Kučinska valdība stomās par OIK jautājumiem, informāciju par „airBaltic” pārdošanu noslepenojusi
PIETIEK08.11.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Māra Kučinska valdība joprojām vilcinās viest skaidrību saistībā ar jautājumiem, ko opozīcija tai iesniegusi saistībā ar bēdīgi slaveno elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti, savukārt informāciju par plānoto nacionālās aviokompānijas airBaltic iespējamo pārdošanu ir noslepenojusi, - publicējam jaunākos deputātu pieprasījumus, kas rāda pašreizējo ainu šajā jomā.
Deputātu pieprasījums par Ekonomikas ministrijas izvairīšanos sniegt informāciju uz deputātu iesniegto jautājumu par iespējamajām pretlikumīgajām darbībām saistībā ar subsidētās elektroenerģijas ražošanu un tās pārraudzību
Reaģējot uz plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju par iespējamajām pretlikumīgajām darbībām saistībā ar subsidētās elektroenerģijas ražošanu un tās pārraudzību, mēs, Saeimas deputāti, saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi un Saeimas kārtības rulli, lai īstenotu tautas pārstāvju pārraudzību pār Latvijas valsts izpildvaru, iesniedzām jautājumus Ekonomikas ministrijai (turpmāk - EM), kā par enerģētikas jomu atbildīgai valsts institūcijai.
Diemžēl EM sniegtās atbildes uz tiem nevar uzskatīt par apmierinošām – tās ar retiem izņēmumiem nav sniegtas pēc būtības, ir juceklīgas, nepilnīgas, savstarpēji pretrunīgas, vai arī prasītā informācija nav sniegta vispār!
Piemēram, lai pārliecinātos par elektroenerģijas obligātā iepirkuma uzraudzībā iesaistīto pušu darbību atbilstību normatīvo aktu prasībām un sabiedrības interesēm, mēs lūdzām EM iesniegt saraksti, kas ir tikusi veikta augstākminētās uzraudzības sakarā starp EM un Latvenergo koncerna struktūrām (Sadales tīkliem un Publisko tirgotāju) – šāda informācija mums netika iesniegta vispār.
Ņemot vērā žurnālistu atklātos faktus attiecībā uz EM īstenoto saraksti, kas liecina, ka tā, iespējams, ir tikusi veikta, lai radītu iespējas negodprātīgām rīcībām saistībā ar subsidētās elektroenerģijas ražošanu, šāda EM izvairīšanās sniegt pieprasīto informāciju par tās veikto saraksti rada pamatotas bažas, ka tādejādi EM cenšas slēpt iespējamās pretlikumīgās darbības, kuras ir tikušas veiktas subsidētās elektroenerģijas ražošanas un tās pārraudzības procesā.
Lai kliedētu augstākminētās pamatotās bažas, lūdzam Jūs nodrošināt, lai EM iesniegtu pieprasīto informāciju, un sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:
1. Vai un kāda sarakste ir tikusi īstenota starp EM un Latvenergo koncerna struktūrām (Sadales tīkli un Publiskais tirgotājs), saistībā ar normatīvajos aktos paredzēto elektroenerģijas obligātā iepirkuma uzraudzību un jaunu ražošanas jaudu ieviešanu (un palielināšanu) laika periodā no 2012.gada (ieskaitot 2012.gadu) līdz šim brīdim? Lūdzam iesniegt šo saraksti.
2. Vai EM ir sniegusi savus skaidrojumus komersantiem, kuri ir saņēmuši EM atļauju elektroenerģijas ražošanas jaudu ieviešanai, par normatīvajos aktos paredzēto normu piemērošanu saistībā ar subsidētās elektroenerģijas ražošanas jaudu ieviešanu (un palielināšanu) un elektroenerģijas realizāciju obligātā elektrības iepirkuma ietvaros? Lūdzam iesniegt šo saraksti par laika periodu no 2012. gada (ieskaitot), līdz šim brīdim.
Deputātu pieprasījums par Ekonomikas ministrijas veiktajām darbībām, lai mazinātu obligātā iepirkuma slogu
Uz Jums uzdoto jautājumu par Ekonomikas ministrijas veiktajiem pasākumiem, lai mazinātu nepamatoti augsta OIK sloga veidošanos, kā vienu no šādiem pasākumiem, ko ministrija ir veikusi, Jūs esat minējis šī valsts īstenotā atbalsta pasākuma saskaņošanu ar Eiropas Komisiju - valsts atbalsta lieta SA 43140 (2015/NN).
Lūdzam Jūs sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:
1. Kāda informācija, dokumenti tika iesniegti Eiropas Komisijai šīs lietas sakarā? Lūdzam iesniegt visu minēto informāciju un dokumentus, kurus Ekonomikas ministrija iesniedza Eiropas Komisijai.
2. Kādu lēmumu attiecībā uz šo iesniegto informāciju ir pieņēmusi Eiropas Komisija. Lūdzam iesniegt šo lēmumu.
Deputātu pieprasījums par ierobežotās pieejamības statusu atbildēm saistībā ar AS airBaltic
Jums tika iesniegti deputātu jautājumi Nr.334, 335, 336 saistībā ar AS airBaltic valstij piederošo akciju pārdošanu. Atbildes uz šiem jautājumiem ir sniedzis satiksmes ministrs, nosakot visām sniegtajām atbildēm ierobežotas pieejamības statusu.
Ņemot vērā, ka AS airBaltic kapitālā ir ieguldīti daudzi desmiti miljoni nodokļu maksātāju naudas, bet no sabiedrības tiek slēpta informācija, kas ir saistīta ar šīs akciju sabiedrības pārdošanu, lūdzam Jūs sniegt atbildes uz sekojošiem jautājumiem:
1. Kura amatpersona pieņēma lēmumu par ierobežotas informācijas pieejamību attiecībā uz sniegtajām atbildēm? Balstoties uz konkrēti uz kādām tiesību normām?
2. Uz kuriem no jums uzdotajiem jautājumiem sniegtās atbildes ir pamatoti slēpt no sabiedrības? Lūdzam uzskaitīt šos jautājumus un pamatot šo savu pozīciju par katru no tiem.
3. Vai atzīstat, ka iepriekšējā jautājumā neuzskaitītās atbildes nav pamatoti un sabiedrības interesēm atbilstoši uzskatīt par ierobežotas pieejamības informāciju?
4. Šādi mēģinājumi noslepenot no sabiedrības atbildes uz Jums uzdotajiem jautājumiem rada pamatotas aizdomas, ka darījums ar AS airBaltic akcijām netiek īstenots, rūpējoties par sabiedrības interesēm. Ko Jūs esat gatavs darīt, lai kliedētu šīs bažas?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
