Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ministru prezidenta Māra Kučinska padomnieka Aigara Freimaņa uzņēmums Latvijas fakti ir ticis pie iespaidīga Latvijas Bankas pasūtījuma, - par socioloģiskajām aptaujām Latvijas Banka tam četru gadu laikā var samaksāt līdz pat 210 tūkstošiem eiro. Viss uzņēmuma 2015. gada apgrozījums ir bijis nepilni 326 tūkstoši eiro.

210 780 eiro – šī ir maksimālā summa, ko par Latvijas Bankas vajadzībām veiktām socioloģiskajām aptaujām līdz 2020. gada beigām var saņemt Latvijas fakti, kuros premjera padomnieks Freimanis saskaņā ar Lursoft datiem ir valdes loceklis un 58% kapitāldaļu īpašnieks.

Pietiek šodien publicē no Latvijas Bankas saņemto skaidrojumu saistībā ar šo Kučinska padomnieka uzņēmumam veiksmīgo iepirkumu:

„Atklātu konkursu LB/2016/85 "Par socioloģiskajām aptaujām" Latvijas Banka rīkoja, lai 2017.-2020. gadā varētu vienam sadarbības partnerim pasūtīt socioloģiskas aptaujas, kas nepieciešamas Latvijas Bankas ekonomiskās analīzes vajadzībām, kā arī tiek izmantotas darbības novērtēšanai un plānošanai: kvantitatīvas un kvalitatīvas iedzīvotāju aptaujas, ekonomistu, finansistu un citu mērķauditoriju aptaujas, mājsaimniecību kredītņēmēju aptaujas un uzņēmēju algu dinamikas aptaujas.

Iepirkuma komisija saņēma četru pretendentu piedāvājumus, viens pretendents savu dalību atsauca. Saskaņā ar nolikumu Iepirkuma komisija pieņēma lēmumu slēgt līgumu ar pretendentu, kura piedāvājums atbilst nolikumā noteiktajām prasībām - tādu bija trīs - un kura piedāvātā kopējā cena ir viszemākā. SIA Latvijas fakti piedāvātā cena pakalpojumiem četru gadu periodā - 210 780,00 EUR - bija ievērojami zemāka par citu pretendentu piedāvātajām cenām.

Par katras konkrētās aptaujas veikšanu lēmumu pieņem Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvalde. Iepirkuma summa ir maksimāli iespējamā potenciālā vajadzība, par katru aptauju tiks maksāts atsevišķi, līdz ar to var perioda beigās kopējais pasūtījums var arī nesasniegt maksimālo apjomu. Turklāt vērā ņemams, ka iepirkuma pretendentu vidū šī piedāvājuma starpība ar nākamo lētāko piedāvājumu bija vairāk nekā 100 000 eiro.

Plānotie iespējamie aptauju veidi ir:

- Kvantitatīvas iedzīvotāju aptaujas par finanšu un ekonomikas jautājumiem, lai mērītu sabiedrības viedokli aktuālos ekonomikas un finanšu jautājumos, iegūtu mērījumus ekonomikas un finanšu analīzei, iegūtu informāciju par apmierinātību ar Latvijas Bankas darbību;

- Latvijas Bankas uzdevumu īstenošanā svarīgu sabiedrības grupu kvantitatīvas aptaujas (piemēram, ekonomikas eksperti, ekonomikas skolotāji, cilvēki, kas iegādājas kolekcijas monētas), lai iegūtu auditorijas viedokli aktuālos ekonomikas un finanšu jautājumos, komunikācijas kanālu efektivitāti, mērītu apmierinātību ar Latvijas Bankas darbību;

- Specializēta noteiktas sabiedrības grupas aptauja par tādiem mājsaimniecību ar kredītu mājokļa  iegādei, būvniecībai, rekonstrukcijai vai remontam, finanšu stāvokli raksturojošiem rādītājiem kā ienākumiem, ienākumu gūšanas avotiem, aizņēmuma atmaksas nosacījumiem u.c., lai iegūtu informāciju par mājsaimniecību – kredītņēmēju mājokļa iegādei finansiālo ievainojamību, lai novērtētu tās ietekmi uz finanšu stabilitāti valstī;

- Specializēta uzņēmumu aptauja par darbaspēka izmaksu korekciju stratēģijām. Jautājumi veltīti uzņēmuma raksturojumam, kā arī ekonomiskās vides, nodarbinātības, algu un cenu pārmaiņām, lai iegūtu detalizētu informāciju par algu, nodarbinātības un cenu pārmaiņām uzņēmumos dažādos ekonomiskos un finanšu apstākļos.”

Tāpat Pietiek publicē arī daļu no iespaidīgā iepirkuma nolikuma – kādas īsti bija Latvijas Bankas minētās vajadzības:

„Latvijas Bankas (tālāk tekstā arī - PASŪTĪTĀJS) darbības novērtēšanai, komunikācijas darba plānošanai un novērtēšanai, kā arī ekonomiskās analīzes vajadzībām veikt šādas socioloģiskās aptaujas:

1. Specializēta socioloģiskā aptauja Kvantitatīva iedzīvotāju aptauja par plašu finanšu un ekonomikas jautājumu loku. Mērīt apmierinātību ar Latvijas Bankas darbību, sabiedrības viedokli aktuālos ekonomikas un finanšu jautājumos, iegūtu mērījumus ekonomikas un finanšu analīzei.

2. Omnibus ikmēneša aptauja Jautājumu iekļaušana IZPILDĪTĀJA ik mēnesi veiktās kvantitatīvajās Omnibus aptaujās. Mērīt apmierinātību ar Latvijas Bankas darbību, sabiedrības viedokli aktuālos ekonomikas un finanšu jautājumos.

3. Mērķauditoriju / grupu aptauja Latvijas Bankas uzdevumu īstenošanā svarīgu mērķauditoriju / grupu kvantitatīvas aptaujas (piemēram, ekonomikas eksperti, ekonomikas skolotāji, cilvēki, kas iegādājas kolekcijas monētas). Mērīt apmierinātību ar Latvijas Bankas darbību, auditorijas viedokli aktuālos ekonomikas un finanšu jautājumos, komunikācijas kanālu efektivitāti.

4. Fokusa grupu vai padziļināto interviju aptauja Latvijas Bankas uzdevumu īstenošanā svarīgu mērķauditoriju / grupu kvalitatīvas aptaujas (piemēram, ekonomikas eksperti, ekonomikas skolotāji, cilvēki, kas iegādājas kolekcijas monētas). Noteikt situāciju noteiktā Latvijas Bankas darbības vai interešu loka jautājumā, identificēt problēmjautājumus, iespējamos risinājumus.

5. Mājsaimniecību - kredītņēmēju aptauja Specializēta noteiktas sabiedrības grupas aptauja par tādiem mājsaimniecību ar kredītu mājokļa iegādei, būvniecībai, rekonstrukcijai vai remontam, finanšu stāvokli raksturojošiem rādītājiem kā ienākumiem, ienākumu gūšanas avotiem, aizņēmuma atmaksas nosacījumiem u.c. Iegūt informāciju par māj saimniecību - kredītņēmēju mājokļa iegādei finansiālo ievainojamību, lai novērtētu tās ietekmi uz finanšu stabilitāti valstī.

6. Uzņēmumu algu dinamikas aptauja Specializēta uzņēmumu aptauja par darbaspēka izmaksu korekciju stratēģijām. Jautājumi veltīti uzņēmuma raksturojumam, kā arī ekonomiskās vides, nodarbinātības, algu un cenu pārmaiņām. Iegūt detalizētu informāciju par algu, nodarbinātības un cenu pārmaiņām uzņēmumos dažādos ekonomiskos un finanšu apstākļos.

1. Specializētā socioloģiskā aptauja veicama, ievērojot šādus nosacījumus:

1.1. IZPILDĪTĀJS atbilstoši PASŪTĪTĀJA norādītajām jautājumu nostādnēm izstrādā aptaujas anketu. Anketa ietver ne vairāk kā 80 jautājumu, t.sk. ne vairāk kā 10 atvērtos jautājumus un ne vairāk kā 10 slēgto jautājumu blokus ar vienādiem atbilžu variantiem (vidēji līdz 20 apakšjautājumu), neieskaitot demogrāfijas sadaļu;

1.2. specializētās socioloģiskās aptaujas plānotais uzsākšanas (lauka darbs) laiks ir attiecīgā gada februāris-marts;

1.3. PASŪTĪTĀJS pasūta aptauju ne vēlāk kā 14 (četrpadsmit) kalendārās dienas pirms aptaujas sākšanas, nosūtot IZPILDĪTĀJAM rakstisku pieprasījumu veikt aptauju uz IZPILDĪTĀJA e-pasta adresi;

1.4. IZPILDĪTĀJS iesniedz PASŪTĪTĀJAM pasūtītās aptaujas rezultātus 45 (četrdesmit piecu) kalendāro dienu laikā pēc PASŪTĪTĀJA pieprasījumā norādītās aptaujas veikšanas uzsākšanas dienas;

1.5. aptaujas rezultātus iesniedz pārskata veidā ar rezultātu dalījumu atbilstoši tehniskās specifikācijas 1.8. punktā minētajām sociāli demogrāfiskajām pazīmēm papīra dokumenta un elektroniskā veidā;

1.6. aptaujas metode - individuālas intervijas respondentu dzīvesvietās, ar interneta starpniecību vai pa tālruni. Ne mazāk kā 2/3 no jautājumiem jāveic klātienes intervijās respondentu dzīvesvietās CAPI vai PAPI. Pārējos jautājumus iespējams veikt ar interneta starpniecību CAWI vai pa tālruni CATI. Par metodes izvēli katram konkrētajam jautājumam IZPILDĪTĀJS iepriekš vienojas ar PASŪTĪTĀJU;

1.7. respondentu loks ir Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem;

1.8. aptaujā jānodrošina vismaz 1 000 (viena tūkstoša) respondentu izlase, un šī izlase jāveido tā, lai katrai izlases vienībai no respondentu loka būtu vienādas iespējas nokļūt izlasē un lai tā precīzi atspoguļotu Latvijas iedzīvotāju dalījumu atbilstoši piecām sociāli demogrāfiskajām pazīmēm: vecumam, dzimumam, tautībai, dzīvesvietas tipam un reģionam atbilstoši pēdējiem pieejamiem Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes datiem, kā arī lai šī izlase atspoguļotu Latvijas iedzīvotāju dalījumu atbilstoši izglītības līmenim, ienākumu līmenim un nodarbinātības statusam;

1.9. iesniedzamajiem aptaujas rezultātiem jāsatur iegūto datu rakstiska analīze un rezultātu tabulas - kopsavilkums un atsevišķu jautājumu analīze, ietverot arī atsevišķu jautājumu rezultātu grafisko salīdzinājumu ar PASŪTĪTĀJA iesniegtajiem iepriekš veikto aptauju rezultātiem.

2. Omnibus ikmēneša aptaujas veicamas atbilstoši tehniskās specifikācijas 1.3.-1.9. punkta prasībām, izņemot 1.6. punktu par aptaujas metodi - Omnibus ikmēneša aptaujās izmantojamas individuālas intervijas respondentu dzīvesvietās CAPI vai PAPI, intervijas ar interneta starpniecību CAWI vai pa tālruni CATI. Par metodes izvēli katram konkrētajam jautājumam IZPILDĪTĀJS iepriekš vienojas ar PASŪTĪTĀJU.

3. Mērķauditoriju / grupu aptauja veicama, ievērojot šādus nosacījumus:

3.1. IZPILDĪTĀJS atbilstoši PASŪTĪTĀJA norādītajām jautājumu nostādnēm izstrādā aptaujas anketu. Anketa satur ne vairāk kā 20 jautājumu, t.sk. ne vairāk kā 5 atvērtos jautājumus un 10 slēgto jautājumu blokus ar vienādiem atbilžu variantiem (vidēji līdz 20 apakšjautājumu);

3.2. aptaujas metode - individuālas tiešās intervijas respondentiem pieņemamā vietā un laikā CAPI vai PAPI vai intervijas pa tālruni CATI. Ne mazāk kā 2/3 no jautājumiem jāveic klātienes intervijās CAPI vai PAPI. Pārējos jautājumus iespējams veikt intervijās pa tālruni CATI. Par metodes izvēli katram konkrētajam jautājumam IZPILDĪTĀJS iepriekš vienojas ar PASŪTĪTĀJU;

3.3. minimālais respondentu skaits - 300; respondentu loks ir grupu kvotu izlase; respondentu grupu ietvaros pēc PASŪTĪTĀJA norādījumiem un ar to saskaņojot var tikt noteiktas sīkākas atsevišķu respondentu apakšgrupu kvotas;

3.4. respondentu izvēli veic IZPILDĪTĀJS ar PASŪTĪTĀJA atbalstu, ja tāds iespējams;

3.5. IZPILDĪTĀJS veic aptaujas datu ievadi, apstrādi un analīzi;

3.6. PASŪTĪTĀJS pasūta aptauju ne vēlāk kā 14 (četrpadsmit) kalendārās dienas pirms aptaujas sākšanas, nosūtot IZPILDĪTĀJAM rakstisku pieprasījumu veikt aptauju uz IZPILDĪTĀJA e-pasta adresi;

3.7. IZPILDĪTĀJS iesniedz PASŪTĪTĀJAM pasūtītās aptaujas rezultātus 60 (sešdesmit) kalendāro dienu laikā pēc PASŪTĪTĀJA pieprasījumā norādītās aptaujas veikšanas uzsākšanas dienas papīra dokumenta un elektroniskā veidā;

3.8. iesniedzamajiem aptaujas rezultātiem jāsatur iegūto datu rakstiska analīze, rezultātu tabulas un grafiski attēli - kopsavilkums ar rezultātu dalījumu atbilstoši grupām, ietverot arī grafisko salīdzinājumu ar PASŪTĪTĀJA iesniegtajiem šīs mērķauditorijas/grupas iepriekš veikto aptauju rezultātiem.

4. Fokusa grupu vai padziļināto interviju (kvalitatīvās) aptaujas veicamas, ievērojot šādus nosacījumus:

4.1.IZPILDĪTĀJS atbilstoši PASŪTĪTĀJA noteiktajam aptaujas mērķim izvēlas un saskaņo ar PASŪTĪTĀJU aptaujas metodi (fokusa grpu diskusija, padziļinātas intervijas vai abu metožu kombinācija) un intervējamās grupas, izstrādā aptaujas scenāriju;

4.2. IZPILDĪTĀJS nodrošina intervējamo respondentu izvēli un dalību intervijās;

4.3. PASŪTĪTĀJS pasūta aptauju ne vēlāk kā 14 (četrpadsmit) kalendārās dienas pirms aptaujas sākšanas, nosūtot IZPILDĪTĀJAM rakstisku pieprasījumu veikt aptauju, tai skaitā rezultātu iesniegšanas termiņu, uz IZPILDĪTĀJA e-pasta adresi;

4.4. IZPILDĪTĀJS iesniedz PASŪTĪTĀJAM pasūtītās aptaujas rezultātus līdz PASŪTĪTĀJA pieprasījumā norādītajam termiņam papīra dokumenta un elektroniskā veidā. 

5.2. respondentu loks ir Latvijas mājsaimniecības (fiziskās personas), kurām ir vismaz viens kredīts mājokļa iegādei, rekonstrukcijai un/vai remontam;

5.3. IZPILDĪTĀJS aptauju veic tieši, aptaujājot mājsaimniecības galveno ienākumu guvēju - mājsaimniecības locekli, kurš saņem vislielākos ienākumus mājsaimniecībā, uz kura vārda ir reģistrēts lielākais kredīts mājokļa iegādei, rekonstrukcijai un/vai remontam (tālāk tekstā - galvenais kredītņēmējs);

5.4. ja mājsaimniecībai ir vairāki kredīti mājokļa iegādei, rekonstrukcijai un/vai remontam, kā arī citi kredīti, kuri ir reģistrēti uz cita mājsaimniecības locekļa vārda, nevis mājsaimniecības galvenā ienākumu guvēja, informāciju par šiem kredītiem precizē arī ar tiem mājsaimniecības locekļiem, uz kuru vārda tie ir reģistrēti;

5.5. IZPILDĪTĀJS nodrošina ne mazāk kā 800 (astoņi simti) respondentu izlasi;

5.6. IZPILDĪTĀJS respondentu izlasi veido tā, lai katrai izlases vienībai no respondentu loka būtu vienādas iespējas nokļūt izlasē un lai tā precīzi atspoguļotu kredītņēmēju dalījumu pēc PASŪTĪTĀJA noteiktajām pazīmēm: dzīvesvietas reģiona (šā pielikuma

1. tabula); kredīta mājokļa iegādei atlikuma sadalījumam (šā pielikuma 2. tabula) pēdējā pārskata periodā; aizņēmēju sadalījuma pēc mājokļa ekspluatācijā nodošanas gada (šā pielikuma 3. tabula). PASŪTĪTĀJAM ir tiesības precizēt respondentu īpatsvaru ģenerālkopā, iepriekš informējot par to IZPILDĪTĀJU;

5.7. aptaujas anketu latviešu valodā sagatavo PASŪTĪTĀJS (apsekojuma anketas paraugs pievienots iepirkuma dokumentācijai atsevišķā MS Excel failā, kas pieejams PASŪTĪTĀJA interneta vietnē https://www.bank.lv/par-mums/publiskie- iepirkumi/atklatie-konkursi). IZPILDĪTĀJS apņemas nepieciešamības gadījumā precizēt PASŪTĪTĀJA izstrādāto apsekojuma anketu, precizējumus saskaņojot ar PASŪTĪTĀJU. Anketas tulkojumu krievu valodā veic PASŪTĪTĀJS;

5.8. IZPILDĪTĀJA nodrošinātajam intervētājam jāpārvalda latviešu un krievu valoda.

5.9. IZPILDĪTĀJS apsekojumu veic Rīgas statistiskajā reģionā, Pierīgas statistiskajā reģionā, Vidzemes statistiskajā reģionā, Kurzemes statistiskajā reģionā, Zemgales statistiskajā reģionā un Latgales statistiskajā reģionā atbilstoši šā pielikuma 1. tabulā noteiktajam sadalījumam un Latvijas Republikas Ministru kabineta 2004. gada 28. aprīļa rīkojumam Nr. 271 "Par Latvijas Republikas statistiskajiem reģioniem un tajos ietilpstošajām administratīvajām vienībām";

5.10. IZPILDĪTĀJS aptauju veic, vadoties pēc mājsaimniecības mājokļa kredīta apjoma (atlikuma) apsekojuma veikšanas brīdī, orientējoši pēc šā pielikuma 2. tabulā ietvertā sadalījuma;

5.11. IZPILDĪTĀJS apsekojumu veic, vadoties pēc šā pielikuma 3. tabulā ietvertā mājokļa ekspluatācija nodošanas gada sadalījuma;

5.13. PASŪTĪTĀJS pirms apsekojuma veic intervētāju instruktāžu, izskaidrojot anketas jautājumus;

5.14. PASŪTĪTĀJS pasūta aptauju ne vēlāk kā 14 (četrpadsmit) kalendārās dienas pirms aptaujas sākšanas, nosūtot IZPILDĪTĀJAM rakstisku pieprasījumu veikt aptauju, tai skaitā rezultātu iesniegšanas termiņu, uz IZPILDĪTĀJA e-pasta adresi;

5.15. IZPILDĪTĀJS iesniedz PASŪTĪTĀJAM pasūtītās aptaujas rezultātus līdz PASŪTĪTĀJA pieprasījumā norādītajam termiņam papīra dokumenta un elektroniskā veidā;

5.16. iesniedzamajiem aptaujas rezultātiem jāsatur individuālie novērojumi mikrodatu formā elektroniski (pieļaujamie datu failu formāti: MS Excel datu faili, SPSS datu faili, CSV datu faili) un pārskats par aptaujas veikšanas gaitu un iegūto novērojumu reprezentativitātes un kvalitātes novērtējumu.

6. Uzņēmumu algu dinamikas aptauja veicama, ievērojot šādus nosacījumus:

6.1. respondentu loks ir uzņēmumi (juridiskās personas), kas veic saimniecisko darbību Latvijas teritorijā vismaz no 2010. gada un kuros strādā vismaz 10 darbinieku. Respondenti ir uzņēmuma vadība un personāla pārvaldes vadītāji;

6.2. IZPILDĪTĀJS nodrošina vismaz 400 (četru simtu) respondentu izlasi un respondentu izlasi veido tā, lai katrai izlases vienībai no respondentu loka būtu iespējas nokļūt izlasē un lai tā maksimāli precīzi ar pieļaujamo nobīdi ir ± 1 procentu punkts no kritērijos noteiktā lieluma atspoguļotu uzņēmumu dalījumu pēc PASŪTĪTĀJA noteiktajiem kritērijiem;

6.3. PASŪTĪTĀJS nosaka divus kritērijus, pēc kuriem jāveido izlase - darbinieku skaits uzņēmumā (šī pielikuma 4. tabula) un uzņēmuma galvenā darbības nozare (šī pielikuma 5. tabula);

6.4. aptaujas metode - individuālas intervijas internēta vietnē CAWI, kuru nodrošina IZPILDĪTĀJS. Intervētājam jāsazinās tieši ar uzņēmuma vadību un pēc piekrišanas piedalīties intervijā jānosūta elektroniska vēstule ar saiti uz aptauju interneta vietnē;

6.5. IZPILDĪTĀJA nodrošinātai interneta vietnei jānodrošina datu drošība un konfidencialitāte, t.sk. savienojuma starp interneta vietni un anketas aizpildītāja datoru šifrēšana un uzņēmumu sniegto datu nepieejamība citām personām, t.sk. IZPILDĪTĀJA darbiniekiem, izņemot tos, kuri norīkoti šīs aptaujas veikšanai;

6.6.IZPILDĪTĀJA nodrošinātajam intervētājam jāpārvalda latviešu un krievu valoda;

6.7. aptaujas anketu latviešu valodā sagatavo PASŪTĪTĀJS. IZPILDĪTĀJS apņemas nepieciešamības gadījumā precizēt PASŪTĪTĀJA izstrādāto apsekojuma anketu, precizējumus saskaņojot ar PASŪTĪTĀJU. Anketas tulkojumu krievu valodā sagatavo PASŪTĪTĀJS;

6.8. IZPILDĪTĀJS nodrošina aptaujas anketas latviešu un krievu valodas elektroniskās versijas (speciālā aptauju programmas vidē veidotas datorizētas anketas IZPILDĪTĀJA interneta vietnē) izveidi un darbību;

6.9. IZPILDĪTĀJS apņemas katram uzņēmumam izveidot individuālu pieslēgšanās paroli jeb pieslēgšanās adresi, ar kuru uzņēmuma darbinieki (iespējams, dažādi) varēs aizpildīt atbilstošās anketas daļas;

6.10. IZPILDĪTĀJAM jānodrošina respondentam iespēja izvēlēties anketas pildīšanas valodu un saglabāt daļēji aizpildītas anketas atbildes, lai varētu turpināt anketas pildīšanu pēc pārtraukumiem;

6.11. PASŪTĪTĀJS sagatavo informatīvu vēstuli, kurā apstiprina, ka aptauja tiek veikta pēc PASŪTĪTĀJA pasūtījuma;

6.12. PASŪTĪTĀJS pirms aptaujas veic intervētāju instruktāžu, izskaidrojot ar anketas saturu saistītos jautājumus;

6.13. PASŪTĪTĀJS pasūta aptauju ne vēlāk kā 14 (četrpadsmit) kalendārās dienas pirms aptaujas sākšanas, nosūtot IZPILDĪTĀJAM rakstisku pieprasījumu veikt aptauju, tai skaitā rezultātu iesniegšanas termiņu, uz IZPILDĪTĀJA e-pasta adresi;

6.14. IZPILDĪTĀJS iesniedz PASŪTĪTĀJAM pasūtītās aptaujas rezultātus līdz PASŪTĪTĀJA pieprasījumā norādītajam termiņam papīra dokumenta un elektroniskā veidā;

6.15. iesniedzamajiem aptaujas rezultātiem jāsatur individuālie novērojumi mikrodatu formā elektroniski (pieļaujamie datu failu formāti: MS Excel datu faili, SPSS datu faili, CSV datu faili) un pārskats par aptaujas veikšanas gaitu un iegūto novērojumu reprezentativitātes un kvalitātes novērtējumu.”

Novērtē šo rakstu:

24
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Jautājumi aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim par Nacionālo bruņoto spēku mehanizāciju

FotoValsts aizsardzības koncepcijās (2012-2016, 2016-), iepriekš pieņemtas Saeimā 2012.gada 10. maijā, 2016. gada 16. jūnijā, ir noteikti valsts militārās aizsardzības stratēģiskie mērķi, pamatprincipi, prioritātes un pasākumi miera, valsts apdraudējuma un kara laikā. Cita starpā dots drošības vides raksturojums, ietverot konvencionālās karadarbības elementus.
Lasīt visu...

21

Privatizēto daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanā gadsimta “bardaks”

FotoŠāds secinājums izriet ne tikai no viena piemēra, ko aprakstīšu. Vai katru dienu var saskarties, kad Rīgā pielieto zemes piespiedu privatizācijas paņēmienus vai piespēlē 1000 m2 klāt, jo to pieprasot zemes īpašnieks utt. Māju pārvaldīšana likumos atstāta bez risinājuma. Gribat paši pārvaldīt - iegūstiet profesionālo izglītību, tikai tad. Kurš sāks? Nav tādu. Daudzas mājas katastrofālā stāvoklī. Kas samaksās kapitālos remontus? Plus maksa ar nebeidzamām šausmām par piespiedu nomas zemi. Ir kriminālprocesi par apsaimniekotāju krāpšanos lielā apmēra, ko izmeklē 5-6 gadus, vai prasības tiesā samaksāt nomas maksu par 10 gadiem un dubultā, kad apsaimniekotājs bankrotējis vai nobēdzinājis iekasēto naudu. Turpināt uzskaitījumu?
Lasīt visu...

21

Intelektuālā viagra deputātiem

Foto2017.gada 1.martā latviešiem uzzied jauna dzīve. Lieli prieki būs latviešu elektorātam. Šajā dienā darbību sāks Saeimas Analītiskais dienests. Tā uzdevums „nodrošināt aprakstošu un analītisku pētījumu veikšanu, lai uzlabotu Saeimā izskatāmo likumprojektu kvalitāti, novērtētu Saeimā pieņemto likumu efektivitāti, kā arī sniegtu atbalstu likumdevējam lēmumu pieņemšanas procesā un kontrolē pār izpildvaru”.
Lasīt visu...

12

Kāds simbols, tāda tauta: Jūlijs Krūmiņš pret Jāņa Jurkāna viedokli saistībā ar VVF un viņas „blata kapu”

FotoJanvārī prese daudz rakstīja par Vairas Vīķes-Freibergas piedzīvojumiem, kad viņa "pa blatu" sev ieguva vietiņu kapsētā. Šajā apstāklī nebūtu nekā īpaša, ja vien 19. janvārī sīko krāpniecību neaizstāvētu patētiski mūsu visai cienītais Jānis Jurkāns. Mēs pārrunājām šo rakstu, turklāt Jūlijs Krūmiņš un Jānis Jurkāns ir draugi kopš bērnības. Viedokļi sakrita, un mēs uzrakstījām Jānim vēstuli. Pēc kāda laika ar šīs nepublicētās vēstules rekomendācijām nodarbojās Saeima. Ar Jurkāna piekrišanu vēstuli publicējam.
Lasīt visu...

21

Deputātu jautājumi par pamatojumu labklājības ministra Jāņa Reira apgalvojumiem par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

FotoŠī gada 1. februārī Jums tika iesniegti jautājumi (Nr.251/J/12) ar lūgumu sniegt pamatojumu Jūsu publiski vairākkārt paustajam apgalvojumam, ka valsts speciālais budžets (turpmāk - VSB) nav ilgtspējīgs un ir nepieciešams rast risinājumu, lai valsts spētu izpildīt savas nākotnes saistības pret esošajiem nodokļu maksātājiem un spētu nodrošināt tiem sociālos maksājumus paredzētajā apmērā. Diemžēl uz vairākiem jautājumiem atbildes pēc būtības netika sniegtas, tādēļ atkārtoti lūdzam tās iesniegt, lai varam pārliecināties par Jūsu pausto apgalvojumu pamatotību.
Lasīt visu...

6

Deputātu jautājumi Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidru informāciju par Stradiņu slimnīcas jaunā korpusa būvniecības izmaksām

FotoVairākos deputātu jautājumos esam Jums uzdevuši jautājumus par Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa būvniecību un ar to saistītajām izmaksām. Uz saviem jautājumiem esam saņēmuši atbildes, kuras vēlamies precizēt.
Lasīt visu...

18

Spriņģe, Elksne un Tjarve: aicinām respektēt mūsu īpašo lomu sabiedrībā

FotoLatvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA), Latvijas Televīzijas un žurnāla "Ir" atklātā vēstule ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, kopijas - Saeimas Nacionālās drošības komisijai, Nacionālās drošības padomei.
Lasīt visu...

21

Balsojums par CETA šādā redakcijā ir balsojums pret Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju interesēm

FotoEiropas Parlaments Strasbūrā 15. februārī nobalsoja par brīvās tirdzniecības līguma ar Kanādu (CETA) ratificēšanu. Latvijas intereses šajā līgumā ir aizstāvētas ļoti vāji, tāpēc es nebalsoju par šo līgumu. CETA līgums esošajā redakcijā nav pieņemams – lai ko teiktu šī dokumenta atbalstītāji.
Lasīt visu...

6

Uzcelt pieminekli, nepiesmejot piemiņu

FotoBiedrības “Latgolys Saeima” ir vērsusies pie Rēzeknes domes priekšsēdētāja, Latgales kongresa simtgades pieminekļa autora un kultūras ministres ar atklātu vēstuli par Latgales kongresa simtgades pieminekļa uzraksta valodu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Drošības policija: žurnālisti neesot likumdevēji, lai interpretētu likumus

Otrdien biju uzaicināts uz Drošības policiju sniegt liecības kriminālprocesā, kas ir uzsākts par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu, kura...

Foto

Cīņa par komfortu, ne pret noziedzību

Eirodeputātes Ivetas Grigules „piespiedu brīvprātīgā” izstāšanās no ZZS dod netiešu ieganstu cerībām: valdība varbūt saņems dūšu un neizcūkos iespēju noziedzības...

Foto

Kā man gāja Drošības policijā

“Kuram gan citam var uzticēties, ja ne Drošības policijai?” ņipra sarkanmate vaicā, kad norādu, ka Drošības policijā izvietotajiem mantu glabāšanas skapīšiem...

Foto

Laikmeta ainiņas V (Valentīndienas noskaņās)

Romantiskam stāstam esot jābūt kā nobriedušam vīnam - nedaudz neticamam un reibinošas domas raisošam. Ar stāstu sākas vīrieša un sievietes attiecības,...

Foto

Krimināli tiesātais Poikāns ir kaitnieks, Meroni personiski man naudu nemaksā

Esmu saņēmis daudzus jautājumus epastos un sociālajos tīklos. Artus, kas notiek? Kāpēc Tu neatbildi uz visiem...

Foto

Par to, kāpēc „labējās partijas nerunā ar krievvalodīgajiem”

Nolēmu uzrakstīt atbildi Olgas Dragiļevas rakstam “Vēlētājs miskastē”. Rakstā kritizētas t.s. latviskās (vai politkorektāk - labējās) partijas par to,...

Foto

JKP no 2018. gada Rīgā ieviesīs bezmaksas sabiedrisko transportu

Pirmais darbs, ko Jaunā konservatīvā partija (JKP) darīs Rīgas domē (RD), ir visu pašvaldības uzņēmumu audits. Tādā...

Foto

Cenzūra uzstāties KPV LV partijas kongresā

Šī ir manis sagatavotā uzruna KPV LV partijas kongresam, ko esmu spiests nosūtīt medijiem, jo partijas valde aizliedz partijas biedriem...

Foto

Par vienu bezkaunīgu un melīgu piektklasnieku

Jūtos parādā savu viedokli par raidījumā deFacto rādīto sižetu pagājušā svētdienā. Tā kā Artuss (mans draugs, kā viņš sižetā apgalvoja) mani no...

Foto

Publiski atklāta vēstule SAB direktoram J. Maizīša kungam no LR 12.Saeimas deputāta Valda Kalnozola

Kā Latvijas Republikas pilsoņu ievēlēts 12.Saeimas deputāts vēršos pie Jums ar šādiem...

Foto

Karalis ir miris, lai dzīvo karalis! jeb Kādēļ es neraudāšu Latvijas valsts bērēs

Es apzinos, ka šāds virsraksts var tikt uzskatīts par visai provokatīvu un varu...

Foto

Pārbūves mantojums: perversijas deserts

Pēcpadomju gados latviešu garīgajā kultūrā nepatīkams jaunums ir masveidīgā pievēršanās perversajam. Tas tiek darīts ar īpašu entuziasmu un lepnumu un, iespējams, ne...

Foto

Kā valdība pieļāva, ka notiek gadu desmitos mērāma medicīnas darbinieku pazemošana?

Ģimenes ārsts ir pašnodarbinātais. Viņa rīcībā ir darbinieki - sertificēts ārsta palīgs un medmāsa. To...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos nosaukt atbildīgos saistībā ar “e-veselības” projekta ieviešanas darbiem

Jums tika sagatavoti un iesniegti deputātu jautājumi sniegt konkrētu informāciju par...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidras atbildes saistībā ar “e-veselības” izmaksu pamatotību

Rūpīgi iepazīstoties ar visu Jūsu sniegto informāciju, nākas secināt, ka Jūs...