Iesaki rakstu: 
Interesants dažiem airBaltic pasažieriem izrādījies lidojums uz Parīzi 21. septembrī: kāds reisa pasažieris Pietiek atstāstīja, ka netālu no viņa lidmašīnā sēdējusī labklājības ministre Ilona Jurševska (ZZS) lidojuma laikā skaļi apspriedusi lidsabiedrības airBaltic problēmas, šajā kontekstā pieminot kādu Aivaru, kas raisa asociācijas ar Zaļo un zemnieku savienības faktiskā līdera Aivar Lemberga aktivitāšu atzīšanu airBaltic sāgā. Pati ministre gan to noliedz.
Kādam pasažierim radies iespaids, ka labklājības ministre Jurševska pat varētu būt izpļāpājusi konfidenciālu informāciju, kas iegūta, valdības slēgtajās sēdēs apspriežot airBaltic likteni. „Pagaidām vēl esošā labklājības ministre Ilona Juraševska demonstrēja savu preses sekretāres talantu un atvērtas meitenes dabu un pa visu salonu bļaustījās par informāciju, kuru likums Par valsts noslēpumu sauc par konfidenciālu, attiecībā uz slēgtajā valdības sēdē notikušajām norisēm par airBaltic pamatkapitāla palielināšanu. Kāda ir Ilonas Juraševskas attieksme pret saviem pļāpīgajiem puses salonam izteiktajiem vārdiem „Aivaram tur ir nopietna sišanās”?,” Pietiek adresētā e-pastā par novēroto dalījās kāds Parīzes reisa pasažieris.
Pati Jurševska Pietiek nenoliedz, ka lidojuma laikā ar blakussēdētājiem – kolēģiem no Labklājības ministrijas – tiešām apspriedusi airBaltic problēmas, bet tā neesot bijusi valdības slēgtajās sēdēs uzzināta neizpaužamā informācija. „Šī nebija informācija, kas jau nebūtu publiski uzrakstīta, nekā tāda, kas nebūtu publiskajā telpā,” apgalvo ministre. Salonā bijuši pieejami tās dienas laikraksti, kuros galvenā tēma – tieši airBaltic, tādēļ tā arī apspriesta.
Toties kategoriski Jurševska noliedz, ka, pļāpājot par airBaltic, būtu piesaukusi Aivara Lemberga vārdu. Frāzi „Aivaram tur ir nopietna sišanās”, ko lidmašīnas salonā no Jurševskas mutes sakās saklausījis Pietiek lasītājs, ministre neesot izrunājusi. „Kādas muļķības?! Absolūtas muļķības! Aivars nav tādā pagriezienā piesaukts sakarā ar airBaltic, to jūs varat pajautāt katram ministram. Slēgtajās sēdēs figurē dažādi vārdi, arī patiesā labuma guvēji, bet Aivars Lembergs nav izskanējis. Līdz ar to es viņu nepiesaucu, un man nemaz nebija nekāda iemesla. Saistībā ar viņu es par airBaltic neko neesmu dzirdējusi, tur citi uzvārdi figurē,” noliedza labklājības ministre.
Uz Parīzi Jurševska trešdien devusies komandējumā un jau piektdien bijusi atpakaļ Rīgā. Tas bijis komandējums, kurā kopā ar diviem kolēģiem no Labklājības ministrijas Jurševska iepazinusies ar „sociālo infrastruktūru veco ļaužu aprūpes institūcijās”.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
