Iesaki rakstu: 
Tātad Latvija tagad ieviesīs praksi, kādu it kā pielieto daudzās pasaules valstīs, kad krīzes apstākļos šķiro pacientus – kurus ir vērts ārstēt, kurus ne. Bet cik daudz ir to pasaules valstu, kuras būtu tik ļoti okupantu pārpildītas kā Latvija? Lūk, tas ir jautājums.
Par kādu šķirošanu tagad var runāt (ja tādu praksi vispār var uzskatīt par ārstu ētikas elementu), kad mūsu zeme pilna okupantu varzas (mūsu ārējā ienaidnieka) – piektās kolonnas, kura cītīgi veic savu “misiju” mūsu zemē?! Par pozitīvo diskrimināciju, par kuru jau tik daudz ir rakstījis laikraksts “DDD”, kad pirmajā vietā vienmēr tiek likta pamattauta un tikai tad pārējie, nerunājot jau nemaz par okupantiem, to, šķiet, Latvijas Ārstu biedrības ētikas komisija un mūsu politiķi nav dzirdējuši, lai gan arī to piekopj citas pasaules valstis.
Pret latviešu tautu jau ir izvērsts genocīds – okupantu integrācija, nevis tiek veikta dekolonizācija, kas pēc okupācijas izbeigšanās ir nepieciešams un arī juridisks process, bet nu jau tam klāt vēl nāks jauns pamatnācijas genocīda variants – ne mazāk baigs. Tagad nu neārstēs latvieti, kuram ir 75+ un kura slimības stāvoklis prasīs visus iespējamos ārstēšanas līdzekļus. Vai kaut ko tādu drīkst atļauties praktizēt Latvijas ārsti šodienas apstākļos, kad nav veikta dekolonizācija, kad esam vēl joprojām okupantu pārmākti?!
Saku – neārstēs latvieti, jo okupanti mums ir visapkārt, kur vien pagriezies – veikali ir krievvalodīgo pilni, ielas tāpat, kad aizej uz poliklīniku, dzirdi vienīgi viņus, aptiekā tas pats – un tu stāvi pacietīgi un gaidi, kad viņi nokārtos savas vajadzības. Un tas pats dominēs arī tajā ārstēšanās variantā slimnīcā, kad saslimis un slimnīcā nonācis latvietis, kuram pāri 75 gadiem, iespējams, atdos savu dzīvību šo savas zemes okupantu labā – ka tiem varbūt ir labākas spējas izdzīvot…
Skatoties uz latviešu tautas nožēlojamo stāvokli savā zemē – okupantu visuresamību, tā ir ļoti iespējama un liela varbūtība. Un okupantiem, protams ir milzīgas spējas te izdzīvot, ko viņi ir pierādījuši, bez apstājas nekaunīgi un uzstājīgi pieprasot mūsu zemē kaut kādas savas tiesības, neņemdami vērā, ka latvieši te viņus nevēlas – to viņi nevar nesajust. Okupantiem ir ļoti liela imunitāte pret visu sev nelabvēlīgo un, protams, milzīga nekaunība un visatļautība, taču latvietis diemžēl ir par gļēvu, lai viņiem skaidri pateiktu – vācies projām uz savu mātušku, kurai tu esi vajadzīgs! Taču ir piedzīvots, ka savās mājās zem segas latvietis (kurš nav ļāvis sevi degradēt un pārveidot par pūkaini rozā labiņo) domā – kaut pamostoties tas okupants vairs te nebūtu.
Bet mulsina tas, ka mūsu Latvijas Ārstu biedrības ētikas komisijai šis pieņemtais amorālais lēmums nedara kaunu?! Kur paliek ētika un savas tautas mīlestība, pašcieņa, godprātība?! Protams, lieki jautāt, jo tik amorālu pieeju savai tautai var īstenot vien amorāli draņķi – amatpersonas bez jebkādiem cilvēciskiem ideāliem un taisnīguma apziņas. Bet latvieši diemžēl to liekas neredzam un nesaprotam. Ka par to nerunā mūsu kangari un nodevīgie varneši, kuri uzspiež latviešiem samierināties ar okupantu integrāciju latviešu tautā, nav jābrīnās, bet, ka mūsu pašu tautieši ir tik sazombēti un vēlas dzīvot vienīgi melos un netaisnīgumā, tas ir vienkārši graujoši.
Vai tiešām Latvijā visi vadošie ir tik degradēti, bez sirdsapziņas un korumpēti? Vai varbūt akli? Domāju, ka tur ir viss kopā – kangarismam un nodevībai blakus ir arī aklums – aklums pret cildeniem mērķiem, aklums pret augstākiem ideāliem, aklums pret patiesību u.t.t. Un visa pamatā, šķiet, ir godprātības trūkums, kas acīmredzot nav nācis līdzi šūpulī.
Tā nu šajos t.s. krīzes apstākļos atklājas puvušie graudi, un izput pelavas.
https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/199338/ari-latvija-krizes-bridi-pacientus-skiros
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
