Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Priecīgus Līgo svētkus!

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ministru prezidenta Māra Kučinska padomnieka Aigara Freimaņa uzņēmums Latvijas fakti ir ticis pie iespaidīga Latvijas Bankas pasūtījuma, - par socioloģiskajām aptaujām Latvijas Banka tam četru gadu laikā var samaksāt līdz pat 210 tūkstošiem eiro. Viss uzņēmuma 2015. gada apgrozījums ir bijis nepilni 326 tūkstoši eiro.

210 780 eiro – šī ir maksimālā summa, ko par Latvijas Bankas vajadzībām veiktām socioloģiskajām aptaujām līdz 2020. gada beigām var saņemt Latvijas fakti, kuros premjera padomnieks Freimanis saskaņā ar Lursoft datiem ir valdes loceklis un 58% kapitāldaļu īpašnieks.

Pietiek šodien publicē no Latvijas Bankas saņemto skaidrojumu saistībā ar šo Kučinska padomnieka uzņēmumam veiksmīgo iepirkumu:

„Atklātu konkursu LB/2016/85 "Par socioloģiskajām aptaujām" Latvijas Banka rīkoja, lai 2017.-2020. gadā varētu vienam sadarbības partnerim pasūtīt socioloģiskas aptaujas, kas nepieciešamas Latvijas Bankas ekonomiskās analīzes vajadzībām, kā arī tiek izmantotas darbības novērtēšanai un plānošanai: kvantitatīvas un kvalitatīvas iedzīvotāju aptaujas, ekonomistu, finansistu un citu mērķauditoriju aptaujas, mājsaimniecību kredītņēmēju aptaujas un uzņēmēju algu dinamikas aptaujas.

Iepirkuma komisija saņēma četru pretendentu piedāvājumus, viens pretendents savu dalību atsauca. Saskaņā ar nolikumu Iepirkuma komisija pieņēma lēmumu slēgt līgumu ar pretendentu, kura piedāvājums atbilst nolikumā noteiktajām prasībām - tādu bija trīs - un kura piedāvātā kopējā cena ir viszemākā. SIA Latvijas fakti piedāvātā cena pakalpojumiem četru gadu periodā - 210 780,00 EUR - bija ievērojami zemāka par citu pretendentu piedāvātajām cenām.

Par katras konkrētās aptaujas veikšanu lēmumu pieņem Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvalde. Iepirkuma summa ir maksimāli iespējamā potenciālā vajadzība, par katru aptauju tiks maksāts atsevišķi, līdz ar to var perioda beigās kopējais pasūtījums var arī nesasniegt maksimālo apjomu. Turklāt vērā ņemams, ka iepirkuma pretendentu vidū šī piedāvājuma starpība ar nākamo lētāko piedāvājumu bija vairāk nekā 100 000 eiro.

Plānotie iespējamie aptauju veidi ir:

- Kvantitatīvas iedzīvotāju aptaujas par finanšu un ekonomikas jautājumiem, lai mērītu sabiedrības viedokli aktuālos ekonomikas un finanšu jautājumos, iegūtu mērījumus ekonomikas un finanšu analīzei, iegūtu informāciju par apmierinātību ar Latvijas Bankas darbību;

- Latvijas Bankas uzdevumu īstenošanā svarīgu sabiedrības grupu kvantitatīvas aptaujas (piemēram, ekonomikas eksperti, ekonomikas skolotāji, cilvēki, kas iegādājas kolekcijas monētas), lai iegūtu auditorijas viedokli aktuālos ekonomikas un finanšu jautājumos, komunikācijas kanālu efektivitāti, mērītu apmierinātību ar Latvijas Bankas darbību;

- Specializēta noteiktas sabiedrības grupas aptauja par tādiem mājsaimniecību ar kredītu mājokļa  iegādei, būvniecībai, rekonstrukcijai vai remontam, finanšu stāvokli raksturojošiem rādītājiem kā ienākumiem, ienākumu gūšanas avotiem, aizņēmuma atmaksas nosacījumiem u.c., lai iegūtu informāciju par mājsaimniecību – kredītņēmēju mājokļa iegādei finansiālo ievainojamību, lai novērtētu tās ietekmi uz finanšu stabilitāti valstī;

- Specializēta uzņēmumu aptauja par darbaspēka izmaksu korekciju stratēģijām. Jautājumi veltīti uzņēmuma raksturojumam, kā arī ekonomiskās vides, nodarbinātības, algu un cenu pārmaiņām, lai iegūtu detalizētu informāciju par algu, nodarbinātības un cenu pārmaiņām uzņēmumos dažādos ekonomiskos un finanšu apstākļos.”

Tāpat Pietiek publicē arī daļu no iespaidīgā iepirkuma nolikuma – kādas īsti bija Latvijas Bankas minētās vajadzības:

„Latvijas Bankas (tālāk tekstā arī - PASŪTĪTĀJS) darbības novērtēšanai, komunikācijas darba plānošanai un novērtēšanai, kā arī ekonomiskās analīzes vajadzībām veikt šādas socioloģiskās aptaujas:

1. Specializēta socioloģiskā aptauja Kvantitatīva iedzīvotāju aptauja par plašu finanšu un ekonomikas jautājumu loku. Mērīt apmierinātību ar Latvijas Bankas darbību, sabiedrības viedokli aktuālos ekonomikas un finanšu jautājumos, iegūtu mērījumus ekonomikas un finanšu analīzei.

2. Omnibus ikmēneša aptauja Jautājumu iekļaušana IZPILDĪTĀJA ik mēnesi veiktās kvantitatīvajās Omnibus aptaujās. Mērīt apmierinātību ar Latvijas Bankas darbību, sabiedrības viedokli aktuālos ekonomikas un finanšu jautājumos.

3. Mērķauditoriju / grupu aptauja Latvijas Bankas uzdevumu īstenošanā svarīgu mērķauditoriju / grupu kvantitatīvas aptaujas (piemēram, ekonomikas eksperti, ekonomikas skolotāji, cilvēki, kas iegādājas kolekcijas monētas). Mērīt apmierinātību ar Latvijas Bankas darbību, auditorijas viedokli aktuālos ekonomikas un finanšu jautājumos, komunikācijas kanālu efektivitāti.

4. Fokusa grupu vai padziļināto interviju aptauja Latvijas Bankas uzdevumu īstenošanā svarīgu mērķauditoriju / grupu kvalitatīvas aptaujas (piemēram, ekonomikas eksperti, ekonomikas skolotāji, cilvēki, kas iegādājas kolekcijas monētas). Noteikt situāciju noteiktā Latvijas Bankas darbības vai interešu loka jautājumā, identificēt problēmjautājumus, iespējamos risinājumus.

5. Mājsaimniecību - kredītņēmēju aptauja Specializēta noteiktas sabiedrības grupas aptauja par tādiem mājsaimniecību ar kredītu mājokļa iegādei, būvniecībai, rekonstrukcijai vai remontam, finanšu stāvokli raksturojošiem rādītājiem kā ienākumiem, ienākumu gūšanas avotiem, aizņēmuma atmaksas nosacījumiem u.c. Iegūt informāciju par māj saimniecību - kredītņēmēju mājokļa iegādei finansiālo ievainojamību, lai novērtētu tās ietekmi uz finanšu stabilitāti valstī.

6. Uzņēmumu algu dinamikas aptauja Specializēta uzņēmumu aptauja par darbaspēka izmaksu korekciju stratēģijām. Jautājumi veltīti uzņēmuma raksturojumam, kā arī ekonomiskās vides, nodarbinātības, algu un cenu pārmaiņām. Iegūt detalizētu informāciju par algu, nodarbinātības un cenu pārmaiņām uzņēmumos dažādos ekonomiskos un finanšu apstākļos.

1. Specializētā socioloģiskā aptauja veicama, ievērojot šādus nosacījumus:

1.1. IZPILDĪTĀJS atbilstoši PASŪTĪTĀJA norādītajām jautājumu nostādnēm izstrādā aptaujas anketu. Anketa ietver ne vairāk kā 80 jautājumu, t.sk. ne vairāk kā 10 atvērtos jautājumus un ne vairāk kā 10 slēgto jautājumu blokus ar vienādiem atbilžu variantiem (vidēji līdz 20 apakšjautājumu), neieskaitot demogrāfijas sadaļu;

1.2. specializētās socioloģiskās aptaujas plānotais uzsākšanas (lauka darbs) laiks ir attiecīgā gada februāris-marts;

1.3. PASŪTĪTĀJS pasūta aptauju ne vēlāk kā 14 (četrpadsmit) kalendārās dienas pirms aptaujas sākšanas, nosūtot IZPILDĪTĀJAM rakstisku pieprasījumu veikt aptauju uz IZPILDĪTĀJA e-pasta adresi;

1.4. IZPILDĪTĀJS iesniedz PASŪTĪTĀJAM pasūtītās aptaujas rezultātus 45 (četrdesmit piecu) kalendāro dienu laikā pēc PASŪTĪTĀJA pieprasījumā norādītās aptaujas veikšanas uzsākšanas dienas;

1.5. aptaujas rezultātus iesniedz pārskata veidā ar rezultātu dalījumu atbilstoši tehniskās specifikācijas 1.8. punktā minētajām sociāli demogrāfiskajām pazīmēm papīra dokumenta un elektroniskā veidā;

1.6. aptaujas metode - individuālas intervijas respondentu dzīvesvietās, ar interneta starpniecību vai pa tālruni. Ne mazāk kā 2/3 no jautājumiem jāveic klātienes intervijās respondentu dzīvesvietās CAPI vai PAPI. Pārējos jautājumus iespējams veikt ar interneta starpniecību CAWI vai pa tālruni CATI. Par metodes izvēli katram konkrētajam jautājumam IZPILDĪTĀJS iepriekš vienojas ar PASŪTĪTĀJU;

1.7. respondentu loks ir Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem;

1.8. aptaujā jānodrošina vismaz 1 000 (viena tūkstoša) respondentu izlase, un šī izlase jāveido tā, lai katrai izlases vienībai no respondentu loka būtu vienādas iespējas nokļūt izlasē un lai tā precīzi atspoguļotu Latvijas iedzīvotāju dalījumu atbilstoši piecām sociāli demogrāfiskajām pazīmēm: vecumam, dzimumam, tautībai, dzīvesvietas tipam un reģionam atbilstoši pēdējiem pieejamiem Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes datiem, kā arī lai šī izlase atspoguļotu Latvijas iedzīvotāju dalījumu atbilstoši izglītības līmenim, ienākumu līmenim un nodarbinātības statusam;

1.9. iesniedzamajiem aptaujas rezultātiem jāsatur iegūto datu rakstiska analīze un rezultātu tabulas - kopsavilkums un atsevišķu jautājumu analīze, ietverot arī atsevišķu jautājumu rezultātu grafisko salīdzinājumu ar PASŪTĪTĀJA iesniegtajiem iepriekš veikto aptauju rezultātiem.

2. Omnibus ikmēneša aptaujas veicamas atbilstoši tehniskās specifikācijas 1.3.-1.9. punkta prasībām, izņemot 1.6. punktu par aptaujas metodi - Omnibus ikmēneša aptaujās izmantojamas individuālas intervijas respondentu dzīvesvietās CAPI vai PAPI, intervijas ar interneta starpniecību CAWI vai pa tālruni CATI. Par metodes izvēli katram konkrētajam jautājumam IZPILDĪTĀJS iepriekš vienojas ar PASŪTĪTĀJU.

3. Mērķauditoriju / grupu aptauja veicama, ievērojot šādus nosacījumus:

3.1. IZPILDĪTĀJS atbilstoši PASŪTĪTĀJA norādītajām jautājumu nostādnēm izstrādā aptaujas anketu. Anketa satur ne vairāk kā 20 jautājumu, t.sk. ne vairāk kā 5 atvērtos jautājumus un 10 slēgto jautājumu blokus ar vienādiem atbilžu variantiem (vidēji līdz 20 apakšjautājumu);

3.2. aptaujas metode - individuālas tiešās intervijas respondentiem pieņemamā vietā un laikā CAPI vai PAPI vai intervijas pa tālruni CATI. Ne mazāk kā 2/3 no jautājumiem jāveic klātienes intervijās CAPI vai PAPI. Pārējos jautājumus iespējams veikt intervijās pa tālruni CATI. Par metodes izvēli katram konkrētajam jautājumam IZPILDĪTĀJS iepriekš vienojas ar PASŪTĪTĀJU;

3.3. minimālais respondentu skaits - 300; respondentu loks ir grupu kvotu izlase; respondentu grupu ietvaros pēc PASŪTĪTĀJA norādījumiem un ar to saskaņojot var tikt noteiktas sīkākas atsevišķu respondentu apakšgrupu kvotas;

3.4. respondentu izvēli veic IZPILDĪTĀJS ar PASŪTĪTĀJA atbalstu, ja tāds iespējams;

3.5. IZPILDĪTĀJS veic aptaujas datu ievadi, apstrādi un analīzi;

3.6. PASŪTĪTĀJS pasūta aptauju ne vēlāk kā 14 (četrpadsmit) kalendārās dienas pirms aptaujas sākšanas, nosūtot IZPILDĪTĀJAM rakstisku pieprasījumu veikt aptauju uz IZPILDĪTĀJA e-pasta adresi;

3.7. IZPILDĪTĀJS iesniedz PASŪTĪTĀJAM pasūtītās aptaujas rezultātus 60 (sešdesmit) kalendāro dienu laikā pēc PASŪTĪTĀJA pieprasījumā norādītās aptaujas veikšanas uzsākšanas dienas papīra dokumenta un elektroniskā veidā;

3.8. iesniedzamajiem aptaujas rezultātiem jāsatur iegūto datu rakstiska analīze, rezultātu tabulas un grafiski attēli - kopsavilkums ar rezultātu dalījumu atbilstoši grupām, ietverot arī grafisko salīdzinājumu ar PASŪTĪTĀJA iesniegtajiem šīs mērķauditorijas/grupas iepriekš veikto aptauju rezultātiem.

4. Fokusa grupu vai padziļināto interviju (kvalitatīvās) aptaujas veicamas, ievērojot šādus nosacījumus:

4.1.IZPILDĪTĀJS atbilstoši PASŪTĪTĀJA noteiktajam aptaujas mērķim izvēlas un saskaņo ar PASŪTĪTĀJU aptaujas metodi (fokusa grpu diskusija, padziļinātas intervijas vai abu metožu kombinācija) un intervējamās grupas, izstrādā aptaujas scenāriju;

4.2. IZPILDĪTĀJS nodrošina intervējamo respondentu izvēli un dalību intervijās;

4.3. PASŪTĪTĀJS pasūta aptauju ne vēlāk kā 14 (četrpadsmit) kalendārās dienas pirms aptaujas sākšanas, nosūtot IZPILDĪTĀJAM rakstisku pieprasījumu veikt aptauju, tai skaitā rezultātu iesniegšanas termiņu, uz IZPILDĪTĀJA e-pasta adresi;

4.4. IZPILDĪTĀJS iesniedz PASŪTĪTĀJAM pasūtītās aptaujas rezultātus līdz PASŪTĪTĀJA pieprasījumā norādītajam termiņam papīra dokumenta un elektroniskā veidā. 

5.2. respondentu loks ir Latvijas mājsaimniecības (fiziskās personas), kurām ir vismaz viens kredīts mājokļa iegādei, rekonstrukcijai un/vai remontam;

5.3. IZPILDĪTĀJS aptauju veic tieši, aptaujājot mājsaimniecības galveno ienākumu guvēju - mājsaimniecības locekli, kurš saņem vislielākos ienākumus mājsaimniecībā, uz kura vārda ir reģistrēts lielākais kredīts mājokļa iegādei, rekonstrukcijai un/vai remontam (tālāk tekstā - galvenais kredītņēmējs);

5.4. ja mājsaimniecībai ir vairāki kredīti mājokļa iegādei, rekonstrukcijai un/vai remontam, kā arī citi kredīti, kuri ir reģistrēti uz cita mājsaimniecības locekļa vārda, nevis mājsaimniecības galvenā ienākumu guvēja, informāciju par šiem kredītiem precizē arī ar tiem mājsaimniecības locekļiem, uz kuru vārda tie ir reģistrēti;

5.5. IZPILDĪTĀJS nodrošina ne mazāk kā 800 (astoņi simti) respondentu izlasi;

5.6. IZPILDĪTĀJS respondentu izlasi veido tā, lai katrai izlases vienībai no respondentu loka būtu vienādas iespējas nokļūt izlasē un lai tā precīzi atspoguļotu kredītņēmēju dalījumu pēc PASŪTĪTĀJA noteiktajām pazīmēm: dzīvesvietas reģiona (šā pielikuma

1. tabula); kredīta mājokļa iegādei atlikuma sadalījumam (šā pielikuma 2. tabula) pēdējā pārskata periodā; aizņēmēju sadalījuma pēc mājokļa ekspluatācijā nodošanas gada (šā pielikuma 3. tabula). PASŪTĪTĀJAM ir tiesības precizēt respondentu īpatsvaru ģenerālkopā, iepriekš informējot par to IZPILDĪTĀJU;

5.7. aptaujas anketu latviešu valodā sagatavo PASŪTĪTĀJS (apsekojuma anketas paraugs pievienots iepirkuma dokumentācijai atsevišķā MS Excel failā, kas pieejams PASŪTĪTĀJA interneta vietnē https://www.bank.lv/par-mums/publiskie- iepirkumi/atklatie-konkursi). IZPILDĪTĀJS apņemas nepieciešamības gadījumā precizēt PASŪTĪTĀJA izstrādāto apsekojuma anketu, precizējumus saskaņojot ar PASŪTĪTĀJU. Anketas tulkojumu krievu valodā veic PASŪTĪTĀJS;

5.8. IZPILDĪTĀJA nodrošinātajam intervētājam jāpārvalda latviešu un krievu valoda.

5.9. IZPILDĪTĀJS apsekojumu veic Rīgas statistiskajā reģionā, Pierīgas statistiskajā reģionā, Vidzemes statistiskajā reģionā, Kurzemes statistiskajā reģionā, Zemgales statistiskajā reģionā un Latgales statistiskajā reģionā atbilstoši šā pielikuma 1. tabulā noteiktajam sadalījumam un Latvijas Republikas Ministru kabineta 2004. gada 28. aprīļa rīkojumam Nr. 271 "Par Latvijas Republikas statistiskajiem reģioniem un tajos ietilpstošajām administratīvajām vienībām";

5.10. IZPILDĪTĀJS aptauju veic, vadoties pēc mājsaimniecības mājokļa kredīta apjoma (atlikuma) apsekojuma veikšanas brīdī, orientējoši pēc šā pielikuma 2. tabulā ietvertā sadalījuma;

5.11. IZPILDĪTĀJS apsekojumu veic, vadoties pēc šā pielikuma 3. tabulā ietvertā mājokļa ekspluatācija nodošanas gada sadalījuma;

5.13. PASŪTĪTĀJS pirms apsekojuma veic intervētāju instruktāžu, izskaidrojot anketas jautājumus;

5.14. PASŪTĪTĀJS pasūta aptauju ne vēlāk kā 14 (četrpadsmit) kalendārās dienas pirms aptaujas sākšanas, nosūtot IZPILDĪTĀJAM rakstisku pieprasījumu veikt aptauju, tai skaitā rezultātu iesniegšanas termiņu, uz IZPILDĪTĀJA e-pasta adresi;

5.15. IZPILDĪTĀJS iesniedz PASŪTĪTĀJAM pasūtītās aptaujas rezultātus līdz PASŪTĪTĀJA pieprasījumā norādītajam termiņam papīra dokumenta un elektroniskā veidā;

5.16. iesniedzamajiem aptaujas rezultātiem jāsatur individuālie novērojumi mikrodatu formā elektroniski (pieļaujamie datu failu formāti: MS Excel datu faili, SPSS datu faili, CSV datu faili) un pārskats par aptaujas veikšanas gaitu un iegūto novērojumu reprezentativitātes un kvalitātes novērtējumu.

6. Uzņēmumu algu dinamikas aptauja veicama, ievērojot šādus nosacījumus:

6.1. respondentu loks ir uzņēmumi (juridiskās personas), kas veic saimniecisko darbību Latvijas teritorijā vismaz no 2010. gada un kuros strādā vismaz 10 darbinieku. Respondenti ir uzņēmuma vadība un personāla pārvaldes vadītāji;

6.2. IZPILDĪTĀJS nodrošina vismaz 400 (četru simtu) respondentu izlasi un respondentu izlasi veido tā, lai katrai izlases vienībai no respondentu loka būtu iespējas nokļūt izlasē un lai tā maksimāli precīzi ar pieļaujamo nobīdi ir ± 1 procentu punkts no kritērijos noteiktā lieluma atspoguļotu uzņēmumu dalījumu pēc PASŪTĪTĀJA noteiktajiem kritērijiem;

6.3. PASŪTĪTĀJS nosaka divus kritērijus, pēc kuriem jāveido izlase - darbinieku skaits uzņēmumā (šī pielikuma 4. tabula) un uzņēmuma galvenā darbības nozare (šī pielikuma 5. tabula);

6.4. aptaujas metode - individuālas intervijas internēta vietnē CAWI, kuru nodrošina IZPILDĪTĀJS. Intervētājam jāsazinās tieši ar uzņēmuma vadību un pēc piekrišanas piedalīties intervijā jānosūta elektroniska vēstule ar saiti uz aptauju interneta vietnē;

6.5. IZPILDĪTĀJA nodrošinātai interneta vietnei jānodrošina datu drošība un konfidencialitāte, t.sk. savienojuma starp interneta vietni un anketas aizpildītāja datoru šifrēšana un uzņēmumu sniegto datu nepieejamība citām personām, t.sk. IZPILDĪTĀJA darbiniekiem, izņemot tos, kuri norīkoti šīs aptaujas veikšanai;

6.6.IZPILDĪTĀJA nodrošinātajam intervētājam jāpārvalda latviešu un krievu valoda;

6.7. aptaujas anketu latviešu valodā sagatavo PASŪTĪTĀJS. IZPILDĪTĀJS apņemas nepieciešamības gadījumā precizēt PASŪTĪTĀJA izstrādāto apsekojuma anketu, precizējumus saskaņojot ar PASŪTĪTĀJU. Anketas tulkojumu krievu valodā sagatavo PASŪTĪTĀJS;

6.8. IZPILDĪTĀJS nodrošina aptaujas anketas latviešu un krievu valodas elektroniskās versijas (speciālā aptauju programmas vidē veidotas datorizētas anketas IZPILDĪTĀJA interneta vietnē) izveidi un darbību;

6.9. IZPILDĪTĀJS apņemas katram uzņēmumam izveidot individuālu pieslēgšanās paroli jeb pieslēgšanās adresi, ar kuru uzņēmuma darbinieki (iespējams, dažādi) varēs aizpildīt atbilstošās anketas daļas;

6.10. IZPILDĪTĀJAM jānodrošina respondentam iespēja izvēlēties anketas pildīšanas valodu un saglabāt daļēji aizpildītas anketas atbildes, lai varētu turpināt anketas pildīšanu pēc pārtraukumiem;

6.11. PASŪTĪTĀJS sagatavo informatīvu vēstuli, kurā apstiprina, ka aptauja tiek veikta pēc PASŪTĪTĀJA pasūtījuma;

6.12. PASŪTĪTĀJS pirms aptaujas veic intervētāju instruktāžu, izskaidrojot ar anketas saturu saistītos jautājumus;

6.13. PASŪTĪTĀJS pasūta aptauju ne vēlāk kā 14 (četrpadsmit) kalendārās dienas pirms aptaujas sākšanas, nosūtot IZPILDĪTĀJAM rakstisku pieprasījumu veikt aptauju, tai skaitā rezultātu iesniegšanas termiņu, uz IZPILDĪTĀJA e-pasta adresi;

6.14. IZPILDĪTĀJS iesniedz PASŪTĪTĀJAM pasūtītās aptaujas rezultātus līdz PASŪTĪTĀJA pieprasījumā norādītajam termiņam papīra dokumenta un elektroniskā veidā;

6.15. iesniedzamajiem aptaujas rezultātiem jāsatur individuālie novērojumi mikrodatu formā elektroniski (pieļaujamie datu failu formāti: MS Excel datu faili, SPSS datu faili, CSV datu faili) un pārskats par aptaujas veikšanas gaitu un iegūto novērojumu reprezentativitātes un kvalitātes novērtējumu.”

Novērtē šo rakstu:

25
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ko darīt?

FotoBieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?» un, negaidot atbildi, aizgāja. Viņš zināja, ka uz šo jautājumu atbildes nav. Līdzīgi ir arī ar «ko darīt?». Bieži nejautā, lai uzzinātu darāmo un darītu, bet tā, runāšanas pēc, jo ir taču pats par sevi saprotams, ka izdarīt nevar neko. Viss notiek, nesaskaņojot ar mūsu vēlmēm un izpratni. Kungs kā grib, un nabags kā var.
Lasīt visu...

21

Tikmēr melnos indīgos dūmos

FotoEsmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un atbildīgas šī līguma pildītājas. Tas ir vienīgais sabiedriskā un valstiskā izlīguma ceļš, ar kura palīdzību ikviens sabiedrības indivīds valstī varētu justies kā savējais.
Lasīt visu...

21

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

FotoTagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes piešķiršanas kārtības ieviešanas 2015.gadā.
Lasīt visu...

21

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

FotoŽurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu dīķī”. Līdzīgu tam, ko izraisīja senlaikos Dienā lasāmās Aleksandra Laventa vaļsirdības izpausmes, “jūrmalgeitas” lielākā idiota raudzības vai šajā portāla atrodamās Tiesu ķēķa ainiņas.
Lasīt visu...

21

Valodu lielu dara cilvēki

Foto1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...