Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saziņā starp Tieslietu ministriju, Valsts prezidenta kanceleju un Ārlietu ministriju tikai trešdien - vairāk nekā pusgadu pēc Latvijas katoļu baznīcas virsgana Zbigņeva Stankēviča konsekrēšanas jeb iesvētīšanas arhibīskapa amatā - rasts risinājums, kā novērst situāciju, ka Latvijas laicīgā vara neatzīst Stankēviča kā katoļu baznīcas galvas pilnvaras. Katoļu baznīcas juristi uzskata, ka procedūras līdz galam nebija nokārtojusi valsts. Oficiālās amatpersonas, gluži otrādi, uzskata, ka pati katoļu baznīca aizmirsusi – tai jāievēro arī laicīgie likumi, nevis tikai līgums starp Latvijas Republiku un Svēto Krēslu jeb Vatikānu.

„Kādi jums ir apstiprinājumi, ka Zbigņevs Stankēvičs ir Romas katoļu Baznīcas arhibīskaps tiesīgs pārstāvēt Rīgas metropoliju?” bijusi notāra atbilde Uzņēmumu reģistrā, kad janvārī, gandrīz pusgadu pēc Stankēviča kļūšanas par Latvijas katoļu baznīcas galvu, baznīca vēlējusies reģistrēt kādu nodibinājumu. Izrādās, ka problēmas ar Stankēviča juridiskā statusa atzīšanu katoļu baznīcai bijušas arī iepriekš, bet tā risinājumu gaidījusi no Rīgas pils un Ārlietu ministrijas.

To, ka nepieciešams kāds risinājums, katoļu baznīca apķērusies janvārī, kad Uzņēmumu reģistrs atteicis reģistrēt nodibinājumu Vidzemes katoļu jauniešu centrs, kurā viens no trim dibinātājiem bijusi Rīgas metropolijas Romas katoļu Kūrija. „Problēmas radās brīdī, kas mums teica, ka Uzņēmumu reģistrā nav apliecinoša dokumenta, kas norādītu, ka arhibīskaps Zbigņevs Stankēvičs valsts priekšā ir tiesīgs parakstīt dokumentus un pārstāvēt Kūriju, ka nav apliecināts viņa statuss,” Pietiek stāsta šī centra vadītāja Gunta Ziemele. Atklājies, ka problēmas bijušas arī iepriekš, kad baznīca mēģinājusi nokārtot kādu darījumu pie notāra, tomēr toreiz izdevies šķēršļus apiet.

Zbigņevs Stankēvičs Rīgas arhibīskapa amatam tika nominēts 19. jūnijā Rīgas diecēzes priesteru apspriedē. Svinīgā arhibīskapa konsekrācijas ceremonija noritēja 8. augustā Doma baznīcā, bet oficiāli jaunais Latvijas katoļu baznīcas galva amatā stājās 21. augustā. Faktiski Vatikānā lēmums par Stankēviča iecelšanu Rīgas arhibīskapa amatā bija pieņemts jau agrāk, jo jau divas dienas iepriekš, 17. jūnijā Svētais Krēsls, kā to paredz līgums ar Latvijas valsti, par Stankēviča izraudzīšanu neoficiāli informēja Valsts prezidentu Valdi Zatleru, kad Rīgas pils saņēma Vatikāna apustuliskā nuncija jeb sūtņa Baltijas valstīs arhibīskapa Luidži Bonaci parakstītu vēstuli. Līgums starp Latvijas Republiku un Svēto Krēslu tika parakstīts 2000. gada 8. novembrī, bet stājās spēkā 2002. gada 25. Oktobrī, pēc tam kad to bija ratificējusi Saeima.

Rīgas Metropolijas Romas katoļu Kūrijas padomnieks Juris Zālītis, kurš katoļu baznīcu pārstāv juridiskās lietās, uzskata, ka Svētais Krēsls savu daļu arhibīskapa iecelšanas procedūrā izdarījis godam (tam piekrīt arī amatpersonas), tomēr kādam – Rīgas pilij vai Ārlietu ministrijai - bijis jāpabeidz procedūra, oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis nopublicējot šo nuncija vēstuli.

Laicīgās varas pozīcija ir cita – Latvijas katoļu baznīcai bija jāatceras, ka uz to attiecas arī Latvijas likumi un izmaiņas, proti, jaunā Rīgas arhibīskapa Zbigņeva Stankēviča stāšanās amatā jāiesniedz Reliģisko organizāciju reģistrā, kas nav izdarīts. Līdz ar to Uzņēmumu reģistrā norāda, ka valsts notārs nevar akceptēt Zbigņeva Stankēviča statusu, pamatojoties tikai uz „avīžrakstiem” par viņa stāšanos amatā. Tāpat Tieslietu ministrijas pozīcija nesakrīt ar Latvijas katoļu baznīcas juristu traktējumu, ka problēmas novērstu publikācija oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis – nepieciešama izmaiņu reģistrācija, kas jau ir pašas baznīcas pienākums. No Valsts prezidenta kancelejas un Ārlietu ministrijas skaidrojumiem izriet, ka ne viena, ne otra šobrīd negrasās spert kādus soļus, lai nuncija vēstuli publicētu. Rīgas pilij nav tādas funkcijas, turklāt tā atsaucas uz līguma ar Svēto Krēslu 5.pantu, kas noteic, ka Valsts prezidents par jauniecelto bīskapu tiek informēts „konfidenciāli”, tātad tas izslēdz dokumenta publiskošanu. Juristi arī nav vienisprātis, vai nuncija vēstule uzskatāma par notu, kuru varētu publicēt Ārlietu ministrija, jo tā sastādīta formā, kas vairāk atbilst vēstulei, ne diplomātiskai notai. Šis dokuments glabājas Rīgas pilī un tieši, atsaucoties uz to, Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs trešdien, 26. Janvārī, informējis Uzņēmumu reģistru par Zbigņeva Stankēviča statusu, aicinot veikt juridiskās formalitātes tā nostiprināšanai.

Pašreizējā sajukumā daļēji vainojams arī tas, ka Ārlietu ministrija pagājušā gadsimta 90. gados un vēlāk, pirms tika noslēgts līgums ar Svēto Krēslu, īstenojusi citu praksi, publicējot nuncija notu par jauna bīskapa iecelšanu. Tādēļ atsevišķiem Latvijas katoļu baznīcas juristiem radies viedoklis, ka šoreiz laicīgā vara līdz galam nav izpildījusi visu procedūru un Rīgas pilij vai Ārlietu ministrijai jāpublicē oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis arī vēstule par Stankēviča iecelšanu. „Šāda publikācija tomēr ir nepieciešama, citādāk nevar realizēt tās tiesības, kas izriet no Rīgas arhibīskapa statusa. Bez tās publikācijas situācija tiek padarīta tāda, ka tās tiesības ir vai nu pārmērīgi grūti īstenot, vai nu praktiski neiespējami,” Pietiek atzīst katoļu baznīcas jurists Juris Zālītis.

Pirmais precedents bijis 1995. gadā, kad ar Svētā Krēsla lēmumu tika iecelti katoļu bīskapi Liepājā un Jelgavā, otrais precedents – 2001. gadā par Liepājas bīskapa atcelšanu vecuma sasniegšanas dēļ un jauna bīskapa iecelšanu. Abos gadījumos Ārlietu ministrija Latvijas Vēstnesī publicējusi attiecīgus paziņojumus. Tiesa, pēdējais ticis publicēts ar krietnu laika nobīdi – tikai 2005. gadā, jo tikai tad no Vatikāna atsūtīti dokumenti, atminas Juris Zālītis. Katoļu baznīcas jurists šādu atšķirīgu praksi skaidro ar faktu, ka līdz līgumam starp Latviju un Svēto Krēslu jautājumi ar Vatikānu balstījušies uz diplomātiskajām attiecībām, līdz ar to – risināti caur Ārlietu ministriju.

Līgums starp Latviju un Svēto Krēslu noteic, ka tiesības iecelt, pārcelt vai atcelt no amata bīskapus ir Romas pāvestam, bet pirms paziņojuma publiskošanas par diecēzes bīskapa iecelšanu Svētais Krēsls „neformāli un konfidenciāli informē par to Latvijas Republikas prezidentu”.

Dokumenti

Foto

Novērtē šo rakstu:

3
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Pārbūves mantojums: stihiskais genocīds

FotoPārbūves jeb „perestroikas” mantojumā ietilpst genocīds. Tas šausmīgi ārdījās līdzšinējā dzīvē un turpmāk šausmīgi ārdīsies nenosakāmi ilgu laiku, nāvējoši apdraudot bijušo padomju tautu eksistenci. Uz latviešu tautu tas attiecas pilnā apjomā.
Lasīt visu...

21

Atbilde uz deputātu jautājumu par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

FotoFinanšu ministrija (FM) atbilstoši kompetencei ir izskatījusi Latvijas Republikas Saeimas deputātu š.g. 16.februāra vēstuli “Deputātu jautājums par valsts speciālā budžeta ilgtspēju" un informē par tālāk minēto.
Lasīt visu...

21

Par Valsts sekretāru sanāksmē izsludināto Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidācijas rīkojuma projektu

FotoJāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (turpmāk – JVLMA) ir iepazinusies ar 26. janvāra Valsts sekretāru sanāksmē pieteikto projektu “Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidāciju” un konceptuāli piekrīt, RPIVA reorganizācijas gadījumā, pārņemt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (turpmāk – RPIVA) profesionālās bakalaura studiju programmas “Deju un ritmikas skolotājs”, profesionālās bakalaura studiju programmas “Mūzikas skolotājs”, profesionālās maģistra studiju programmas “Dejas pedagoģija” un profesionālās maģistra studiju programmas “Mūzikas pedagoģija” īstenošanu. To apstiprina arī 2017. gada 18. janvārī JVLMA Senātā pieņemtais lēmums.
Lasīt visu...

21

Vēlreiz par legalizētās parazitēšanas politekonomiku

FotoDalītā īpašuma un piespiedu zemes nomas problēma atjaunotajā Latvijā sākās ar likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” pieņemšanu 1991. gada 20. novembrī. Zemes reformas mērķis tika definēts likuma 2. pantā: “Zemes reformas mērķis ir pakāpeniskas valsts īpašuma denacionalizācijas, konversijas, privatizācijas un nelikumīgi atsavinātu zemes īpašumu atdošanas gaitā pārkārtot zemes īpašuma un zemes lietošanas tiesiskās, sociālās un ekonomiskās attiecības pilsētās, lai veicinātu sabiedrības interesēm atbilstošas pilsētu apbūves veidošanos, zemes aizsardzību un racionālu izmantošanu.”
Lasīt visu...

6

“Valsts nekustamo īpašumu” legālais reiderisms gripas epidēmijas kulminācijā atstāj bez ģimenes ārsta 4000 pacientu

FotoNo „likumīgā reiderisma” un citām trešo pušu interešu vadītām shēmām mazāk ietekmīgā iesaistītā puse cieš katru dienu. Par šādām situācijām nereti nerunā vai ar netaisnību mēģina cīnīties klusībā, iesaistot tiesībsargājošās institūcijas. Bieži vien puse, kuras intereses šādās shēmās vistiešākā veidā tiek aizskartas un tiesības – ignorētas, jūtas bezspēcīga pārējo iesaistīto pušu priekšā, kas kopā strādā vienota mērķa labā. Tomēr ir gadījumi, kad klusēt vairs nevar, un par vienu no tādiem – turpmākā tekstā, jo tas skāris vismaz 4000 pacientu tiesības uz valsts nodrošinātiem medicīniskiem pakalpojumiem, iespēju tos saņemt no uzticamas, iemīļotas ārstniecības iestādes.
Lasīt visu...

13

Reideris aizēno vēlēšanas

FotoVēlēšanu elektronisku balsu skaitīšanas sistēmas izstrādātājs Renārs Kadžulis (attēlā) reiderisma ceļā pērnā gada nogalē pārņēmis dzīvokļu īpašnieku biedrību „Ozolaines nami”.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēstule Saeimas Ārlietu komisijai – nepieciešams neatkarīgs pētījums par CETA ietekmi uz Latviju

2016.gada 30.oktobrī Eiropas Savienība un Kanāda parakstīja Eiropas Savienības un Kanādas Visaptverošo ekonomikas...

Foto

Balagāns, kas tiek uzdots par lielo plēsēju aizsardzības plāna apspriešanu

Pašlaik paklusām, sabiedrībai nezinot, notiek mūsu lielo plēsēju - lūša, vilka un brūnā lāča aizsardzības plāna apspriešana,...

Foto

Gaļas stulbums

Gunitas Kaņepes nošautās lūšu mātes skandāls deva iespēju vietējiem gaiļiem - kuri sevi dēvē par „medniekiem” - publiski nodemonstrēt savu trulumu, stulbumu un uzpūtību...

Foto

Jautājumi aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim par Nacionālo bruņoto spēku mehanizāciju

Valsts aizsardzības koncepcijās (2012-2016, 2016-), iepriekš pieņemtas Saeimā 2012.gada 10. maijā, 2016. gada 16. jūnijā, ir...

Foto

Privatizēto daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanā gadsimta “bardaks”

Šāds secinājums izriet ne tikai no viena piemēra, ko aprakstīšu. Vai katru dienu var saskarties, kad Rīgā pielieto zemes piespiedu...

Foto

Intelektuālā viagra deputātiem

2017.gada 1.martā latviešiem uzzied jauna dzīve. Lieli prieki būs latviešu elektorātam. Šajā dienā darbību sāks Saeimas Analītiskais dienests. Tā uzdevums „nodrošināt aprakstošu un...

Foto

Kāds simbols, tāda tauta: Jūlijs Krūmiņš pret Jāņa Jurkāna viedokli saistībā ar VVF un viņas „blata kapu”

Janvārī prese daudz rakstīja par Vairas Vīķes-Freibergas piedzīvojumiem, kad...

Foto

Deputātu jautājumi par pamatojumu labklājības ministra Jāņa Reira apgalvojumiem par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

Šī gada 1. februārī Jums tika iesniegti jautājumi (Nr.251/J/12) ar lūgumu sniegt...

Foto

Deputātu jautājumi Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidru informāciju par Stradiņu slimnīcas jaunā korpusa būvniecības izmaksām

Vairākos deputātu jautājumos esam Jums uzdevuši jautājumus par Paula Stradiņa Klīniskās...

Foto

Spriņģe, Elksne un Tjarve: aicinām respektēt mūsu īpašo lomu sabiedrībā

Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA), Latvijas Televīzijas un žurnāla "Ir" atklātā vēstule ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, kopijas -...

Foto

Balsojums par CETA šādā redakcijā ir balsojums pret Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju interesēm

Eiropas Parlaments Strasbūrā 15. februārī nobalsoja par brīvās tirdzniecības līguma ar Kanādu...

Foto

Uzcelt pieminekli, nepiesmejot piemiņu

Biedrības “Latgolys Saeima” ir vērsusies pie Rēzeknes domes priekšsēdētāja, Latgales kongresa simtgades pieminekļa autora un kultūras ministres ar atklātu vēstuli par Latgales...

Foto

Drošības policija: žurnālisti neesot likumdevēji, lai interpretētu likumus

Otrdien biju uzaicināts uz Drošības policiju sniegt liecības kriminālprocesā, kas ir uzsākts par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu, kura...

Foto

Cīņa par komfortu, ne pret noziedzību

Eirodeputātes Ivetas Grigules „piespiedu brīvprātīgā” izstāšanās no ZZS dod netiešu ieganstu cerībām: valdība varbūt saņems dūšu un neizcūkos iespēju noziedzības...

Foto

Kā man gāja Drošības policijā

“Kuram gan citam var uzticēties, ja ne Drošības policijai?” ņipra sarkanmate vaicā, kad norādu, ka Drošības policijā izvietotajiem mantu glabāšanas skapīšiem...

Foto

Laikmeta ainiņas V (Valentīndienas noskaņās)

Romantiskam stāstam esot jābūt kā nobriedušam vīnam - nedaudz neticamam un reibinošas domas raisošam. Ar stāstu sākas vīrieša un sievietes attiecības,...

Foto

Krimināli tiesātais Poikāns ir kaitnieks, Meroni personiski man naudu nemaksā

Esmu saņēmis daudzus jautājumus epastos un sociālajos tīklos. Artus, kas notiek? Kāpēc Tu neatbildi uz visiem...

Foto

Par to, kāpēc „labējās partijas nerunā ar krievvalodīgajiem”

Nolēmu uzrakstīt atbildi Olgas Dragiļevas rakstam “Vēlētājs miskastē”. Rakstā kritizētas t.s. latviskās (vai politkorektāk - labējās) partijas par to,...

Foto

JKP no 2018. gada Rīgā ieviesīs bezmaksas sabiedrisko transportu

Pirmais darbs, ko Jaunā konservatīvā partija (JKP) darīs Rīgas domē (RD), ir visu pašvaldības uzņēmumu audits. Tādā...

Foto

Cenzūra uzstāties KPV LV partijas kongresā

Šī ir manis sagatavotā uzruna KPV LV partijas kongresam, ko esmu spiests nosūtīt medijiem, jo partijas valde aizliedz partijas biedriem...

Foto

Par vienu bezkaunīgu un melīgu piektklasnieku

Jūtos parādā savu viedokli par raidījumā deFacto rādīto sižetu pagājušā svētdienā. Tā kā Artuss (mans draugs, kā viņš sižetā apgalvoja) mani no...

Foto

Publiski atklāta vēstule SAB direktoram J. Maizīša kungam no LR 12.Saeimas deputāta Valda Kalnozola

Kā Latvijas Republikas pilsoņu ievēlēts 12.Saeimas deputāts vēršos pie Jums ar šādiem...

Foto

Karalis ir miris, lai dzīvo karalis! jeb Kādēļ es neraudāšu Latvijas valsts bērēs

Es apzinos, ka šāds virsraksts var tikt uzskatīts par visai provokatīvu un varu...

Foto

Pārbūves mantojums: perversijas deserts

Pēcpadomju gados latviešu garīgajā kultūrā nepatīkams jaunums ir masveidīgā pievēršanās perversajam. Tas tiek darīts ar īpašu entuziasmu un lepnumu un, iespējams, ne...

Foto

Kā valdība pieļāva, ka notiek gadu desmitos mērāma medicīnas darbinieku pazemošana?

Ģimenes ārsts ir pašnodarbinātais. Viņa rīcībā ir darbinieki - sertificēts ārsta palīgs un medmāsa. To...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos nosaukt atbildīgos saistībā ar “e-veselības” projekta ieviešanas darbiem

Jums tika sagatavoti un iesniegti deputātu jautājumi sniegt konkrētu informāciju par...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidras atbildes saistībā ar “e-veselības” izmaksu pamatotību

Rūpīgi iepazīstoties ar visu Jūsu sniegto informāciju, nākas secināt, ka Jūs...