Kusiņam arī otrā piegājienā neprognozē Satversmes tiesas priekšsēdētāja amatu
PIETIEK03.03.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kā jau Pietiek gadu mijā prognozēja, Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētaja, kas ir arī viens no publiski ietekmīgākajiem amatiem valstī, ievēlēšana piektdien izrādījās grūti pārvaramu šķēršļu josla. Pēc ST aizkulišu pārzinošu juristu stāstītā, ne Gunārs Kusiņš, ne Sanita Osipova, kuri bija īstie pretendenti uz amatu, nespēja sev nodrošināt vairākuma atbalstu.
ST, kas strādā nepilnā, sešu tiesnešu sastāvā, viedokļos esot sadalījusies uz pusēm, un lielākas izredzes par ST nākamo pagaidu priekšsēdētāju esot Augstākās tiesas virzītajam Aldim Laviņam, jo viņš atšķirībā no Kusiņa nāk no tiesnešu vidus. Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājam tradicionāli ir liela publiskā autoritāte, kas ST aizkulisēs notiekošo neļauj uztvert kā maznozīmīgas intrigas specifiskā vidē.
Tieši Saeimas valdošā vairākuma pašpārliecinātība, pozicionējot parlamenta Juridiskā biroja vadītāju Kusiņu kā drošu pretendentu uz ST priekšsēdētāja amatu, esot bijis viens no pilieniem, kādēļ no tiesnešu vidus nākušais ST sastāva vairākums lēmis nodemonstrēt stāju politiķu priekšā, – tāda ir viena no juristu aprindās apspriestajām versijām par piektdien notikušā iemesliem. Vienlaikus tiek uzsvērts, ka personiskās attiecības starp ST tiesnešiem ir labas un koleģiālas.
Lai gan publiski tika apgalvots, ka pagaidu priekšsēdētāja izraudzīšanās, kas bija pārsteigums, saistīta ar vēlmi dot “ieskriešanās” laiku ST nule ievēlētajam Kusiņam, kurš publiski skaitījās favorīts uz amatu, juristi, kas orientējas ST aizkulisēs, Pietiek skaidro, ka Aijas Brantas apstiprināšana priekšsēdētājas amatā, zinot, ka viņai jau 24. aprīlī beidzas pilnvaru termiņš, bijusi vienīgais iespējamais kompromiss.
Tādēļ ST ilgstoši tiek prognozēts darbs pagaidu priekšsēdētāja vadībā un aprīļa beigās, maija sākumā par nākamo ST priekšsēdētāju uz nepilnu termiņu varētu būt līdzšinējais AT Senāta Civillietu departamenta tiesnesis Aldis Laviņš ar nosacījuma, ja viņš nepiesliesies tiesnešu grupai, kuri atbalsta Kusiņa ievēlēšanu.
Šāda nestabila situācija ST tiek prognozēta līdz brīdim, kad stāsies spēkā spriedums ST tiesneses Vinetas Muižnieces lietā, kura apsūdzēta protokola viltošanā laikā, kad vadīja Saeimas Juridisko komisiju. Janvāra beigās viņa sev nelabvēlīgo spriedumu pārsūdzējusi kasācijas instancē. Ja spēkā stāsies Muižnieci notiesājošs spriedums, viņas vietā Saeimai būs jāvirza jauns ST tiesnesis, kas konstitucionālajai tiesai ļautu darboties pilnā, septiņu tiesnešu, sastāvā.
Kusiņa vietā par Saeimas Juridiskā biroja vadītāju kļuvusi biroja līdzšinējā vecākā padomniece Dina Meistere, lai gan pirms tam amats tika prognozēts biroja juristam, konstitucionālo tiesību autoritātei Jānim Plepam. Lai gan izskanēja spekulācijas, ka Plepu amatā nav vēlējusies Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (par šīs amatpersonas apstiprināšanu lemj Saeimas prezidijs, kurā pārstāvētas visu partiju frakcijas), patiesībā sava “mantinieka” izvēle esot bijusi viens no Kusiņa uzstādījumiem, piekrītot partiju aicinājumam pretendēt ST tiesneša amatam. Tieši Kusiņš izraudzījies Meisteri, kurai padomus neliedzot arī šobrīd, jau būdams amatā ST, liecina no Saeimas Juridiskā biroja noplūdusi informācija.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
