Iesaki rakstu: 
Pēdējo mēnešu laikā esmu rūpīgi sekojis politiskajiem procesiem valstī, skatoties no malas, taču šobrīd domāju atkal aktīvi komentēt mazā varžu dīķa „lielos procesus”. Šobrīd manu - kā jebkura cita sevis cienīga vīrieša – uzmanību ir pievērsusi jaunā labklājības ministre un pagaidām, uz nenosakāmu laiku arī deputāte Ramona Petraviča.
Manuprāt, šīs skaistās sievietes devīze varētu būt: „Skaisti dzīvot neaizliegsi!” Un kā nu ne! Izpētot viņas ģimenes locekļu sociālo tīklu bildes un arī viņas pašas fotoattēlus, var nospriest, ka arī laukos dzīvo ļoti bagāti cilvēki. Taču tas visdrīzāk notiek uz citu cilvēku rēķina, kā tas ir šajā gadījumā. Viens ir skaidrs – Saldū cērtamu, mazliet ieblondu eglīšu netrūkst!
Man pirmās aizdomas radīja „Aizliegtā paņēmiena” operācija „Uzņēmēja un deputāta godavārds”, kurā Ramona, komentējot zemās sociālās iemaksas par saviem darbiniekiem, teica: „Jā, jo mums ir mazi lauku veikaliņi, līdz ar to darbiniekiem netiek nodrošināta pilna slodze. Viņiem ir nepilna darba slodze, tā kā šie veikali atrodas apdzīvotās vietiņās, kur ir apmēram 200 iedzīvotāji, līdz ar to ir gan apgrozījums mazs, principā šie veikali tiek uzturēti tikai tāpēc, lai tam cilvēkam būtu, kur aiziet, nopirkt maizīti.”
Taču viņas vīra Aleksandra Petraviča uzņēmuma SIA „Monēta” finanšu rādītāji neliecina par to, ka uzņēmums nevārētu atļauties maksāt arī lielākas algas. Skaidrs ir viens – tāpat kā daudzi citi uzņēmumi Latvijā arī SIA „Monēta” visdrīzāk visu „liek uz izmaksām”, lai nebūtu jāmaksā liels peļņas nodoklis. Attīstoties manām aizdomām, izrādās, ka nav dūmu bez uguns. Bijusī darbiniece apliecinājusi, ka pati savulaik tieši no Petravičas atalgojuma daļu saņēmusi kā "aplokšņu algu".
Skaidrs, ka visa tā padarīšana ar algu maksāšanu aploksnē vai kā citādi nav tīra, taču es liktu pievērst uzmanību tam, ka jaunā labklājības ministre ir ņirgājusies par saviem darbiniekiem un nav maksājusi nodokļus par pilnu summu. Kādēļ tas ir būtiski ilgtermiņā? Tādēļ, ka ar darbinieku var notikt dažādas lietas, piemēram – slimības lapa, dekrēts, invaliditāte, pensija. Tas viss veido grozu, no kā tiks maksātas vecuma pensijas vai citi pabalsti.
Maksājot laukos šādas zemās algas, a priori tiek pārvilkta strīpa normālai dzīvošanai un arī vecumdienām pat, ja te ir dzīve lētāka. Man apkārt pēdējos gados ir nācies redzēt daudz piemēru, kuri nodokļus maksāja no miņimalkas un aploksnē saņēma pat četras reizes lielāku ciparu nekā oficiālo bankas kontā. Kas tagad ir noticis? Tagad ir tā, ka jaunie vectēvi un onkuļi palikuši pie sasistas siles! Nemeklēsim vainīgos!
Taču atzīmēšu, ka viss iepriekš minētais ir tieši saistīts ar jauno labklājības ministri Ramonu Petraviču, kurai būtu bijis jārūpējas par saviem darbiniekiem, godīgi maksājot nodokļus, lai mazinātu sociālo nevienlīdzību starp lauku reģioniem un pilsētām. Izskatās, ka vienīgais, par ko Ramona ir spējīga domāt, ir tikai - kā notrallināt viņas un vīra Aleksandra firmā cilvēkiem „izkrāpto” naudu, dodoties skaistos ceļojumos, pērkot dārgas somas un vešiņu, arī uzceļot skaistu māju, iegādājoties ekskluzīvas mašīnas un sūtot izlaistos bērneļus ne Latvijas, bet ārvalstu skolās.
Var redzēt, ka naudas šim saldajam pārītim bija un ir pietiekoši, lai samaksātu darbiniekiem visu, kas tiem pienākas. Varu saderēt, ka nekas dziļi sirdī daiļajai pumai nenotrīcēja, nopērkot kārtējo Michael Cors somu vai maku, kuru kopsumma pārsniedz gan darba devēja sociālo iemaksu un darba ņēmēja algas apmēra kopsummu. Nerunājot jau par ceļojumiem uz ASV, Spāniju un citām vietām ar visu plašo ģimenīti.
Silti iesaku nākamajiem deputātu amata kandidātiem un potenciālajiem ministru krēslu tīkotājiem apdomāties labi, vai Jūsu skapī nav pietiekami daudz skeletu, un, ja ir, tad varbūt, pirms uzsākt priekšvēlēšanu kampaņu, kārtīgi sakopiet aiz sevis, lai sarunās ar žurnālistiem neraustītos „balstiņa”. Diez vai Ramona būs spējīga atrisināt valstī aktuālo problēmu sociālo nevienlīdzību, jo viņa to pati ir veicnājusi.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
