Kuluāros runā par Vienotības atbalstu Bērziņam tālākajos balsojumos
PIETIEK24.05.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vienotība pirmajā Valsts prezidenta vēlēšanu balsojumā izdarīs visu, lai nodrošinātu savas 33 balsis par pašu izvirzīto kandidātu Valdi Zatleru, bet jau otrajā vai trešajā balsojumā vismaz daļa Vienotības deputātu varētu atbalstīt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) virzīto Andri Bērziņu, liecina Pietiek rīcībā esošā neoficiālā informācija. Neformālās sarunās, kad politiķi ir vaļsirdīgāki, kopš Bērziņa uzvārda parādīšanās aizvadītajā trešdienā ir grūti atrast kādu Vienotības politiķi, kurš būtu pārliecināts, ka Zatleram ir kādas izredzes uz ievēlēšanu.
Neafišētās kuluāru sarunās starp atsevišķiem Vienotības un ZZS politiķiem ticis apspriests, ka Bērziņš varētu būt pieņemama kompromisa kandidatūra, ja pirmajā un otrajā balsošanas reizē Zatleram neizdotos savākt ievēlēšanai nepieciešamo 51 balsi.
Pietiek rīcībā esošā informācija liecina, ka šādas kuluāru sarunas neatspoguļo Vienotības kopīgu pozīciju, un tiek lēsts, ka runa varētu būt par ne vairāk kā pusi no 33 frakcijas balsīm. Visvairāk deputātu Vienotības frakcijā ir Pilsoniskajai savienībai (PS) – 15, bet 13 ir Jaunajam laikam (JL). Viens Vienotības deputāts pārstāv Tukuma partiju, bet četri - Sabiedrību citai politikai.
Kāds Vienotības politiķis, kurš nepārstāv JL, neoficiāli izteicās, ka Zatlera neievēlēšanas gadījumā loģiskāk būtu nevis trešajā balsojumā nobalsot par Bērziņu, bet censties meklēt vienošanos ar Saskaņas centru, kuram ir 29 vietas Saeimā, par kopīgu kandidātu uz atkārtotajām vēlēšanām.
Tādā gadījumā atkārtotos pirms četriem gadiem nerealizētais scenārijs, kad SC prezidenta amatam izvirzīja bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Aivaru Endziņu un Vienotību pašlaik pārstāvošie politiķi atbalstīja šo kandidātu. Pašlaik šai sakarā kuluāros kā iespējamie kandidāti, kurus varētu likt apspriešanai, tiek minēti bijusī Latvija Statoil izpilddirektore Baiba Rubesa, diplomāts Aivis Ronis, Eiropas Kopienu tiesas tiesnesis Egils Levits, Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnese Ineta Ziemele un citi.
Tomēr prezidenta ievēlēšana kopā ar SC nozīmētu valdošās koalīcijas aprišu izmaiņas, kas nebūtu pieņemamas visiem Vienotībā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem, pirmkārt, PS, kura pēc vēlēšanām bloķēja SC aicināšanu koalīcijā. Šai sakarā neoficiāli izskan brīdinājumi par šķelšanās draudiem Vienotībā.
Prezidenta ievēlēšanas likums un Saeimas Kārtības rullis noteic, ka pirmajā vēlēšanu kārtā tiek balsots par visiem izvirzītajiem kandidātiem. Ja neviens nesaņem ievēlēšanai vajadzīgo 51 balsi, notiek otrais balsojums, kurā atkal piedalās visi izvirzītie. Ja arī otrajā balsojumā neviens kandidāts neiegūst 51 balsi, notiek trešais balsojums, kurā vairs nepiedalās tas kandidāts, kurš iepriekšējā balsojumā saņēmis vismazāk balsu.
Otrdien kandidātu pieteikšana juridiski iespējama līdz pusnaktij, dokumentus iesniedzot Saeimas dežurējošajai sekretārei. Līdz darbdienas beigām neviens cits kandidāts bez jau izvirzītajiem Zatlera un Bērziņa, netika pieteikts.
Pēdējā kandidātu pieteikšanas dienā Saeimas kuluāros virmoja baumas, ka savu kandidātu, iespējams, tomēr varētu virzīt arī SC. Tomēr Saskaņas valdes sēdē otrdienas rītā iekšējai diskusijai par šo tēmu tika pielikts punkts. Neoficiāla informācija liecina, ka atsevišķi SC pārstāvji tomēr līdz pēdējam brīdim aicinājuši izvirzīt Valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu. Tāpat neoficiāli tika minēts Roņa vārds. Par to kāds SC vadošs politiķis izteicās, ka tā ir ar mērķi izplatīta bauma, lai radītu miglu, kurā varētu paslēpt to, ka Zatlera izvirzītāji izgāzīs savu kandidātu. Tas, ka SC neizvirza savu kandidātu un saglabā brīvas rokas balsot gan par Zatleru, gan Bērziņu, gan izvēlēties nepiedalīties balsojumā, ir pēdējā cerība esošajam prezidentam.
Seko mums 
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
