Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kaut arī Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu Satversmei likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 12.panta pamatnormu, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina šī likuma sagatavošanā nekādu brāķi nesaskata. Augstās ierēdnes vēstule, ko šodien publicējam pilnībā, dod lielāku skaidrību, kāpēc to atsūtījušo lasītāju ieskatā šajā amatā Latvijas valstī ir nepieciešams tieši šāds cilvēks, par kuru tiesas spriedumā sagrieztā zviedru kuģa lietā savulaik bija konstatēts: „Būdama amatpersona, izdarīja noziedzīgu nodarījumu – nolaidību -, tas ir, nevērīgi un neapzinīgi pildīja amatpersonas pienākumus, kas nodarījusi būtisku kaitējumu valsts interesēm, ko aizsargā likums.”

„Tieslietu ministrija ir saņēmusi biedrības „Zemes reformas komiteja" 2012.gada 21.augusta vēstuli Nr. 12-ZRK/754, kurā lūgts sniegt informāciju par atbildīgajām Tieslietu ministrijas amatpersonām, kas piedalījās likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"" saskaņošanā (likumprojekta sagatavotājs - Finanšu ministrija, izsludināts 2007.gada 25.oktobra Valsts sekretāru sanāksmē (prot. Nr. 42, 13.§., VSS-1538), Saeimā iesniegts 2007.gada 20.novembrī, stājās spēkā 2008.gada 1.janvārī, turpmāk - strīdus Likumprojekts). Tieslietu ministrija sniedz šādu atbildi.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 64. pantu Saeima kā likumdevējs lemj par likumu saturu un ir galīgais likuma pieņēmējs.

Satversmes 65.pants paredz, ka likumprojektu Saeimai var iesniegt arī Ministru kabinets, un Saeima praksē nereti groza vai noraida Ministru kabineta iesniegto likumprojekta priekšlikumu, kas liecina, ka Ministru kabineta iesniegtam likumprojektam ir ieteikuma raksturs.

Likumu izstrāde un pieņemšana ir politisks process, kurā lēmumi tiek pieņemti politiskās izšķiršanās ceļā (tātad, balstoties ne tikai uz juridiskiem argumentiem), un politiskajām amatpersonām raksturīgākais atbildības veids ir politiskā atbildība (nevis attiecīgi juridiskā atbildība).

Par koleģiālas institūcijas lēmuma lietderību un tiesiskumu atbild tie koleģiālas institūcijas locekļi, kas balsojuši „par" un nav cēluši iebildumus. Arī Satversmes tiesa iesniedzēja norādītajā 2009.gada 15.aprīļa spriedumā lietā Nr. 2008-36-01 (turpmāk - Spriedums) secinājumu daļas 12.punktā norāda, ka „pienākums norādīt un pamatot regulējuma leģitīmo mērķi visupirms ir institūcijai, kas izdevusi apstrīdēto aktu, konkrētajā gadījumā - Saeimai."

Saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 2.panta pirmo daļu, 4.panta pirmo un otro daļu Ministru kabinets ir koleģiāla institūcija, kas ar padoto valsts pārvaldes iestāžu starpniecību īsteno izpildvaru, kā arī atbild par valdības īstenoto politiku. Katrs Ministru kabineta loceklis ir politiski atbildīgs par savu rīcību, bet Ministru prezidents ir politiski atbildīgs par Ministru kabineta darbu kopumā.

Vispārējā kārtībā pirms Ministru kabinets iesniedz Saeimai likumprojektu, tiek veikta normatīvajos aktos nostiprināta saskaņošanas procedūra, proti, likumprojektu izstrādā kompetentā institūcija (apskatāmajā gadījumā - Finanšu ministrija) un pēc tam normatīvā akta projektu izsludina Valsts sekretāru sanāksmē, kurā katra institūcija var pieteikties sniegt atzinumu. Strīdus likumprojekta izstrādes laikā atzinumu sniegšanas kārtību regulēja Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumi Nr. 111 „Ministru kabineta kārtības rullis" (spēkā neesošs no 2009.gada 1.marta), kura 74.punkts noteica, ka atzinumu paraksta valsts sekretārs vai tās institūcijas vadītājs, kas sniedz atzinumu (Tieslietu ministrijā atzinumu var parakstīt arī valsts sekretāra vietnieks likumdošanas jautājumos (šobrīd - valsts sekretāra vietnieks tiesību politikas jautājumos). Atzinumā norāda arī tā izstrādātāju). Saskaņā ar minēto noteikumu 73.2.apakšpunktu atzinums obligāti bija nepieciešams arī no Tieslietu ministrijas, kas sakrīt ar Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr. 243 „Tieslietu ministrijas nolikums" 6.2.apakšpunktu, kas noteic, ka ministrija sniedz atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem tiesību aktu projektiem. Tātad kopumā secināms, ka atzinumu sniedz ministrija kā iestāde, un saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 5.pantu tiešās pārvaldes iestādes pārstāv Latvijas Republiku, un Latvijas Republika ir atbildīga par tiešās pārvaldes iestāžu darbību (individuāla darbinieka atbildība iestājas tikai gadījumā, ja konstatējams tiešs tiesību normu pārkāpums).

Tieslietu ministrija paskaidro, ka likumprojekta kvalitātes trūkums ir konstatējams, ja saskaņošanas stadijā viennozīmīgi, un nepārprotami atklājas potenciālā regulējuma prettiesiskums (piemēram, tiek pārkāptas tādas neaizskaramas cilvēktiesības, par kuru interpretāciju nav šaubu). Tai pat laikā nereti arī Satversmes tiesa ir norādījusi, ka robežu - vai likums atbilst vai neatbilst Satversmei - ir sarežģīti noteikt, un tas ir ļoti specifisks un sarežģīts juridiskais process - savstarpēji konkurējošu cilvēktiesību normu un tiesību principu t.s. „izsvēršana", par ko arī tienešu domas mēdz ievērojami atšķirties. Tādi argumenti kā tiesību normu samērīgums, proporcionalitāte, tiesiskās paļāvības apjoms, alternatīvu indivīdu mazāk ierobežojošu līdzekļu esamība, atšķirīgu tiesību subjektu intereses, ir diskutabli, ko ne vienmēr tiesību akta projekta sastādīšanas gaitā pirmsšķietami (prima facie) var pilnībā izvērtēt.

Tieslietu ministrija vēlētos atzīmēt, ka strīdus jautājums bija sociāli sarežģīts un neviennozīmīgi vērtējams, piemēram, kā noteikt taisnīgu atlīdzību par piespiedu nomu starp zemes īpašniekiem un privatizēto dzīvokļu īpašniekiem, lai līdzsvarotu visu pušu mantiskās intereses kopsakarā ar tirgus cenām, nodokļu slogu, tiesisko paļāvību; valsts mājokļu nodrošināšanas stratēģija kā sociālās un labklājības politikas sastāvdaļa; zemes reformas specifiskie mērķi; utt.

Satversmes tiesa spriedumā lietā Nr. 2008-36-01 (kuru vēstules iesniedzējs norāda kā pamatojumu nekvalitatīvam likumprojektam) atzina par neatbilstošu Satversmei likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 12.panta pamatnormu (kas noteica maksimālo piespiedu zemes nomas apmēru), kura spēkā bija ilglaicīgi - jau desmit gadus, jo likumdevējs neesot izvērtējis alternatīvus līdzekļus, kā arī iespējas tiesisko regulējumu pilnveidot (skat. sprieduma secinājumu daļas 15.3.punktu). Tikai kopsakarā ar šo pamatnormu par neatbilstošu Satversmei tika atzīts arī pārejas regulējums - strīdus Likumprojekts (skat. Sprieduma 16.1.punktu). Turklāt attiecībā uz pārejas regulējumu Satversmes tiesa kā likumdevēja kļūdu norādīja to, ka arī Saeimā šis likumprojekts nav vispusīgi izvērtēts attiecībā uz zemes īpašniekiem.

Ievērojot minēto, iesniedzēja secinājums, ka Tieslietu ministrijas saskaņotais strīdus likumprojekts esot nekvalitatīvs, pēc būtības neatbilst Satversmes tiesas spriedumā nodibinātajiem faktiem, jo apstrīdēto normu neatbilstība tika konstatēta, vadoties no tiesību normu ilgstošas vēsturiskās redakcijas un likumdošanas procesuāliem aspektiem, kas nav Tieslietu ministrijas ietekmē esošs jautājums un netiek vērtēts atzinuma sniegšanas gaitā.

Atbildot uz iesniedzēja uzdoto pirmo jautājumu, kurš Tieslietu ministrijas darbinieks deva pozitīvu atzinumu par likumprojekta atbilstību, informējam, ka strīdus likumprojekta izvērtēšana bija kolektīvs darbs un saskaņā ar Tieslietu ministrijas lietvedības sistēmas datiem atzinuma sniegšanai minētais likumprojekts tika nodots Civiltiesību departamentam, savukārt viedokļu sniegšanai Nozaru politikas departamentam un Valsts zemes dienestam. Atbildot uz otro jautājumu, vai minētajam darbiniekam ir piemērota kāda atbildība par nekvalitatīvu darbu, informējam, ka iepriekš minēto iemeslu dēļ darbiniekiem atbildība nav piemērota un atbildīgie darbinieki, kuri šobrīd vēl strādā Tieslietu ministrijā, turpina gatavot atzinumus vai viedokļus par normatīvo aktu projektiem.”

Novērtē šo rakstu:

12
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Vai ir vērts savus nodokļus maksāt Garkalnē?

FotoGarkalnes novadā dzīvojam samērā nesen, taču gribētos padalīties ar novērojumiem un lietām, ar ko esam sastapušies. Faktiski ir kā tādā Mežonīgo Rietumu šerifu pilsētā, - ir domei labvēlīgie un nelabvēlīgie rajoni, kā arī pareizie cilvēki, kam pilsētiņā atļauts faktiski viss.
Lasīt visu...

12

Vienaldzības gads veselības aprūpē: vai mums ir vajadzīga tāda ministre?

FotoDrīz apritēs gads, kopš par veselības ministri kļuvusi Anda Čakša. Veselības aprūpē ir ārkārtīgi daudz steidzami risināmu problēmu, un no ministres, kura daudzus gadus šajā jomā ir strādājusi, mums ir tiesības gaidīt taustāmus rezultātus arī bez īpaša iešūpošanās perioda, kā to solīja premjers Māris Kučinskis un topošā amata kandidāte. Gads būs pagājis, taču vai mēs varam nosaukt kaut vienu veselības ministres sasniegumu, kaut vienu izcīnītu uzvaru pacientu un medicīnas darbinieku interesēs?
Lasīt visu...

21

Fotogrāfe un divas mammas

FotoSociālos medijus pāršalca stāsts par to, kā fotogrāfe ar kristīgu pārliecību atteicās fotografēt ģimeni, uzzinot, ka tajā ir divas mammas. Tas raisīja daudz un dažādas diskusijas par to, ko var un ko nevar darīt privātpersona, sniedzot savus pakalpojumus. Netrūka arī to, kuri jautāja manu kā jurista viedokli par notikušo.
Lasīt visu...

18

Iztiks paraolimpietis arī bez zirga...

FotoLatvija mēdz pārsteigt pasauli ar saviem sasniegumiem, saviem cilvēkiem. Izņēmums nav sports, kur mums, mazai tautai, ir sava izcila hokeja komanda, ir pasaulē labākie skeletonisti, BMX velobraucēji, paraolimpiskie vieglatlēti ar zelta medaļām no Olimpiskajām spēlēm Rio. Paraolimpiādē startēja paraolimpietis Rihards Snikus, kurš, neskatoties uz savu slimību, ar apkārtējo atbalstu un palīdzību spēja startēt paraolimpiskā iejādē – daiļjāšanā ar zirgu.
Lasīt visu...

6

Vajadzētu atkāpties arī Jurčai, Āboltiņai un Maizītim

Foto2017.gada 14.maijā laikrakstā NRA ir nopublicēti divi raksti par korupcijas apkarošanas un novēršanas jautājumiem: 1. SAB direktors: KNAB daudzas lietas ir apstājušās un nav darba rezultātu. 2. Deputāti apdraud smago korupcijas noziegumu izmeklēšanu
Lasīt visu...

21

Latvijas Žurnālistu savienības atbilde uz žurnālistes Agneses Margēvičas atklāto vēstuli

FotoLatvijas Satversme starp daudzām pamattiesībām nosaka arī tiesības uz vārda brīvību un tiesības pieprasīt kompensāciju nepamatota aizskāruma gadījumā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Lūdzu finansējumu, lai nevajadzētu rakstīt tikai to, ko var pierādīt tiesā

Kādreizējā Pietiek žurnāliste Agnese Margēviča, par kuras īpašajām attiecībām ar Drošības policiju jau rakstījām, ir nākusi klajā...

Foto

Latviešu inteliģences tagadne

Nepieciešamība latviešu inteliģenci iedalīt divās grupās ir jāatbalsta. Katrs prātā vesels cilvēks saprot, ka latviešu inteliģence ir jādala divās grupās: varas inteliģencē un...

Foto

Pilnībā attaisnots

Š. g. 28. aprīlī Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru es, Leonards Inkins, tiku pilnībā attaisnots. Esmu ļoti pateicīgs visiem,...

Foto

Viens no Jūrmalas pilsētas vadības "biznesiem"

Jūrmalā, pateicoties pilsētas vadības atbalstam vai noziedzīgai bezdarbībai, jau otro gadu pretlikumīgi veic uzņēmējdarbību ar apjomīgo naudas plūsmu restorāns „Tokyo...

Foto

Mans karoga stāsts

Savulaik Anta Bergmane man lūdza uzrakstīt stāstu viņas sastādītajai grāmatai “Mūsu karoga stāsti: 1940-1991” par karoga pacelšanu 1989. gadā virs toreizējā Interfrontes midzeņa -...

Foto

Stāsts par parazītiem

Pirms kāda laika ikviens Latvijas iedzīvotājs uzzināja, ka ir tāda suņu barība Dogo, ko ražo Tukumā un ar ko saistīta nāvējoša suņu slimība....

Foto

Nekustamo īpašumu kadastrālā vērtēšana – organizētās noziedzības instruments tautas „likumīgai” paverdzināšanai

Nav šaubu, ka pārejas periodā no sociālistiskā valsts režīma uz kapitālismu nekustamo īpašumu politikas veidošanas...

Foto

Atklāta vēstule 447 saulkrastiešiem

2013. gada 1. jūnija Saulkrastu pašvaldību vēlēšanās 447 saulkrastieši ielika “krustiņu” Normundam Līcim (attēlā pa labi). Es cienu vēlētājus un viņu izvēli...

Foto

ZZS rullē un savējos neaizmirst

Man kā alūksnietei ir liels kauns par Zaļajiem un zemniekiem, kas saimnieko mūsu novadā. Visa viņu darbošanās ir tikai un vienīgi...

Foto

"Saskaņa" un ZZS iedur dunci mugurā atklātībai un uzspļauj nodokļu maksātāju tiesībām zināt par nodokļu izlietojumu

Septiņu gadu kaut nelielas atklātības un caurspīdīguma posms Latvijā tiek...

Foto

Jāsāk domāt ilgtermiņā, piesaistot ārvalstu investīcijas

Laikā, kad Latvija vēl tikai gatavojās iestāties eirozonā, un arī pēc tam plaši tika pausts uzskats, ka eiro ieviešana veicinās...

Foto

VID apmāna uzņēmējus un valdību

2017.gada 3.maijā valdība grozīja Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumus Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība",...

Foto

Vēl dziļāk purvā jeb absurda eskalācija

Vai varēja no t.s. Latgales kongresa 100 gadu jubilejas pasākumiem sagaidīt kaut ko konstruktīvu, perspektīvu, objektīvu, vēsturiski patiesu, garīgi gaišu...

Foto

Kāpēc no Čakšas „veselības reformām” nav sanācis pat čiks?

Kā jau iepriekš prognozēts, premjera Māra Kučinska virzītās nodokļu reformas negūst atbalstu koalīcijas partneros tāpat kā Latvijas...

Foto

Lūdzam palīdzību

Vēršamies pēc palīdzības, esam izmisumā, jo ar Rīgas bāriņtiesas lēmumu mums atņēma bērnus....

Foto

Caur tiesu mēģināsim paglābt Skulti, Zvejniekciemu un Saulkrastus no „Rail Baltica”

9. maijā plkst. 10:00 Administratīvajā rajona tiesā Rīgā, Baldones ielā 1a notiks pirmā tiesas sēde...

Foto

Tiesā tiek apstrīdēta Latvijas Volejbola federācijas prezidenta Ata Sausnīša pārvēlēšana

2017. gada 3. februārī notika Latvijas Volejbola federācijas (LVF) Kopsapulce, kurā tika pārvēlēts līdzšinējais federācijas vadītājs...

Foto

Austrumu slimnīcas vadības pārprastie ētikas principi

Kā liecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS)  paziņojums aģentūrai LETA, RAKUS valde ir “pieņēmusi lēmumu par nomas līgumu priekšlaicīgu...

Foto

Trīs akadēmiskās ēverģēlības jeb āži par dārzniekiem

Vārds „ēverģēlības” neietilpst latviešu literārajā valodā. Taču tas ir latviešu tautā populārs vārds. To bieži lieto sadzīvē paralēli ar...

Foto

Izdomas nabadzība

Iz visas sirds sveicu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, nevis balto galdautu svētkos!...

Foto

Kādēļ NEsvinēt Baltā galdauta svētkus ("Deņ beloj skaterti")?

Atmetam principiālu uzstādījumu, ka laikiem, kad Valsts noteica, kā svinēt svētkus un kāds ir to obligāti brīvprātīgais noformējums,...

Foto

Ušakovs un viņa trīs mūri

Pēc parunāšanas ar speciālistiem saprotu, ka Ušakova fantastiskā uzvara Rīgas domes vēlēšanās 2013. gadā balstījās uz diviem vaļiem - (1) krievvalodīgie...

Foto

Vēstures ironija jeb vieglu garu

Pirms nedēļas liegi kā rīta migla pār Mjóifjördu Latvijas masu medijiem pārslīdēja ziņa, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzticējis Latvijas ārkārtējā un...

Foto

Lielas un vēl lielākas blēdības ar sporta naudu Garkalnes pašvaldībā

Kā viena no pašvaldību atbildības jomām Likuma par pašvaldībām 15. punkta apakšpunktā ir minēts - nodrošināt veselības...