Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Es
23.03.2015. 15:34»
Lv-
bļ!!! kas tas par murgu
jau teicu, ka kāda LV daļa neko nesapratīs, jo ir par stulbu tādai tēmai.
hi hi
21.03.2015. 17:44»
Feiss
Krievu priedīši, smakas, smaku smakas un pārējie viņu troļļi rok atspērušies! Tikai loģisks prāts gan lasītājam nepieciešams! Kas ir kas
tu sorosiet nu NAVA NE KAS,farštein.
Feiss
21.03.2015. 15:45Krievu priedīši, smakas, smaku smakas un pārējie viņu troļļi rok atspērušies! Tikai loģisks prāts gan lasītājam nepieciešams! Kas ir kas?
Deniss K.
21.03.2015. 15:08Turpat: "Evolucionisms: epizodes
Pasaules zinātniskajā vidē sāk dominēt evolucionisma domāšanas stils. To var uzskatīt par racionālisma jaunu tipu.
*
Evolucionisms XIX gs. otrajā pusē sākās dabaszinātnēs, bet XX gs. arī tehniskajā un humanitārajā zinātniskajā izziņā, kļūstot kulturoloģisks faktors.
*
Evolucionisms kā attīstības koncepciju pamats, kā arī metodoloģiskā pieeja, bet galvenais – zinātniskā paradigma.
*
Evolucionisms un kulturoloģija: 1) pagātnes izpratne no evolūcijas viedokļa; 2) tagadnes un nākotnes izpratne no evolūcijas viedokļa.
*
Antroposfēras koevolūcijas izpratne – saistībā ar ģeosfēru, biosfēru, tehnosfēru, kosmosfēru un noosfēru.
*
XXI gs. dažādās zinātnēs izkaisītās zināšanas sāk koncentrēties vienā transzinātnē (kompleksā), radot jaunu pasaules zinātnisko kopainu. Mikro, makro, mega..- tāda sintezējošā paradigma ir evolucionisms (debesspolitika, sinerģētika, kulturoloģija).
*
Realitātes veidi: 1) dabiskās izcelsmes nedzīvā matērija; 2) dzīvā (biogēnā) matērija un tās augstākais produkts – cilvēks; 3) nedzīvā mākslīgās izcelsmes (tehnogēnā) matērija. Visas sistēmas ģenētiski saistītas; veidojas ģenētiski saistītas planetārās evolūcijas etapi.
*
Cilvēka līdera stāvoklis ir vēsturiski pārejošs; cilvēks ir līderis tikai kādu laiku; agrāk līderis bija daba, pēc tam cilvēks; nākotnē (pašlaik – daļēji) – mākslīgais prāts. Tas ir cilvēka apātijas, pagrimuma avots.
*
Planetārā izziņa kā mūsdienu izziņas problēma (planetārais evolucionisms); antroposocioģenēze planetārajā evolucionismā; antroposfēra kā planetāra sistēma; antroposfēras attīstības robežas; noosfēras rašanās."
ozols zīles dēls
21.03.2015. 14:35ar sorosietu gejeuropu ir garām,tie vairs druselē nevar pieņemt nevienu amerikasosu nolēmumu,jau SEPTIŅAS VALSTIS IR PAMODUŠĀS,kamerūni-ingliši,pšeki,braļukasi,latvāņi,kurrati nu ir lamatās un gaida izolācija.
Deniss K.
21.03.2015. 13:33No Stikla kalna: "Futuroloģiskas epizodes
Cilvēce kā dominējoša planetārā sistēma.
*
Tuvējais kosmoss.
*
Cilvēkā koncentrējās planetārās pārmaiņas.
*
Cilvēces civilizācija turpina evolucionēt, un veidojās kaut kas jauns. Kāda būs šī jaunā struktūra, specifika?
*
Cilvēka galvenā īpatnība ir bināritāte: divas galvenās struktūras – bioloģiskā (bio) un intelektuālā (noo). Starp abām struktūrām ir pretruna; šī pretruna ir mūsdienu galvenā pretruna.
*
Notiek apziņas planetarizācija.
*
Kapica: apziņa kā demogrāfijas specifika (demogrāfisko pāreju nosaka cilvēku apziņa).
*
Prāts var iziet no bioloģiskā satvara; mākslīgais intelekts – prāts iziet uz intersubjektīviem aparātiem (dators).
*
Tehnosfēras evolūcijas rezultātā mākslīgi tiek radītas intelektuālās parādības; tehnoģenēzes intelektuālais atzars – „gudras mašīnas” (dators), kas ietekmē sabiedrību, cilvēka apziņu (vizualizē apziņu).
*
Cilvēka psihofizioloģiskā ierobežotība: cilvēks nevar vadīt kosmisko raķeti reālā laikā.
*
Mākslīgais intelekts rada jaunu pakāpi planetārajā evolūcijā – nākotnes tehnotrono civilizāciju.
*
Radot jaunu tehniku, cilvēks pats sarežģī savu dzīvi – sabiedrības, atsevišķu indivīdu dzīvi.
*
Tehnika izspiež cilvēku no viņa esamības sfērām; vispirms tehnika izspieda cilvēku no ražošanas (rūpniecības), pēc tam no apkalpošanas (dators, sociālie tīkli), tagad arī no mākslas (video māksla).
*
Kosmoenerģētiskā apmaiņa, procesi, kosmosa pulsācija: Čiževskis, Gumiļevs.
*
Cilvēks it kā var pats izvēlēties savu ceļu; bet tā ir ilūzija, jo cilvēks ir pakļauts tādu kosmisko procesu ietekmei, kam ir objektīvs raksturs un par kuriem cilvēkam nav gandrīz nekādas detalizētas zināšanas.
*
Evolūcijai ir noteikts vektors; cilvēkam ir jāsāk piemēroties tam, bet nevis jāturpina tēlot planetāro procesu menedžeri.
*
Biosfēras izpratne; tehnosfēras izpratne: tehnoģenēzes intelektualizācija.
*
Tagad jārespektē šāds modelis: biosfēra – antroposfēra – tehnosfēra – noosfēra (mākslīgā prāta sfēra)."
nu vairs nebūs atkal un atkal
21.03.2015. 12:01»
Uldis Sēne
Cilvēks vienmēr ir mēģinājis rast attaisnojumu savam egoismam un stulbumam, visu vainu noveļot uz Māti Dabu, Sātanu, dievu un jebko, tikai ne uz saviem paša pleciem. Pareģojumi, sevišķi jau pesimistiski, paši par sevi programmē cilvēkus uz pesimismu un nīkulīgumu. Vislielāko postu cilvēcei ir nodarījusi...
Kosmosam tieši tagad ir pienācis laiks palīdzēt atbrīvoties cilvēkiem no ego-neprāta. Tas arī izpaužās pārmaiņās. Visi jau zin, ka jaunā ēra ir tikai sākusies (varētu teikt, ka 2015.g ir 2.g. jaunajā ērā) un pārejas periods ies vismaz līdz 2036.g.. Vienīgais veids, kā rīkoties cilvēcei ir pieņemt un mainīties līdzi jaunajām koncepcijām. Patiesībā ne jau vairākums ir pret, bet maza, maza cilvēces daļa dara visu, lai jebkuriem līdzekļiem aizkavētu pārmaiņas, kas nozīmē viņu varas beigas...
Bet
21.03.2015. 11:40»
bs
Kas nu,Priedītis vairs nespēj ražot muļķības pietiekamā ātrumā,ka jāpiesaista cits šarlatāns?Pirms sludināt pasaules galu muļķu zemē sakarā ar Grieķijas defoltu,vajadzēja uzrakstīt par cik tika apgriezts budžets dižķibeles laikā.Portāla šefiem vajadzētu padomāt pirms publicēt tādu plaša profila pareğu...
es jau teicu, ka latviešu viepļmēsli tūlīt izlaidīs savus mēslus pret šo monogrāfiju. Viens letti lops jau izlaida.
Uldis Sēne
21.03.2015. 11:38Cilvēks vienmēr ir mēģinājis rast attaisnojumu savam egoismam un stulbumam, visu vainu noveļot uz Māti Dabu, Sātanu, dievu un jebko, tikai ne uz saviem paša pleciem. Pareģojumi, sevišķi jau pesimistiski, paši par sevi programmē cilvēkus uz pesimismu un nīkulīgumu. Vislielāko postu cilvēcei ir nodarījusi Jāņa atklāsmes grāmata, kas mērķtiecīgi tika iekļauta Bībelē, lai cilvēki nemitīgi gaidītu pasaules galu. Loģikas likums saka: "Nekas nevar ilgstoši plaukt un tikt saglabāts, ja tas būvēts uz netaisnības principiem." To zina katrs pareģotājs un no šīs formulas arī veido savu pareģojumus.
Daba ir nesarajaumi saistīta ar cilvēka darbību. Esmu pārliecināts - ja cilvēce būvētu savu labklājību saskaņā ar taisnīguma un saprāta principiem, bez egoisma attiecībā pret dabu un vienam pret otru, tad Māte Daba mūs aplaimotu ar labvēlīgiem laika apstākļiem, padarot mūsu dzīvi maksimāli komfortablu un harmonisku, cik vien vispār uz šīs planētas tas iespējams.
Nekas nav nepelnīts. Par savu egoismu un stulbumu ir pašiem arī jāmaksā. Tā teikt - ja nevēlaties risināt problēmas saprātīgi, tad saņemiet ko esat pelnījuši, lai izdarītu beidzot pareizos secinājumus un nākotnē neko tadu vairs nepieļautu. Kosmosam laika pietiek, lai mūs mācītu pārvarēt vienu un to pašu barjeru, ko sauc par egoismu, atkal un atkal, līdz vienreiz tā beidzot tiks pārvarēta.
bs
21.03.2015. 10:57Kas nu,Priedītis vairs nespēj ražot muļķības pietiekamā ātrumā,ka jāpiesaista cits šarlatāns?Pirms sludināt pasaules galu muļķu zemē sakarā ar Grieķijas defoltu,vajadzēja uzrakstīt par cik tika apgriezts budžets dižķibeles laikā.Portāla šefiem vajadzētu padomāt pirms publicēt tādu plaša profila pareğu atklāsmes,pēē..
Deniss K.
21.03.2015. 09:58No Stikla kalna: "Postzinātne
Sakarā ar to, ka pieaug anomālo fenomenu skaits fiziskajā kosmoloģijā, kvantu fizikā, evolūcijas bioloģijā, kvantu bioloģijā, apziņas pētniecībā, nākas runāt par postzinātnes veidošanos. Anomālās parādības nevar izskaidrot zinātnes paradigmas apstākļos. Postzinātnes aktualitāti veicina arī zinātniskās pasaules ainas izmaiņas – transdisciplināra skatījuma nepieciešamība. Esam nonākuši singularitātē; parastie aprēķini nav iespējami, jo daži fizikālie lielumi kļūst bezgalīgi."
Bet
21.03.2015. 08:51»
A.
Tāds skatījums ir pamatots un vēsturiski pazīstams: Klimatiskais optimisms un klimatiskais pesimisms...
ja tā tas ir un tas ir zināms, tad nevajadzēja "smakot" un rakstīt ar savu vārdu. Nav ko baidīties no stulbo lagtviešu ņirgšanas. Latvieši neņirdz tikai par saviem neliešiem un zagļiem un idiotiem. Uz priekšu kungs "Smaka"!
A.
21.03.2015. 08:30Tāds skatījums ir pamatots un vēsturiski pazīstams: Klimatiskais optimisms un klimatiskais pesimisms
Eiropā t.s. klimatiskais optimisms bija no apm. 27.g.p.m.ē. līdz apm. 400.gadam. Tā galvenā iezīme – silts, mīksts klimats. Šajā laikā radās Romas impērija. Tā apguva milzīgu teritoriju. Ziemeļeiropā palielinājās dzimstība, tāpēc goti, vandāļi u.c. II-III gs. sāka doties uz Dienvidiem, meklējot jaunas zemes. Vispirms nonāca Karpatos, Melnās jūras baseinā. Klimatiskajam optimismam sekoja klimatiskais pesimisms – Eiropā iestājās auksts laiks. Kulminācija tika sasniegta 535.-536.gadā. Klimatiskajam pesimismam atkal sekoja klimatiskais otimisms – X-XIII gs. Pieauga iedzīvotāju skaits. Zemkopju tautas ieņēma jaunu dzīves telpu (vācieši, slāvi). Baltu un somugru teritoriju pakļāva vācieši.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
