Ķuzis bez konkursa virza vēl vienu sakaru virsnieku Eiropolā – „savu un Pētersones-Godmanes čomu”
PIETIEK15.09.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Neskatoties uz iekšlietu ministra norādījumu, Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis šobrīd bez jelkāda konkursa ieceļ sakaru virsnieku Eiropolā - savu un Ilzes Pētersones-Godmanes čomu Dmitriju Cepli. Šim kungam darbs Eiropola beidzas, jo pagājis noteiktais termins, bet, lai viņam no Hāgas nebūtu jābrauc prom, steidzīgi tiek izveidota vakance - otrs sakaru virsnieks,” – šādu informāciju Pietiek saņēmis no kāda lasītāja. Savukārt Valsts policija skaidro – Cepļa amats neesot to starpā, uz kuru noteikti būtu bijis jārīko konkurss. Publicējam Valsts policijas skaidrojumu pilnā apmērā:
„Lai efektīvi nodrošinātu valsts politikas īstenošanu Valsts policijas darbības jomā un izpildītu Valsts policijas darbības stratēģijas 2014. - 2016.gadam 2.6. daļas 5.punktā doto uzdevumu un atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 12.novembra sēdes protokola Nr.62, 2.§ 2.punktam, jau sākot ar 2015.gada 1.janvāri tika lemts par nepieciešamību ieviest amatu - sakaru virsnieks.
Amats tika ieviests ar Valsts policijas 2014.gada 29.decembra pavēli Nr.4685 "Par štatu organizatoriskajiem jautājumiem". Konstatējot arvien pieaugošo informācijas apmaiņu un darba apjomu, Valsts policija saskatīja, ka starptautiskās sadarbības uzlabošanai nepieciešams ieviest vēl viena sakaru virsnieka amatu darbībai Eiropolā - tas būtiski sekmētu Latvijas iespējas saņemt pilnvērtīgāku Eiropola analītisko un operatīvo atbalstu, kā arī sekmīgāk virzīt Latvijas tiesībaizsardzības iestāžu intereses gan konkrētās izmeklēšanās, gan stratēģiskajā līmenī.
Papildus amata vietas izveides nepieciešamību iezīmē arī citu valstu prakse un pieredze - piemēram, gan Lietuvai, gan Igaunijai ir trīs sakaru virsnieki. Pamatojoties uz visu iepriekš minēto un, lai nodrošinātu sakaru virsnieku darbību Eiropas policijas birojā (Eiropol), 2019.gada 30.augustā Valsts policijas padomes sēdē tika apstiprināts rīcības plāns un ar 2019.gada 1.oktobri nolemts ieviest vēl vienu sakaru virsnieka amatu Eiropol.
Ņemot vērā, ka, lai izpildītu amata prasības, tajā nepieciešams piesaistīt aktīvu un pieredzējušu darbinieku, kurš labi pārzina Eiropola darbības principus, iespējas un rīkus, kā arī ir praktiski ar tiem strādājis un ņemot vērā majora D.Cepļa iepriekšējo darba pieredzi Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Starptautiskās sadarbības biroja Eiropola nacionālās nodaļas vadītāja amatā, kā arī vairāku gadu pieredzi Eiropolā dažādos amatos, pieredzi dažādos starptautiskajos projektos, iegūto izglītību un papildu apmācības Eiropolā, labās angļu valodas zināšanas un amatpersonas personiskās īpašības, Valsts policijas ieskatā D.Ceplis ir piemērots kandidāts šim amatam.
Pašlaik D. Ceplis ieņem Eiropola Operatīvā Direktorāta Eiropas Narkotiku un Organizētās Noziedzības apkarošanas nodaļas Top Organizētās Grupējumu Apkarošanas Grupas vadītāja amatu.
Līdzšinējais Latvijas sakaru virsnieks Eiropolā ir Andrejs Matīss, kura amata termiņš pagarināts līdz 2021. gada 7. jūlijam. Darbinieks pilda tādas sakaru virsnieka funkcijas, kas vairāk tieši saistītas ar informācijas apmaiņu, veiksmīgai operatīvā darba funkciju nodrošināšanai starptautiskā līmenī. Savukārt papildus ieviestā mata funkcija vairāk saistīta ar stratēģiska līmeņa jautājumu virzīšanu un organizēšanu pilnvērtīgākas starptautiskās sadarbības un Eiropol sniegto iespēju īstenošanai.
Atbilstoši VP pavēlei Nr.6956, amats "sakaru virsnieks" ietilpst amatu grupā - virsnieks un atbilstoši Ministru kabineta 2016.gada 13.decembra noteikumiem Nr.810 "Noteikumi par Iekšlietu ministrijas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amatu klasifikāciju" amats "sakaru virsnieks" klasificēts 6.saimē "Starpautiskā sadarbība" (V amata līmenis).
To ņemot vērā, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Starptautiskās sadarbības pārvaldes sakaru virsnieks nav Iekšlietu ministrijas 2019.gada 29.augusta vadības uzdevuma Nr.1-33/2066 subjekts, līdz ar ko amats "sakaru virsnieks" nav kategorijā, uz kuru jārīko konkurss.
Šobrīd ir tikai pieņemts lēmums par štata vietas izveidi otram sakaru virsniekam Eiropolā, un šobrīd D. Ceplis aizvien pilda savus pienākumus Eiropolā savā esošajā amatā. Attiecībā par to, kurš ieņems jaunizveidoto amata vietu, tad uzsveram, ka D. Ceplis ir viens no iespējamiem kandidātiem.
Par sakaru virsnieku skaitu atbilstoši nepieciešamībai un atbilstoši noteiktajam amata vietu skaitam lemj Valsts policija. MK rīkojums Nr. 248 bija par lūgumu piešķirt papildus finansējumu sakaru virsnieka pozīcijas izveidošanai Lielbritānijā. Valsts policija vairākkārt dažādos līmeņos ir aktualizējusi sakaru virsnieku trūkumu, kas neatbilst tiesībaizsardzības iestāžu starptautiskās sadarbības pieprasījumam, pārrobežu noziedzības ietekmei uz Latvijas sabiedrības drošību un prognozējamām noziedzības attīstības tendencēm. Uzsveru, ka ar minēto MK rīkojumu tika piešķirts Valsts policijas prasītais finansējums viena sakaru virsnieka amatam ar 2015.gadu Lielbritānijā. Tā kā Valsts policija vairākkārt ir aktualizējusi sakaru virsnieku nepieciešamību ne tikai Lielbritānijā, bet arī citviet, taču finansējums netika piešķirts, šobrīd pieņemts lēmums nepieciešamo finansējumu otra sakaru virsnieka amata izvietošanai Eiropolā rast iestādes ietvaros.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
