Iesaki rakstu: 
Interesanti, ka visi Saeimas lēmumi, kas ir labi iedzīvotājiem, tiek saukti par priekšvēlēšanu populismu, bet politiķu savtīgās intereses tiek apmierinātas steidzamības kārtībā. Reizēm rodas iespaids, ka esam ievēlējuši Saeimā zombijus, kas akli pilda savu sponsoru rīkojumus, un nav īsti skaidrs, par ko viņi oficiālo algu un visas piemaksas saņem. Ne vienu reizi vien ir ienākusi prātā doma, ka vieglākais ceļš cīņā ar valsts izsaimniekotājiem un oligarhiem būtu ielikt Saeimas ēkas logos restes, - sargi jau ir nolikti.
Retrospektīvi paskatoties uz pēdējo gadu notikumiem, jāatzīst, ka tieši Saeima ir pieņēmusi lēmumus, kuriem sekoja ekonomiskā krīze un iedzīvotāju maksātspējas samazināšanās. Saeimas lēmumi tiek saskaņoti ar komercbanku interesēm, ne brīdi nepadomājot par valsts interesēm un sekām, kādas tie radīs. Kaut vai nelaimīgie 2009. gada 1. martā spēkā stājušies Civilprocesa grozījumi, kuri padarīja visas nekustamo īpašumu ķīlas par bezvērtīgām un visus hipotekāros kredītus par faktiski nonodrošinātiem kredītiem.
Daži iebildīs, ka tajā laikā Saeimā pirmo stabuli pūta Tautas partija, jo Saeimas Juridisko komisiju vadīja Vineta Miužniece (TP), kuras godīgumu pārbauda prokuratūra. Pašlaik Juridisko komisiju vada Ilma Čepāne (Vienotība) – kundze ar Satversmes tiesas tiesneša pieredzi, kas no Saeimas tribīnes piesauc godīgumu un taisnīgumu, bet arī šai kundzei kreditoru interes šķiet augstākas par Latvijas Republikā dzīvojošo cilvēku tiesībām.
Civilprocesa likuma normās, kas regulē parādu piedziņu, ir pretrunas, kas būtiski ierobežo bērnu tiesības, atstājot tos bez iztikas līdzekļiem, bet priekšlikumi par grozījumiem Civilprocesa likumā ir nogūluši dziļi Čepānes kundzes atvilktnē. Kā arguments šai cilvēku nemīlēšanai tiek minēts: „Bankas neko nevarēs piedzīt.” Čepāpes kundze, vai tiešām esat aizmirsusi, kas rakstīts Satversmē un kas ir jūsu darba devējs?
Tas ir tikai viens piemērs, kas kopsakarībā ar visu pārējo Saeimā notiekošo liecina, ka Saeimā ievēlētie cilvēki aizmirst par savu doto svinīgo solījumu: „Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru (svinīgi solu) būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.”
Tāpēc jācer, ka šī Saeima aktīvi nodarbosies ar priekšvēlēšanu populismu un priekšvēlēšanu gaisotnē pieņems iedzīvotājiem izdevīgus likumus un lēmumus, jo no pieredzes zinām, ka uz priekšvēlēšanu solījumiem paļauties nevar un pēc vēlēšanām uz ko labu cerēt nevar.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
