Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Priecīgus Līgo svētkus!

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saziņā starp Tieslietu ministriju, Valsts prezidenta kanceleju un Ārlietu ministriju tikai trešdien - vairāk nekā pusgadu pēc Latvijas katoļu baznīcas virsgana Zbigņeva Stankēviča konsekrēšanas jeb iesvētīšanas arhibīskapa amatā - rasts risinājums, kā novērst situāciju, ka Latvijas laicīgā vara neatzīst Stankēviča kā katoļu baznīcas galvas pilnvaras. Katoļu baznīcas juristi uzskata, ka procedūras līdz galam nebija nokārtojusi valsts. Oficiālās amatpersonas, gluži otrādi, uzskata, ka pati katoļu baznīca aizmirsusi – tai jāievēro arī laicīgie likumi, nevis tikai līgums starp Latvijas Republiku un Svēto Krēslu jeb Vatikānu.

„Kādi jums ir apstiprinājumi, ka Zbigņevs Stankēvičs ir Romas katoļu Baznīcas arhibīskaps tiesīgs pārstāvēt Rīgas metropoliju?” bijusi notāra atbilde Uzņēmumu reģistrā, kad janvārī, gandrīz pusgadu pēc Stankēviča kļūšanas par Latvijas katoļu baznīcas galvu, baznīca vēlējusies reģistrēt kādu nodibinājumu. Izrādās, ka problēmas ar Stankēviča juridiskā statusa atzīšanu katoļu baznīcai bijušas arī iepriekš, bet tā risinājumu gaidījusi no Rīgas pils un Ārlietu ministrijas.

To, ka nepieciešams kāds risinājums, katoļu baznīca apķērusies janvārī, kad Uzņēmumu reģistrs atteicis reģistrēt nodibinājumu Vidzemes katoļu jauniešu centrs, kurā viens no trim dibinātājiem bijusi Rīgas metropolijas Romas katoļu Kūrija. „Problēmas radās brīdī, kas mums teica, ka Uzņēmumu reģistrā nav apliecinoša dokumenta, kas norādītu, ka arhibīskaps Zbigņevs Stankēvičs valsts priekšā ir tiesīgs parakstīt dokumentus un pārstāvēt Kūriju, ka nav apliecināts viņa statuss,” Pietiek stāsta šī centra vadītāja Gunta Ziemele. Atklājies, ka problēmas bijušas arī iepriekš, kad baznīca mēģinājusi nokārtot kādu darījumu pie notāra, tomēr toreiz izdevies šķēršļus apiet.

Zbigņevs Stankēvičs Rīgas arhibīskapa amatam tika nominēts 19. jūnijā Rīgas diecēzes priesteru apspriedē. Svinīgā arhibīskapa konsekrācijas ceremonija noritēja 8. augustā Doma baznīcā, bet oficiāli jaunais Latvijas katoļu baznīcas galva amatā stājās 21. augustā. Faktiski Vatikānā lēmums par Stankēviča iecelšanu Rīgas arhibīskapa amatā bija pieņemts jau agrāk, jo jau divas dienas iepriekš, 17. jūnijā Svētais Krēsls, kā to paredz līgums ar Latvijas valsti, par Stankēviča izraudzīšanu neoficiāli informēja Valsts prezidentu Valdi Zatleru, kad Rīgas pils saņēma Vatikāna apustuliskā nuncija jeb sūtņa Baltijas valstīs arhibīskapa Luidži Bonaci parakstītu vēstuli. Līgums starp Latvijas Republiku un Svēto Krēslu tika parakstīts 2000. gada 8. novembrī, bet stājās spēkā 2002. gada 25. Oktobrī, pēc tam kad to bija ratificējusi Saeima.

Rīgas Metropolijas Romas katoļu Kūrijas padomnieks Juris Zālītis, kurš katoļu baznīcu pārstāv juridiskās lietās, uzskata, ka Svētais Krēsls savu daļu arhibīskapa iecelšanas procedūrā izdarījis godam (tam piekrīt arī amatpersonas), tomēr kādam – Rīgas pilij vai Ārlietu ministrijai - bijis jāpabeidz procedūra, oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis nopublicējot šo nuncija vēstuli.

Laicīgās varas pozīcija ir cita – Latvijas katoļu baznīcai bija jāatceras, ka uz to attiecas arī Latvijas likumi un izmaiņas, proti, jaunā Rīgas arhibīskapa Zbigņeva Stankēviča stāšanās amatā jāiesniedz Reliģisko organizāciju reģistrā, kas nav izdarīts. Līdz ar to Uzņēmumu reģistrā norāda, ka valsts notārs nevar akceptēt Zbigņeva Stankēviča statusu, pamatojoties tikai uz „avīžrakstiem” par viņa stāšanos amatā. Tāpat Tieslietu ministrijas pozīcija nesakrīt ar Latvijas katoļu baznīcas juristu traktējumu, ka problēmas novērstu publikācija oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis – nepieciešama izmaiņu reģistrācija, kas jau ir pašas baznīcas pienākums. No Valsts prezidenta kancelejas un Ārlietu ministrijas skaidrojumiem izriet, ka ne viena, ne otra šobrīd negrasās spert kādus soļus, lai nuncija vēstuli publicētu. Rīgas pilij nav tādas funkcijas, turklāt tā atsaucas uz līguma ar Svēto Krēslu 5.pantu, kas noteic, ka Valsts prezidents par jauniecelto bīskapu tiek informēts „konfidenciāli”, tātad tas izslēdz dokumenta publiskošanu. Juristi arī nav vienisprātis, vai nuncija vēstule uzskatāma par notu, kuru varētu publicēt Ārlietu ministrija, jo tā sastādīta formā, kas vairāk atbilst vēstulei, ne diplomātiskai notai. Šis dokuments glabājas Rīgas pilī un tieši, atsaucoties uz to, Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs trešdien, 26. Janvārī, informējis Uzņēmumu reģistru par Zbigņeva Stankēviča statusu, aicinot veikt juridiskās formalitātes tā nostiprināšanai.

Pašreizējā sajukumā daļēji vainojams arī tas, ka Ārlietu ministrija pagājušā gadsimta 90. gados un vēlāk, pirms tika noslēgts līgums ar Svēto Krēslu, īstenojusi citu praksi, publicējot nuncija notu par jauna bīskapa iecelšanu. Tādēļ atsevišķiem Latvijas katoļu baznīcas juristiem radies viedoklis, ka šoreiz laicīgā vara līdz galam nav izpildījusi visu procedūru un Rīgas pilij vai Ārlietu ministrijai jāpublicē oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis arī vēstule par Stankēviča iecelšanu. „Šāda publikācija tomēr ir nepieciešama, citādāk nevar realizēt tās tiesības, kas izriet no Rīgas arhibīskapa statusa. Bez tās publikācijas situācija tiek padarīta tāda, ka tās tiesības ir vai nu pārmērīgi grūti īstenot, vai nu praktiski neiespējami,” Pietiek atzīst katoļu baznīcas jurists Juris Zālītis.

Pirmais precedents bijis 1995. gadā, kad ar Svētā Krēsla lēmumu tika iecelti katoļu bīskapi Liepājā un Jelgavā, otrais precedents – 2001. gadā par Liepājas bīskapa atcelšanu vecuma sasniegšanas dēļ un jauna bīskapa iecelšanu. Abos gadījumos Ārlietu ministrija Latvijas Vēstnesī publicējusi attiecīgus paziņojumus. Tiesa, pēdējais ticis publicēts ar krietnu laika nobīdi – tikai 2005. gadā, jo tikai tad no Vatikāna atsūtīti dokumenti, atminas Juris Zālītis. Katoļu baznīcas jurists šādu atšķirīgu praksi skaidro ar faktu, ka līdz līgumam starp Latviju un Svēto Krēslu jautājumi ar Vatikānu balstījušies uz diplomātiskajām attiecībām, līdz ar to – risināti caur Ārlietu ministriju.

Līgums starp Latviju un Svēto Krēslu noteic, ka tiesības iecelt, pārcelt vai atcelt no amata bīskapus ir Romas pāvestam, bet pirms paziņojuma publiskošanas par diecēzes bīskapa iecelšanu Svētais Krēsls „neformāli un konfidenciāli informē par to Latvijas Republikas prezidentu”.

Dokumenti

Foto

Novērtē šo rakstu:

3
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ko darīt?

FotoBieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?» un, negaidot atbildi, aizgāja. Viņš zināja, ka uz šo jautājumu atbildes nav. Līdzīgi ir arī ar «ko darīt?». Bieži nejautā, lai uzzinātu darāmo un darītu, bet tā, runāšanas pēc, jo ir taču pats par sevi saprotams, ka izdarīt nevar neko. Viss notiek, nesaskaņojot ar mūsu vēlmēm un izpratni. Kungs kā grib, un nabags kā var.
Lasīt visu...

21

Tikmēr melnos indīgos dūmos

FotoEsmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un atbildīgas šī līguma pildītājas. Tas ir vienīgais sabiedriskā un valstiskā izlīguma ceļš, ar kura palīdzību ikviens sabiedrības indivīds valstī varētu justies kā savējais.
Lasīt visu...

21

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

FotoTagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes piešķiršanas kārtības ieviešanas 2015.gadā.
Lasīt visu...

21

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

FotoŽurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu dīķī”. Līdzīgu tam, ko izraisīja senlaikos Dienā lasāmās Aleksandra Laventa vaļsirdības izpausmes, “jūrmalgeitas” lielākā idiota raudzības vai šajā portāla atrodamās Tiesu ķēķa ainiņas.
Lasīt visu...

21

Valodu lielu dara cilvēki

Foto1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...