīja Krievijas diplomātu. Proti, tā gada decembrī Slovākijas premjerministrs Pēters Pelegrīni paziņoja, ka valsts izraidījusi Krievijas diplomātu par „spiegošanas aktivitāšu īstenošanu pret Slovākiju un NATO”.
2018. gada jūlijā Atēnu laikraksts „Kathimerini” ziņoja, ka Grieķijas valdība nolēmusi izraidīt divus Krievijas diplomātus, tostarp Krievijas vēstniecības amatpersonu Viktoru Jakovļevu, un aizliegt iebraukt Grieķijā vēl diviem, apsūdzot viņus centienos iegūt un izplatīt informāciju un piekukuļot Grieķijas valsts darbiniekus, kas nav izdevies.
Acīmredzot turpinājums sekos... tikai kur... varbūt Latvijā?
Avoti:
https://www.la.lv/bulgarija-divus-krievijas-diplomatus-apsudz-spiegosana
https://www.la.lv/krievijas-diplomati-spiego-sveice
https://www.la.lv/mediji-sogad-no-polijas-izraidits-augsta-ranga-krievijas-diplomats
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
