Kultūras vai kultūrmarksisma ministrija? Atklāta vēstule kultūras ministrei Dacei Melbārdei un Nacionālajai apvienībai
Nacionālās savienības „Taisnīgums” valde13.12.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Sekojot līdzi Kultūras ministrijas darbībai, līdzās vajadzīgām un noderīgām lietām mēs diemžēl saskatām daudz kaitniecisku aktivitāšu, kas ir vērstas pret latviešu tautas nacionālajām interesēm un latviskajām vērtībām. Īpaši tās izpaužas darbībās, kas saistītas ar tā saukto „sabiedrības integrāciju” un dažādu veida atbalsta nodrošināšanu imigrantiem, ar ko var iepazīties ministrijas interneta vietnē https://www.km.gov.lv/lv.
Par šīm darbībām mēs gatavojam vairākus jautājumus, kurus tuvākajā laikā arī uzdosim. Taču šobrīd mums jau ir sagatavoti konkrēti jautājumi par kultūras ministrijas pārraudzīto nodibinājumu, kas pārdala valsts budžeta līdzekļus dažādām ar kultūras dzīvi saistītām iniciatīvām – „Valsts Kultūrkapitāla fonds” (VKKF).
Esam pamanījuši, ka VKKF programmu ietvaros nodokļu maksātāju līdzekļi ļoti lielos apmēros tiek novirzīti, lai finansētu projektus, kam ne vien nav gandrīz nekāda sakara ar latviešu kultūru, bet kas ir klaji naidīgi latviešu tautas interesēm, nacionālajai identitātei un kas atklāti vēršas pret Satversmi, tradicionālajām vērtībām, nacionālām idejām, nacionālu valstiskumu, propagandējot sabiedrības deģenerāciju, seksuālo izlaidību un nacionālu nihilismu.
Projektu, kas atbilst augšā minētajam raksturojumam, un kas tiek finansēti no kultūras ministrijas līdzekļiem nav maz, un tos var atrast šeit: http://www.kkf.lv/index/finans%C4%93tie-projekti/regul%C4%81rie-projektu-konkursi.html. Minēsim tikai kliedzošākos piemērus:
1) Biedrība „Ascendum” jeb interneta žurnāla satori.lv izdevēji. 2017.gadā kultūras ministrijas kontrolētais nodibinājums „Valsts Kultūrkapitāla fonds” kopumā satori.lv piešķīris 72 500 eiro no nodokļu maksātāju līdzekļiem. Precīzāk: „Interneta žurnāla satori.lv darbības nodrošināšanai 2017.gada otrajā trimestrī”- 10 000, „Interneta žurnāla satori.lv darbības nodrošināšanai 2018.gada pirmajā trimestrī”- 15 000, „Atbalsts biedrības „Ascendum” darbībai 2017.gadā”- 15 000, „Interneta žurnāla satori.lv autoru dienasgrāmatas”- 31 000, „Grāmatžurnāla „Satori” Nr. 2 izdošana”- 1500.
2) Ultraliberālais žurnāls „Rīgas Laiks” (SIA „Rīgas Laiks”) kopumā ticis pie 50 000 nodokļu maksātāju līdzekļiem. No tiem 15 000 piešķirti „Rīgas Laika” izdošanai krievu valodā!!!
Tad nu nedaudz plašāk par interneta žurnālu satori.lv, kuru kultūras ministre Dace Melbārde raksturo šādi: „Satori rosina domāšanu, kas mūsdienu informatīvās paviršības apstākļos ir kļuvusi no pašsaprotamas parādības par nepieciešamību.” Šis izdevums (galvenais redaktors labi pazīstamais kreisi liberālo ideju popularizētājs Ilmārs Šlāpins) kļuvis par vienu no vadošajiem ultraliberālo ideju paudējiem Latvijā.
Piemēram, viena no nodokļu maksātāju dāsni finansētās „autoru dienasgrāmatas” autorēm ir kāda Betija, kas lasītājus uzrunā ar videoblogu. Par ko stāsta Betija savos videoblogos? Piemēram, šajā „Vai rasisms Latvijā ir problēma?” (http://www.satori.lv/article/vai-rasisms-latvija-ir-problema) autore apgalvo, ka „rase nav bioloģiska realitāte”, bet „latviešu rasismu” apliecinot „nevēlēšanās uzņemt bēgļus no Sīrijas”. Cits video saucas „Kopdzīves likums vai laulību vienlīdzība?” (http://www.satori.lv/article/kopdzives-likums), kurā Betija, pēc pašas vārdiem „precējusies ar sievieti Anglijā”, pieprasa kopdzīves likumu un tiesības laulāties viendzimuma pāriem. Vēl citā video „Kā mainīt pasauli un sabiedrību?” (http://www.satori.lv/article/ka-mainit-pasauli-un-sabiedribu) lesbiete Betija vaimanā par LGBT diskrimināciju un sapņo kā atņemt varu un privilēģijas heteroseksuāliem (lasi – normāliem) cilvēkiem. Šādu un līdzīgu videodienasgrāmatu satori.lv ir daudz!
Par ko vēl raksta satori.lv? Par visu ko, lietas, norises un cilvēkus aplūkojot un vērtējot no ultraliberālās bohēmas, hipsteru subkultūras un nacionālajām vērtībām svešās inteliģences perspektīvas. Viņi raksta par literatūru, politiku, sabiedrību, kultūras dzīvi, vērtībām, bet nekad šīs publikācijas nav nacionālpolitiskas, prolatviskas, tradicionālās vērtības atbalstošas. Tieši pretēji, dažādās šī žurnāla publikācijās tieši vai netieši tās ir izsmietas un noniecinātas.
Un gluži kā ņirgāšanās izklausās, ka tas viss tapis, "izmantojot VKKF mērķprogrammas "Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā" piešķirto finansējumu” (no paša Satori rakstītā).
Pirms pārejam pie jautājumiem kultūras ministrei un viņas pārstāvētajai partijai, paskaidrojam, ka nevēlamies uzklausīt politiķu vidē ļoti iecienītās bezatbildīgās un demagoģiskās atrunas „politiķi ministrijās jau neko nevar ietekmēt”. Var, un arī šajā gadījumā Valsts Kultūrkapitāla fonda likums (https://likumi.lv/doc.php?id=81064) skaidri un nepārprotami definē ministra atbildību par fonda līdzekļu izlietošanu.
Konkrēti: ”14.pants. Fonda darbības tiesiskuma kontrole (1) Kultūras ministrs kontrolē Fonda līdzekļu izmantošanas likumību un lietderību.”
Tāpēc vēlamies saņemt tiešas, pēc būtības sniegtas atbildes uz šādiem jautājumiem:
1) Vai kultūras ministre Dace Melbārde (Nacionālā Apvienība) uzskata, ka 72 500 eiro valsts budžeta līdzekļu piešķiršana izdevumam, satori.lv, kas tiražē Satversmei, tradicionālajai ģimenei un nacionālai valstij, saudzīgi izsakoties, nedraudzīgus viedokļus un idejas, ir lietderīga līdzekļu izmantošana? Ja tā – kāpēc?
2) Vai žurnāla „Rīgas Laiks” izdošana krievu valodā arī atbilst Kultūras ministrijas atbalstītajām vērtībām, un vai 15 000 eiro no valsts budžeta piešķiršana šādam mērķim arī ir lietderīga?
3) Vai ministre ir informēta par līdzekļu piešķiršanu augstāk minētajiem projektiem un tos atbalsta, vai arī nav pildījusi savus pienākumus un nav kontrolējusi Valsts Kultūrkapitāla fonda līdzekļu izmantošanas lietderību?
Ņemot vērā, ka ministrijas vada konkrētu partiju pārstāvji un konkrētā partija uzņemas politisko atbildību pār tās pārraudzībā esošās ministrijas darbu, jautājumi tiek uzdoti arī Nacionālajai apvienībai – Visu Latvijai/TB/LNNK, kuras biedre Dace Melbārde ieņem kultūras ministres amatu, cits biedrs, Einārs Cilinskis, ir ministrijas parlamentārais sekretārs, un vēl vesela virkne partijas aktīvistu atrodami ministrijas algu saņēmēju sarakstā.
Bez tam NA/VL/TB/LNNK pārstāvji Kultūras ministriju vada jau kopš 2011.gada, respektīvi, pietiekami ilgu laiku, lai nevarētu teikt, ka citas partijas šajā nozarē būtu ko nelabojami sabojājušas. Mēs uzskatām, ka nevis parlamentā pārstāvēto partiju pārstāvošo politiķu bezseguma publiskie izteikumi, bet tieši viņu praktiskie darbi, sastāvot valdošajā koalīcijā un atbildot par sev deleģētajām ministrijām un to realizēto politiku, raksturo partijas patiesās vērtības un tās pastāvēšanas lietderību.
Tāpēc jautājam partijai Visu Latvijai/TB/LNNK:
1)Vai Kultūras ministrijas realizētā politika, un konkrēti Valsts Kultūrkapitāla fonda īstenotā valsts līdzekļu izlietošana ir atbilstoša partijas redzējumam un politiskās ideoloģijas vadlīnijām?
2) Vai satori.lv un žurnāla „Rīgas Laiks” krievu versijas finansēšana no valsts līdzekļiem ir lietderīga, un, ja tomēr atbilde ir „nē”, tad kādēļ Nacionālās apvienības VL/TB/LNNK biedre Dace Melbārde šādu politiku īsteno?
3) Vai partija uzņemas pilnu politisko atbildību par savas biedres Daces Melbārdes rīcību un partijas kontrolētās Kultūras ministrijas darbu?
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
