Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Spriežot pēc visu valstiski augsti atbildīgo personu - premjera Valda Dombrovska, finanšu ministra Andra Vilka, ekonomikas ministra Daniela Pavļuta, Valsts kases pārvaldnieka Kaspara Āboliņa un visu pārējo - publiskajiem paziņojumiem un reakcijas, 2013. gada 22. janvārī, Liepājas metalurgampaziņojot par savām saimnieciskajām problēmām, viņi piedzīvo zibeni un pērkonu no pilnīgi skaidrām debesīm. Šodien Pietiek publicē fragmentu no nule iznākušās grāmatas Liepājas metalurgs: kam jāsēž, kam jālido, kas atklāj - kurš un kā patiesībā nogulēja Liepājas metalurga krahu.

Grūti teikt, kā jūs justos, ja ar savu personisko mantu un maku būtu nogarantējuši kredītu kādam, kura bizness jau pirms kredīta saņemšanas brīža sācis strādāt ar zaudējumiem un tā arī turpina, kaut garantiju izlūgšanās laikā ir tikusi solīta uzplauksme un peļņa. Lūk, pavisam neliels kopsavilkums no aģentūras LETA ziņu lentas 2009.-2010. gadā.

LETA, 2009. gada 21. maijs: "Tērauda ražošanas uzņēmuma AS Liepājas metalurgs konsolidētie zaudējumi pirmajā ceturksnī sasnieguši 3,2 miljonus latu, salīdzinot pagājušā gada attiecīgajā perioda peļņu 0,7 miljonu latu apmērā."

LETA, 2009. gada 20. augusts: "AS Liepājas metalurgs konsolidētais neauditētais neto apgrozījums pirmajā pusgadā, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, samazinājies par 48,2 miljoniem latu un bijis 84,9 miljoni latu, liecina informācija NASDAQ OMX Riga mājaslapā."

LETA, 2010. gada 26. februāris: "Metalurģijas uzņēmuma AS Liepājas metalurgs neto apgrozījums pērn sarucis par 37,4% un bija 169,1 miljons latu, salīdzinot ar 270,2 miljoniem latu 2008. gadā, liecina uzņēmuma neauditētais konsolidētais finanšu pārskats NASDAQ OMX Riga biržā. Pērn strādāts ar 12,4 miljonu latu zaudējumiem, bet 2008. gadā tika gūta 5,9 miljonu latu peļņa."

LETA, 2010. gada 10. jūnijs: "Metālapstrādes uzņēmums AS Liepājas metalurgs šā gada pirmajā ceturksnī strādājis ar 6,5 miljonu latu zaudējumiem, liecina NASDAQ OMX Riga publicētais konsolidētais pārskats. Kompānijas zaudējumi šogad, salīdzinot ar 2009.gada pirmo ceturksni, gandrīz dubultojušies. Pērn pirmajā ceturksnī zaudējumi veidoja 3,2 miljonus latu."

LETA, 2010. gada 25. augusts: "AS Liepājas metalurgs šā gada pirmajā pusgadā strādāja ar 7,7 miljonu latu zaudējumiem, liecina uzņēmuma finanšu pārskats, kas publicēts NASDAQ OMX Riga biržā. Pērn pirmajā pusgadā zaudējumi bija 3,8 miljoni latu."

LETA, 2010. gada 24. novembris: "Metalurģijas uzņēmums AS Liepājas metalurgs šā gada deviņos mēnešos cietis 7,4 miljonu latu zaudējumus, liecina uzņēmuma deviņu mēnešu neauditētais finanšu pārskats, kas iesniegts NASDAQ OMX Riga. 2009. gada deviņos mēnešos Liepājas metalurga zaudējumi bija 4,9 miljoni latu."

Šī ir tā informācija, kas ir redzama katram un ikvienam, bet cilvēki, kuriem piemīt māka izlasīt uzņēmumu gada pārskatus, Liepājas metalurga ikgadējās bilancēs spēj - ja vien vēlas, protams, - saskatīt vēl daudz vairāk sākotnēji bažas raisošu, pēcāk jau atklāti biedējošu faktu.

Savukārt to, ko valsts ar tās kā galvojuma sniedzējas tiesībām šajā laikā būtu varējusi noskaidrot, ja vien būtu bijusi vēlēšanās, uzskatāmi rāda, piemēram, auditorkompānijas Ernst & Young Baltic jau 2013. gada martā pēc beidzot "atmodinātās" Finanšu ministrijas sagatavotā revīzija par Liepājas metalurga un tā meitas sabiedrību 2011. gada konsolidēto finanšu pārskatu.

"2011. gadā Koncerns ir pārdevis produkciju par kopējo summu 7 465 tūkst. latu apmērā atsevišķiem darījumu partneriem, kurus Latvijas Republikas Valsts ieņēmumu dienests identificējis kā personas, kuras, iespējams, iesaistītas aizdomīgos pievienotās vērtības nodokļa (PVN) darījumos. Mēs nevarējām izvērtēt, vai Koncerns ir iesaistīts kādā aizdomīgā PVN darījumā, nedz arī to, vai saistībā ar šiem darījumiem Koncernam varētu rasties kādi PVN riski," - ja kādam nav skaidrs, runa ir par tumšiem darījumiem, ko valsts līdz tam nav pamanījusi.

"Mēs neesam saņēmuši atlikumu salīdzināšanās vēstuli par Koncerna saistībām par saņemto avansu no Stemcor UK Limited 30 286 tūkst. latu apmērā 2011. gada 31. decembrī, kā rezultātā mēs nevarējām pārliecināties par minētās saistības atlikuma pareizību. Līdz ar to mēs nevarējām pārliecināties par saņemto avansu uzskaites vērtību 2011. gada 31. decembrī," - te auditori skaidri pasaka, ka uzņēmuma grāmatvedībā ir neskaidrība par tādu "sīkumu" kā 30 miljoni latu.

"Koncerns 2011. gadā pārskata par visaptverošo ienākumu postenī „Pārējie uzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumi" ir atzinis ieņēmumus 3 232 tūkst. latu apmērā, kas attiecas uz pārvērtēšanas rezerves norakstījumiem saistībā ar atsavinātajiem pamatlīdzekļiem. No visiem atzītajiem ieņēmumiem summa 3 123 tūkst. latu apmērā attiecas uz 2010. gadā atsavinātajiem pamatlīdzekļiem un summa 109 tūkst latu apmērā - uz 2011. gadā atsavinātajiem pamatlīdzekļiem. Saskaņā ar SGS Nr. 1 un SGS Nr. 16 pārvērtēšanas rezerves norakstījumi pamatlīdzekļu atsavināšanas rezultātā jāatzīst pašu kapitālā.

Līdz ar to 2011. gadā pārskata par visaptverošo ienākumu posteņi „Pārējie uzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumi" un „Pārskata perioda peļņa vai zaudējumi pēc nodokļiem" būtu jāsamazina par 3 232 tūkst. latu, pārskata par finanšu stāvokli posteņa „Iepriekšējā gada nesadalītā peļņa" 2010. gada 31. decembrī būtu jāpalielina par 3 123 tūkst. latu, bet summa 109 tūkst. latu apmērā 2011. gadā būtu jāpārklasificē no pārskata par finanšu stāvokli posteņa „Ilgtermiņu ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve" uz posteni „Iepriekšējā gada nesadalītā peļņa"," - te savukārt tiek skaidri norādīts uz valsts galvojumu saņēmušā uzņēmuma kategorisko nevēlēšanos maksāt nodokļus pilnā apjomā.

Un tā tālāk, un tā tālāk. Taču, kā mēs tagad zinām, ne Andra Vilka vadītajā Finanšu ministrijā, ne viņa pārraudzībā esošajā Kaspara Āboliņa pārvaldītajā Valsts kasē neatrodas ļaudis, kuriem interesētu Liepājas metalurga iesniegtos pārskatus ne tikai iereģistrēt un nolikt atbilstošajos plauktiņos, bet arī tajos ieskatīties un uz šo faktu pamata izdarīt secinājumus - kurp virzās uzņēmums, kuram valsts ir garantējusi 85 miljonu eiro kredītu.

Pat, ja Valsts kasē un Finanšu ministrijā neatrastos neviens pats cilvēks, kurš spētu lasīt gada pārskatus un uz to pamata izdarīt secinājumus, lielu un spilgtu trauksmes lampiņu valstisko uzraudzītāju galvās vajadzēja iedegt notikumiem 2012. gada vasarā, kad, nesagaidījis nekādu reakciju uz saviem pirmajiem brīdinājumiem, Kirovs Lipmans mēģina piespiest Liepājas metalurga saimniekus atļaut veikt uzņēmumā iekšējo revīziju par pēdējiem astoņarpus gadiem.

Nekas viņam, protams, neizdodas, uzņēmuma saimnieki Sergejs Zaharjins un Iļja Segals nobalso pret, taču interesants ir saistībā ar šo akcionāru sapulci Kirova Lipmana iesniegtais astoņas lappuses garais pārbaudāmās informācijas saraksts - viss tas, kas Latvijas valstij saistībā ar tās 85 miljonu eiro likteni uzņēmumā neieinteresē līdz pat 2013. gada pavasarim.

Prasīts tiek daudz kas - faktiski viss tas, ko kārtīgs saimnieks Liepājas metalurgam būtu paprasījis pirms kredīta garantēšanas. Taču uzņēmums to nesniedz ne pirms galvojuma izsniegšanas, ne arī tagad...

Ak tad gadījumā, ja jūs personiski kādam būtu garantējuši kredītu (personiski nozīmē - ar savu maku un savu mantu), jūs satrauktos, ja aizņēmējs, kura bizness jau sen strādā ar mīnusiem, paziņotu, ka viņš negrib nekādus tur jaunus, neatkarīgus revidētājus, jo viņam esot labi tā, kā ir?

Sausā 2012. gada 21. septembra Liepājas metalurga padomes sēdes protokola valodā šis lēmums aprakstīts šādi:

"K. Lipmans ierosina veikt pārbaudi-auditu par akciju sabiedrības Liepājas metalurgs izsniegto valsts garantiju un iepriekš iesniegtiem jautājumiem par saviem līdzekļiem.

S. Zaharjins iepazīstina ar esošo situāciju akciju sabiedrībā Liepājas metalurgs (par esošām pārbaudēm, darbinieku noslogojumu, sagatavojot dokumentus civillietai un krimināllietai, kur krimināllietā pieprasītie dokumenti daļēji atbilst K.Lipmana pieprasītajiem dokumentiem).         

M. Pomerancis un G. Vilnītis jautā, vai iepriekš iesniegtajiem pārbaudes jautājumiem nav iestājies noilgums? M. Pomerancis piebilst, ka ir jāatdala lietas jautājumi, kurus var izskatīt Padome vai akcionārs. S. Zaharjins uzaicina Padomes locekļus balsot par to, vai uzsākt iekšējās revīzijas veikšanu.

Balsošanas rezultāti: Par: 1 - K. Lipmans. Pret: 4 - S. Zaharjins, G. Vilnītis, A. Zaharjins, M. Pomerancis. Atturas: 0. Nolēma: Neuzsākt iekšējās revīzijas veikšanu akciju sabiedrībā Liepājas metalurgs."

Jūs uztrauktos? Jūs varbūt arī satrauktos, bet ne Andris Vilks, ne Kaspars Āboliņš, ne visu atbildīgo departamentu vadītāji un darbinieki nepakustina ne pirkstu, kad Liepājas metalurga saimnieki nolemj - nekāds jauns neatkarīgs revidents uzņēmumam nav vajadzīgs.

Vēl vairāk, neviens no šiem valstiskajiem uzraugiem pat neiedomājas painteresēties par acīmredzamo, proti, vai gadījumā Liepājas metalurga darbību tik daudzus un daudzus gadus revidējušais "neatkarīgais" auditors, kurš ir tik tīkams uzņēmuma saimniekiem, kaut kādā veidā nav tieši saistīts ar viņiem un gluži vienkārši atkarīgs no viņu finansiālās labvēlības.

Minūtes piecas, varbūt septiņas - tik ilgā laikā ikviens publisko datu bāzu lietotājs no Valsts kases vai Finanšu ministrijas varētu noskaidrot to, ko pusotru gadu vēlāk Valsts kontrole savā atzinumā apraksta šādi: valsts galvojuma uzraugi ir bijuši vienkārši izcili nolaidīgi, nepamanot acīmredzamo - Liepājas metalurga ilggadējais padomes loceklis Andris Deniņš, kas regulāri saņēmis aldziņu no uzņēmuma kabatas, vienlaikus ir bijis visciešākajā veidā saistīts ar uzņēmuma "neatkarīgo revidentu". Nemaz nerunājot par BDO kompāniju "radniecību", kamēr Deniņš „uzraudzījis” Liepājas metalurga darbu, uzņēmuma auditora BDO valdē naudu pelnījusi viņa sieva Ģertrūde Deniņa.

Var, protams, ticēt cilvēka taisnprātībai un godīgumam, taču fakts - ja ne ar "piebarotā" Andra Deniņa ģimeni saistītais "neatkarīgais" un "neieinteresētais" auditors BDO, ļoti iespējams, ka ne pie kāda valsts galvojuma Liepājas metalurgs tā arī netiktu, - lūk, izteiksmīgs fragments no jau 2013. gada pavasarī veikta, nu jau patiešām neatkarīga auditoru Ernst&Young padziļinātās izpētes ziņojuma sadaļas "BDO vērtēšanas ziņojumu metodoloģijas analīze":

"BDO Atzinumā uzsvērts, ka modernizācijas projekta 2. kārta ir īstenojama arī pie nelabvēlīgām ārējo faktoru izmaiņām un Uzņēmuma maksātspēja nav apdraudēta.

- BDO Atzinuma analīzē izmantota Uzņēmuma Vadības un Uzņēmuma īpašnieku sniegtā informācija. Analīzes ietvaros tika izskatīts Atkins Management Consultants izstrādātais projekta biznesa plāns (tehniski ekonomiskais pamatojums) Liepājas metalurgs Melt Shop Modernisation Project Review. Final Report, January 2009.

- BDO Atzinumā nav veikta jutīguma analīze Atkins Ziņojumā izmantotajiem pieņēmumiem attiecībā uz apgrozāmo kapitālu. Saskaņā ar BDO atzinumu, Atkins Ziņojumā aplūkoto prognožu periodā Uzņēmums spēj nodrošināt pietiekamu neto apgrozāmo kapitālu.

- BDO ir veicis jutīguma analīzi Atkins Ziņojumā pieņemtajai realizācijas cenas un materiālu cenas starpībai bāzes scenārijā. Saskaņā ar BDO Atzinuma jutīguma analīzes rezultātiem BDO atzinumā tiek secināts, ka, pat ja marža starp realizētās produkcijas cenu un iepirktās metāla produkcijas cenu samazinās par 10%, modernizācijas projektā ir sagaidāma pozitīva naudas plūsma visā prognožu perioda garumā.

- BDO Atzinumā tāpat kā Atkins Ziņojumā tika norādīts, ka saskaņā ar Atkins veiktās Uzņēmuma sagādes sistēmas analīzes rezultātiem SIA Tolmets ir uzskatīts par būtisku Uzņēmuma sadarbības partneri. Tomēr BDO Atzinumā nav veikta potenciālo risku analīze situācijā, ja SIA Tolmets pārstātu būt par Uzņēmuma metāllūžņu sagādnieku (kas faktiski ir noticis pēdējo gadu laikā).

- BDO Atzinumā ir norādīts, ka Uzņēmumam no 2010. gada līdz 2012. gadam ilgtermiņa ieguldījumu segšanai papildus pašu kapitālam būs nepieciešams piesaistīt ilgtermiņa aizņemtos līdzekļus. Uzņēmums laika periodā no 2010. gada līdz 2012. gadam nav piesaistījis papildu ilgtermiņa aizņemtos līdzekļus.

- Atjaunotā BDO Atzinumā BDO atzīmē par Uzņēmuma finansiālā stāvokļa pasliktināšanos 2009.gadā un prognozētiem zaudējumiem 2010.gadā."

Daudz sarežģītu vārdu un teicienu, vai ne? Bet doma skaidra - "piebaroto" vai vismaz nebūt ne neatkarīgo auditoru atzinumā, kas bija tik svarīgs pirms valsts galvojuma saņemšanas, ir bijušas ļoti būtiskas nianses, kas nav ņemtas vērā vai tulkotas par labu Liepājas metalurgam.

Un te vēl - dažas rindiņas no tā paša Ernst&Young padziļinātās izpētes ziņojuma sadaļas "BDO vērtēšanas ziņojumu metodoloģijas analīze":

"Kā mēs saprotam, 2009. gada 6. janvāra pamatlīdzekļu vērtējumi tika izmantoti, lai noteiktu LR Finanšu ministrijas sniegtā galvojuma nodrošinājuma tirgus vērtību.

Mūsuprāt, šis vērtējums nav pietiekami pilnīgs, lai būtu pieļaujama tā izmantošana šādam mērķim. Vērtēšanas gaita nav veiktas visas nepieciešamas procedūras, lai izmaksu aizvietošanas metodes rezultātu varētu pielīdzināt tirgus vērtības definīcijai.

Arī pašā 2009. gada 3. februāra vērtēšanas ziņojumā ir rakstīts, ka „vērtēšanā tiek lietota no tirgus vērtības atšķirīga bāze". Mūsuprāt, šī informācija bija jāuzsver un jāizceļ vērtējuma pavadvēstulē.

Vērtēšanas ziņojumos nav iekļauta būtiska pieņēmumus pamatojoša informācija, analīze un avoti (celtniecības izmaksas, fiziskais, funkcionālais un ekonomiskais nolietojums u.c.), kas veido svarīgu vērtēšanas ziņojumu sastāvdaļu. Līdz arto lasītājs nevar spriest par izmantoto pieņēmumu objektivitāti.

Vērtēšanas ziņojumā nav sniegti vērtēšanas ierobežojumi.

Ņemot vērā, ka:

- vērtētājs nekonsekventi lieto vērtības definīciju; kā mēs to sapratām, nekustamam īpašumam ir piemērota izmantošanas vērtība, kas nevar tikt uzskatīta par identisku tirgus vērtībai;

- vērtētājs vērtēšanas ziņojumos nav iekļāvis informāciju par visām nepieciešamajām procedūrām, ko pieprasa starptautiskie vērtēšanas standarti;

- ir nopietnas pazīmes, kas liecina ka faktiskie uzņēmējdarbības rezultāti ir būtiski pasliktinājušies.

Mums ir pamatotas bažas, ka ķīlas vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar izmaksu aizvietošanas metodi, ir lielāka par reāli atgūstamo ķīlas vērtību."

Atkal aiz sarežģītajiem formulējumiem paslēptais secinājums ir Deniņu ģimenes biznesiņam un arī valsts galvojuma izsniedzējiem graujošs - ļoti iespējams, ka pirms galvojuma veiktajā ieķīlājamo īpašumu vērtējumā tie novērtēti par lielāku summu nekā reāli atgūstamā.

Punktu pieliek vēl šis "nepiebaroto" auditoru atzinums: "BDO Atzinumā nav pietiekami izvērtēti ar modernizācijas projektu saistītie riski (piem., finansēšanas riski, valūtas riski, u.c.). BDO Atzinumā nav secinājumu par apgrozāmā kapitāla pietiekamību nākotnē."

To pašu savā atzinumā pēcāk paziņo arī Valsts kontrole:

"211.1. Ievērojot minētos apstākļus, galvojums sniegts, balstoties uz informāciju, kas, iespējams, neatklāja faktisko situāciju;

211.2. Šādi apstākļi bija arī 2009.gadā, laikā, kad valsts galvojuma saņemšanai atzinumu par AS Liepājas metalurgs iesniegto projektu Finanšu ministrijai sniedza AS BDO, kā arī pārējos gados, kad tika sniegts atzinums par AS Liepājas metalurgs finanšu pārskatiem;

211.3. Finanšu ministrijai iesniegtie AS Liepājas metalurgs finanšu pārskati nesniedza skaidru un patiesu priekšstatu par AS Liepājas metalurgs finansiālo stāvokli, tā izmaiņām un darbības rezultātiem;

211.4. Finanšu ministrijai iesniegtie AS Liepājas metalurgs sertificēta vērtētāja atzinumi par ķīlas vērtību neatklāja tās patieso vērtību." Skaidrāk laikam vairs nav iespējams...

Taču... valstiskie uzraugi ar Andri Vilku priekšgalā Liepājas metalurga auditoru klajo interešu konfliktu "pamana" tikai tad, kad viņiem uz to norāda mediji.

"Finanšu ministrija 2013. gada 25. janvārī ir nosūtījusi vēstuli Nr.20-2-12/459 Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai (LZRA) ar lūgumu izvērtēt minētos apstākļus un pārkāpuma gadījumā lemt par zvērinātu revidentu komercsabiedrības licences apturēšanu vai anulēšanu, jo tikai LZRA ir ar likumu deleģēta šāda funkcija," - šādi skan ministrijas oficiālā, maigi izsakoties, izvairīgā atbilde uz jautājumu, vai tās amatpersonas ir iepriekš fiksējušas situāciju, ka uzņēmuma padomē atrodas persona, ar kuru cieši saistīts uzņēmums veic Liepājas metalurga auditu, un, ja fiksēja, vai uzskatīja šādu situāciju par pieļaujamu?

Daudziem varētu šķist patiesi pārsteidzoši, bet fakts - vēl gadu vēlāk, kad Liepājas metalurgs jau ir atzīts par maksātnespējīgu un, latviski izsakoties, pat ezim skaidrs, ka kaut kas ar uzraudzīšanu un ķīlas novērtēšanu galīgi nav bijis, Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš joprojām, it kā nekas nebūtu bijis, atsaucas uz to pašu BDO vērtējumu:

"Jāmin, ka piedāvātais nodrošinājums saskaņā ar sertificētu vērtētāju novērtējumiem pilnībā nodrošināja valsts galvojuma saistības. Galvojuma līguma darbības laikā Liepājas metalurgs papildus ieķīlāja par valsts galvotā aizdevuma līdzekļiem iegādātās specializētās tehnoloģiskās iekārtas, nodrošinot galvojumu apkalpošanas un uzraudzības līguma nosacījumu izpildi. Saistību nodrošinājuma vērtība tika noteikta, pamatojoties uz sertificēta vērtētāja sniegto tirgus vērtības novērtējumu un piemērojot ātrās realizācijas koeficentu, t.i., noteiktā apmērā samazinot vērtētāja noteikto tirgus vērtību."

Taču ko gan brīnīties par šo vienu konkrēto dīvainību, ja 2013. gada sākumā, kad beidzot uzņēmuma nonākšanu bezdibeņa malā pamana arī valstiskie uzraugi no Finanšu ministrijas un Valsts kases, izrādās, ka ne Andris Vilks, ne kāda cita šo struktūru amatpersona nespēj atbildēt faktiski ne uz vienu konkrētu jautājumu saistībā ar uzraudzības veikšanu.

Lūk, viena šāda jautājumu porcija, kas Finanšu ministrijai tiek uzdota 2013. gada janvārī un uz ko Andris Vilks un viņa vadītā iestāde spēj atbildēt tikai ar vispārīgām frāzēm, nespējot nosaukt nevienu konkrētu atbildīgo un arī faktiski nevienu konkrētu reālas uzraudzības pasākumu:

"1) Kuras konkrētās Finanšu ministrijas amatpersonas 2011. un 2012. gadā veikušas šo uzraudzību?

2) Kā tieši šī uzraudzība veikta (aprakstiet procedūras, metodiku)?

3) Ar kādām citām valsts institūcijām šīs personas sazinājušās, lai iegūtu un analizētu informāciju, kas nepieciešama uzraudzības veikšanai?

4) Cik bieži (miniet visas reizes) pēdējos divos gados ar šīs uzraudzības rezultātiem iepazīstināts ministrs? Kādā formā? Kādi bijuši ministra secinājumi? Kad pēdējoreiz ministram sniegti dati par uzraudzības rezultātiem?

5) Kuras konkrētās Finanšu ministrijas amatpersonas 2011. un 2012. gadā veikušas minētā uzņēmuma „finansiālā stāvokļa analīzi", kā tas minēts publicētajā ministra vēstulē?

6) Kā tieši šī analīze veikta (aprakstiet procedūras, metodiku)?

7) Cik bieži (miniet visas reizes) pēdējos divos gados ar šīs analīzes rezultātiem iepazīstināts ministrs? Kādā formā? Kādi bijuši ministra secinājumi? Kad pēdējoreiz ministram sniegti dati par analīzes rezultātiem?"

Tipiska ir, piemēram, ministra atbilde uz jautājumu, kas tiek uzdots pēc tam, kad klajā nāk ziņas par Liepājas metalurga saimnieka Sergeja Zaharjina saņemto gandrīz miljonu latu lielo gada atalgojumu. Uz jautājumu, vai ministrijas amatpersonas fiksēja situāciju ar uzņēmuma vadības atalgojumu un, ja fiksēja, vai uzskatīja šādu situāciju par pieļaujamu, atbilde ir šāda - saprotiet nu, kā gribat:

"Finanšu ministrija, vērtējot valsts galvotā aizdevuma atmaksas iespējas un uzņēmuma finanšu rādītājus, analizē kopējās atalgojuma un administratīvo izdevumu tendences, to dinamiku un to īpatsvaru pret kopējiem izdevumiem. Līdz šim nav novērotas būtiskas izmaiņas šajās pozīcijās salīdzinājumā ar vēsturiskajiem rādītājiem un biznesa plānā plānotajiem..."

Ko gan brīnīties par to, ka, taujāts uzrādīt konkrētus Liepājas metalurga ņemtā aizņēmuma atmaksas iespējamības novērtējumus, kas būtu veikti 2012. gadā, Kaspars Āboliņš spēj atbildēt tikai to, ka "atmaksas iespējamības novērtējumi tiek veikti un glabāti datu bāzē".

"Pamatojoties uz Valsts kases kvalitātes dokumentos noteiktajiem kritērijiem, 2012. gada novembra un decembra atmaksas iespējamība no piecām iespējamām pakāpēm tika novērtēta kā otra augstākā," ir gan spiests atzīt Valsts kases pārvaldnieks. "Vēlāk, saņemot SIA Ernst&Young Baltic padziļinātas finanšu izpētes ziņojumu, atmaksas iespējamības pakāpe uz 2012.gada beigām, vadoties no piesardzības apsvērumiem, tika pārskatīta un samazināta par divām pakāpēm."

Šajā diplomātiskajā atbildē ietvertais patiesais vēstījums ir - līdz pat 2012. gada beigām Valsts kasei, neraugoties uz visu iepriekš minēto, nerodas nekādas būtiskas bažas par Liepājas metalurga saimniecisko un finansiālo stāvokli un atmaksas iespējamību tā samazina tikai un vienīgi pēc tam, kad satraukusies beidzot ir tādā pašā letarģiskā miegā gulējusī Valda Dombrovska valdība, pasūtot neatkarīgu auditu.

Valsts kontrole šo brēcošās nolaidības ainu pēcāk īsi raksturo šādi:

"210.1. Valsts kases procedūru aprakstā noteikto atmaksas iespējamības pakāpes noteikšanas kritēriju - nodrošinājuma novērtējums un kredītspējas novērtējuma kategorija - attiecība neraksturo uzņēmuma patieso maksātspēju atmaksāt valsts galvoto aizdevumu, jo pie jebkura finanšu rādītāju stāvokļa pasliktināšanās vai uzņēmuma maksātnespējas pazīmēm, ja ir augsts nodrošinājuma novērtējums, kopējā atmaksas iespējamības pakāpe nesamazināsies zem 50% līmeņa.

Piemēram, AS Liepājas metalurgs atmaksas iespējamības pakāpe no 75% uz 25% tika samazināta tikai 2013. gada 29. aprīlī, lai gan Ministru kabinets jau 2013. gada 5. februārī bija devis uzdevumu padziļinātam auditam, kas pamatots arī ar Finanšu ministrijas sniegto informāciju, ka AS Liepājas metalurgs absolūtās likviditātes rādītājs jau kopš 2011. gada beigām liecina par AS Liepājas metalurgs nespēju ģenerēt pietiekamu naudas plūsmu īstermiņa saistību segšanai, un 2013. gada 30. aprīlī Finanšu ministrija AS Liepājas metalurgs vietā veica maksājumu EUR 6 128 456 apmērā."

Visbeidzot - pāris sīki fragmenti no auditorfirmas Ernst & Young Baltic 2013. gada 15. marta atzinumiem, ko Liepājas metalurgu "valstiski uzraudzījusī" Valda Dombrovska valdība labi saprotamu iemeslu dēļ nekavējoties noslepeno.

Pirmais: "Uzņēmums ir pārkāpis finanšu nosacījumus, kas ir minēti kredītlīniju līgumos ar SEB un Citadeles bankām. Saskaņā ar UniCredit kredītlīguma nosacījumiem, nespēja izpildīt saistības pret citām kredītiestādēm var nozīmēt UniCredit kredīta daļēju vai pilnīgu pirmstermiņa atmaksu. Šie nosacījumi bija pārkāpti 2012. gada beigās. Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas UniCredit līguma nosacījumi bija pārkāpti jau 2011. gada beigās."

Un otrais: "2011. gada 31. decembrī Koncerns nav ievērojis atsevišķus saņemto aizņēmumu no kredītiestādēm nosacījumus, kas attiecināmi uz ilgtermiņa aizņēmumu 51 149 tūkst. apmērā. Minēto nosacījumu pārkāpumu dēļ šis aizņēmums būtu jāpārklasificē no ilgtermiņa kreditoriem uz īstermiņa kreditoriem. Ja tiktu veikti atbilstoši labojumi, tad ilgtermiņa kreditoru saistības samazinātos un īstermiņa kreditoru saistības palielinātos par 51 149 tūkst. latu."

Un tas nozīmē - ja ne niekošanās ar grāmatvedību (ko "piebarotie" auditori nevēlējās pamanīt), reālas maksātnespējas priekšvakars Liepājas metalurgam ir jau 2011. gada beigās, un, ja ne Andra Vilka un Valsts kases nolaidība, jau 2011. gada beigās vai, vēlākais, 2012. gada pavasarī valstiskajiem uzraugiem ir visas iespējas konstatēt problēmu patieso apmēru. Taču - šādas vēlēšanās nevienam no viņiem nav...

No šī letarģiskā miega un apmierinātības gan Kaspara Āboliņa vadīto Valsts kasi, gan Andra Vilka vadīto Finanšu ministriju, gan visu Valda Dombrovska valdību pamodina tikai paša Liepājas metalurga atzīšanās faktiskā maksātnespējā, un tad nu miegainās nolaidības vietā nāk drudžainu muļķību, vēl nolaidīgākas vilcināšanās un valstiska gļēvuma laiks. Bet par to plašāk - jaunajā grāmatā.

Novērtē šo rakstu:

65
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kleptomānijas cēlonis

FotoRetrospektīvi izzinoša ekskursija uz lietišķo pierādījumu muzeju nav vajadzīga. Nav vajadzīgs intelektuālais reids aizvadīto 27 gadu vēsturē. Latvijas Republika kā krimināla valsts ar ideālu noziegumu brīvību ir starptautiski vispārzināms fakts.
Lasīt visu...

12

Mēs atsakāmies no savas valsts, atstājot to neliešu bariņa rokās

FotoAtbilstoši oficiālajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gada janvārī Latvijā dzīvoja 1 miljons 953 tūkstoši cilvēku. Protams, daudzi pamatoti iebildīs, ka šis skaitlis nav korekts, taču cita mums nav. Tomēr fakts ir tāds, ka arī oficiālā statistika atzīst: 2016. gadā Baltijas valstīs turpinājās masveida emigrācija.
Lasīt visu...

12

“Nodokļu reforma” - kas tiek noklusēts

FotoDaudz piesauktā un plaši aprunātā, bet patiesībā reti kuram zināmā “nodokļu reforma” nu ir ieguvusi daudz maz konkrētus apveidus. Un, lai gan tas ir noticis pavisam nesen, šī “nodokļu reforma” jau ir paguvusi apaugt ar visdažādākajiem vērtējumiem – no brīnumnūjiņas, kas atrisinās mums visu, līdz bezatbildīgai, populistiskai avantūrai vai vienkārši kārtējai stohastiskai solījumu mākoņu stumdīšanai, no kā galu galā nekas jēdzīgs nesanāks. Un katram šeit ir savi argumenti. Jāatzīst – tie parasti ir vienpusēji un šauri, lai tikai uzrunātu (apmānītu?) attiecīgo mērķauditoriju.
Lasīt visu...

12

Ģimenes ārsti dara pareizi, ka netic Čakšas tukšajiem „solījumiem”

FotoJau ilgāk nekā divas nedēļas valstī notiek ģimenes ārstu streiks. Taču nekas neliecina, ka tiks panākta vienošanās un ka Veselības ministrija un valdība kaut mazākā mērā gribētu panākt pozitīvu sarunu iznākumu, lai ārsti atsāktu darbu pilnā apmērā. Varbūt šeit mazāka ir premjera Māra Kučinska loma, kurš vienkārši tiek apvārdots un pārliecināts par to, ka "jāaizstāv dāmas gods". Nav jau pirmā reize, kad redzams, cik viegli ir ietekmējams premjers, kurš kā bruņinieks metas aizstāvēt sava kabineta vājā dzimuma pārstāves, aizmirstot valstiskas vērtības un pat veselo saprātu.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule valdošajai koalīcijai: IZM reforma – nodomi labi, bet izpildījums vājš

FotoAugsti godājamais Ministru prezidenta kungs, Saeimas cienījamie frakciju vadītāji, pagājušajā nedēļā medijos atkal aktualizējās informācija par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) gatavoto izglītības reformu. Skaidrs ir viens, IZM vēlas īstenot reformu, neraugoties uz to, ka dažādi nozares eksperti[1], pedagogi, vecāki, bērnu psihologi, pirmsskolas izglītības nozares darbinieki un biedrību pārstāvji[2], ārsti[3], veselības ministre[4], tiesībsargs[5] u.c. ir pauduši bažas par reformas saturu, piemēram, par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma.
Lasīt visu...

21

Latvijas sabiedrisko mediju "caurās mucas" svētās dusmas

FotoCēlonis melodramatiskajam sašutumam, kādā Latvijas Radio (LR) darbinieki izteica neuzticību Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un tās loceklim Ivaram Āboliņam, šī sabiedriskā medija kuratoram, ir klaji prasts un savtīgs: "Rokas nost no mūsu bardaka (un rebēm)!"
Lasīt visu...

18

VID Cīrule „atbild” pavāram Dreibantam

FotoValsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule pavāram Ērikam Dreibantam nosūtījusi to, ko pati uzskata par atbildēm uz viņa atklātajā vēstulē uzdotajiem jautājumiem. Publicējam šo „atbildi” un Dreibanta komentārus.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Tumsonība Īvāna gaumē

Neesmu vegāns, pat veģetārietis ne tuvu ne. Dzīvnieki nav sveši, jau kopš bērnības mūsu vai vismaz radu mājās ir bijis kāds "kustonis", arī...

Foto

Ēnu ekonomikas process sākas tad, kad VID martā bloķē restorāna bankas kontu par 2000 eiro nodokļu parādu...

Nesen no Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) saņēmu...

Foto

Laikmeta ainiņas: futbols un nacionālisms - I

1989. gada 21. jūnija rītā pie Satekles ielas stāvvietas piebrauca tumši sarkans Ikarus autobuss. Ar tūrisma firmas Inturist atbalstu devāmies ceļojumā, kura galamērķis...

Foto

Mēs esam slikti saimnieki savā zemē

Tautieši, nevairosim sabiedrībā naidu un haosu, negānīsim deputātus un valdību, ka tā neprot vadīt valsti. Politiķi, kam ir uzticēta Latvijas...

Foto

Pa dibenu vai pa purnu

Vai nesen publicētās sarunas, kurās politiskie līderi apspriež procesus valstī, kārto lietas, mēģina slēpt iespējamus likumpārkāpumus un pakļaut medijus, raisa izbrīnu?...

Foto

NEPLP lēmums par „Pieci.lv” hibrīdkara apstākļos ir nacionālās drošības apdraudējums

Latvijas Radio darbinieki kategoriski noraida un iebilst pret pagājušajā nedēļā medijos publicēto informāciju („Diena” 07.07.2017. „Lielās...

Foto

Otrā atklātā vēstule ģenerālprokuroram Kalnmeieram un citām augstākajām valsts amatpersonām

Vai es varu lūgt jūsu uzmanību beidzot mani sadzirdēt? Zinot to, cik aizņemti jūs esat, man...

Foto

Oligarhija: kastas ģenēze un kastas misija

Latvijā drīkst nerunāt par galveno. Latvieši drīkst neapspriest galveno. Latviešiem tas ir piedodami, jo bez šīs spējas neapspriest galveno nav...

Foto

Manifests – ir laiks aizstāvēt Latviju, tautu un Satversmi

1918. gada 18. novembrī Latvijas tauta dibināja brīvu un demokrātisku valsti. Latvijas Republikas Satversmē pirmie divi panti...

Foto

Par Jelgavas pašvaldības vadības patvaļīgo lēmumu

Mēs, Jelgavas 6. vidusskolas audzēkņu vecāki, vēršamies ar lūgumu atsaukties un nepalikt vienaldzīgiem pret, mūsuprāt, Jelgavas pašvaldības vadības vienpersonisko, diktatorisko...

Foto

Georga Isersona „Jaunās karadarbības formas” un latviešu valstsgriba

Turpinot par tēmu – pazīsti savu potenciālo ienaidnieku –, jau rakstīju par ģeniālo krievu militāro domātāju Jevgēņiju Mesneru, kura...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: demogrāfija

Uz Zemes ir gājušas bojā daudzas civilizācijas. Zinātne ir noskaidrojusi bojāejas galveno iemeslu. Tas ir civilizācijas iekšējais sabrukums. Katra civilizācija ir bijusi...

Foto

Daži mazemocionāli ideju zibšņi “oligarhu lietas” sakarā

Paklausījos, palasīju dažādus materiālus, kas publiskajā infotelpā pieejami biezā slānī. Pārdomas ir vairākas:...

Foto

Oligarhi, Šlesers un Baznīca

Vai atceramies, kas pirms 15 gadiem Ainaram Šleseram palīdzēja iegūt kāroto varu un deva iespējas piedalīties Latvijas īpašumu sadalē? Tās bija kristīgās...

Foto

Kā es sarakstījos ar „Labklājības” ministriju

Vēlos pastāstīt Pietiek lasītājiem, kā es mēģināju gūt kādu atsaucību no mūsu tā saucamās „Labklājības” ministrijas – un ko es...

Foto

Atmaskot "oligarhus" ir vitāli svarīgi, bet žurnālistikas standarti ir jāievēro

Latvijas Televīzijas komentārs par žurnāla "Ir" rakstu "Preses kastrēšana", kurā atspoguļotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja...

Foto

Atklāta vēstule veselības ministrei Andai Čakšai

Piektdien, 30.jūnijā no Jums saņēmu bezpersonisku e-pastu, kas, kā saprotams, bija sūtīts daudziem un kurā Jūs mēģinājāt paskaidrot par Latvijas...

Foto

Ģimenes ārstu streiks, privātpersonu rīcība savu tiesību aizsardzībai

Pārdomas par ģimenes ārstu streiku: vai sabiedrība ir gatava ar aktīvu (uzsverot, aktīvu!) rīcību iesaistīties problēmu risināšanā? Diemžēl...

Foto

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju: labdien, Anda Čakša! Jūsu izmisuma pilnā vēstule ar tradicionālajiem politiķu solījumiem, kuriem neviens vairs...

Foto

Atklāta vēstule – atzinums par likumprojektu „Dzīvojamo telpu īres likums” un pieteikums līdzdalībai likumprojekta pilnveidošanai

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par...

Foto

Ekoloģiskā katastrofa Latvijas centrā

Ar šo rakstu gribu pavēstīt Jūrmalas bīstamo atkritumu degšanas seku mērogus. Pēc pieejamām ziņām, četrām mājsaimniecībām ir aizliegts lietot aku ūdeni. Tātad...

Foto

Pašapziņas valstiskums

Pašapziņa ir suverēna garīgā izpausme. Tā pieder vienīgi attiecīgajam cilvēkam. Pašapziņa ir sevis apzināšanās un sevis apzināšanās saskarsmē ar ārējo pasauli. Pašapziņas priekšmets ir...

Foto

Par Alīdas Vānes pēdējo darba dienu, ģimenes ārstu streiku un iespējām no tā izvairīties

Ģimenes ārstu streiks: sāksies 3. jūlijā, sāksies 23. jūlijā vai varbūt Saeima...

Foto

Kas ir tas jaunais un šokējošais, ko mēs uzzinājām no „Rīdzenes” sarunām?

Un tomēr. Kāds var man paskaidrot - kas ir tas jaunais un šokējošais, ko...

Foto

Daudz interesantāk būtu uzzināt, kādas shēmas bīda par gaismas glabātājiem uzskatītie politiķi

Mazliet vairāk palasīju bēdīgi slavenās "Rīdzenes sarunas", un man ir daži jautājumi sašutušajiem:...

Foto

XI bauslis: tev nebūs sabiedriskajā medijā melot

Kas vainīgs, tas bailīgs. Slokas ugunsgrēks raisa tik iespaidīgu politisko krīzi, ka sabiedrībai un medijiem, škiet, joprojām nav izprotami...

Foto

Politiskais trilleris „Bailes” – jau mēnesi pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās

Apgāda „Mantojums” maija beigās izdotais Indriķa Latvieša pirmais romāns – politiskais trilleris „Bailes” jau...

Foto

Politaģitācijas lapeles centieni glābt no negoda “oligarhu lietas” pasūtītājus un izpildītājus

Jau dažas nedēļas ar milzu vērienu Latvijā notiek propagandas kampaņa saistībā ar t.s. Šlesera „Rīdzenes”...

Foto

Kultūrelites aklā seja jeb "is it literary or commercial"?

Spriedumi ir ļoti subjektīvi. Izriet no nelāgas pieredzes. Tās pašas, kas lēnām noslēdz teātru durvis, izstāžu zāļu...

Foto

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna Saeimas pavasara sesijas noslēguma plenārsēdē

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ir pagājis gads kopš manas iepriekšējās...

Foto

Bet, ja nu nekādu „čekas maisu” patiešām sen vairs nav?

Es, protams, saprotu, ka valstiskās mafijas neatzītā un noklusēt mēģinātā, bet vienalga pēdējo nedēļu acīmredzamā sensācija...

Foto

Lai Šadurskis pats brauc prom

Aprīlī veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai un tiesu sistēmai. Ja ir publiski atzīts, ka mazāk nekā...

Foto

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

Leonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs...

Foto

Nākotnes konjunktūra

Latviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu...

Foto

Ko darīt?

Bieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?»...

Foto

Tikmēr melnos indīgos dūmos

Esmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un...

Foto

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

Tagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes...

Foto

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

Žurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu...

Foto

Valodu lielu dara cilvēki

1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas...

Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...