Kultūras ministrija: simtgades piederības zīme izstrādāta, tikai vēl kaut kā nav sanācis reģistrēt
PIETIEK05.12.2016.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
sirmais
08.12.2016. 07:09»
Praatniex
Ko var gaidīt no ministrijas, kuru vada slaucēja,kuru ne katrs saimnieks laidīs pie savām govīm? Bet tūdaliņiem jau labāku kandidātu nemaz nav
izskatās, ka halātiņš mugurā.....
Dancotāja,dziedātāja
07.12.2016. 12:21Mani satrauc gluži cita lieta,tadēļ ,uzņēmēji, atvainojiet-cīnaties paši,vēlu Jums veiksmi.
Ierosinajums ,par kuru jau runā visapkārt,ka 30 miljonus vajadzetu nevis notrallināt Latvijas simtgades svinībās,bet gan par lielāko daļu šīs naudas izglābt 100 Latvijas cilveku dzīvības,apmaksājot viņiem citādi neiespējamu ārstēšanu.Varbūt mums visiem tad rastos patiess lepnums par savu valsti.Savukart visus "trallināšanas"un reklamēšanas izdevumus pilnībā nodot uzņemēju ,sabiedrisko organizāciju un brīvprātīgo rokās!Pašlaik ,pēc KM skaidrotā,viss tiek organizēts pilnīgi acgārni,taču visi nojaušam ,ka kaut kas nav kārtībā.Vai to nesauc par "DZīres mēra laikā"?
Helena deMaukova
06.12.2016. 17:49Mīļā Dace, šodien augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta par labu SIA "Jaunrīgas attīstības uzņēmums" no Kultūras ministrijas (KM) piedzina 652 335 eiro saistībā ar Laikmetīgās mākslas muzeja projektu, samaksā no savas kabatas, ja vari!
Kuku
06.12.2016. 17:31beidzot kāds ierunājies,cik ilgi vēl tas turpinasies?Pirms kada laika(Riga 2014) tada ierēdne Civle atklāti radio teica-tā ir iespēja mums nopelnīt.Toreiz gandrīz no krēsla nokritu,bet nekas jau nesekoja.Pienāca svētku diena un ritenītis atkal ripo.................................
tince
06.12.2016. 14:04100gades kultūras projektu lielā nauda jau sen bez konkursiem sadalīta drauģeļiem.
KAUT KAS NEIET KOPĀ
06.12.2016. 10:19mani šī tēma interesē jau vairākus gadus ,tai sekoju līdzi un nevaru saprast ,kā tas iet cauri-klaji ignorejot gan ražotāju ,gan patērētāju, gan vienkārši pilsoņu intereses.
mani jautājumi Melbardes k-dzei sakara ar viņas atrunām.
1.kas ta par vispārpieņemtu praksi,kops 2014.gada?Ja tas nedarbojas-tad jāmaina .Atruna bezjēdzīga.
2.saprotu,ka par zīmes izmantošanu tomēr jāmaksā.Kur redzams cenrādis?Lai kaut ko saražotu,uznemēji parasti veic izmaksu aprēķinu.Atruna liek domāt par necaurspīdīgu iepirkumu.
lauķis
06.12.2016. 08:51»
Praatniex
Ko var gaidīt no ministrijas, kuru vada slaucēja,kuru ne katrs saimnieks laidīs pie savām govīm? Bet tūdaliņiem jau labāku kandidātu nemaz nav
Tipisks biedra partijnieka portrets.
Praatniex
06.12.2016. 07:28Ko var gaidīt no ministrijas, kuru vada slaucēja,kuru ne katrs saimnieks laidīs pie savām govīm? Bet tūdaliņiem jau labāku kandidātu nemaz nav...
Miedziņš
05.12.2016. 22:47Gribi zināt-ātri vecs paliksi!Bet es tomēr
gribu zināt ,kāpēc izgudro logo ,kuru aizliedz lietot.
Tak vienīgais izskaidrojums-gribas piķīti vai arī te kaut kas neiet kopā.Rīt par to padomāšu.
Gribu zināt
05.12.2016. 22:29kas ir www.simtgadei.lv par veidojumu? Vai tam kāds sakars ar KM? Neko nevar saprast. Varbūt tas ir KM ierēdņu blakusprojekts?
Piekrītu Juristam
05.12.2016. 21:45»
Jurists
interesanti, vai kultūras cilvēciņi saprot, ka tas kas rakstīts šajā vēstulē ir pretēji Latvijas valsts un arī Eiropas likumdošanai? Latvija pagaidām vēl ir ES valsts, kas nozīmē to, ka ražotāji un preces nedrīkst būt šķiroti pēc konkrētas valsts piederības. Tāpat arī atrunas par autortiesībām - autordarba...
Absolūti pretlikumīgi ir jebkādos normatīvajos aktos ietvert norādi par to ,ka precei jabūt ražotai konkretā valstī-patīk mums tas vai nē.Tādēļ vien ražotāji var būt pilnīgi pārliecināti,ka šīs ministrijas''prātulas ''nav ņemamas nopietni..Ar to grēko ne tikai šī ministrija.
Hei
05.12.2016. 21:33Par ko cepamies?Svētki tak tiek pārcelti par kādiem diviem gadiem uz priekšu?Kaut ko tādu dzirdēju.
Ilze
05.12.2016. 21:28Visa atbilde skaidri parāda-ir tada Melbārde,kas pateiks vai es(Ilze)esmu Latvija vai Latvija ir tikai viņa-Dace Melbārde.Kārtējā reize ,kad sabiedrību atstumj no valsts un aiza kļūst par bezdibeni....
Nevajadzētu jokot ar lietām,kuras par laimi vēl daudziem nav regulējamas no ministrijas,bet izskatās,ka robeža ir pārkapta!
reptilis
05.12.2016. 20:51»
švamme
es piemēram no Kultūras ministrijas negaidīju tik vāju atrakstīšanos...
Ekonomikai jābūt ekonomiskai :)))))))
Ieva
05.12.2016. 20:36Nu gan, 30 milj budžets, bat pagaidām lielākais sasniegums - balto galdautu svētki! Pat tik daudz kā vienu simboliņu nevar bez shēmām noreģistrēt. Pilnīgi riebjas šito visu lasīt. Manai Latvijai būs 100 un ES ESMU LATVIJA, ne Tu Mel-bārde un Co.
...
05.12.2016. 20:20Kur Lv100 mājas lapā ir atrodama informācija par simbolikas izmantošanu? Nekur neatradu. Kāpēc tā?
Jurists
05.12.2016. 20:10interesanti, vai kultūras cilvēciņi saprot, ka tas kas rakstīts šajā vēstulē ir pretēji Latvijas valsts un arī Eiropas likumdošanai? Latvija pagaidām vēl ir ES valsts, kas nozīmē to, ka ražotāji un preces nedrīkst būt šķiroti pēc konkrētas valsts piederības. Tāpat arī atrunas par autortiesībām - autordarba radītājs un pirmais autortiesību īpašnieks ir pats autors. Tas var būt tikai fiziska persona, jo juridiskai personai nepiemīt intelekts, tātad – spēja kaut ko radīt.
Bezsakars
05.12.2016. 19:55Atbilde ir pilnīgs bezsakars. Tā arī nesapratu, kā šo zīmi var izmantot, kas to var izmantot un kādā veidā. Man ari grūti iedomāties kas tā ir par zīmi - LV karodziņš ar uzrakstu Latvija? Nesmīdiniet taču!
švamme
05.12.2016. 19:29es piemēram no Kultūras ministrijas negaidīju tik vāju atrakstīšanos.
Pirmkārt, kā jau te iepriekš kāds minēja, ka Autortiesības nevarot piederēt valstij, bet fiziskai personai, kas man liekas visai loģiski.
Otrkār, stiliņš iespārda "valsts simtgades mērķiem saistītām norisēm" (kādi ir simtgades mērķi?) un var jau iekopēt gandrīz katru otro teikumu, kā "ugly", bet katrs pats redz, ka tur, pēc valodas spriežot, laikam jau migranti strādā, un diezgan veikli iemācījušies birokrātiju
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
