Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kaut arī Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu Satversmei likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 12.panta pamatnormu, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina šī likuma sagatavošanā nekādu brāķi nesaskata. Augstās ierēdnes vēstule, ko šodien publicējam pilnībā, dod lielāku skaidrību, kāpēc to atsūtījušo lasītāju ieskatā šajā amatā Latvijas valstī ir nepieciešams tieši šāds cilvēks, par kuru tiesas spriedumā sagrieztā zviedru kuģa lietā savulaik bija konstatēts: „Būdama amatpersona, izdarīja noziedzīgu nodarījumu – nolaidību -, tas ir, nevērīgi un neapzinīgi pildīja amatpersonas pienākumus, kas nodarījusi būtisku kaitējumu valsts interesēm, ko aizsargā likums.”

„Tieslietu ministrija ir saņēmusi biedrības „Zemes reformas komiteja" 2012.gada 21.augusta vēstuli Nr. 12-ZRK/754, kurā lūgts sniegt informāciju par atbildīgajām Tieslietu ministrijas amatpersonām, kas piedalījās likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"" saskaņošanā (likumprojekta sagatavotājs - Finanšu ministrija, izsludināts 2007.gada 25.oktobra Valsts sekretāru sanāksmē (prot. Nr. 42, 13.§., VSS-1538), Saeimā iesniegts 2007.gada 20.novembrī, stājās spēkā 2008.gada 1.janvārī, turpmāk - strīdus Likumprojekts). Tieslietu ministrija sniedz šādu atbildi.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 64. pantu Saeima kā likumdevējs lemj par likumu saturu un ir galīgais likuma pieņēmējs.

Satversmes 65.pants paredz, ka likumprojektu Saeimai var iesniegt arī Ministru kabinets, un Saeima praksē nereti groza vai noraida Ministru kabineta iesniegto likumprojekta priekšlikumu, kas liecina, ka Ministru kabineta iesniegtam likumprojektam ir ieteikuma raksturs.

Likumu izstrāde un pieņemšana ir politisks process, kurā lēmumi tiek pieņemti politiskās izšķiršanās ceļā (tātad, balstoties ne tikai uz juridiskiem argumentiem), un politiskajām amatpersonām raksturīgākais atbildības veids ir politiskā atbildība (nevis attiecīgi juridiskā atbildība).

Par koleģiālas institūcijas lēmuma lietderību un tiesiskumu atbild tie koleģiālas institūcijas locekļi, kas balsojuši „par" un nav cēluši iebildumus. Arī Satversmes tiesa iesniedzēja norādītajā 2009.gada 15.aprīļa spriedumā lietā Nr. 2008-36-01 (turpmāk - Spriedums) secinājumu daļas 12.punktā norāda, ka „pienākums norādīt un pamatot regulējuma leģitīmo mērķi visupirms ir institūcijai, kas izdevusi apstrīdēto aktu, konkrētajā gadījumā - Saeimai."

Saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 2.panta pirmo daļu, 4.panta pirmo un otro daļu Ministru kabinets ir koleģiāla institūcija, kas ar padoto valsts pārvaldes iestāžu starpniecību īsteno izpildvaru, kā arī atbild par valdības īstenoto politiku. Katrs Ministru kabineta loceklis ir politiski atbildīgs par savu rīcību, bet Ministru prezidents ir politiski atbildīgs par Ministru kabineta darbu kopumā.

Vispārējā kārtībā pirms Ministru kabinets iesniedz Saeimai likumprojektu, tiek veikta normatīvajos aktos nostiprināta saskaņošanas procedūra, proti, likumprojektu izstrādā kompetentā institūcija (apskatāmajā gadījumā - Finanšu ministrija) un pēc tam normatīvā akta projektu izsludina Valsts sekretāru sanāksmē, kurā katra institūcija var pieteikties sniegt atzinumu. Strīdus likumprojekta izstrādes laikā atzinumu sniegšanas kārtību regulēja Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumi Nr. 111 „Ministru kabineta kārtības rullis" (spēkā neesošs no 2009.gada 1.marta), kura 74.punkts noteica, ka atzinumu paraksta valsts sekretārs vai tās institūcijas vadītājs, kas sniedz atzinumu (Tieslietu ministrijā atzinumu var parakstīt arī valsts sekretāra vietnieks likumdošanas jautājumos (šobrīd - valsts sekretāra vietnieks tiesību politikas jautājumos). Atzinumā norāda arī tā izstrādātāju). Saskaņā ar minēto noteikumu 73.2.apakšpunktu atzinums obligāti bija nepieciešams arī no Tieslietu ministrijas, kas sakrīt ar Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr. 243 „Tieslietu ministrijas nolikums" 6.2.apakšpunktu, kas noteic, ka ministrija sniedz atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem tiesību aktu projektiem. Tātad kopumā secināms, ka atzinumu sniedz ministrija kā iestāde, un saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 5.pantu tiešās pārvaldes iestādes pārstāv Latvijas Republiku, un Latvijas Republika ir atbildīga par tiešās pārvaldes iestāžu darbību (individuāla darbinieka atbildība iestājas tikai gadījumā, ja konstatējams tiešs tiesību normu pārkāpums).

Tieslietu ministrija paskaidro, ka likumprojekta kvalitātes trūkums ir konstatējams, ja saskaņošanas stadijā viennozīmīgi, un nepārprotami atklājas potenciālā regulējuma prettiesiskums (piemēram, tiek pārkāptas tādas neaizskaramas cilvēktiesības, par kuru interpretāciju nav šaubu). Tai pat laikā nereti arī Satversmes tiesa ir norādījusi, ka robežu - vai likums atbilst vai neatbilst Satversmei - ir sarežģīti noteikt, un tas ir ļoti specifisks un sarežģīts juridiskais process - savstarpēji konkurējošu cilvēktiesību normu un tiesību principu t.s. „izsvēršana", par ko arī tienešu domas mēdz ievērojami atšķirties. Tādi argumenti kā tiesību normu samērīgums, proporcionalitāte, tiesiskās paļāvības apjoms, alternatīvu indivīdu mazāk ierobežojošu līdzekļu esamība, atšķirīgu tiesību subjektu intereses, ir diskutabli, ko ne vienmēr tiesību akta projekta sastādīšanas gaitā pirmsšķietami (prima facie) var pilnībā izvērtēt.

Tieslietu ministrija vēlētos atzīmēt, ka strīdus jautājums bija sociāli sarežģīts un neviennozīmīgi vērtējams, piemēram, kā noteikt taisnīgu atlīdzību par piespiedu nomu starp zemes īpašniekiem un privatizēto dzīvokļu īpašniekiem, lai līdzsvarotu visu pušu mantiskās intereses kopsakarā ar tirgus cenām, nodokļu slogu, tiesisko paļāvību; valsts mājokļu nodrošināšanas stratēģija kā sociālās un labklājības politikas sastāvdaļa; zemes reformas specifiskie mērķi; utt.

Satversmes tiesa spriedumā lietā Nr. 2008-36-01 (kuru vēstules iesniedzējs norāda kā pamatojumu nekvalitatīvam likumprojektam) atzina par neatbilstošu Satversmei likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 12.panta pamatnormu (kas noteica maksimālo piespiedu zemes nomas apmēru), kura spēkā bija ilglaicīgi - jau desmit gadus, jo likumdevējs neesot izvērtējis alternatīvus līdzekļus, kā arī iespējas tiesisko regulējumu pilnveidot (skat. sprieduma secinājumu daļas 15.3.punktu). Tikai kopsakarā ar šo pamatnormu par neatbilstošu Satversmei tika atzīts arī pārejas regulējums - strīdus Likumprojekts (skat. Sprieduma 16.1.punktu). Turklāt attiecībā uz pārejas regulējumu Satversmes tiesa kā likumdevēja kļūdu norādīja to, ka arī Saeimā šis likumprojekts nav vispusīgi izvērtēts attiecībā uz zemes īpašniekiem.

Ievērojot minēto, iesniedzēja secinājums, ka Tieslietu ministrijas saskaņotais strīdus likumprojekts esot nekvalitatīvs, pēc būtības neatbilst Satversmes tiesas spriedumā nodibinātajiem faktiem, jo apstrīdēto normu neatbilstība tika konstatēta, vadoties no tiesību normu ilgstošas vēsturiskās redakcijas un likumdošanas procesuāliem aspektiem, kas nav Tieslietu ministrijas ietekmē esošs jautājums un netiek vērtēts atzinuma sniegšanas gaitā.

Atbildot uz iesniedzēja uzdoto pirmo jautājumu, kurš Tieslietu ministrijas darbinieks deva pozitīvu atzinumu par likumprojekta atbilstību, informējam, ka strīdus likumprojekta izvērtēšana bija kolektīvs darbs un saskaņā ar Tieslietu ministrijas lietvedības sistēmas datiem atzinuma sniegšanai minētais likumprojekts tika nodots Civiltiesību departamentam, savukārt viedokļu sniegšanai Nozaru politikas departamentam un Valsts zemes dienestam. Atbildot uz otro jautājumu, vai minētajam darbiniekam ir piemērota kāda atbildība par nekvalitatīvu darbu, informējam, ka iepriekš minēto iemeslu dēļ darbiniekiem atbildība nav piemērota un atbildīgie darbinieki, kuri šobrīd vēl strādā Tieslietu ministrijā, turpina gatavot atzinumus vai viedokļus par normatīvo aktu projektiem.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...