Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pietiek šodien pilnā apmērā publicē dienesta ziņojumu par amatpersonu rīcības izvērtējumu saistībā ar līdzdalības organizēšanu izstādē EXPO Milano 2015 un šīs līdzdalības izgāšanos. Apjomīgajā dokumentā precīzi nosaukti izgāšanās oficiālie vaininieki no ierēdņu vidus, taču neviena politiska amatpersona pie vainīgajiem nav pieminēta - ja neskaita bijušo Ekonomikas ministrijas valsts sekretāru, 12. Saeimas vēlēšanās caurkritušo Juri Pūci. Tumšu ēnu ziņojums met arī uz tagadējo lidostas Rīga valdes priekšsēdētāju Andri Liepiņu.

 

DIENESTA ZIŅOJUMS par amatpersonu rīcības izvērtējumu saistībā ar

izstādes „EXPO Milano 2015” organizāciju

Rīgā, 2015.gada 20.februārī

1. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas (turpmāk - ministrija) 2014.gada 17.decembra rīkojumu Nr.214 tika uzsākta dienesta pārbaude, lai noskaidrotu un izvērtētu faktus par izstādes „EXPO Milano 2015” (turpmāk – izstāde) organizāciju un tās rezultātā notikušo būvniecības un citu izmaksu sadārdzinājumu, salīdzinot ar sākotnēji paredzēto budžeta izmaksu apjomu. Atbilstoši Ministru kabineta 2015.gada 27.janvāra protokollēmuma (Nr.5, 73.§) 7.punktam un ministrijas 2015.gada 3.februāra rīkojumam Nr.31 tika izdarīti grozījumi ministrijas 2014.gada 17.decembra rīkojumā Nr.214, aizstājot vairākus dienesta pārbaudes komisijas locekļus, pagarinot dienesta pārbaudes termiņu un uzliekot pienākumu dienesta pārbaudes laikā noskaidrot arī izstādes neveiksmīgās īstenošanas cēloņus.

1.1. Izvērtējot lietā esošos apstākļus un faktus, ir izdalāmi šādi lietā iesaistīto amatpersonu lēmumu pieņemšanas un rīcības posmi:

1.1.1. lēmumi līdz šādu 2013.gada 19.decembra līgumu noslēgšanai:

1.1.1.1. līgums Nr.EM 2013/57b „Par Latvijas ekspozīcijas izstādē Expo Milano 2015, Milānā, Itālijā Ekspozīcijas idejiskās ieceres – saturiskā redzējuma māksliniecisko un organizatorisko realizēšanu, kā arī uzraudzību (ekspozīcijas producentu pakalpojumu sniegšana)” - turpmāk – producēšanas līgums;

1.1.1.2. līgums Nr.EM 2013/57a „Par Objekta tehniskā projekta izstrādi un saskaņošanu, autoruzraudzību un konsultāciju sniegšanu (Objekts – Latvijas ekspozīcija izstādē Expo Milano 2015, Milānā, Itālijā)” - turpmāk - projektēšanas līgums;

1.1.2. lēmumi producēšanas līguma izpildes laikā, t.sk., par līguma ietvaros veikto nodevumu pieņemšanu un atbilstošu maksājumu veikšanu;

1.1.3. lēmumi projektēšanas līguma izpildes laikā, t.sk., par līguma ietvaros veikto nodevumu pieņemšanu un atbilstošu maksājumu veikšanu.

1.2. Dienesta ziņojumā minētās ministrijas amatpersonas un tekstā lietotie saīsinājumi:

valsts sekretārs - Mārtiņš Lazdovskis (VS);

valsts sekretārs – Juris Pūce;

valsts sekretāra vietnieks - Andris Liepiņš (VSV-1);

valsts sekretāra vietniece – Zaiga Liepiņa;

projekta vadītājs - Roberts Stafeckis (PV);

projekta vadītāja asistente - Laura Aršauska (PVA);

Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktore – Ilze Beināre (UKDD);

Stratēģiskās plānošanas un resursu vadības departamenta direktore - Velta Feodorova (SPRVDD);

Juridiskā departamenta direktore – Māra Līdumniece (JDD);

Juridiskā departamenta Tiesiskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja - Laura Ange (JDTNNV);

Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja – Evita Urpena;

Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore – Ilze Oša;

Stratēģiskās plānošanas un resursu vadības departaments, Finanšu plānošanas nodaļas vadītāja - departamenta direktores vietniece Irēna Bērziņa;

Stratēģiskās plānošanas un resursu vadības departamenta Grāmatvedības nodaļas vadītāja – Geņa Dreimane;

Valsts sekretāra pienākumu izpildītājs, valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs;

Būvniecības un mājokļu politikas departamenta Būvniecības politikas nodaļas vecākais referents – Andris Malnieks;

Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktora vietnieks -  Kristaps Soms. 

1.3. Dienesta pārbaudē, izvērtējot ministrijas amatpersonu rīcības atbilstību, īstenojot darbības 1.1.1. – 1.1.3. laika posmos, pašreiz ir konstatēti šādi fakti un apstākļi:

1.3.1. Ekonomikas ministrs A.Kampars 2011.gada 26.jūnijā iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu „Par gatavošanos starptautiskajai izstādei “World Expo 2015” Milānā, Itālijā un Latvijas Republikas dalības rezultātiem starptautiskajā izstādē „World Expo 2010” Šanhajā, Ķīnas Tautas Republikā”, pamatojot to ar nepieciešamību nodrošināt darba grupas izveidi, lai sagatavotu priekšlikumus Latvijas dalībai starptautiskajā izstādē “World Expo 2015”, ņemot vērā saņemto oficiālo ielūgumu.

Vērtējot Latvijas dalības „World Expo 2010” Šanhajā organizāciju, ziņojumā tiek secināts, ka sekmīgāku Latvijas dalību izstādē būtiski apgrūtināja smagnējais lēmumu pieņemšanas process jau no Latvijas dalības organizēšanas sākumbrīža. Izvērtējot izstādes „World Expo 2010” pieredzi un ņemot vērā nepieciešamos uzlabojumus, turpmāk piedaloties „World Expo” izstādēs, ir jānodrošina savlaicīga un konsekventa dalības procesa plānošana, finansējuma pieejamība efektīvai organizatorisko pasākumu veikšanai, kā arī visu iesaistīto pušu koordinēta sadarbība kopīgo mērķu īstenošanā. Ziņojumā ir norāde uz citu valstu pieredzi un secināts: lai savlaicīgi sagatavotos kārtējai izstādei, ieskaitot diskusiju par dalības mērķiem un paviljona koncepciju, kā arī finansējuma nodrošināšanu no visu projekta partneru puses, ir nepieciešami vismaz 3 pilni gadi. Papildus ir ietverta norāde: ņemot vērā, ka institūciju finansējums tiek plānots vismaz gadu uz priekšu, arī paviljona koncepcijai un darba plāniem jābūt skaidriem jau savlaicīgi.

MK 2011.gada 5.jūlijā izskata informatīvo ziņojumu un protokollēmumā (Nr.41, 41.§) nolemj: pieņemt zināšanai ziņojumu; uzdot ministrijai līdz 2011.gada.15.jūlijam izveidot darba grupu; uzdot darba grupai līdz 2012.gada 1.martam iesniegt MK priekšlikumus par Latvijas dalību izstādē, tai nepieciešamo finansējumu, finansēšanas avotiem un laika grafiku organizatorisko pasākumu veikšanai.

Informatīvo ziņojumu vizē J.Pūce, to sagatavo ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departaments, Juridiskais departaments, Stratēģiskās plānošanas un resursu vadības departaments. Uz MK sēdi ir uzaicinātas šādas amatpersonas: I.Beināre, V.Feodorova, M.Līdumniece.

1.3.2. Ekonomikas ministrs A.Kampars 2011.gada 31.augustā (ar viena mēneša un 16 dienu nokavējumu) izveido darba grupa Latvijas dalībai izstādē: darba grupas vadītājs ir ministrijas valsts sekretārs, un tajā ir pārstāvēta ministrija, Zemkopības ministrija, Ārlietu ministrija, Kultūras ministrija, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, VA “Latvijas institūts”, Tūrisma attīstības valsts aģentūra, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija.

1.3.3. Ekonomikas ministrs D.Pavļuts 2012.gada 13.jūnijā (ar 3 mēnešu un 13 dienu nokavējumu) iesniedz izskatīšanai MK informatīvo ziņojumu “Par gatavošanos starptautiskajai izstādei “Expo Milano 2015” Milānā, Itālijā”, ietverot tajā arī izmaksu aplēses un pietiekami detalizētu projekta īstenošanas laika grafiku. MK 2012.gada 26.jūnijā izskata informatīvo ziņojumu un protokollēmumā (Nr.36, 37.§), t.sk., nolemj: 1) pieņemt zināšanai iesniegto informatīvo ziņojumu; 2) noteikt ministriju par atbildīgo institūciju Latvijas dalības izstādē organizēšanā; 3) uzdot ministrijai līdz 2012.gada 1.oktobrim saskaņot un parakstīt ar izstādes organizatoriem līgumu par Latvijas dalību tajā; 4) pieņemt zināšanai, ka ministrijai Latvijas dalības nodrošināšanai izstādē indikatīvi papildus ir nepieciešams finansējums 2014.gadā Ls 1 810 000 apmērā un 2015.gadā Ls 2 013 600 apmērā; 5) uzdot ministrijai līdz 2012.gada 1.decembrim iesniegt MK informatīvo ziņojumu par paveikto, gatavojoties izstādei.

Informatīvo ziņojumu vizē J.Pūce, to sagatavo R.Stafeckis.

1.3.4. Ekonomikas ministrs D.Pavļuts 2012.gada 12.decembrī iesniedz MK informatīvo ziņojumu “Par gatavošanos starptautiskajai izstādei “Expo Milano 2015” Milānā, Itālijā”. Ziņojumā tiek norādīts par izstrādātajiem projekta vadības iespējamiem modeļiem un veikta to priekšrocību un trūkumu salīdzinošā analīze. Saistībā ar izstādes organizēšanu nepieciešamie iepirkumi pēc būtības tiek reducēti uz 4 lieliem blokiem: 1) radošais konkurss, ieskaitot ekspozīcijas saturu un paviljona vizuālo tēlu; 2) tehniskā projektēšana, ieskaitot būvatļaujas iegūšanu; 3) celtniecība, ieskaitot tehnisko ekspluatāciju un nojaukšanu; 4) gatavošanās izstādei un paviljona darbības nodrošināšana (operatora konkurss). Tāpat tiek norādīts par plānu 2013.gada 1.pusē organizēt sekojošus iepirkumus: radošo konkursu apvienojumā ar paviljona operatora izvēli un projektēšanas un celtniecības iepirkumu, balstoties uz tehnisko specifikāciju, kura radīta kā viens no nodevumiem pirmā iepirkuma rezultātā. Ziņojums satur norādi, ka turpinās darbs pie iepirkumu dokumentācijas sagatavošanas, lai jau tuvākajā laikā būtu iespējama radošā konkursa izsludināšana.

Informatīvo ziņojumu vizē J.Pūce, to sagatavo R.Stafeckis.

1.3.5. Ekonomikas ministrs D.Pavļuts 2013.gada 12.martā iesniedz izskatīšanai MK informatīvo ziņojumu “Par veicamo darbu grafiku saistībā ar Latvijas dalību starptautiskajā izstādē “Expo Milano 2015” Milānā, Itālijā un tam nepieciešamā finansējuma iekļaušanu pamatbudžeta ilgtermiņa saistībās”. Ziņojumā tiek norādīts, ka darbs pie dalības izstādē notiek saskaņā ar apstiprināto laika grafiku un gada pirmajā pusē plānots organizēt divus iepirkumus: 1) radošo konkursu apvienojumā ar paviljona operatora izvēli;
2) projektēšanas un celtniecības iepirkumu, balstoties uz tehnisko specifikāciju. MK 2013.gada 19.martā izskata informatīvo ziņojumu un protokollēmumā (Nr.15, 40.§), t.sk., nolemj: 1) pieņemt zināšanai iesniegto informatīvo ziņojumu; 2) valsts pamatbudžeta bāzē 2014., 2015. un 2016.gadam un likumprojektā „Par valsts budžetu 2014.gadam” ministrijas pamatbudžetā paredzēt valsts ilgtermiņa saistības Latvijas dalības nodrošināšanai izstādē šādā apmērā: 2014.gadam Ls 937 000, 2015.gadam Ls 2 770 000 un 2016.gadam
Ls 116 600; 3) uzdot ministrijai līdz 2013.gada 1.augustam iesniegt MK informatīvo ziņojumu par paveikto, gatavojoties izstādei.

Informatīvo ziņojumu vizē J.Pūce, to sagatavo R.Stafeckis.

1.3.6. J.Pūce 2013.gada 20.jūnijā (ievērojami vēlāk nekā tika plānots šī ziņojuma 1.3.3. un 1.3.4.punktā aprakstītajā ziņojumā, lai īstenotu konkursus 2013.gada 1.pusgada laikā) izveido iepirkumu komisiju, lai nodrošinātu sarunu procedūras „Ekspozīcijas saturiskā redzējuma un arhitektoniski telpiskās vīzijas izstrāde Latvijas ekspozīcijai izstādē Expo Milano 2015 un idejiskās ieceres realizēšanas nodrošināšana (projektēšana un ekspozīcijas producēšana)”.

Iepirkumu komisijas sastāvs: komisijas priekšsēdētājs – J.Pūce, komisijas locekļi – L.Ange, I.Beināre, V.Feodorova, Z.Liepiņa, I.Oša, E.Urpena.

1.3.7. Ekonomikas ministrs D.Pavļuts 2013.gada 12.augustā iesniedz MK informatīvo ziņojumu „Par paveikto, gatavojoties starptautiskajai izstādei „Expo Milano 2015” Milānā, Itālijā”. Ziņojumu vizē EM valsts sekretārs Juris Pūce. Ziņojumā tiek norādīts par veiktajiem uzdevumiem laika posmā no 2012.gada 1.decembra līdz 2013.gada 29.jūlijam: 1) sagatavota iepirkuma dokumentācija metu konkursa un sarunu procedūras “Ekspozīcijas saturiskā redzējuma un arhitektoniski telpiskās vīzijas izstrāde Latvijas ekspozīcijai izstādē Expo Milano 2015 un idejiskās ieceres realizēšanas nodrošināšana (ekspozīcijas producēšana)” veikšanai; 2) izveidota žūrijas komisija metu konkursa īstenošanai; 3) izsludināts metu konkurss; 4) organizēti informatīvi pasākumi medijiem un ieinteresētajām personām par metu konkursa dokumentāciju un tā norises gaitu. Tāpat tiek norādīts, ka, uzsākot darbu pie iepirkuma dokumentācijas sagatavošanas, vispirms tika izstrādāti un analizēti vairāki iespējamie projekta vadības modeļi. Analīzes rezultātā tika izvēlēts modelis, saskaņā ar kuru tiek veikti divi galvenie iepirkumi: 1) iepirkums „Ekspozīcijas saturiskā redzējuma un arhitektoniski telpiskās vīzijas izstrāde Latvijas ekspozīcijai izstādē Expo Milano 2015 un idejiskās ieceres realizēšanas nodrošināšana (ekspozīcijas producēšana); 2) iepirkums „Paviljona būvniecība, ekspluatācija un nojaukšana”. Ziņojums tiek norādīts, ka darbs pie Latvijas dalības nodrošināšanas izstādē notiek saskaņā ar apstiprināto laika grafiku un atsevišķas atkāpes radušās sakarā ar izmaiņām projekta realizācijai nepieciešamo iepirkumu apjomos, taču tās neietekmē kopējo projekta īstenošanas termiņu.

Informatīvo ziņojumu vizē J.Pūce, to sagatavo R.Stafeckis.

1.3.8. Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā 2013.gada 28.jūnijā tika publicēts paziņojums par metu konkursu. Savukārt 2013.gada 14.augustā tika publicēts konkursa dalībnieku atlases kritēriju papildinājums, nosakot, ka konkursa dalībnieka vidējais gada neto apgrozījums par iepriekšējiem trim gadiem (kopā) ir ne mazāks kā Ls 1 000 000. 2013.gada 3.oktobrī tika publicēti metu konkursa rezultāti, kur pirmā vieta netika piešķirta nevienam dalībniekam, savukārt tika piešķirtas divas otrās vietas: personu apvienībai SIA „DDB Worldwide Latvia”, SIA „Sarma&Norde”, SIA „Sabiedrisko attiecību aģentūra PR Stils”, SIA „Kultūras projektu aģentūra Indie” un personu apvienībai SIA „Positivus Event”, SIA „Made arhitekti”, Rolands Pēterkops, SIA „McCann Rīga”.

1.3.9. Ministrija 2013.gada 25.oktobrī nosūta vēstules abām personu apvienībām ar uzaicinājumu iesniegt pieteikumu un atlases dokumentus sarunu procedūrai „Ekspozīcijas saturiskā redzējuma un arhitektoniski telpiskās vīzijas izstrāde Latvijas ekspozīcijai izstādē Expo Milano 2015 un idejiskās ieceres realizēšanas nodrošināšana (projektēšana un ekspozīcijas producēšana)”. Pieteikuma iesniegšanas termiņš ir 2013.gada 13.novembris. 2013.gada 13.novembrī iepirkuma komisija apstiprina sarunu procedūras dokumentāciju „Minimālais prasību līmenis variantiem un specifiskās prasības variantu norādīšanai piedāvājumā. Prasības Sarunu piedāvājumam. Tehniskā specifikācija un Finanšu piedāvājums. Piedāvājuma vērtēšanas kritēriji un to īpatsvars”. Tiek nolemts uzaicināt pretendentus iesniegt tehnisko un finanšu piedāvājumu, kas pretendentiem tiek nosūtīts 2013.gada 14.novembrī.

1.3.10. Atbilstoši ministrijas 2013.gada 6.novembra rīkojumam Nr.204 tiek veiktas izmaiņas iepirkumu komisijas sastāvā. Par iepirkuma komisijas priekšsēdētāju tiek nozīmēts A.Liepiņš kā ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītājs, valsts sekretāra vietnieks. Par iepirkumu komisijas priekšsēdētāja vietnieci tiek iecelta V.Feodorova, kura iepirkumu komisijas priekšsēdētāja prombūtnes laikā pilda komisijas priekšsēdētāja funkcijas.

1.3.11. J.Pūce 2013.gada 27.novembrī uzdod A.Liepiņam ministrijas vārdā parakstīt dokumentus, kas saistīti ar ministrijas administratīvo darbu un ministrijas normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildi. Vienlaicīgi J.Pūce iesniedz atlūgumu un izbeidz civildienesta attiecības ar ministriju.

1.3.12. Iepirkuma komisija 2013.gada 16.decembrī vienbalsīgi nolemj par uzvarētāju sarunu procedūrā „Ekspozīcijas saturiskā redzējuma un arhitektoniski telpiskās vīzijas izstrāde Latvijas ekspozīcijai izstādē Expo Milano 2015 un idejiskās ieceres realizēšanas nodrošināšana (projektēšana un ekspozīcijas producēšana)” atzīt un noslēgt iepirkuma līgumu ar personu apvienību SIA „Positivus Event”, SIA „Made arhitekti”, Rolands Pēterkops, SIA „McCann Rīga” - komandītsabiedrība “EXPO 2015” (turpmāk - KS). Iepirkuma komisijas sēdi vada komisijas priekšsēdētājs A.Liepiņš, piedalās V.Feodorova, Z.Liepiņa, I.Beināre, E.Urpena, L.Ange.

2013.gada 18.decembrī par sarunu procedūras rezultātiem tiek informēti abi pretendenti. 2013.gada 27.decembrī Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā tiek paziņoti iepirkuma rezultāti un piedāvāta līgumcena Ls 1 945 300 (bez PVN) (2 767 912,53 EUR bez PVN).

1.3.13. Ministrija 2013.gada 19.decembrī ar KS noslēdz divus līgumus – producēšanas līgumu - līguma summa 2 541 249,05 EUR (bez PVN) un projektēšanas līgumu - līguma summa 226 663,48 EUR (bez PVN).

Līgumus no ministrijas puses paraksta A.Liepiņš, līgumus vizē M.Līdumniece, L.Ange, I.Beināre, R.Stafeckis, V.Feodorova, I.Bērziņa.

Fakti un apstākļi saistībā ar producēšanas līguma izpildi

1.3.14. Producēšanas līguma 1.2.punkts paredz trīs izpildes posmus, bet saskaņā ar 1.4.punktu kā līguma neatņemama sastāvdaļa ir līguma pielikumi: 1.pielikums – tehniskā specifikācija; 2.pielikums – pakalpojuma sniegšanas laika grafiki; 3.pielikums – 1.posma pakalpojumu sniegšanas plāns un scenārijs; 4.pielikums – 2.posma pakalpojumu sniegšanas plāns un scenārijs; 5.pielikums – 3.posma pakalpojumu sniegšanas plāns un scenārijs; 6.pielikums – 1.posma pakalpojuma sniegšanas tāme; 7.pielikums – 2.posma pakalpojuma sniegšanas tāme; 8.pielikums – 3.posma pakalpojuma sniegšanas tāme. Uz producēšanas līguma slēgšanas brīdi 2013.gada 19.decembrī no minētajiem pielikumiem ir sagatavoti tikai tehniskā specifikācija un pakalpojuma sniegšanas laika grafiks. 3.pielikums un 6.pielikums tika sagatavots un iesniegts tikai 2014.gada 3.februārī, bet pārējie pielikumi līdz 2015.gada 1.janvārim nav sagatavoti un ministrijā nav iesniegti.

1.3.15. Producēšanas līgumā noteiktās līgumcenas noteiktas pa jomām kopumā līdz līguma izpildei, bet nav atrunāts katra no producēšanas līgumā minētā posma paredzētais izdevuma apjoms jeb īpatsvars (skatīt 1.shēmu). Līguma 6.pielikumā ir izvērstas noteiktas aktivitātes par 1.posmu „1.posma pakalpojumu sniegšanas tāme”, nosakot katras aktivitātes izmaksas. Aktivitātes ir sadalītas tā, ka nav iespējams gūt pārliecību par aktivitāšu izpildi, jo tām nav paredzēts nodevums.

1.3.16. Producēšanas līgumā darbu pieņemšanas kārtība ir atrunāta 4.11.punktā, paredzot, ka visi līgumā noteiktie pakalpojumi tiek pieņemti pusēm parakstot pieņemšanas – nodošanas aktu (turpmāk – PNA). Ministrija kā pasūtītājs paraksta PNA, ja tā atzīst KS veikto pakalpojumu par kvalitatīvu un atbilstoši līguma noteikumiem sniegtu un nav pamatotu iebildumu pret pakalpojumu kvalitāti vai apjoma atbilstību līgumam, tehniskajai specifikācijai vai pasūtītāja norādījumiem. Producēšanas līguma 4.6.punkts paredz avansa maksājumu, bet nenosaka papildus avansa maksājumus producēšanas līguma izpildes laikā līdz darbu pabeigšanai.

1.3.17. Producēšanas līgumā, nosakot apmaksas kārtību, noteikts, ka 30 dienu laikā pēc līguma noslēgšanas brīža pasūtītājs veic 15% avansa maksājumu no kopējās līgumsummas, kas kopā veido 381 187,36 EUR. Līgums tieši neparedz cita veida avansa maksājumus, taču gadījumā ja pakalpojumus pie PNA parakstīšanas konstatē sniegtus mazākā apjomā, tiek samazināta producentam izmaksājamā summa par sniegtajiem pakalpojumiem.

1.3.18. Atbilstoši ministrijas izveidotajai struktūrai Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta Expo Milano 2015 projekta vadītājs R.Stafeckis un tā asistente L.Aršauska ir pakļauta Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta Ārvalstu investīciju piesaistes, tūrisma un eksporta nodaļas vadītājam. R.Stafecka 2013.gada 6.novembrī apstiprinātā amata apraksta Nr.234-3-88-2013 sadaļā „Amata galvenie uzdevumi” noteikts, ka projekta vadītājs koordinē sadarbību ar Latvijas Expo projektā iesaistītajiem privātajiem izpildītājiem, nodrošinot izpildītāju sniegto pakalpojumu un paveikto darbu kontroli, bet amata apraksta sadaļā „Atbildība” – patstāvīgs darbs departamenta direktora un nodaļas vadītāja pārraudzībā.

1.3.19. Izvērtējot ministrijas iekšējos normatīvos aktos, nav konstatēti citi kompetences deleģējumi projekta izpildes uzraudzībai. Atbilstoši producēšanas līguma 8.13.punktam ministrija pilnvaro R.Stafecki uzraudzīt producēšanas līguma izpildi.

1.3.20. Atbilstoši producēšanas līguma 3.1.9.punktam ne retāk kā vienu reizi divās nedēļās un papildus pēc nepieciešamības KS ir jāorganizē ar ministriju kopīgas sanāksmes (turpmāk – Sanāksmes) par producēšanas līguma saistību izpildi. Sanāksmes tiek protokolētas, un protokolos fiksētie lēmumi KS ir saistoši.

1.3.21. Kopumā ir notikušas 12 ministrijas un KS Sanāksmes, kuras ir protokolētas un kurās ir piedalījušies 1.tabulā norādītās amatpersonas: R.Stafeckis, I.Beināre, L.Ange, V.Feodorova, L.Aršauska, G.Dreimane.

1.3.22. Sanāksmes 2014.gada 27.maija protokollēmumā Nr.6 nolemts, ka ministrija piekrīt KS lūgumam veikt apmaksu bez nodevumiem. Saskaņā ar protokollēmuma 9.punktu KS ir informējusi ministriju par nepieciešamību papildināt līdzšinējo samaksas kārtību par pakalpojumiem. Ņemot vērā to, ka vairāki KS sniegtie pakalpojumi ir procesi, kuriem nav konkrēta nodevuma, KS lūdz atļauju gatavot PNA par darbu izpildi konkrētā laika periodā, saskaņā ar pakalpojuma plānu. Ministrija piekrīt šādai kārtībai un lūdz KS gatavot pirmo PNA projektu.

Šajā Sanāksmē no ministrijas puses piedalās V.Feodorova, L.Ange, R.Stafeckis, L.Aršauska.

1.3.23. KS ir iesniegusi, un ministrija ir pieņēmusi 2.tabulā uzskaitītos PNA. Tie ir sagatavoti par atsevišķu aktivitāšu daļēju vai pilnīgu īstenošanu. Ar PNA ir pieņemta aktivitāšu izpilde bez nodevuma arī tādos gadījumos, kur tādi bija paredzēti atbilstoši producēšanas līguma 3.pielikumam „Pakalpojumu sniegšanas plāns šī Līguma izpildes 1.posma „pirms izstādes Expo Milano 2015” Līguma 3.pielikuma 1.sadaļa”: aktivitāte 2.3. (PNA 24.07.2014., 25.08.2014., 20.11.2014.), aktivitāte 2.4. (PNA 23.10.2014.), aktivitāte 3.1. (PNA 24.07.2014., 25.08.2014.), aktivitāte 3.2. (PNA 24.07.2014., 22.12.2014.), aktivitāte 3.5. (PNA 24.07.2014.), aktivitāte 5.2. (PNA 24.07.2014., 22.12.2014.), aktivitāte 6.1. (PNA 24.07.2014.), aktivitāte 6.2. (PNA 24.07.2014.), aktivitāte 8.1.1. (PNA 24.07.2014.), aktivitāte 8.1.2. (PNA 24.07.2014., 20.11.2014.), aktivitāte 8.1.3. (PNA 22.12.2014.), aktivitāte 8.2.1. (PNA 24.07.2014.), aktivitāte 8.2.2. (PNA 24.07.2014.), aktivitāte 8.2.3. (PNA 24.07.2014., 20.11.2014.), aktivitāte 10.1.3. (PNA 25.08.2014.), aktivitāte 10.3.1. (PNA 24.07.2014.), aktivitāte 13.1.3. (PNA 24.07.2014.).

1.3.24. Ar PNA akceptēta izpilde par nepilnīgi veiktām aktivitātēm, piemēram, aktivitāte 8.1.3. „Restorāna pakalpojumu koncepta izveide un darbības plāna izstrāde”, kuras īstenošanai bija paredzēti līdzekļi 6 150 EUR (bez PVN) apmērā, no kuriem par izpildi jau tika samaksāts 4 905 EUR (PNA 29.07.2014. un 22.12.2014.), kā par izstrādātu konceptu un darbības plānu, bet konstatēts, ka iesniegts ir tikai koncepts. Izvērtējot konceptu, konstatēts, ka tas nesniedz informāciju par daudziem būtiskiem jautājumiem ēdināšanas organizēšanā, kas rada šaubas par dokumenta izstrādes vērtību un lietderību, kā arī risku par iesaistīto amatpersonu kompetenci vai prettiesisku rīcību.

1.3.25. Producēšanas līguma 4.11.punkts paredz 10 dienu laikā pēc PNA saņemšanas no KS izvērtēt pakalpojuma sniegšanas kvalitātes un apjoma atbilstību, kā arī iespēju pārbaudīt pakalpojumu sniegšanu jebkurā stadijā. Līguma izpildes laikā PNA ir pārbaudīti un saskaņoti vienu līdz divu dienu laikā no PNA saņemšanas dienas.

1.3.26. Visus PNA ir vizējis R.Stafeckis un citas amatpersonas atbilstoši DZ 2.tabulā norādītajam, kas līdz ar to piedalījās darbu pieņemšanā un kvalitātes kontrolē. Visus PNA ir parakstījis M.Lazdovskis, izņemot 23.10.2014. PNA, ko ir parakstījis A.Liepiņš, un 20.11.2014. PNA – parakstīja V.Feodorova.

1.3.27. Producēšanas līguma darbu apmaksas faktūrrēķinus ir vizējušas amatpersonas atbilstoši DZ 2.tabulā uzskaitītajam.

1.3.28. Attaisnojuma dokumenti (rēķini) un PNA saistībā ar producēšanas līguma izpildi sniedz informāciju par pakalpojuma cenu, bet nav informācijas par pakalpojuma izpildes apjomu, izņemot faktūrrēķinus Nr.PE101214-1, Nr.PE310714-1, Nr.PE300714-1, Nr.PE150714-1/2, Nr.PE150714-1, Nr.PE170714-1, Nr.PE160414-1. Līdz ar to nav iespējams pārbaudīt un novērtēt, vai faktūrrēķinā norādītā informācija (maksājuma pieprasījums) atbilst producēšanas līguma noteikumiem. Faktūrrēķinā Nr.PE231214-1 (23.12.2014) pakalpojuma sniegšanas aprakstos norādīts, ka tiek pieprasīta samaksa par „1.posma pirms izstādes Expo Milano 2015 noteikto pakalpojumu daļu izpildi līdz 2014.gada 10.decembrim”, bet pievienotajā PNA ir noradīta atsevišķu pakalpojumu cena, un nav norādīta pakalpojuma izpildes apjoma daļa. Līdz ar to nav iespējams pārbaudīt attaisnojuma dokumenta atbilstību līguma noteikumiem.

Fakti un apstākļi saistībā ar projektēšanas līguma izpildi

1.3.29. Atbilstoši projektēšanas līgumam KS bija jāveic sekojoši uzdevumi: 1) Latvijas paviljona izstādē tehniskā projekta izstrāde un saskaņošana; 2) autoruzraudzība; 3) konsultāciju sniegšana, kas ietver būvniecības iepirkuma nolikuma izstrādi.

1.3.30. Projektēšanas līguma ietvaros 2014.gada 31.martā izstrādātā tehniskā projekta 1.versiju ministrijas amatpersonas pieņem, parakstot PNA par tehniskā projekta 1.versijas („preliminary design”) izstrādi (atbilstoši līguma 5.pielikumam termiņš 20.12.2013. - 27.02.2014) (vizē R.Stafeckis, I.Beināre, L.Ange, paraksta valsts sekretāra pienākumu izpildītājs, valsts sekretāra vietnieks J.Spiridonovs).

1.3.31. M.Lazdovskis 2014.gada 19.maijā paraksta (vizē R.Stafeckis un I.Beināre) PNA par tehniskā projekta 1.versijas saskaņošanu ar izstādes organizatoru (atbilstoši līguma 5.pielikumam izpildes termiņš 14.03.2014.-10.04.2014.).

1.3.32. M.Lazdovskis 2014.gada 31.jūlijā paraksta (vizē R.Stafeckis, L.Aršauska, K.Soms, E.Valantis) PNA par tehniskā projekta 2.versijas izstrādi (atbilstoši līguma 5.pielikumam izpildes termiņš 11.04.2014.-07.07.2014.).

1.3.33. M.Lazdovskis 2014.gada 29.oktobrī paraksta (vizē R.Stafeckis, L.Aršauska) PNA par tehniskā projekta 2.versijas saskaņošanu ar izstādes organizatoru (atbilstoši līguma 5.pielikumam izpildes termiņš 28.07.2014.-11.09.2014.).

1.3.34. KS sagatavotā Latvijas ekspozīcijas tehniskā projekta 1.versiju ministrijas atbildīgās amatpersonas nodod izvērtēšanai ārējam ministrijas piesaistītam būvekspertam (SIA „Cilnis”), kas veic būvniecības izmaksu aprēķinu atbilstoši KS sagatavotajām tehniskajam projektam. Atbilstoši būveksperta aprēķiniem (2014.gada 15.maija PNA, ko paraksta M.Lazdovskis, vizē R.Stafeckis, I.Beināre) Latvijas ekspozīcijas izbūves kopējās izmaksas atbilstoši KS izstrādātajam tehniskajam projektam ir 4 269 939,93 EUR (tai skaitā PVN).

Līgumu ar SIA “Cilnis” paraksta M.Lazdovskis, vizē R.Stafeckis, I.Beināre, V.Feodorova, M.Līdumniece, L.Ange, I.Kaļupniece.

1.3.35. Gatavojot Latvijas ekspozīcijas tehniskā projekta 2.versiju, KS samazina izmaksas. Atbilstoši būveksperta aprēķiniem (2014.gada 12.augusta PNA, ko paraksta A.Liepiņš, vizē R.Stafeckis, L.Aršauska I.Beināre) būveksperta atzinums par Latvijas ekspozīcijas tehniskā projekta tāmi ir negatīvs. Būveksperts norāda uz virkni nepilnību kā arī uz to, ka KS tehniskā projekta 2.versijas izmaksu tāme var svārstīties +/- 20% no aprēķinātā. KS saņemtajos paskaidrojumos, kas sniegti ministrijai par būveksperta atzinumā norādītajām neatbilstībām, tiek norādīts, ka kopējās būvniecības izmaksas kopā ar PVN ir 2 868 197.45 EUR.

1.3.36. Augstākminēto darbību rezultātā I.Beināre ierosina un ministrijas iepirkumu komisija (iepirkuma komisijas priekšsēdētāja I.Beināre, komisijas locekļi L.Ange, I.Bērziņa, A.Malnieks, L.Aršauska, R.Stafeckis) izsludina Latvijas ekspozīcijas izstādē būvniecības iepirkumu, neskatoties uz to, ka tehniskā projekta 2.versijas kopējā būvniecības izmaksas būtiski pārsniedz pieejamo finansējumu 1 346 302 EUR.

2. Izvērtējot dienesta pārbaudes laikā konstatētos faktus un apstākļus, kā arī saņemtos amatpersonu paskaidrojumus par darbībām līdz producēšanas līguma noslēgšanai, ir konstatējams, ka ministrijas amatpersonas ir pieļāvušas tiesību normu pārkāpumus šādu apsvērumu dēļ.

2.1. Iesniedzot šī dienesta ziņojuma (turpmāk – DZ) 1.3.5. un 1.3.7.punktā minētos informatīvos ziņojumus, ministrija ir maldinājusi Ministru kabinetu par to, ka sagatavošanās izstādei notiek saskaņā ar MK 2012.gada 26.jūnija sēdē (DZ 1.3.3.p.) apstiprināto laika grafiku, jo faktiski jau 2013.gada pirmajā pusē tika ievērojami kavēti sākotnēji paredzētie sagatavošanās termiņi. Proti, atbilstoši apstiprinātajam laika grafikam Latvijas ekspozīcijas arhitektūras skiču konkursa norise bija paredzēta no 2013.gada janvāra līdz 2013.gada aprīlim, Latvijas ekspozīcijas tehniskā projekta izstrādi un saskaņošanu bija paredzēts veikt no 2013.gada jūnija līdz 2013.gada decembrim un iepirkumi par paviljona būvniecību, iekārtošanu, ekspluatāciju, mārketingu u.c. – no 2013.gada oktobra līdz 2014.gada martam. Faktiski skiču konkursa norise noslēdzās tikai 2013.gada 19.decembrī, parakstot projektēšanas līgumu un producēšanas līgumu. Tehniskā projekta saskaņošanas process projektēšanas līguma ietvaros tika uzsākts 2014.gada 31.martā, bet tika pabeigts tikai 2014.gada 29.oktobrī. Savukārt būvniecības iepirkums tika uzsākts tikai 2014.gada 11.septembrī un 2014.gada 11.decembrī pabeigts bez rezultāta.

2.2. Būtiski ir norādīt, ka, sagatavojot DZ 1.3.1.punktā minēto informatīvo ziņojumu, tika analizēta iepriekšējā pieredze šāda mēroga izstādē, un tika īpaši izdarīti secinājumi par sagatavošanās darbu veikšanas savlaicīgumu un to nozīmīgumu. Tādējādi DZ 1.3.1.punktā minētā informatīvā ziņojuma sagatavotāji, kas vienlaikus ir arī šajā dienesta pārbaudē vērtējamās kompetentās amatpersonas, labi apzinājās ne tikai riskus, kas var iestāties saistībā ar nesavlaicīgu darbību veikšanu izstādes organizēšanas procesā, bet arī kas var iestāties, ja savlaicīgi informatīvajā ziņojumā Ministru kabinetam netiek ziņots par jau esošajiem riskiem sakarā ar kārtējās izstādes organizēšanu un pat tiek sniegta maldinoša informācija par izstādes organizēšanu atbilstoši apstiprinātajam laika grafikam. Tādējādi ir secināms, ka ministrijas atbildīgās amatpersonas, nesavlaicīgi uzsākot izstādes organizēšanu (it īpaši, slēdzot projektēšanas līgumu), uzņēmās lielu risku Latvijas ekspozīciju nepabeigt paredzētajā laikā un vienlaikus ne tikai nebrīdināja augstākstāvošās amatpersonas par šādu risku iespējamību, bet pat slēpa šos riskus, apzināti informatīvajos ziņojumos norādot maldinošu informāciju.

2.3. Par šo konstatēto pārkāpumu, sniedzot maldinošu informāciju Ministru kabinetā, ir atbildīgi 1.3.5. un 1.3.7.punktā minēto informatīvo ziņojumu sagatavotājs R.Stafeckis un viņa tiešā vadītāja I.Beināre, kā arī J.Pūce, kurš bija ne tikai viens no sagatavotājiem, bet vienlaikus arī kā ministrijas augstākā amatpersona bija atbildīga par Latvijas dalības izstādē norisi un vadīja metu konkursa žūrijas komisiju un sarunu procedūras iepirkumu komisiju (tātad ir pietiekams pamats uzskatīt, ka apzinājās gan apstiprinātā laika grafika esamību, gan tā pārkāpšanas rezultātā iespējamos riskus, gan tādējādi arī maldinošās informācijas sniegšanas faktus).

3. Izvērtējot dienesta pārbaudes konstatētos faktus un apstākļus, kā arī saņemtos amatpersonu paskaidrojumus par darbībām saistībā ar producēšanas līguma noslēgšanu un tā izpildes kontroli, ir konstatējams, ka ministrijas amatpersonas ir pieļāvušas tiesību normu pārkāpumus šādu apsvērumu dēļ.

Par producēšanas līguma kvalitāti

3.1. Ministrijas sagatavotais un parakstītais producēšanas līgums ir vērtējams kā nekvalitatīvs:

3.1.1. līgumā ietvertā informācija par līgumcenu un tās sadalījumu pa izpildes posmiem nenodrošina iespēju efektīvi uzraudzīt valsts budžeta līdzekļu izlietojumu līguma izpildes gaitā, līdz ar to pastāv līgumcenas palielināšanās risks un līdzekļu efektīvas un ekonomiskas izlietošanas atbilstoši paredzētajiem mērķiem risks;

3.1.2 līgumā nav noteiktas darbības, kas nodrošinātu iespēju kontrolēt KS finanšu līdzekļu plūsmu saistībā ar uzņemto saistību izpildi, nav ievērots ekonomiskais līdzsvars un risku sadalījums starp pusēm, lai novērstu valsts budžeta līdzekļu izšķērdēšanas un nelietderīgu izmantošanu;

3.1.3. līgumā ietvertā informācija neparedz:

3.1.3.1. precīzas avansa maksājuma garantijas, jo līgumā nav skaidri definēti darbi, kas veicami par samaksāto avansu;

3.1.3.2. avansa atmaksas kārtību, ja tiks konstatēts, ka līgums netiek pildīts vai izbeigts (lauzts);

3.1.3.3. nepamatoti samaksāto līdzekļu atmaksas kārtību;

3.1.3.4. sankcijas pret producentu par līguma priekšmetā noteiktā pakalpojuma izpildes neatbilstošo kvalitāti;

3.1.4. saskaņā ar līgumu 1.posmā ir jāsniedz 13 pakalpojumi, un katrs pakalpojums ietver dažādu darbu aktivitātes, tomēr pakalpojumam nav sagatavots skaidrs sagaidāmais darba rezultāta apraksts, pamatojoties uz kuru būtu iespējams izvērtēt darba atbilstību noteiktam mērķim un veikt norēķinu par sniegtu pakalpojumu vai tā daļu;

3.1.5. līgumā netiek atrunāta producenta atskaišu forma, strīdu vai līguma izbeigšanas gadījumiem nav paredzēta iespēja sniegtā pakalpojuma novērtēšanai pieprasīt izdevumus pamatojošus pierādījumus;

3.1.6. līgumā nav paredzēta kārtība, lai nodrošinātu iespēju efektīvi pusēm saprotamā veidā ievērot valsts pārvaldes uzdevumu izpildes un līdzekļu izlietojuma kontroles prasības, tādējādi nodrošinot izlietoto līdzekļu efektīvu un ekonomisku izlietošanu atbilstoši paredzētajiem mērķiem (t.sk., sasniegt mērķi ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu un neiegādāties īpašumā vai lietošanā mantu vai arī pasūtīt pakalpojumus vai darbus par acīmredzami paaugstinātu cenu).

3.2. Atbilstoši amata pienākumiem M.Līdumniece (amata apraksti Nr.2312-3-56-209; 01.06.2009. un Nr.234-3-77-2014; 18.07.2014) sniedz juridisko atbalstu publisko iepirkumu jomā, nodrošina līgumu projektu izskatīšanu un saskaņošanu, savukārt L.Ange (amata apraksts Nr.234-3-89-2012; 02.07.2012.) ministrijas darbiniekiem sniedz juridiska rakstura konsultācijas ministrijas kompetencē esošajos jautājumos. Ievērojot, ka M.Līdumniece ir saskaņojusi līguma projektu, to vizējot pirms parakstīšanas, un ka L.Ange to ir saskaņojusi kā iepirkumu komisijas locekle, tad minētās amatpersonas ir atbildīgas par sagatavotā un parakstītā līguma kvalitāti tieši par iepriekš minētajiem tiesiskajiem aspektiem.

Par producēšanas līguma izpildes kontroli (t.sk., līguma izpildes laikā pieņemto lēmumu PNA noformēšanas jomā un attiecīgi KS iesniegto rēķinu apmaksas kārtības noteikšanu)

3.3. Ievērojot DZ 1.3.16.–1.3.22.punktā, kā arī 1.3.23.-1.3.28.punktā norādīto, ir secināms, ka 2014.gada 27.maija Sanāksmē pieņemtais lēmums par PNA noformēšanu, tajos aprakstot darba izpildes procesu konkrētā laika periodā, pat ja nav sagatavots konkrēts nodevums, un attiecīgi ministrijas piekrišanu apmaksāt KS sagatavotos PNA par darbu izpildi konkrētā laika periodā, nevis pabeigtus darbus, ir tiešā pretrunā ar līguma 4.7. un 4.11.punktā noteikto pakalpojuma apmaksas kārtību. Tādējādi, līguma izpildes gaitā veicot samaksu par nepabeigtiem pakalpojumiem, ministrija pēc būtības ir arī akceptējusi līgumā neparedzētus avansa maksājumus, jo līgumā noteikts, ka maksājumi tiek veikti par pienācīgi un atbilstoši sniegtiem pakalpojumiem nevis pakalpojumu daļu. Līdz ar to var secināt, ka ministrija nerīkojās arī saskaņā ar līguma 4.6.punktā ietverto, kas neparedz šādu avansa maksājumu veikšanu. Šī pārkāpuma rezultātā pastāv risks, ka darbi, kas tika apmaksāti nav veikti vai ir veikti nepilnā apjomā, tādējādi radot būtisku finanšu līdzekļu izšķērdēšanas risku būtiskos apmēros.

3.4. Ievērojot, ka DZ 1.3.22.punktā norādītās amatpersonas atbilstoši savai kompetencei ir tieši atbildīgas par līguma izpildei paredzētā finansējumu izlietojuma kontroli (V.Feodorova un R.Stafeckis) un par līguma izpildes gaitā pieņemto lēmumu (it īpaši, kas tiešā veidā ietekmē ne tikai līguma izpildes kvalitāti, bet arī finanšu līdzekļu izlietošanas atbilstību tiesību normām un līgumam) tiesiskumu (L.Ange, R.Stafeckis, kurš turklāt kā tiešais vadītājs atbild par L.Aršauskas darba kvalitāti), ir secināms, ka par šo prettiesisko rīcību ir atbildīgas norādītās amatpersonas.

Turklāt, ievērojot, ka R.Stafecka tiešā vadītāja I.Beināre ir atbildīga par R.Stafecka rīcības atbilstības kontroli (amata apraksts 234.2-3-59-2010; 16.08.2010.), ka norādītajā Sanāksmē pieņemtā lēmuma juridiskās sekas bija visu līguma izpildes laiku, ka I.Beināre vizēja PNA un līdz ar to piedalījās darbu pieņemšanā, I.Beināre ir līdzatbildīga par šo pārkāpumu un bezdarbību šī pārkāpuma nenovēršanā ilgstošā laika periodā, jo viņai bija jānodrošina PNA un atbilstoši veikto darbu uzraudzība.

3.5. V.Feodorovas amata aprakstā (234-3-138-2012; 07.11.2012. un
234-3-113-2014, 01.02.2014.) ir noteikts, ka amatpersonai ir jāveic ministrijas Centrālā aparāta finanšu resursu uzskaite, kontrole un pārskatu sagatavošana. Tādējādi V.Feodorova ir tieši atbildīga par līguma izpildei paredzētā finansējumu izlietojuma kontroli. Dienesta pārbaudes intervijā V.Feodorova apliecināja, ka ir piedalījusies norādītajā Sanāksmē un norādītā lēmuma pieņemšanā par KS sagatavoto PNA apmaksu par darbu izpildi konkrētā laika periodā. Papildus V.Feodorova intervijā norādīja, ka ir pārliecinājusies par ikvienā vizētajā PNA uzskaitīto darbu kvalitāti, veicot pārrunas ar R.Stafecki un producenta iesniegtie PNA ir vairākkārtīgi pat pārstrādāti. Minētais apliecina, ka V.Feodorova ne tikai atbilstoši kompetencei bija pienākums vērtēt PNA atbilstību, bet bija arī faktiskas iespējas to pilnvērtīgi darīt. Turklāt V.Feodorova nav ziņojusi ministrijas vadībai par KS iesniegto attaisnojuma dokumentu neatbilstību, t.i., iespēju pārbaudīt PNA norādītās pakalpojuma cenas un apjoma atbilstību līguma nosacījumiem.

3.6. L.Ange, piedaloties norādītajā Sanāksmē, nav norādījusi uz pieņemtā lēmuma neatbilstību līgumam, tādējādi nesniedzot kvalitatīvas juridiskas konsultācijas ministrijas amatpersonām par minētā prettiesiskā lēmuma pieņemšanu. Dienesta pārbaudes intervijā L.Ange apliecināja, ka ir piedalījusies norādītajā Sanāksmē.

3.7. Ne R.Stafeckis, ne I.Beināre par problēmām līguma izpildes laikā saistībā ar KS veikto pakalpojumu pieņemšanu vai apstākļiem, kas būtiski apgrūtina līguma izpildes kontroli, nav ziņojušas ministrijas vadībai. Tādējādi ir pietiekams pamats secināt, ka R.Stafeckis, kura amata aprakstā (234-3-88-2013; 06.11.2013.) ir noteikts koordinēt sadarbību ar projektā iesaistītajiem privātajiem izpildītājiem, nodrošināt izpildītāju sniegto pakalpojumu un paveikto darbu kontroli, līguma izpildes kontroli, t.sk., PNA izvērtēšanu, ir veicis formāli, par ko liecina PNA norādītās lakoniski un nepilnīgi aprakstītās veiktās darbības, nesniedzot informāciju, kas ļautu izvērtēt KS veiktā darba apjomu, kvalitāti jebkurai kompetentai trešai personai.

3.8. I.Beināre kā R.Stafecka tiešā vadītāja un V.Feodorova kā kompetentā ministrijas amatpersona par līguma izpildei paredzētā finansējumu izlietojuma kontroli nav ievērojušas prasību, ka R.Stafeckis - atbildīgais par resursu uzraudzību šajā projektā - pieprasītu KS pamatot visas PNA norādītās darbības, uzrādot kvītis, inventāra sarakstu vai citus ierakstus, kas pierāda finanšu līdzekļu izlietošanas uzraudzības pienākumu veikšanu. Projekta uzraudzībā tieši iesaistītās amatpersonas (R.Stafeckis, I.Beināre, V.Feodorova) nav ieguvušas ne dokumentālus, ne fiziskus pierādījumus par KS faktiski veikto darbu apjomu pirms šo darbu apmaksas, kā arī nav rosinājušas ekspertu piesaisti PNA pievienoto nodevumu saturiskai izvērtēšanai.

3.9. Izvērtējot M.Lazdovska atbildību par šiem pārkāpumiem, ir konstatējams, ka PNA galvenokārt ir parakstījis M.Lazdovskis (DZ 1.3.26.p.). Būtiski, ka, parakstot PNA (kopumā līguma izpildes laikā tādus M.Lazdovskis ir parakstījis 13), vairākos gadījumos (PNA 24.07.2014. 390 177.81 EUR, PNA 24.07.2014. 48 334,66 EUR, PNA 25.08.2014. 99 952,05 EUR, PNA 22.12.2014. 46 524,50 EUR) PNA ir parakstīti pat tad, kad aktiem nav klāt pievienoti (vai ir pievienoti tikai daži no PNA norādītajiem) konkrēti nodevumi, par kuru pieņemšanu pēc būtības ministrija ar PNA parakstīšanu apņemas atbilstoši līgumam samaksāt. Dienesta pārbaudes intervijā M.Lazdovkis arī norādīja, ka PNA parakstījis, pēc būtības tos vērtējot tikai formāli, pamatojoties uz ministrijas atbildīgo amatpersonu par līguma izpildes kontroli vīzām uz PNA. Viņa rīcībā neesot bijusi informācija, ka PNA un attiecīgi paveiktie darbi vispār iespējams nav tikuši nodoti vai tie bijuši nekvalitatīvi. Vērtējot šādu paļaušanos uz ministrijas atbildīgo amatpersonu vīzām, konkrētajā lietā tomēr ir pamats uzskatīt, ka šāda paļaušanās nav bijusi tiesiska (attaisnojama) un tādēļ M.Lazdovska rīcība ir vērtējama kā prettiesiska šādu apsvērumu dēļ.

3.9.1. Paļauties uz atbildīgo amatpersonu vīzām ministrijas administratīvā darba vadītājam ir tiesības tikai tad, ja ministrijā ir izveidota efektīva iekšējā kontroles sistēma (konkrētajā gadījumā – līguma izpildes kontroles sistēma) un ja, parakstot PNA, nav iespējams konstatēt pazīmes, kas apliecina izveidotās iekšējās kontroles sistēmas nedarbošanos vai neefektīvu darbību. Konkrētajā gadījumā līguma izpildes kontroles sistēma bija balstīta tikai uz R.Stafecki kā primāro līguma izpildes kontroles līmeni un R.Stafecka tiešo vadītāju I.Beināri, kuras pienākums savukārt ir kontrolēt R.Stafecka darbības atbilstību, kā sekundāro kontroles līmeni, kā arī uz paļaušanos, ka līguma izpildes problēmu gadījumā viens no šiem kontroles līmeņiem par to ziņos ministrijas vadībai.

3.9.2. Un, lai gan konkrētajā lietā atbilstoši M.Lazdovska dienesta pārbaudes intervijā norādītajam nekāda informācija par līguma izpildes problēmām nebija saņemta, parakstot minētos PNA, M.Lazdovskim kā atbildīgai ministrijas amatpersonai ne tikai par iestādes tiesiskas darbības nodrošināšanu (Valsts pārvaldes iekārtas likuma 17.panta pirmā daļa) un par finanšu līdzekļu tiesisku izlietošanu (Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 15.pants), bet arī par iekšējo kontroles sistēmu darbības nodrošināšanu un to pastāvīgu uzraudzību un uzlabošanu (Valsts pārvaldes iekārtas likuma 17.panta otrās daļas 6.punkts), bija faktiskas iespējas konstatēt, ka konkrētajos gadījumos ministrijā izveidotā līguma izpildes kontroles sistēma vispār nestrādā vai strādā ļoti nekvalitatīvi. Proti, šajos PNA ir pietiekami viegli konstatējams (ja PNA parakstīšana netiek veikta formāli, tikai paļaujoties uz atbildīgo amatpersonu vīzām), ka tiem nav pievienots būtisks daudzums aktā norādīto nodevumu jeb materiālu, kas objektīvi apliecina aktā norādīto darbību objektīvo esamību. Un pie šādiem apstākļiem M.Lazdovskis nebija tiesīgs vienkāršoti, paļaujoties uz KS godaprātu un ministrijas līguma izpildes kontroles sistēmas pašsaprotami efektīvu darbību, parakstīt šos PNA, tādējādi neradot finanšu līdzekļu izšķērdēšanas risku.

3.9.3. Būtisks ir fakts, ka pirmais šāds pirmsšķietami (acīmredzami) nekvalitatīvais PNA tiek parakstīts 2014.gada 24.jūlijā, turklāt par ievērojamu summu 390 177,81 EUR apmērā. Tas tikai nozīmē, ka, ja šajā brīdī M.Lazdovskis būtu rīkojies tiesiski un uzsācis ne tikai līguma izpildes kontroles sistēmas efektīvas darbības kontroli, bet arī centies noskaidrot, kā var tiesiski ministrija apmaksāt PNA, faktiski nespējot pārliecināties par apmaksājamā pakalpojuma (darbību, procesu) objektīvo esamību, iespējams jau savlaicīgi tiktu novērsta šajā ziņojumā konstatētie iespējamie valsts budžeta līdzekļu izšķērdēšanas riski būtiskos apmēros. Tādējādi cēloņsakarīgi M.Lazdovskis ir arī līdzatbildīgs par PNA 23.10.2014. 63 460,87 EUR apmērā un PNA 20.11.2014. 128 729,48 EUR apmērā, kuras attiecīgi parakstīja A.Liepiņš un V.Feodorova.

3.10. Ievērojot DZ 3.9.punktā norādītos apsvērumus un pirmsšķietami konstatējamos pārkāpumus, A.Liepiņš, parakstot PNA 23.10.2014. 63 460,87 EUR apmērā, un V.Feodorova, parakstot PNA 20.11.2014. 128 729,48 EUR apmērā, arī ir atbildīgi par šo aktu parakstīšanu nepārliecinoties par PNA satura faktisko atbilstību un attiecīgā par tā parakstīšanas nepieciešamību.

4. Izvērtējot dienesta pārbaudes konstatētos faktus un apstākļus, kā arī saņemtos amatpersonu paskaidrojumus par darbībām saistībā ar projektēšanas līguma noslēgšanu un tā izpildes kontroli, ir konstatējams, ka ministrijas amatpersonas ir pieļāvušas tiesību normu pārkāpumus šādu apsvērumu dēļ.

Par projektēšanas līguma kvalitāti

4.1. Atbilstoši MK apstiprinātajam laika grafikam (DZ 1.3.3.p.) tehniskā projekta izstrāde un saskaņošana bija paredzēta no 2013.gada jūlija līdz 2013.gada decembrim un iepirkuma veikšana par paviljona būvniecību, iekārtošanu, ekspluatāciju – no 2013.gada novembra līdz 2014.gada aprīlim. Savukārt projektēšanas līguma 5.pielikumā ir iestrādāti šādi uzdevumu izpildes laika grafiki: projekta izstrāde un saskaņošana no 2014.gada janvāra līdz 2014.gada septembrim un iepirkuma veikšana par paviljona būvniecību, iekārtošanu, ekspluatāciju – no 2014.gada 17.jūlija līdz 2014.gada 11.septembrim, apzināti jau iepriekš neparedzot pārsūdzības iespēju.

4.2. Ievērojot, ka līgumā ir ietvertas ne tikai būtiskas neatbilstības apstiprinātajam laika grafikam, bet arī noteikti tādi uzdevumu izpildes termiņi, kuros objektīvi nav iespējams laikus veikt visas nepieciešamās darbības (kaut vai tādēļ, ka, pirmkārt, nepamatoti nav paredzētas iepirkumu rezultātu pārsūdzības iespējas vai kādas citas prognozējamas problēmas šāda mēroga un rakstura līguma noslēgšanā, zinot, ka būvniecības iepirkumam plānotā iepirkuma summa ir 1 346 302 EUR; otrkārt, līguma ietvaros izstrādājamā tehniskā projekta 2.versijas, kas ir daļa no būvniecības iepirkuma tehniskās specifikācijas, saskaņošana sakrīt ar būvniecības iepirkuma noslēguma datumu – 2014.gada 11.septembris, kas tādējādi liedz pēc būtības izsludināt būvniecības iepirkumu), lai noorganizētu kvalitatīvu būvniecības iepirkumu un izveidotu Latvijas ekspozīciju, ministrijai, slēdzot līgumu, bija pienākums panākt, lai tajā paredzēto uzdevumu izpilde būtu ne tikai faktiski (t.sk., loģiski) iespējama, bet arī tiktu paredzēts optimāls (nevis teorētiski minimāls) izpildāmo uzdevumu (it īpaši, būtisko uzdevumu, no kuru kvalitatīvās izpildes ne tikai saturiski, bet arī precīzas izpildes noteiktos laika grafikos ir atkarīga Latvijas ekspozīcijas izveidošana izstādē) termiņš.

4.3. Ievērojot, ka DZ 4.2.punktā norādītā pienākuma izpilde pašsaprotami bija iepirkumu komisijas kompetencē (Publisko iepirkumu likuma 22.panta pirmā daļa un 23.panta ceturtā, piektā daļa), kas atbild ne tikai par kvalitatīvu iepirkumu dokumentu izstrādāšanu, bet arī par iepirkuma procedūras norisi, tādējādi nodrošinot, ka iepirkuma rezultātā tiek noslēgts līgums, kas nodrošina ministrijas interešu (jeb valsts interešu) ievērošanu, par norādīto ministrijas nekvalitatīvo rīcību ir atbildīga ministrijas iepirkumu komisija: komisijas priekšsēdētājs – J.Pūce, komisijas locekļi – L.Ange, I.Beināre, V.Feodorova. Vienlaikus, ievērojot, ka iepirkumu komisijas pieļautās nepilnības bija acīmredzami konstatējamas, saskaņojot līguma projektu jau pēc iepirkuma procedūras rezultātiem, līdzatbildīgi par pieļauto pārkāpumu ir arī kompetentās personas (proti, tās, kuru pienākums bija pirms līguma saskaņošanas izvērtēt, vai ar konkrētā līguma izpildi var tikt nodrošināta valsts interešu ievērošana), kuras vizēja un parakstīja līgumu: A.Liepiņš, M.Līdumniece, I.Beināre, R.Stafeckis, V.Feodorova.

Par projektēšanas līguma īpašās izpildes kontroles sistēmas neizveidošanu

4.4. Ievērojot DZ 4.1. – 4.3.punktā norādītos apstākļus un apsvērumus, pie kādiem tika noslēgts līgums, pirmsšķietami (acīmredzami) bija secināms, ka šāda rakstura līguma izpildes kontrole ir jānodrošina ar īpašu rūpību. Proti, ja līgumā, kurš jau tā ir noslēgts būtiski neievērojot iepriekš apstiprināto laika grafiku, bet tajā arī tiek paredzēta būtisku uzdevumu izpilde optimāli neiespējamos termiņos, tad šāda līguma izpildes kontrolei ir jābūt pietiekami skrupulozai, tādējādi cenšoties pat pie līgumā ietvertiem noteikumiem nodrošināt valsts interešu ievērošanu un līgumā ietvertā mērķa sasniegšanu. Būtiski norādīt, ka līgums paredz vairākus līguma (t.sk., projektētāja) izpildes kontroles mehānismus (t.sk., līguma 2.2., 2.3., 3.2.3., 3.2.4., 3.2.6., 6.4., 7.2.p.), kuru precīza un savlaicīga piemērošana varētu ne tikai būtiski samazināt jau tā līgumā ietverto līguma sekmīgas izpildes risku iestāšanos, bet viennozīmīgi nepieļaut valsts finanšu līdzekļu izšķērdēšanas risku iestāšanos.

4.5. Izvērtējot lietā esošos faktus un apstākļus, ir secināms, ka ministrijā saistībā ar līguma izpildi un arī ar to cēloņsakarīgām turpmāk veiktajām darbībām (t.sk., būvniecības iepirkuma organizēšana) netika izveidota nekāda īpaša iekšējās kontroles sistēma, bet darbojās ministrijas ierastā līgumu izpildes iekšējā kontroles sistēma: projekta vadītājs seko līdzi līguma izpildei un nepieciešamības gadījumā, konstatējot līguma izpildes riskus, pēc saviem ieskatiem par tiem ziņo augstākstāvošām amatpersonām. Būtiski ir norādīt, ka, ievērojot DZ 4.1. – 4.3.punktā norādītos apstākļus un apsvērumus, kā arī jau pieļautos pārkāpumus, nolūkā nodrošināt ministrijas darbības tiesiskumu līguma izpildes gaitā nebija pieļaujams, ka līguma izpildes kontroli nodrošina tikai ministrijas ierastā iekšējā kontroles sistēma. Proti, ministrijas ierastās kontroles sistēmas neefektivitāte (tās nespēja novērst būtiskas neatbilstības, tādējādi jau līguma slēgšanas stadijā būtiski apdraudot līguma valsts interešu ievērošanu) bija jau konstatējama līguma noslēgšanas stadijā.

4.6. Ievērojot, ka par ministrijas darbības tiesiskuma nodrošināšanu un efektīvu iekšējās kontroles sistēmu izveidošanu atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 17.panta pirmajai daļai un otrās daļas 6.punktam atbild ministrijas valsts sekretārs, tad par šo pārkāpumu, nepamatoti neizveidojot līguma izpildes kontroles nodrošināšanai un arī ar to cēloņsakarīgām turpmāk veiktajām darbībām efektīvu iekšējās kontroles sistēmu, atbild gan A.Liepiņš (laika periodā no līguma noslēgšanas līdz brīdim, kad M.Lazdovskis kā jaunais valsts sekretārs faktiski pārņēma ministrijas vadību), gan M.Lazdovskis. Būtiski norādīt, ka šī pārkāpuma rezultātā, t.sk., tika pieļauti jauni pārkāpumi, kas norādīti DZ 4.7. un 4.9.p.

Par projektēšanas līguma izpildes kontroli

4.7. Līguma izpildes laikā ir konstatējami šādi būtiski pārkāpumi.

4.7.1. Netika nodrošināts, lai līgumā noteiktie termiņi tehniskā projekta izstrādei un saskaņošanai, autoruzraudzībai un konsultāciju sniegšanai tiktu stingri ievēroti no projektētāja puses, kas bija kritiski, ņemot vērā līgumā noteikto īso laika grafiku (DZ 1.3.30.-1.3.33.p.).

4.7.2. Līguma izpildes laikā projektētājs nav izpildījis līguma 8.pielikuma 3.1.2.punktā paredzētā uzdevuma - nodrošināt būvniecības iepirkuma dokumentācijas projekta, tai skaitā nolikuma, tehnisko specifikāciju projektu, būvdarbu līguma projekta izstrādi. Latvijas ekspozīcijas būvniecības iepirkuma dokumentācijas izstrādi projektētājs turpina līdz 2014.gada 4.novembrim, kad ministrijas amatpersonas (nevis projektētājs) pabeidz būvniecības iepirkuma dokumentācijas izstrādi. Projektētājs PNA par šī uzdevuma izpildi parakstīšanai ministrijai iesniedza tikai 2015.gada 21.janvārī. Tādējādi iepirkuma komisija tikai 2014.gada 12.novembrī apstiprināja būvniecības iepirkuma piedāvājuma iesniegšanas nolikumu un piedāvājumu iesniegšanas termiņš paātrinātam slēgtam konkursam tika noteikts 2014.gada 28.novembris (termiņš vēlāk tiek pagarināts līdz 2014.gada 3.decembrim), kas ir neadekvāti īss termiņš piedāvājuma sagatavošanai;

4.7.3. Ievērojot DZ 1.3.30. – 1.3.35.punktā norādītos faktus un apstākļus, ir secināms, ka ministrija nav līguma izpildes laikā nodrošinājusi, ka projektētāja izstrādātais tehniskais projekts atbilst ministrijas rīcībā esošajiem valsts finanšu līdzekļiem, lai gan tieši šī mērķa sasniegšanai līguma 2.2. un 2.3.punktā bija paredzēti konkrēti šī uzdevuma kvalitatīvas izpildes mehānismi. Šis pārkāpums ir vērtējams kā viens no galvenajiem apstākļiem, kas turpmākā procesā sekmēja būvniecības un citu izmaksu sadārdzinājumu.

4.7.4. Lai gan līguma izpildes laikā ir konstatēti vairāki būtiski līguma neievērošanas gadījumi (DZ 4.7.1. - 4.7.3.p.), ministrija nepamatoti nav pielietojusi (pat nav mēģinājusi) līgumā noteiktos projektētāja izpildes kontroles mehānismus (t.sk., līguma 6.4.punktā paredzēto līgumsoda piemērošanu) par līgumā norādīto uzdevumu izpildes termiņu neievērošanu, tādējādi nenodrošinot efektīvu līguma izpildes kontroli un radot papildu valsts interešu neievērošanas riskus (t.sk., saistībā ar būvniecības iepirkuma nesavlaicīgu organizēšanu un no tā izrietošajām sekām) saistībā ar Latvijas ekspozīcijas izveidošanu izstādē.

4.8. Ievērojot, ka par līguma izpildes kontroli ir atbildīgs R.Stafeckis un viņa tiešā vadītāja I.Beināre, tad par DZ 4.7.1. – 4.7.4.punktā norādītajiem pārkāpumiem saistībā ar neefektīvu līguma izpildes kontroli ir atbildīgs R.Stafeckis un I.Beināre, kuras pienākums bija konstatēt ne tikai būtiskos līguma neizpildes gadījumus, bet arī R.Stafecka bezdarbību projektētāja izpildes kontroles mehānismu pielietošanā. Un, kā jau norādīts DZ 4.4. – 4.6.punktā, līdzatbildīgs par šiem pārkāpumiem ir arī M.Lazdovskis.

Par būvniecības iepirkuma organizēšanu

4.9. Latvijas ekspozīcijas izstādē būvniecības iepirkuma organizēšanas laikā ir konstatējami šādi būtiski pārkāpumi.

4.9.1. Iepirkums tika izsludināts, pamatojoties uz I.Beināres (vizē: R.Stafeckis, L.Aršauska, V.Feodorova) 2014.gada 12.septembra iesniegumu Nr.32-3-1889, kurā tiek norādīts, ka kopējā paredzamā iepirkuma līgumcena ir
1 371 900.00 EUR (bez PVN). Līdz ar to, nosakot paredzamo līgumcenu netika ņemti vērā īpaši piesaistītā un projektēšanas līguma 2.2. un 2.3.punktā paredzētā būveksperta (SIA „Cilnis”) atzinumā norādītie aprēķini par paredzamajām būvdarbu izmaksām.

4.9.2. Izsludinot iepirkumu, nav norādīta paredzamā līgumcena. Arī paziņojumā par līgumu nav norādīta paredzamā līgumcena. Līdz ar to neviens no ieinteresētajiem pretendentiem nav bijis informēts par maksimālo līgumcenu, kuru ministrija var atļauties maksāt par būvdarbu veikšanu. Šāda rīcība, apzinoties, ka ministrijas rīcībā esošie finanšu līdzekļi ir būtiski mazāk nekā būveksperta aprēķinātās iespējamās būvdarbu izmaksas, ir kritiski vērtējama, jo tādējādi tiek papildu radīts būvniecības iepirkuma nesavlaicīgas pabeigšanas risks (jo pretendentiem, iesniedzot piedāvājumus, nav zināma orientējošā līgumcena, kas cēloņsakarīgi neliedz pretendentiem piedāvājumos norādīt būtiski augstākas summas, kas var būt par pamatu iepirkuma izbeigšanai bez rezultāta).

4.9.3. Lai gan jau 2014.gada jūnijā un jūlijā ministrija risina jautājumu par paātrināta slēgta konkursa sagatavošanu un izsludināšanu un 2014.gada 24.jūlijā saņem atbildi no Iepirkumu uzraudzības biroja, kurā kā optimālākais risinājums tiek norādīts paātrināts slēgts konkurss, iepirkuma komisiju būvniecības iepirkuma veikšanai, t.sk., dokumentācijas sagatavošanai, tiek izveidota tikai 2014.gada 11.septembrī (t.i., gandrīz divus mēnešus pēc tam, kad tiek konstatēts, ka pārējām iepirkuma procedūrām nepietiek laika un ir rīkojams paātrināts slēgts konkurss).

4.9.4. Nespējot projektēšanas līguma izpildes laikā nodrošināt būvniecības iepirkuma dokumentācijas savlaicīgu sagatavošanu, ministrija būvniecības iepirkumu uzsāk ar lielu nokavēšanos un nosaka neadekvāti īsus termiņus šāda veida un apjoma iepirkuma pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanai, tādējādi samazinot iespēju tajā piedalīties plašam pretendentu lokam.

4.9.5. Neskatoties uz to, ka iepirkuma priekšmeta izpilde ir paredzēta ārvalstī, iepirkuma komisija nenodrošina iepirkuma dokumentācijas tulkošanu svešvalodā, kā arī neparedz iespēju piedāvājumus iesniegt svešvalodā, tādā veidā vēl vairāk ierobežojot to pretendentu loku, kuri varētu iesniegt pieteikumus vai piedāvājumus.

4.10. Ir pietiekams pamats uzskatīt, ka 2014.gada 12.septembra iesnieguma sagatavotāji apzinājās risku, ka būvniecības iepirkuma pretendentu piedāvātā būvprojekta izmaksas var būtiski pārsniegt pieejamo finansējumu, un, sagatavojot iesniegumu iepirkuma uzsākšanai, ir ignorējuši gan būveksperta (SIA „Cilnis”), gan KS aprēķināto paredzamo līgumcenu būvdarbiem. Par šo nekvalitatīvo rīcību tādējādi ir atbildīgas ministrijas kompetentās amatpersonas: I.Beināre, R.Stafeckis un V.Feodorova.

Ievērojot, ka DZ 4.9.punktā norādītās nepilnības pašsaprotami bija arī iepirkumu komisijas kompetencē (Publisko iepirkumu likuma 22.panta pirmā daļa un 23.panta ceturtā, piektā daļa), kas atbild ne tikai par kvalitatīvu iepirkumu dokumentu izstrādāšanu, bet arī par iepirkuma procedūras norisi, tādējādi nodrošinot, ka iepirkuma rezultātā tiek noslēgts līgums, kas nodrošina ministrijas interešu (jeb valsts interešu) ievērošanu, par norādīto ministrijas nekvalitatīvo rīcību ir atbildīga ministrijas iepirkumu komisija: iepirkuma komisijas priekšsēdētāja I.Beināre, komisijas locekļi L.Ange, R.Stafeckis. Un, kā jau norādīts DZ 4.4. – 4.6.punktā, līdzatbildīgs par šiem pārkāpumiem ir arī M.Lazdovskis, kurš turklāt ne tikai ar 2014.gada 11.septembra rīkojumu Nr.170 izveidoja būvniecības iepirkuma komisiju, parakstīja līgumu ar SIA „Cilnis”, bet arī bija tas kurš organizēja tikšanos ar Iepirkumu uzraudzības biroja pārstāvjiem, tādējādi varēja apzināties būvniecības iepirkuma nesamērīgi ilgo organizēšanu. Proti, kopš saskaņošanas ar Iepirkumu uzraudzības biroju bija pagājuši gandrīz divi mēneši, kas norāda uz to, ka paātrināts slēgts konkurss, bez nopietniem riskiem, vairs nebija iespējams. 

Par projektēšanas līguma grozījumiem

4.11. Atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 67.1pantam un Eiropas Savienības Tiesas praksei, lai tiktu nodrošināta vienlīdzīga un taisnīga attieksme pret visiem pretendentiem, līguma darbības laikā nedrīkst tikt veikti būtiski līguma grozījumi, izņemot minētā panta otrajā daļā noteiktajos gadījumos. Par būtiskiem līguma grozījumiem ir atzīstami tādi grozījumi, kas atbilst minētā panta trešās daļas regulējumam.

Ievērojot Publisko iepirkumu likuma 67.1panta otrās daļas 1.punktu, būtiski iepirkuma līguma grozījumi (tostarp arī izmaiņas tehniskajās prasībās, darbu apjomu un līgumcenas samazināšana vai palielināšana) ir pieļaujami tikai tādā gadījumā, ja iepirkuma dokumentācijā jau sākotnēji ir skaidri un nepārprotami paredzēta grozījumu iespējamība, gadījumi, kad grozījumi ir pieļaujami, grozījumu apjoms un būtība, lai pretendents, jau sagatavojot piedāvājumu, varētu ar tiem rēķināties (piemēram, ir atrunātas konkrētas darbu pozīcijas, no kurām pasūtītājs finansējuma trūkuma dēļ varētu atteikties u.tml.). Savukārt, ja iepirkuma dokumentācijā šāds regulējums nav ietverts, iepriekš minēto izmaiņu veikšana parasti norāda uz jaunas iepirkuma procedūras rīkošanas nepieciešamību.

4.12. Izvērtējot projektēšanas līgumu, tika konstatēts, ka līgumā ar 2014.gada 29.oktobra vienošanos par līguma grozījumiem Nr.3 (pielikumā līguma 7.pielikums) ir veikti būtiski grozījumi - saskaņā ar projektēšanas līguma 4.11.punktu „autoruzraudzības cenas samaksu Projektētājam Pasūtītājs veic Tehniskā projekta realizācijas laikā reizi mēnesī proporcionāli veiktajiem un pasūtītāja pieņemtajiem būvdarbiem”. Izvērtējot minēto regulējumu, ir secināms, ka līguma 7.pielikuma 4.2. un 5.2.punkts un līguma grozījumi neatbilst šī līguma 4.11.punktam, jo:

4.12.1. paredz KS labvēlīgāku maksāšanas kārtību, kas vairs nav piesaistīta veikto būvdarbu apjomam;

4.12.2. palielina projektēšanas izmaksas un samazina autoruzraudzības izmaksas.

4.13. Ievērojot, ka 2014.gada 29.oktobra līguma grozījumus ir vizējuši R.Stafeckis, I.Beināre, L.Aršauska, L.Ange un parakstījis M.Lazdovskis, tad, pirmkārt, ir konstatējams, ka vīza nav prasīta no ministrijas atbildīgās amatpersonas M.Līdumnieces, kas atbilstoši amata aprakstam ir atbildīga gan par publisko iepirkumu organizēšanu un kontroli, gan par līgumu projektu saskaņošanu un vizēšanu, otrkārt, to ir vizējusi L.Ange, kura atbilstoši amata aprakstam atbild par kvalitatīvu juridisku konsultāciju sniegšanu ministrijas darbiniekiem. Tādējādi ir secināms, ka par šo pārkāpumu ir atbildīga gan L.Ange, kurai bija pienākums pārliecināties par šo grozījumu atbilstību minētajām Publisko iepirkumu likuma normām, gan arī M.Lazdovskis, kurš neprasot M.Līdumnieces vīzu (papildus tiesiskuma pārbaudi par līguma grozījumu atbilstību), tādējādi ir uzņēmies atbildību par M.Līdumnieces pienākumu izpildi.

Līgums par pamatu būvdarbiem.

4.14. Likuma par budžetu un finanšu vadību 24.panta trešās daļa paredz, ka „Budžeta iestādes var uzņemties valsts budžeta ilgtermiņa saistības, nepārsniedzot saimnieciskā gada valsts budžeta likumā noteiktos valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamos apjomus”.

4.15. 2014.gada 21.jūlijā, pamatojoties uz Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktora vietnieka Kristapa Soma 2014.gada 18.jūlija ziņojumu Andris Liepiņš pilnvaroja Robertu Stafecki parakstīt līgumu par pamatu būvniecību.

4.16. 2014.gada 22.jūlijā parakstot līgumu par pamatu būvniecību, nav nodrošināta Likuma par budžetu un finanšu vadību 24.panta trešās daļas ievērošana, jo paredzamā kopējā līgumcena visiem būvdarbiem pārsniedz pieejamo finansējumu.

Nezinot (tai skaitā nevērtējot risku būvdarbu pabeigšanai), vai tiks noslēgts līgums par pārējo būvdarbu veikšanu, EM atbildīgās amatpersonas (Kristaps Soms, Andris Liepiņš un Roberts Stafeckis)  ir rīkojušās nelietderīgi un nesaimnieciski, tādā veidā radot zaudējumus EUR 172 521.86 apmērā (papildus zaudējumi tiks radīti arī saistībā ar pamatu nojaukšanu).

5. Uz dienesta pārbaudes pabeigšanas brīdi valsts civildienesta attiecības no šajā ziņojumā norādītajām atbildīgajām personām ir pārtraukušas šādas personas: J.Pūce (izbeigtas civildienesta attiecības pēc paša vēlēšanās), A.Liepiņš (izbeigtas civildienesta attiecības pēc paša vēlēšanās). Līdz ar to atbilstoši Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 19.panta pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunktam pret minētajām personām nav iespējams ierosināt disciplinārlietu par šajā dienesta ziņojumā konstatētajiem pārkāpumiem un izvērtēt viņu vainu tiesību normu pārkāpumā.

Ievērojot minētos apsvērumus un dienesta pārbaudē konstatētos pārkāpumus, ir pietiekams pamats ierosināt disciplinārlietas par šajā dienesta ziņojumā konstatētajiem pārkāpumiem, tādējādi iespējams izdarot Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 36.panta otrajā daļā norādīto disciplinārpārkāpumu (pienākumu nepamatota nepildīšana un pienākumu nekvalitatīva pildīšana, kā rezultātā valsts budžetam nodarīts būtisks mantisks zaudējums un valsts interesēm būtisks kaitējums) pret:

5.1. valsts sekretāru M.Lazdovski – 3.9.p., 4.6.p., 4.8.p., 4.10.p., 4.13.p.;

5.2. Stratēģiskās plānošanas un resursu vadības departamenta direktori V.Feodorovu: DZ 3.4. -3.8.p., 3.9.-3.10.p., 4.3.p., 4.10.p.;

5.3. Juridiskā departamenta direktori M.Līdumnieci – 3.2.p., 4.3.p.;

5.4. Juridiskā departamenta Tiesiskā nodrošinājuma nodaļas vadītāju L.Angi – 3.2.p., 3.4. -3.8.p., 4.3.p., 4.10.p., 4.13.p.;

5.5. Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktori I.Beināri – DZ 2.3.p., 3.4. -3.8.p., 4.3.p., 4.8.p., 4.10.p.;

5.6. Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta Expo 2015 Projekta vadītāju R.Stafecki – DZ 2.3.p., 3.4. -3.8.p., 4.3.p., 4.8.p., 4.10., 4.16.p.;

5.7. Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktores vietnieku K.Somu – DZ 4.16.p..

Dienesta pārbaudes komisijas vadītājs G.Ābele

Komisijas locekļi: A.Jaunzeme, M.Knoks 

1.tabula

Protokolētās sanāksmes saistībā ar EXPO Milano 2015.

Sānāksme Nr.p.k

Sanāksmes datums

Pārstāvēja EM 

Pārstāvēja KS EXPO 2015

Piezīmes

1

10.01.2014

Ilze Beināre;
Roberts Stafeckis;
Laura Ange

Ģirts Majors;
Andis Zusts;
Elīna Vikmane;
Jānis Zolbergs;
Baiba Erdmane

sanāksme prot.Audioierakstā pie R.Stafecka

2

07.02.2014

Velta Feodorova;
Roberts Stafeckis;
Laura Ange

Ģirts Majors;
Andis Zusts;
Elīna Vikmane;
Jānis Zolbergs;
Baiba Erdmane

3

28.02.2014

Roberts Stafeckis;
Laura Ange

Ģirts Majors;
Andis Zusts;
Elīna Vikmane;
Jānis Zolbergs;
Baiba Erdmane

4

28.03.2014

Velta Feodorova;
Roberts Stafeckis;
Laura Ange

Elīna Vikmane;
Jānis Zolbergs;
Baiba Erdmane

sanāksme prot.Audioierakstā pie KS EXPO2015

5

24.04.2014

Velta Feodorova;
Ilze Beināre;
Roberts Stafeckis;
Laura Ange

Ģirts Majors;
Andis Zusts;
Elīna Vikmane;
Jānis Zolbergs;
Baiba Erdmane

6

27.05.2014

Velta Feodorova;
Ilze Beināre;
Roberts Stafeckis;
Laura Ange

Ģirts Majors;
Andis Zusts;
Elīna Vikmane;
Jānis Zolbergs";
Baiba Erdmane

sanāksme prot.Audioierakstā pie KS EXPO2015

7

19.06.2014

Roberts Stafeckis;
Laura Ange;
Linda Aršauska

Ģirts Majors;
Andis Zusts;
Elīna Vikmane;
Jānis Zolbergs;
Baiba Erdmane

8

28.07.2014

Roberts Stafeckis;
Laura Ange;
Linda Aršauska

Ģirts Majors;
Andis Zusts;
Elīna Vikmane;
Jānis Zolbergs;
Baiba Erdmane

9

04.09.2014

Velta Feodorova;
Geņa Dreimane;
Roberts Stafeckis;
Laura Ange

Ģirts Majors;
Andis Zusts;
Jānis Zolbergs;
Baiba Erdmane

10

17.09.2014

Velta Feodorova;
Roberts Stafeckis;
Laura Ange;
Linda Aršauska

Ģirts Majors;
Andis Zusts;
Elīna Vikmane;
Jānis Zolbergs;
Baiba Erdmane

11

15.10.2014

Ilze Beināre;
Roberts Stafeckis;
Laura Ange;
Linda Aršauska

Ģirts Majors;
Elīna Vikmane;
Jānis Zolbergs;
Baiba Erdmane

12

14.11.2014

Velta Feodorova;
Ilze Beināre;
Roberts Stafeckis;
Laura Ange

Ģirts Majors;
Elīna Vikmane;
Miķelis Putrams;
Baiba Erdmane

1.tabula

Informācija par PNA saņemšanu, vizēšanu, apmaksas summām, faktūrrēķinu izrakstīšanu, vizēšanu

 

 N.p.k.

PN akts

Faktūrrēķins

Rēķins attiecināts uz avansu vai uz apmaksāts

Datums

Parakstīja

Vizēja

Summa ar PVN

Nr.

Datums

Summa ar PVN

Vizēts

Rezolucijas datums

Parakstīja

Plānotā Summa bez PVN

 

 

1 095 506.00

 

 

 

 

 

 

 

6.pielikums
Summa
ar PVN

 

 

1 325 662.26

 

 

 

 

 

 

 

1

PNA
16.04.2014.

VS

Nav

39 228.20

PE160414-1
PE160414-2

16.04.2014

4840.00
34 388.20

1.PV
2.PVA
3.UKDD

11.08.2014.

VSV-1

Avanss

2

PNA
15.07.2014.

VS

1.JDTNNV
2.UKDDV 3.PVA

2 662.20

PE150714-1/2

15.07.2014.

2 662.00

1.UKDD
2.PV
3.PVA

11.08.2014.

VSV-1

Avanss

3

PNA
15.07.2014.

VS

1.JDTNNV
2.UKDDV 3.PVA

1 210.00

PE150714-1/3

15.07.2014.

1 210.00

1.UKDD
2.PV
3.PVA

11.08.2014.

VSV-1

Avanss

4

PNA
15.07.2014.

VS

1.JDTNNV
2.UKDDV 3.PVA

9 196.00

PE150714-1

15.07.2014.

9 196.00

1.UKDD
2.PV
3.PVA

11.08.2014.

VSV-1

Avanss

5

PNA
29.07.2014.

VS

1.PV
2.UKDDV 3.PVA
4.ESFIDD

5 209.05

PE290714-1/2

29.07.2014.

5 209.05

1.PV
2.PVA
3.UKDD

11.08.2014.

VSV-1

Avanss

6

PNA
24.07.2014.

VS

1.PV
2.UKDDV 3.PVA
4.VSV-1

390 177.81

PE240714-1

24.07.2014.

390 177.81

1.UKDD
2.PV
3.PVA

11.08.2014.

VSV-1

Avanss

7

PNA 24.07.2014.

VS

Nav

48 334.66

PE290714-1

29.07.2014.

48 334.66

1.SPRVDD
2.PV
3.UKDDV
4.ESFIDD

Nav

Nav

Apmaksa

 

 N.p.k.

PN akts

Faktūrrēķins

Rēķins attiecināts uz avansu vai uz apmaksāts

Datums

Parakstīja

Vizēja

Summa ar PVN

Nr.

Datums

Summa ar PVN

Vizēts

Rezolucijas datums

Parakstīja

8

PNA
28.05.2014.

VS

1.JDTNNV
2.UKDDV 3.PVA

7 018.00

PE170714-1

17.07.2014.

7 018.00

1.UKDDV 2.PVA

21.07.2014.

VSV-1

Apmaksa

9

PNA
30.07.2014.

VS

1.PV
2.UKDDV 3.PVA
4.ESFIDD

5 324.00

PE300714-1

30.07.2014.

5 324.00

1.UKDD
2.PV
3.PVA

11.08.2014.

VSV-1

Avanss

10

PNA
30.07.2014.

VS

1.ESFIDD
2.UKDDV 3.PVA

2 420.00

PE310714-1

31.07.2014.

2 420.00

Nav

Nav

Nav

Avanss

11

PNA
25.08.2014.

VS

1.UKDD
2.PV
3.VSV-1
4.PVA

99 952.05

PE250814-1

25.08.2014.

99 952.05

1.UKDD
2.PV
3.PVA

26.08.2014.

VSV-1

Apmaksa

12

PNA
23.10.2014.

VSV-1

1.UKDD
2.PV
3.PVA

63 460.87

PE241014-1

24.10.2014.

63 460.87

1.UKDD
2.PV
3.PVA

24.10.2014.

VSV-1

Apmaksa

13

PNA
20.11.2014.

SPRVDD

1.UKDD
2.TSDD
3.PVA

128 729.48

 PE211114-1

21.11.2014.

128 729.48

1.UKDD
2.SPRVDD
3.PVA
4.TSDD

Nav

Nav

Apmaksa

14

PNA
05.12.2014.

VS

1.UKDD
2.TSDD
3.PVA
4.PV

2 420.00

PE101214-1

10.12.2014.

2 420.00

1.UKDD
2.TSDD
3.PVA
4.PV
5.SPRVDD

Nav

Nav

Apmaksa

15

 

 

PNA
22.12.2014.

VS

Nav

46 524.50

PE231214-1

23.12.2014.

46 524.50

1.UKDDV
2.ESFIDD
3.PVA
4.PV
5.SPRVDD

Nav

Nav

Apmaksa

Izpilde

 

 

851866.62

 

 

 

 

 

 

 

Līguma atlikums

 

 

473 795.64

 

 

 

 

 

 

 

1. Pielikums

Pamatojoties uz Komisijas konstatējumiem, Komisijas sniedz šādu kopsavilkumu (informatīvos nolūkos) par dienesta pārbaudes rezultātiem, kuru detalizēts izklāsts ir ietverts dienesta ziņojumā:

[I] Termiņu neievērošana Projekta sākuma fāzē līdz producēšanas līguma noslēgšanai

1.1. Projektam „Latvijas dalība starptautiskajā izstādē „Expo Milano 2015”” (turpmāk - Projekts) nav nodrošināta atbilstoša un efektīva vadība, tāpat nav pietiekami vērtēti Latvijas dalības izstādē „Expo Milano 2015” iespējamie organizācijas modeļi un to riski, ir konstatēti būtiski trūkumi projektam piešķirtā finansējuma izlietojuma kontrolē.

1.2. Bijušie ekonomikas ministri Daniels Pavļuts un Vjačeslavs Dombrovskis, kā arī ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce kā ministrijas administratīvā darba vadītājs nav pastāvīgi sekojuši šā projekta norisei un kontrolējuši Ministru kabinetā (turpmāk - MK) pieņemto lēmumu izpildi un D.Pavļuts un ministrijas amatpersonas, sagatavojot un iesniedzot ziņojumus MK, ir maldinājuši, ka sagatavošanās izstādei notiek saskaņā ar apstiprināto laika grafiku, jo faktiski jau 2013.gada pirmajā pusē tika ievērojami kavēti sākotnēji paredzētie sagatavošanās termiņi.

1.3. Ministrijas valsts sekretārs J.Pūce un atbildīgās amatpersonas, nesavlaicīgi uzsākot izstādes organizēšanu ar vairāku mēnešu nobīdi no plānotā laika grafika, pakļāva lielam riskam Latvijas ekspozīciju nepabeigt paredzētajā laikā un vienlaikus ne tikai nebrīdināja augstākstāvošās amatpersonas par šādu risku iespējamību, bet pat slēpa šos riskus, apzināti informatīvajos ziņojumos norādot maldinošu informāciju.

1.4. Ministrijas valsts sekretārs J.Pūce un atbildīgās amatpersonas pieņēma lēmumu par iepirkumu organizāciju, kas neatbilda sākotnēji izstrādātai iepirkumu struktūrai, kas tika piedāvāta un pieņemta zināšanai MK.

[II] Noslēgto līgumu kvalitāte un to uzraudzība

EM valsts sekretāra pienākumu izpildītājs, valsts sekretāra vietnieks Andris Liepiņš atbilstoši metu konkursa iepirkuma rezultātiem 19.12.2013. ar komandītsabiedrību “EXPO 2015” (turpmāk - KS) parakstīja divus līgumus: 1) līgumu „Par Objekta tehniskā projekta izstrādi un saskaņošanu, autoruzraudzību un konsultāciju sniegšanu (Objekts – Latvijas ekspozīcija izstādē Expo Milano 2015, Milānā, Itālijā)” (turpmāk – projektēšanas līgums); līguma summa – 226 663,48 EUR (bez PVN) un 2) līgumu „Par Latvijas ekspozīcijas izstādē Expo Milano 2015, Milānā Itālijā Ekspozīcijas idejiskās ieceres-saturiskā redzējuma māksliniecisko un organizatorisko realizēšanu, kā arī uzraudzību (ekspozīcijas producenta pakalpojumu sniegšana)” (turpmāk – producēšanas līgums); līguma summa – 2 541 249,05 EUR (bez PVN).

[II.I] Producēšanas līgums

2.1. Producēšanas līgums vērtējams kā nekvalitatīvs, jo līgumā ietvertā informācija par līgumcenu un tās sadalījumu pa izpildes posmiem nenodrošina iespēju efektīvi uzraudzīt valsts budžeta līdzekļu izlietojumu līguma izpildes gaitā, līdz ar to pastāv līgumcenas palielināšanās risks un līdzekļu efektīvas un ekonomiskas izlietošanas atbilstoši paredzētajiem mērķiem risks.

2.2. Tāpat līgums neparedz precīzas avansa maksājuma garantijas, jo līgumā nav skaidri definēti darbi, kas veicami par samaksāto avansu; avansa atmaksas kārtību, ja tiks konstatēts, ka līgums netiek pildīts vai izbeigts (lauzts); nepamatoti samaksāto līdzekļu atmaksas kārtību; kā arī sankcijas pret producentu par līguma priekšmetā noteiktā pakalpojuma izpildes neatbilstošo kvalitāti.

2.3. Amatpersonas ir pārsniegušas savas pilnvaras, pieņemot lēmumus, kas ir pretrunā ar producēšanas līgumā noteikto pakalpojuma apmaksas kārtību, tas ir, EM piekrīt apmaksāt KS sagatavotos PNA par darbu izpildi konkrētā laika periodā, saskaņā ar pakalpojuma plānu, nevis pabeigtus darbus. [1]

2.4. Faktiski ir veikti maksājumi pretēji producēšanas līguma 4.7.punktam, tādā veidā radot ekonomiskas priekšrocības KS. Šādas izmaiņas ir uzskatāmas par būtisku līguma grozījumu, jo iepirkuma procedūras uzvarētājs tiek nostādīts labvēlīgākā stāvoklī nekā tas bija iepirkuma veikšanas laikā (turklāt minētā izmaiņa rada vienlīdzīgas attieksmes pārkāpumu arī attiecībā pret pārējiem pretendentiem, kas iesnieguši piedāvājumus vai nav iesnieguši piedāvājumu), līdz ar to nav ievērots Publisko iepirkumu likuma 67.1 panta regulējums.

[II.II] Projektēšanas līgums

2.5. Projektēšanas līguma realizācija plānotajos termiņos, jau parakstot šo līgumu, bija nereāla un tādejādi bija apšaubāma visa Projekta realizācija kopumā. Parakstot projektēšanas līgumu, A.Liepiņš uzņēmās finanšu saistības, kuru izpildes lietderīgums un samērīgums nepamatotas projekta plānošanas dēļ bija objektīvi apšaubāms.

2.6. Atbildīgās amatpersonas nenodrošināja, lai līgumā noteiktie termiņi tehniskā projekta izstrādei un saskaņošanai, autoruzraudzībai un konsultāciju sniegšanai tiktu stingri ievēroti no projektētāja puses, kas bija kritiski, ņemot vērā līgumā noteikto īso laika grafiku un nepieciešamību savlaicīgi veikt būvniecības iepirkumu.

2.7. Projektēšanas līgumam ir pievienoti pielikumi un veikti līguma grozījumi, kas neatbilst līguma 4.11.punktam. Turklāt, ņemot vērā, ka veiktie grozījumi paredz KS labvēlīgāku maksāšanas kārtību, kas vairs nav piesaistīta veikto būvdarbu apjomam, un palielina projektēšanas izmaksas un samazina autoruzraudzības izmaksas, ir veikti būtiski līguma grozījumi, jo iepirkuma procedūras uzvarētājs tiek nostādīts labvēlīgākā stāvoklī nekā tas bija iepirkuma veikšanas laikā (turklāt minētā izmaiņa rada vienlīdzīgas attieksmes pārkāpumu arī attiecībā pret pārējiem pretendentiem, kas iesnieguši piedāvājumus vai nav iesnieguši piedāvājumu), līdz ar to nav ievērots Publisko iepirkumu likuma 67.1 panta regulējums.

[III] Būvdarbu (izņemot pamatu) iepirkuma izsludināšana

3.1. Kopējā paredzamā līgumcena iepirkumam tika paredzēta EUR 1 371 900.00 (bez PVN). Nosakot paredzamo līgumcenu būvdarbu iepirkumam, tika ignorēti un netika ņemti vērā būveksperta (SIA „Cilnis”) atzinumā norādītais (t.i., apzinoties, ka kopējā būvniecības izmaksas būtiski - par EUR 998 511,21 (bez PVN) pārsniedz pieejamo finansējumu).

3.2. Nedz kandidātu, nedz piedāvājumu iesniegšanas nolikumā iepirkuma komisija paredzamo līgumcenu nav norādījusi. Arī paziņojumā par līgumu nav norādīta paredzamā līgumcena. Līdz ar to neviens no ieinteresētajiem pretendentiem nav bijis informēts par maksimālo līgumcenu, kuru EM var atļauties maksāt par būvdarbu veikšanu.

Nespējot nodrošināt Latvijas ekspozīcijas izstādē „Expo Milano 2015” būvniecības iepirkuma dokumentācijas savlaicīgu sagatavošana, EM amatpersonas šo būvniecības iepirkumu uzsāka ar lielu nokavēšanos un noteica neadekvāti īsus termiņus šāda veida un apjoma iepirkumu pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanai, samazinot iespēju tajā piedalīties plašam pretendentu lokam, vienlaicīgi neparedzot iepirkuma dokumentācijas tulkošanu vai pieteikumu pieņemšanu svešvalodā.

Apkopojot augstāk minēto, gan iepirkuma procedūras veids, gan izsludināšanas termiņi, gan būvniecībai atlikušais laiks, gan dokumentācijas nenodrošināšana svešvalodā ir sašaurinājusi ieinteresēto pretendentu loku (mazinājusi konkurenci), tādā veidā radot vēl lielāku būvniecības izmaksu sadārdzinājumu.

3.3. Latvijas ekspozīcijas izstādē „Expo Milano 2015” būvniecības iepirkuma komisija tiek izveidota tikai 2014.gada 11.septembrī. Ņemot vērā, ka kopš attiecīgās iepirkuma procedūras saskaņošanas ar IUB bija pagājuši gandrīz divi mēneši, EM amatpersonām bija jāapzinās Latvijas ekspozīcijas izstādē „Expo Milano 2015” būvniecības iepirkuma procedūras realizēšanas nesamērīgais laika grafiks (iespējamība).

[IV] Līgums par pamatu būvēšanu

4.1. 2014.gada 22.jūlijā parakstot līgumu par pamatu būvniecību, nav nodrošināta Likuma par budžetu un finanšu vadību 24.panta pirmās un trešās daļas ievērošana, jo paredzamā kopējā līgumcena visiem būvdarbiem pārsniedz pieejamo finansējumu.

4.2. Nezinot (tai skaitā nevērtējot risku būvdarbu pabeigšanai), vai tiks noslēgts līgums par pārējo būvdarbu veikšanu, EM atbildīgās amatpersonas ir rīkojušās nelietderīgi un nesaimnieciski, tādā veidā radot zaudējumus EUR 172 521,86 apmērā (papildus zaudējumi tiks radīti arī saistībā ar pamatu nojaukšanu).

Secinājumi:

Ievērojot dienesta pārbaudē konstatētos pārkāpumus, ir pietiekams pamats ierosināt disciplinārlietas (par pienākumu nepamatota nepildīšana un pienākumu nekvalitatīva pildīšana, kā rezultātā valsts budžetam nodarīts būtisks mantisks zaudējums un valsts interesēm būtisks kaitējums) pret:

a) valsts sekretāru Mārtiņu Lazdovski;

b) Stratēģiskās plānošanas un resursu vadības departamenta direktori Veltu Feodorovu;

c) Juridiskā departamenta direktori Māru Līdumnieci;

d) Juridiskā departamenta Tiesiskā nodrošinājuma nodaļas vadītāju Lauru Angi;

e) Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktori Ilzi Beināri;

f) Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktora vietnieku Kristapu Somu;

g) Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta Expo 2015 Projekta vadītāju Robertu Stafecki.

Disciplinārlietas ierosināšana pret amatpersonām, ar kurām ir izbeigtas civildienesta attiecības (J.Pūci un A.Liepiņu), pamatojoties uz Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 19.panta pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunktam, nav tiesiski iespējama.


[1] Piemēram, 2014.gada 24.jūlijā EM amatpersonas, parakstīja PNA, kurā iekļautas sekojošas izmaksas: 1) Veikta dzīvesvietu apzināšana Itālijā (veikta tirgus izpēte uzņēmumiem, kas sniedz atbilstošus pakalpojumus, noformulētas prasības, veikta komunikācija dzīves vietas apmeklētas uz vietas Itālijā). Veikta potenciāli visatbilstošākās dzīvesvietas izpēte personālam, t.sk. paviljona brīvprātīgajiem/gidiem, kurai paredzēts iemaksāt avansa maksājumu, kā arī veikt citu obligāto nosacījumu nodrošinājumu, paredzot apmaksu 32000 EUR; 2) Uzsākts darbs pie tehnoloģisko risinājumu koncepta izstrādes, kā ietvaros veikta nepieciešamo iekārtu, kā arī piegādātāju un pakalpojumu sniedzēju tirgus izpēte, veikti tehnoloģisko risinājumu izmaksu aprēķini (audiovizuālās iekārtas-skaņas, gaismas risinājumi, skatuvei nepieciešamie tehniskie risinājumi, citi tehnoloģiskie risinājumi, paredzēti finanšu līdzekļi nepieciešamo avansu samaksai) – 181 712,00 EUR.

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...