Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ar Āzijas totalizatoru tirgu atvēršanos lielā mērā saistītā tā dēvēto „sarunāto” sporta spēļu rezultātu sērga nu jau vairākus gadus ir ne vien visas Eiropas, bet arī Latvijas sporta dzīves ikdiena. Visspilgtāk to apliecina pērnās nedēļas notikumi Daugavpilī, kad aizdomās par  spēļu rezultātu ietekmēšanu tika aizturēti vairāki sportisti un sporta jomas darboņi. Tomēr ar šādu personu saukšanu pie atbildības līdz šim ir gājis visai smagi – spēkā esošās Krimināllikuma normas precīzi nedefinē šādu nodarījumu krimināltiesiskās pazīmes un precīzu atbilstību konkrētiem pantiem. Rezultātā, manipulējot ar formālu likuma piemērošanu, pastāv iespēja aizdomās turētajām personām vispār izvairīties no atbildības. Lai radikāli mainītu šo situāciju, ir sagatavoti grozījumi Latvijas Krimināllikumā, kas paredz speciālu pantu un attiecīgu atbildību par manipulēšanu ar sporta spēļu rezultātiem. Tie gan uz nenoteiktu laiku šobrīd ir iestrēguši Tieslietu ministrijā.

Skandāli seko viens otram

Eiropas praksē jau piedzīvoti neskaitāmi gadījumi, kad konstatēta apzināta manipulēšana ar sporta spēļu rezultātiem. Viens no visskaļākajiem notikumiem savulaik bija leģendārā futbola kluba Juventus diskvalifikācija un nosūtīšana uz zemāku līgu, bargu sodu saņēma arī toreizējās kluba amatpersonas.

Laika gaitā šādu atklātu spēļu rezultātu ietekmēšanas gadījumu skaits pieaudzis neiedomājamā ātrumā – pašlaik Vācijas tiesu lietvedībā ir vismaz divi šādi procesi, nesen notiesājoši spriedumi futbola spēļu „sarunātājiem” bijuši Horvātijā un Polijā, piespriežot gan nosacītu, gan reālu cietumsodu. Galvenokārt iepriekš sarunātie rezultāti sastopami futbolā, basketbolā, tenisā un snukerā, tomēr arī citi sporta veidi nav no šiem procesiem pilnībā pasargāti.

Latvija tieši pēdējos gados arī izcēlusies ar ne vienu vien skandālu. Daugavpils un Jūrmalas futbola klubi jau ne reizi vien ir nonākuši aizdomu ēnā, kas beidzot tā īsti ir rezultējies tikai pagājušā nedēļā ar iespējamo vainīgo aizturēšanu. Arī basketbola sabiedrība piedzīvojusi nepatīkamus brīžus – zemākās līgas rezultātus ne tikai ietekmēja negodīgi, bet tas tika darīts pat visai atklāti un neslēpjoties.

Acīmredzot, viens no iemesliem, kāpēc šādu gadījumu kļūst arvien vairāk, ir ne vien vilinošās potenciālās peļņas iespējas, saistoties ar negodīgiem totalizatoru organizētājiem, bet arī fakts, ka Latvijā pašlaik nav pietiekamas likumiskās bāzes, lai par manipulēšanu ar sporta sacensību rezultātiem visos pierādītajos gadījumos iestātos kriminālatbildība.

Šādas manipulācijas jau sen kā kļuvušas visnotaļ komplicētas un sarežģītas – pašlaik krāpšanās notiek ne tikai ar spēļu gala rezultātiem, bet ar krietni vien specifiskākiem „lielumiem”, piemēram, dzelteno kartīšu skaitu vienā futbola spēlē, noteiktu punktu robežas nepārsniegšanu vienā basketbola spēles ceturtdaļā utt.

Eiropa cīnās dažādās frontēs

Eiropas valstu pieredze cīņā ar sprta rezultātu manipulēšanu ir visai dažāda – ir valstis, piemēram, Spānija, Bulgārija, Kipra, Grieķija un Polija, kurās atbildība par šādiem nodarījumiem paredzēta speciālos likumdošanas aktos. Citas valstis izmantojušas likumu normas, kas vai reglamentē nu korupciju privātajā sfērā (Somija, Francija, Luksemburga, Rumānija, Slovākija, Zviedrija), vai arī piemērojušas atbildību saistībā ar azartsēles reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem (Lielbritānija).

 Virkne valstu, tai skaitā Latvija, līdz šim atbildības noteikšanai par manipulēšanu ar sporta spēļu rezultātiem pielietojusi tās krimināltiesiskās normas, kas paredz atbildību par krāpšanu (Austrija, Dānija, Igaunija, Somija, Vācija, Ungārija, Īrija, Lietuva). Tomēr Latvijas spēkā esošā likumdošana līdz galam nespēj nodrošināt un garantēt, ka vainīgās personas tiešām tiks sauktas pie atbildības – Krimināllikuma pantos par krāpšanu nav specifiski atrunāti gadījumi, kad par krāpniecības upuri kļuvis ne tikai kāds konkrēts subjekts, bet sabiedrība kopumā. (Un sporta vides un sporta rezultātu neparedzamības momenta degradēšana noteikti uzskatāma kā kaitējums visai sabiedrībai.)

Šā iemesla dēļ Latvijas tiesībsargājošo institūciju (gan policijas, gan prokuratūras, gan tiesas) praksē līdz šim faktiski nav bijuši gadījumi, kas būtu vainagojušies ar vainīgo personu saukšanu pie atbildības pēc būtības – tieši par negodīgu sporta rezultātu ietekmēšanu. Arī likuma normu piemērošana par korupciju ne vienmēr ir iespējama atsevišķu specifisku pazīmju trūkuma dēļ. Tā vietā likumsargi mēģina piemērot spēkā esošās normas, kas ne vienmēr izdodas jau minētā likuma neelastības dēļ, arī prakses trūkums šādās specifiskās lietās bez attiecīgas likumiskās bāzes apgrūtina jau tā ne vieglo izmeklēšanas un arī vēlāko tiesvedības procesu. (Iespējams, ka arī aktuālās Daugavpils lietas izmeklēšanas laikā var nākties saskarties ar šādām problēmām.)

Tieši tādēļ, sadarbojoties vairākām sporta organizācijām un juristiem, izvērtēšanai Saeimā tika iesniegti grozījumi Krimināllikumā, kuros paredzēts atsevišķs pants tieši par atbildības noteikšanu sporta spēļu rezultātu ietekmēšanas gadījumos. Saeimas Aizsardzības, Iekšlietu un Korupcijas novēršanas komisijā šis priekšlikums guva atbalstu un tika nosūtīts atzinuma sniegšanai atbildīgajām ministrijām. Tomēr vienā no šīm institūcijām likumprojekts pašlaik ir pamatīgi iestrēdzis.

Sporta spēļu asociācija uzsver grozījumu nepieciešamību

Sporta spēļu asociācija tikko notikušajā sēdē konceptuāli atbalstījusi šādu Krimināllikuma grozījumu nepieciešamību. (Šī nostāja tiks ietverta arī SSA vēstulē Saeimai un valdībai.) Latvijas Futbola federācijas prezidents Jānis Mežeckis norādīja, ka pašreizējais krimināltiesiskais regulējums ir nepietiekams, jo ne vienmēr iespējams konstatēt tikai krāpšanas faktu, kas juridiskā izpratnē ir specifisks termins un kura piemērošana var būt apgrūtināta.

„Ir jābūt normām, kas paredz atbildību tieši par noziedzīgiem nodarījumiem sporta spēļu rezultātu ietekmēšanā. Bez tā mēs neiztiksim, ja tiešām gribam mainīt pašreizējo situāciju. Turklāt, šāds speciāls pants kalpos ne tikai kā soda piemērošanas līdzeklis, bet lielā mērā būs arī preventīvs solis šādu negodīgu darījumu mazināšanā,” norāda Mežeckis.

Līdzīgi domā arī Latvijas Basketbola savienības prezidents Valdis Voins. „Šādi likumdošanas grozījumi, manuprāt, ir neizbēgami un to pieņemšana ir tikai laika jautājums. Šobrīd ir virkne problēmu, ko pašreizējā likumdošana nerisina, piemēram, cietušās puses precīza definēšana rezultātu ietekmēšanas gadījumos. Protams, zināmus rezultātus var sasniegt arī ar šobrīd spēkā esošajām normām, tomēr speciāls Krimināllikuma pants šobrīd būtu ļoti nepieciešams,” uzsver Basketbola savienības prezidents. Viņš pieļāauj, ka pašreizējā kavēšanās likumprojekta virzīšanai varētu būt saistīta ar Saeimas vēlēšanām un gaidāmo valdības maiņu – iespējams, ka TM pašlaik nogaida, kāda būs jaunās varas attieksme un cik lielā mērā tā būs ieinteresēta šos jautājumus risināt.

TM vēlas precizēt terminus

Tieslietu misnistrijas skaidrojumā par kavēšanos likumprojekta virzīšanai uz Saeimu, ko parakstījusi TM Administratīvā depratamenta Komunikācijas un tehniskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja Laura Majevska, uzsvērts, ka ministrija ir iepzinusies ar visām Eiropas Padomes rekomendācijām un ieteikumiem, tai skaitā ar šā gada 18. septembrī piecpadsmit Eiropas valstu parakstīto konvenciju pret manipulācijām ar sporta spēļu rezultātiem. (Latvija šo dokumentu pagaidām nav parkastījusi.)

Atbildē norādīts, ka šīs Konvencijas 15.pants neparedz speciāla noziedzīga nodarījuma sastāva noteikšanu par manipulācijām ar sporta sacenensībām, vienlaikus arī neliedzot šādu speciālu noziedzīgu nodarījumu noteikt savās krimināltiesībās. Tomēr, kā izriet no Majevskas skaidrojuma, šobrīd nav viennozīmīgi skaidrs, par kādām darbībām persona būtu saucama pie kriminālatbildības, jo pagaidām ir grūtības ar tādu jēdzienu kā „manipulācija”, „ļaunprātīga ietekmēšana” un „sporta sacensības” precīzu definēšanu. Uz šim niansēm norādījusi arī Iekšlietu ministrija, un minēto definīciju skaidrojums būtu jāprecizē grozījumos un labojumos Latvijas Sporta likumā.

Vienlaikus Majevska uzsvērusi, ka šobrīd ir visas iespējas saukt personas pie kriminālatbildības, piemērojot Krimināllikuma 198.pantu „Neatļauta labuma pieņemšana” un 199.pantu „Komerciālā uzpirkšana”. „Ievērojot minēto, KL darba grupa nolēma, ka tā turpinās diskusiju par esošā regulējuma pilnveidošanu KL pēc tam, kad Izglītības un zinātnes ministrija sagatavos nepieciešamos grozījumus Sporta likumā, precizējot sportistu un citu ar sportu saistīto personu tiesības un pienākumus, kā arī precizēs likumā ietvertās definīcijas, kas nākotnē var kalpot par pamatu kriminālatbildības par manipulācijām ar sporta spēļu rezultātiem noteikšanai,” savas elektroniskās vēstules beigās norādījusi TM pārstāve.

Likumprojekta autori TM pozīciju uzskata par valstī pastāvošās birokrātijas kārtējo paraugstundu un spēļu manipulatoru atbalstīšanu.

Viens no Saeimā iesniegto Krimināllikuma grozījumu autoriem zvērināts advokāts Saulvedis Vārpiņš TM viedokli uzskata par formālu un nesaprotamu. „Man ir sajūta, ka dažām amatpersonām trūkst izpratne par šī nozieguma sabiedriskās bīstamības pakāpi. Pasaulē šādas noziedzīgās darbības tiek pielīdzinātas, piemēram, cilvēku, ieroču vai narkotiku tirdzniecībai tirdzniecībai un tamlīdzīga rakstura noziegumiem, jo naudas summas, kas apgrozās šajā sfērā, ir milzīgas. Nav izprotams ne tas, kādēļ Latvija neparakstīja Eiropas Padomes Konvenciju pret manipulācijām ar sporta sacensībām, ne, kādēļ šobrīd tiek bremzēta attiecīgas likumdošanas pieņemšana. No malas skatoties rodas sajūta, ka tiek lobēti kāds vai kādi, kuri ir ieinteresēti, lai Latvijā noziedzības apkarošanā sporta jomā nekas nemainītos,” uzsver advokāts. 

Arī piedāvājumi, kas esot izskanējuši no TM puses, ka ir pietiekami ar jau spēkā esošo likumdošanu, neliecinot par situācijas izpratni. „Var teikt, ka tas ir piedāvājums sist mušas ar lāpstu vai rakt gravi ar bērnu plastmasas lāpstiņu - kaut ko jau kaut kad izraks, tikai nevienu neinteresē, kad un kā. Tie Krimināllikuma panti, kuri ir Latvijas krimināllikumā, ir paredzēti citu sabiedrisko attiecību regulēšanai, tie neaptver visus manipulāciju ar sporta spēļu rezultātiem noziedzīgo shēmu elementus, nerada pamatu visu iesaistīto personu kriminālatbildībai, neļauj noziedzīgās darbības pārtraukt pašā to sākumā,” uzskata advokāts. 

Šobrīd, piemēram, tajos gadījumos, kad nevarot pierādīt materiālu vai cita veida labumu nodošanu - pieņemšanu (kas praksē esot visai bieži tieši manipulāciju sākumposmos), pie kriminālatbildības ar pastāvošo regulējumu vispār neesot  iespējams nevienu saukt. Līdz ar to, pēc TM piedāvātā, pastāvot iespēja tikai varbūt notiesāt kādu un arī tikai laimīgas apstākļu sakritības gadījumā, bet ne cīnīties pret šī veida noziedzību kā tādu.

Vārpiņš norāda, ka katra bezdarbības diena, aizbildinoties ar nepieciešamību kaut ko saskaņot, kaut ko noskaidrot, faktiski uzskatāma par manipulāciju ar sporta sacensībām atbalstīšanu, kura turpināsies tik ilgi, kamēr attiecīgais likums nebūs pieņemts: „Savādi tikai, ka par šādu atbalstīšanu mūsu valstī nekāda atbildība neiestājas..."

Foto no bbc.co.uk

Novērtē šo rakstu:

14
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Jautājumi aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim par Nacionālo bruņoto spēku mehanizāciju

FotoValsts aizsardzības koncepcijās (2012-2016, 2016-), iepriekš pieņemtas Saeimā 2012.gada 10. maijā, 2016. gada 16. jūnijā, ir noteikti valsts militārās aizsardzības stratēģiskie mērķi, pamatprincipi, prioritātes un pasākumi miera, valsts apdraudējuma un kara laikā. Cita starpā dots drošības vides raksturojums, ietverot konvencionālās karadarbības elementus.
Lasīt visu...

21

Privatizēto daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanā gadsimta “bardaks”

FotoŠāds secinājums izriet ne tikai no viena piemēra, ko aprakstīšu. Vai katru dienu var saskarties, kad Rīgā pielieto zemes piespiedu privatizācijas paņēmienus vai piespēlē 1000 m2 klāt, jo to pieprasot zemes īpašnieks utt. Māju pārvaldīšana likumos atstāta bez risinājuma. Gribat paši pārvaldīt - iegūstiet profesionālo izglītību, tikai tad. Kurš sāks? Nav tādu. Daudzas mājas katastrofālā stāvoklī. Kas samaksās kapitālos remontus? Plus maksa ar nebeidzamām šausmām par piespiedu nomas zemi. Ir kriminālprocesi par apsaimniekotāju krāpšanos lielā apmēra, ko izmeklē 5-6 gadus, vai prasības tiesā samaksāt nomas maksu par 10 gadiem un dubultā, kad apsaimniekotājs bankrotējis vai nobēdzinājis iekasēto naudu. Turpināt uzskaitījumu?
Lasīt visu...

21

Intelektuālā viagra deputātiem

Foto2017.gada 1.martā latviešiem uzzied jauna dzīve. Lieli prieki būs latviešu elektorātam. Šajā dienā darbību sāks Saeimas Analītiskais dienests. Tā uzdevums „nodrošināt aprakstošu un analītisku pētījumu veikšanu, lai uzlabotu Saeimā izskatāmo likumprojektu kvalitāti, novērtētu Saeimā pieņemto likumu efektivitāti, kā arī sniegtu atbalstu likumdevējam lēmumu pieņemšanas procesā un kontrolē pār izpildvaru”.
Lasīt visu...

12

Kāds simbols, tāda tauta: Jūlijs Krūmiņš pret Jāņa Jurkāna viedokli saistībā ar VVF un viņas „blata kapu”

FotoJanvārī prese daudz rakstīja par Vairas Vīķes-Freibergas piedzīvojumiem, kad viņa "pa blatu" sev ieguva vietiņu kapsētā. Šajā apstāklī nebūtu nekā īpaša, ja vien 19. janvārī sīko krāpniecību neaizstāvētu patētiski mūsu visai cienītais Jānis Jurkāns. Mēs pārrunājām šo rakstu, turklāt Jūlijs Krūmiņš un Jānis Jurkāns ir draugi kopš bērnības. Viedokļi sakrita, un mēs uzrakstījām Jānim vēstuli. Pēc kāda laika ar šīs nepublicētās vēstules rekomendācijām nodarbojās Saeima. Ar Jurkāna piekrišanu vēstuli publicējam.
Lasīt visu...

21

Deputātu jautājumi par pamatojumu labklājības ministra Jāņa Reira apgalvojumiem par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

FotoŠī gada 1. februārī Jums tika iesniegti jautājumi (Nr.251/J/12) ar lūgumu sniegt pamatojumu Jūsu publiski vairākkārt paustajam apgalvojumam, ka valsts speciālais budžets (turpmāk - VSB) nav ilgtspējīgs un ir nepieciešams rast risinājumu, lai valsts spētu izpildīt savas nākotnes saistības pret esošajiem nodokļu maksātājiem un spētu nodrošināt tiem sociālos maksājumus paredzētajā apmērā. Diemžēl uz vairākiem jautājumiem atbildes pēc būtības netika sniegtas, tādēļ atkārtoti lūdzam tās iesniegt, lai varam pārliecināties par Jūsu pausto apgalvojumu pamatotību.
Lasīt visu...

6

Deputātu jautājumi Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidru informāciju par Stradiņu slimnīcas jaunā korpusa būvniecības izmaksām

FotoVairākos deputātu jautājumos esam Jums uzdevuši jautājumus par Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa būvniecību un ar to saistītajām izmaksām. Uz saviem jautājumiem esam saņēmuši atbildes, kuras vēlamies precizēt.
Lasīt visu...

18

Spriņģe, Elksne un Tjarve: aicinām respektēt mūsu īpašo lomu sabiedrībā

FotoLatvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA), Latvijas Televīzijas un žurnāla "Ir" atklātā vēstule ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, kopijas - Saeimas Nacionālās drošības komisijai, Nacionālās drošības padomei.
Lasīt visu...

21

Balsojums par CETA šādā redakcijā ir balsojums pret Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju interesēm

FotoEiropas Parlaments Strasbūrā 15. februārī nobalsoja par brīvās tirdzniecības līguma ar Kanādu (CETA) ratificēšanu. Latvijas intereses šajā līgumā ir aizstāvētas ļoti vāji, tāpēc es nebalsoju par šo līgumu. CETA līgums esošajā redakcijā nav pieņemams – lai ko teiktu šī dokumenta atbalstītāji.
Lasīt visu...

6

Uzcelt pieminekli, nepiesmejot piemiņu

FotoBiedrības “Latgolys Saeima” ir vērsusies pie Rēzeknes domes priekšsēdētāja, Latgales kongresa simtgades pieminekļa autora un kultūras ministres ar atklātu vēstuli par Latgales kongresa simtgades pieminekļa uzraksta valodu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Drošības policija: žurnālisti neesot likumdevēji, lai interpretētu likumus

Otrdien biju uzaicināts uz Drošības policiju sniegt liecības kriminālprocesā, kas ir uzsākts par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu, kura...

Foto

Cīņa par komfortu, ne pret noziedzību

Eirodeputātes Ivetas Grigules „piespiedu brīvprātīgā” izstāšanās no ZZS dod netiešu ieganstu cerībām: valdība varbūt saņems dūšu un neizcūkos iespēju noziedzības...

Foto

Kā man gāja Drošības policijā

“Kuram gan citam var uzticēties, ja ne Drošības policijai?” ņipra sarkanmate vaicā, kad norādu, ka Drošības policijā izvietotajiem mantu glabāšanas skapīšiem...

Foto

Laikmeta ainiņas V (Valentīndienas noskaņās)

Romantiskam stāstam esot jābūt kā nobriedušam vīnam - nedaudz neticamam un reibinošas domas raisošam. Ar stāstu sākas vīrieša un sievietes attiecības,...

Foto

Krimināli tiesātais Poikāns ir kaitnieks, Meroni personiski man naudu nemaksā

Esmu saņēmis daudzus jautājumus epastos un sociālajos tīklos. Artus, kas notiek? Kāpēc Tu neatbildi uz visiem...

Foto

Par to, kāpēc „labējās partijas nerunā ar krievvalodīgajiem”

Nolēmu uzrakstīt atbildi Olgas Dragiļevas rakstam “Vēlētājs miskastē”. Rakstā kritizētas t.s. latviskās (vai politkorektāk - labējās) partijas par to,...

Foto

JKP no 2018. gada Rīgā ieviesīs bezmaksas sabiedrisko transportu

Pirmais darbs, ko Jaunā konservatīvā partija (JKP) darīs Rīgas domē (RD), ir visu pašvaldības uzņēmumu audits. Tādā...

Foto

Cenzūra uzstāties KPV LV partijas kongresā

Šī ir manis sagatavotā uzruna KPV LV partijas kongresam, ko esmu spiests nosūtīt medijiem, jo partijas valde aizliedz partijas biedriem...

Foto

Par vienu bezkaunīgu un melīgu piektklasnieku

Jūtos parādā savu viedokli par raidījumā deFacto rādīto sižetu pagājušā svētdienā. Tā kā Artuss (mans draugs, kā viņš sižetā apgalvoja) mani no...

Foto

Publiski atklāta vēstule SAB direktoram J. Maizīša kungam no LR 12.Saeimas deputāta Valda Kalnozola

Kā Latvijas Republikas pilsoņu ievēlēts 12.Saeimas deputāts vēršos pie Jums ar šādiem...

Foto

Karalis ir miris, lai dzīvo karalis! jeb Kādēļ es neraudāšu Latvijas valsts bērēs

Es apzinos, ka šāds virsraksts var tikt uzskatīts par visai provokatīvu un varu...

Foto

Pārbūves mantojums: perversijas deserts

Pēcpadomju gados latviešu garīgajā kultūrā nepatīkams jaunums ir masveidīgā pievēršanās perversajam. Tas tiek darīts ar īpašu entuziasmu un lepnumu un, iespējams, ne...

Foto

Kā valdība pieļāva, ka notiek gadu desmitos mērāma medicīnas darbinieku pazemošana?

Ģimenes ārsts ir pašnodarbinātais. Viņa rīcībā ir darbinieki - sertificēts ārsta palīgs un medmāsa. To...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos nosaukt atbildīgos saistībā ar “e-veselības” projekta ieviešanas darbiem

Jums tika sagatavoti un iesniegti deputātu jautājumi sniegt konkrētu informāciju par...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidras atbildes saistībā ar “e-veselības” izmaksu pamatotību

Rūpīgi iepazīstoties ar visu Jūsu sniegto informāciju, nākas secināt, ka Jūs...