Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kaut arī Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu Satversmei likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 12.panta pamatnormu, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina šī likuma sagatavošanā nekādu brāķi nesaskata. Augstās ierēdnes vēstule, ko šodien publicējam pilnībā, dod lielāku skaidrību, kāpēc to atsūtījušo lasītāju ieskatā šajā amatā Latvijas valstī ir nepieciešams tieši šāds cilvēks, par kuru tiesas spriedumā sagrieztā zviedru kuģa lietā savulaik bija konstatēts: „Būdama amatpersona, izdarīja noziedzīgu nodarījumu – nolaidību -, tas ir, nevērīgi un neapzinīgi pildīja amatpersonas pienākumus, kas nodarījusi būtisku kaitējumu valsts interesēm, ko aizsargā likums.”

„Tieslietu ministrija ir saņēmusi biedrības „Zemes reformas komiteja" 2012.gada 21.augusta vēstuli Nr. 12-ZRK/754, kurā lūgts sniegt informāciju par atbildīgajām Tieslietu ministrijas amatpersonām, kas piedalījās likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"" saskaņošanā (likumprojekta sagatavotājs - Finanšu ministrija, izsludināts 2007.gada 25.oktobra Valsts sekretāru sanāksmē (prot. Nr. 42, 13.§., VSS-1538), Saeimā iesniegts 2007.gada 20.novembrī, stājās spēkā 2008.gada 1.janvārī, turpmāk - strīdus Likumprojekts). Tieslietu ministrija sniedz šādu atbildi.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 64. pantu Saeima kā likumdevējs lemj par likumu saturu un ir galīgais likuma pieņēmējs.

Satversmes 65.pants paredz, ka likumprojektu Saeimai var iesniegt arī Ministru kabinets, un Saeima praksē nereti groza vai noraida Ministru kabineta iesniegto likumprojekta priekšlikumu, kas liecina, ka Ministru kabineta iesniegtam likumprojektam ir ieteikuma raksturs.

Likumu izstrāde un pieņemšana ir politisks process, kurā lēmumi tiek pieņemti politiskās izšķiršanās ceļā (tātad, balstoties ne tikai uz juridiskiem argumentiem), un politiskajām amatpersonām raksturīgākais atbildības veids ir politiskā atbildība (nevis attiecīgi juridiskā atbildība).

Par koleģiālas institūcijas lēmuma lietderību un tiesiskumu atbild tie koleģiālas institūcijas locekļi, kas balsojuši „par" un nav cēluši iebildumus. Arī Satversmes tiesa iesniedzēja norādītajā 2009.gada 15.aprīļa spriedumā lietā Nr. 2008-36-01 (turpmāk - Spriedums) secinājumu daļas 12.punktā norāda, ka „pienākums norādīt un pamatot regulējuma leģitīmo mērķi visupirms ir institūcijai, kas izdevusi apstrīdēto aktu, konkrētajā gadījumā - Saeimai."

Saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 2.panta pirmo daļu, 4.panta pirmo un otro daļu Ministru kabinets ir koleģiāla institūcija, kas ar padoto valsts pārvaldes iestāžu starpniecību īsteno izpildvaru, kā arī atbild par valdības īstenoto politiku. Katrs Ministru kabineta loceklis ir politiski atbildīgs par savu rīcību, bet Ministru prezidents ir politiski atbildīgs par Ministru kabineta darbu kopumā.

Vispārējā kārtībā pirms Ministru kabinets iesniedz Saeimai likumprojektu, tiek veikta normatīvajos aktos nostiprināta saskaņošanas procedūra, proti, likumprojektu izstrādā kompetentā institūcija (apskatāmajā gadījumā - Finanšu ministrija) un pēc tam normatīvā akta projektu izsludina Valsts sekretāru sanāksmē, kurā katra institūcija var pieteikties sniegt atzinumu. Strīdus likumprojekta izstrādes laikā atzinumu sniegšanas kārtību regulēja Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumi Nr. 111 „Ministru kabineta kārtības rullis" (spēkā neesošs no 2009.gada 1.marta), kura 74.punkts noteica, ka atzinumu paraksta valsts sekretārs vai tās institūcijas vadītājs, kas sniedz atzinumu (Tieslietu ministrijā atzinumu var parakstīt arī valsts sekretāra vietnieks likumdošanas jautājumos (šobrīd - valsts sekretāra vietnieks tiesību politikas jautājumos). Atzinumā norāda arī tā izstrādātāju). Saskaņā ar minēto noteikumu 73.2.apakšpunktu atzinums obligāti bija nepieciešams arī no Tieslietu ministrijas, kas sakrīt ar Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr. 243 „Tieslietu ministrijas nolikums" 6.2.apakšpunktu, kas noteic, ka ministrija sniedz atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem tiesību aktu projektiem. Tātad kopumā secināms, ka atzinumu sniedz ministrija kā iestāde, un saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 5.pantu tiešās pārvaldes iestādes pārstāv Latvijas Republiku, un Latvijas Republika ir atbildīga par tiešās pārvaldes iestāžu darbību (individuāla darbinieka atbildība iestājas tikai gadījumā, ja konstatējams tiešs tiesību normu pārkāpums).

Tieslietu ministrija paskaidro, ka likumprojekta kvalitātes trūkums ir konstatējams, ja saskaņošanas stadijā viennozīmīgi, un nepārprotami atklājas potenciālā regulējuma prettiesiskums (piemēram, tiek pārkāptas tādas neaizskaramas cilvēktiesības, par kuru interpretāciju nav šaubu). Tai pat laikā nereti arī Satversmes tiesa ir norādījusi, ka robežu - vai likums atbilst vai neatbilst Satversmei - ir sarežģīti noteikt, un tas ir ļoti specifisks un sarežģīts juridiskais process - savstarpēji konkurējošu cilvēktiesību normu un tiesību principu t.s. „izsvēršana", par ko arī tienešu domas mēdz ievērojami atšķirties. Tādi argumenti kā tiesību normu samērīgums, proporcionalitāte, tiesiskās paļāvības apjoms, alternatīvu indivīdu mazāk ierobežojošu līdzekļu esamība, atšķirīgu tiesību subjektu intereses, ir diskutabli, ko ne vienmēr tiesību akta projekta sastādīšanas gaitā pirmsšķietami (prima facie) var pilnībā izvērtēt.

Tieslietu ministrija vēlētos atzīmēt, ka strīdus jautājums bija sociāli sarežģīts un neviennozīmīgi vērtējams, piemēram, kā noteikt taisnīgu atlīdzību par piespiedu nomu starp zemes īpašniekiem un privatizēto dzīvokļu īpašniekiem, lai līdzsvarotu visu pušu mantiskās intereses kopsakarā ar tirgus cenām, nodokļu slogu, tiesisko paļāvību; valsts mājokļu nodrošināšanas stratēģija kā sociālās un labklājības politikas sastāvdaļa; zemes reformas specifiskie mērķi; utt.

Satversmes tiesa spriedumā lietā Nr. 2008-36-01 (kuru vēstules iesniedzējs norāda kā pamatojumu nekvalitatīvam likumprojektam) atzina par neatbilstošu Satversmei likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 12.panta pamatnormu (kas noteica maksimālo piespiedu zemes nomas apmēru), kura spēkā bija ilglaicīgi - jau desmit gadus, jo likumdevējs neesot izvērtējis alternatīvus līdzekļus, kā arī iespējas tiesisko regulējumu pilnveidot (skat. sprieduma secinājumu daļas 15.3.punktu). Tikai kopsakarā ar šo pamatnormu par neatbilstošu Satversmei tika atzīts arī pārejas regulējums - strīdus Likumprojekts (skat. Sprieduma 16.1.punktu). Turklāt attiecībā uz pārejas regulējumu Satversmes tiesa kā likumdevēja kļūdu norādīja to, ka arī Saeimā šis likumprojekts nav vispusīgi izvērtēts attiecībā uz zemes īpašniekiem.

Ievērojot minēto, iesniedzēja secinājums, ka Tieslietu ministrijas saskaņotais strīdus likumprojekts esot nekvalitatīvs, pēc būtības neatbilst Satversmes tiesas spriedumā nodibinātajiem faktiem, jo apstrīdēto normu neatbilstība tika konstatēta, vadoties no tiesību normu ilgstošas vēsturiskās redakcijas un likumdošanas procesuāliem aspektiem, kas nav Tieslietu ministrijas ietekmē esošs jautājums un netiek vērtēts atzinuma sniegšanas gaitā.

Atbildot uz iesniedzēja uzdoto pirmo jautājumu, kurš Tieslietu ministrijas darbinieks deva pozitīvu atzinumu par likumprojekta atbilstību, informējam, ka strīdus likumprojekta izvērtēšana bija kolektīvs darbs un saskaņā ar Tieslietu ministrijas lietvedības sistēmas datiem atzinuma sniegšanai minētais likumprojekts tika nodots Civiltiesību departamentam, savukārt viedokļu sniegšanai Nozaru politikas departamentam un Valsts zemes dienestam. Atbildot uz otro jautājumu, vai minētajam darbiniekam ir piemērota kāda atbildība par nekvalitatīvu darbu, informējam, ka iepriekš minēto iemeslu dēļ darbiniekiem atbildība nav piemērota un atbildīgie darbinieki, kuri šobrīd vēl strādā Tieslietu ministrijā, turpina gatavot atzinumus vai viedokļus par normatīvo aktu projektiem.”

Novērtē šo rakstu:

12
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

21

Nākotnes konjunktūra

FotoLatviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu unikālo identitāti. Uz papīra vai datora ekrāna varam bezgalīgi lepoties ar savu ūnikumu. Ja agrāk zinājām, ka papīrs laipni atļauj visu, tad tagad zinām, ka datora ekrāns tāpat laipni atļauj visu.
Lasīt visu...

21

Ko darīt?

FotoBieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?» un, negaidot atbildi, aizgāja. Viņš zināja, ka uz šo jautājumu atbildes nav. Līdzīgi ir arī ar «ko darīt?». Bieži nejautā, lai uzzinātu darāmo un darītu, bet tā, runāšanas pēc, jo ir taču pats par sevi saprotams, ka izdarīt nevar neko. Viss notiek, nesaskaņojot ar mūsu vēlmēm un izpratni. Kungs kā grib, un nabags kā var.
Lasīt visu...

21

Tikmēr melnos indīgos dūmos

FotoEsmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un atbildīgas šī līguma pildītājas. Tas ir vienīgais sabiedriskā un valstiskā izlīguma ceļš, ar kura palīdzību ikviens sabiedrības indivīds valstī varētu justies kā savējais.
Lasīt visu...

21

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

FotoTagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes piešķiršanas kārtības ieviešanas 2015.gadā.
Lasīt visu...

21

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

FotoŽurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu dīķī”. Līdzīgu tam, ko izraisīja senlaikos Dienā lasāmās Aleksandra Laventa vaļsirdības izpausmes, “jūrmalgeitas” lielākā idiota raudzības vai šajā portāla atrodamās Tiesu ķēķa ainiņas.
Lasīt visu...

21

Valodu lielu dara cilvēki

Foto1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...