Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Karš Ukrainā strauji mainījis līdzšinējos enerģētikas politikas virzienus. Akadēmiskiem pētījumiem vairs nav laika, līdzšinējie lēmumi kļuvuši neaktuāli, un rīcībai, lai atteiktos no Krievijas gāzes, jābūt nekavējošai. Šādos apstākļos atliek pie apvāršņa parādīties glābējam, kurš sola ātru un lētu risinājumu mums visiem, lai cilvēki, neiedziļinoties niansēs, pieņemtu visu, pat ja “ātri” patiesībā nebūs nemaz tik ātri, “lēti” tiek panākts uz drošības un kvalitātes rēķina, savukārt “mūsu” būs tikai rēķini, ko saņemsim, atmaksājot valsts sniegtās garantijas privāta biznesa interesēs.

Visātrāko risinājumu sašķidrinātās dabasgāzes piegādei Baltijas reģionā šobrīd piedāvā Paldisku terminālis Igaunijā. Neskatoties uz šī brīža nesaskaņām starp Igaunijas Elering un privātajiem attīstītājiem, gan Baltijas valstīm, gan Somijai šis būtu pietiekams un arī ekonomiski izdevīgs risinājums. Tas atzīts jau 2012. gada Eiropas Komisijas pētījumā par sašķidrinātās dabasgāzes reģionālās nozīmes infrastruktūru Eiropā.

Skultes LNG projekta virzītāji Latvijā sola īstenot projektu gada laikā, ja vien šim objektam tiks piešķirts nacionālas nozīmes statuss un iespēja apiet ietekmes uz vidi nosacījumus, kā arī citas prasības, ko līdz šim nav izdevies izpildīt. Turklāt šie attīstītāji vēlas valsts garantijas par iepirkumu.

Prasības un ambīcijas par ātru realizāciju šajā 120 miljonu projektā gan šķiet nesamērojamas ar to, ka AS Skulte LNG Terminal pēc firmas.lv pieejamās informācijas ir uzņēmums ar pamatkapitālu 42 000 eiro, kurā nav neviena darbinieka, nav maksāti nodokļi un nav veikta saimnieciskā darbību. Arī uzņēmuma īpašnieku sastāvs ir visai neskaidrs. Kurā vēl valstī tiktu izskatīts šāda uzņēmuma piedāvājums īstenot ātrāko valstiski nozīmīga projekta realizāciju un apsvērta iespēja piešķirt tam valsts garantijas?

Lētums ir vēl viens bieži izskanējis arguments attiecībā uz sašķidrinātās gāzes termināļa izvēli. Lai gan šobrīd, skaidrojot finansiālo izdevīgumu, tiek minēta regazifikācija pārkraušanas procesā un izcelts tuvums Inčukalna gāzes krātuvei, vērā jāņem virkne citu aspektu, kas saistīti ar šiem un citiem termināļa darbības procesiem. Piemēram, tas, ka objekta tuvums Inčukalna gāzes krātuvei ir izdevīgs projekta īpašniekam, nevis patērētājiem un piegādātājam, kuram tā dēļ būs jāmēro ceļš līcī cauri Irbes šaurumam un pārkraušanai jāpatērē nedēļa, jo lētais risinājums prasa daudz ilgāku laiku, turklāt ir atkarīgs arī no visai neprognozējamiem laikapstākļiem.

Vai arī - kā šāds šauru interešu projekts ietekmēs Baltijas valstu kopīgo enerģētikas politiku, sadarbību un uzticību kopumā. Atbilstoši prognozēm šī gada sākumā iznākušajā grāmatā par sašķidrinātās gāzes risinājumiem Baltijas jūras reģionā sadarbība var mazināt izmaksas un kļūt par ieguvumu visām Baltijas valstīm, savukārt, jo mazāka būs savstarpējā uzticība, jo lielākas iespējas infrastruktūras dublēšanai un attiecīgi dārgākam risinājumam gan reģionā kopumā, gan katrai valstij atsevišķi.

Šobrīd paustie apgalvojumi, ka Skultes terminālis būs visas Latvijas veiksmes stāsts, nesaskan ar redzējumu reģionāla mērogā, jo tiek īstenots pēc principa “Pašiem savu!”, nevis balstīts saprātīgā, reģionam izdevīgā un uz sadarbību vērstā risinājumā. Turklāt, šķiet, urrāpatrioti nav iedziļinājušies rūgtajā patiesībā, ka akcionāri nav plānojuši dalīties ar uzņēmuma peļņu.

Jādalās ar saviem ienākumiem būs visiem mums, ja izrādīsies, ka pēc projekta virzītāju ieplānotajiem apjomiem, kas četras reizes pārsniedz Latvijas patēriņu, pieprasījuma nav. Jo tieši šajā situācijā ikviens Latvijas gāzes un elektrības patērētājs par valsts garantijām maksās no savas kabatas.

Atliek cerēt uz neatkarīgiem un ekonomiski pamatotiem politiskiem lēmumiem, kas balstīti visu Latvijas iedzīvotāju interesēs, neatkarīgi no privātu uzņēmēju biznesa mērķiem un politiskajām partijām ziedotajām summām.

Attēlā – ASV miljonārs, Skultes termināļa projektā ļoti ieinteresētais Pēteris Ragaušs pie „sarunu galda” ar labi zināmiem politiķiem.

Novērtē šo rakstu:

70
11

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...