Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Laimes likums

Jānis Caics*
07.09.2014.
Komentāri (15)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Daudziem no Jums ir labi zināmi vārdi: „Ir cilvēks, ir problēma. Nav cilvēks, nav problēmas.” („Есть человек, есть проблема. Нет человека, нет проблемы” – krievu valodā).

Kā Jums liekas, vai šie vārdi iederas arī likumdošanā? „Ir likums, ir problēma. Nav likums, nav problēmas." Atbilde būs „drīzāk nē”. Mēs esam pieraduši, vismaz mūs ir pieradinājuši, pie gluži pretējas domas: „Ir likums, nav problēmu. Nav likuma, ir problēmas." Tas ir skaists sauklis, tīkams, viegli uztverams un saprotams. Protams, juristi iebildīs un precizēs: „Ir likums, vajadzētu būt mazāk problēmām. Nav likums, vajadzētu būt vairāk problēmām." Tomēr tas nav tik labskanīgs un prātā paliekošs. Piekritīsiet? Tāpēc atgriezīsimies pie tīkamā saukļa, jo tieši par to ir šis raksts.

Dzīvē problēmu netrūkst. Daudz kas nenotiek tā, kā vēlamies. Mēs pastāvīgi saskaramies ar dažādiem šķēršļiem, kas mazina mūsu apmierinātību ar dzīvi. Turklāt mēs konstatējam, ka neesam tādi vieni, bet patiesībā – daudzi. Tāpēc mēs vēlamies būt vēl vairāk apmierināti ar dzīvi! Laimīgi cilvēki laimīgā valstī un laimīgā pasaulē.

To bez ievērības nav atstājis likumdevējs, kas Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam ir ietvēris stratēģisku mērķi – veicināt sabiedrības apmierinātību ar dzīvi.

Bet kas traucē šo mērķi sasniegt? Psihologi. Likumdevēja ieskatā psihologi nav pietiekami kompetenti, lai paaugstinātu cilvēku apmierinātību ar dzīvi. Vismaz tā izriet no jaunā likumprojekta „Psihologu likums” anotācijas. Kā atrisināt šo problēmu? Pieņemot likumprojektu „Psihologu likums”. Un šeit mēs atgriežamies pie saukļa: „Ir likums, nav problēmas. Nav likums, ir problēmas”. Bet vai viss ir tik vienkārši? Aprunāsimies ar racionāli domājošu cilvēku.

Vispirms, racionāli domājošs cilvēks uzdos mums jautājumu:

- cik ļoti šāds likumprojekts ir nepieciešams? (un tad uzdos vēl precizējošus jautājumus)

- vai nozarē pastāv problēmas, kādas tās ir, kā tās novērst?

- vai likumprojekts vispār var šīs problēmas novērst?

- vai nav efektīvāku līdzekļu, kā šīs problēmas novērst?

Ja nezināsim, ko atbildēt, bet (pietiekami motivēti) lūgsim padomu, tad racionāli domājošs cilvēks veiks izpēti. Šīs izpētes ietvaros racionāli domājošs cilvēks noteikti saskarsies ar tādu terminu kā „likumu plūdi” jeb „normu plūdi”, t.i.:

pārmērīga un ļoti bieža valsts iejaukšanās dažādās dzīves sfērās, nosakot normatīvo regulējumu, kas sasniedz tādus apjomus, ka tiesību sistēma vairs nespēj efektīvi funkcionēt, kā rezultātā normatīvos aktus nav iespējams pilnvērtīgi izprast, ievērot, piemērot un kontrolēt[1].

Racionāli domājošs cilvēks, iespējams, apzinās bijušā Saeimas Juridiskā biroja vadītāja un esošā Satversmes tiesas tiesneša Gunāra Kusiņa vārdus:

„Jāpanāk balanss, lai cilvēki saprastu, kādos gadījumos normatīvais akts ir nepieciešams, mēģinot salauzt priekšstatu, ka likums ir vienīgais līdzeklis, - tas ir pēdējais līdzeklis, ja visi pārējie nav izrādījušies lietderīgi.”[2]

Labi, bet kā šīs atziņas ir saistāmas tieši ar konkrētu likumprojektu? Jautāsim racionāli domājošam cilvēkam: „kā paaugstināt psihologu pakalpojumu kvalitāti?” Atbilde būs vienkārša: „risiniet problēmas izglītības sistēmā un pilnveidojiet studiju programmas. Esošiem psihologiem finansiāli nodrošiniet kvalifikācijas paaugstināšanu. Valsts un pašvaldību iestādēs paaugstiniet psihologiem izvirzāmās prasības, taču obligāti paaugstiniet arī atalgojumu, lai psihologi varētu sev nodrošināt iztiku, nestrādājot vairāk kā vienu slodzi.” Tomēr ironiski tieši šīs jomas likumprojekts neskar. Bet ko tad skar likumprojekts?

Likumprojekta anotācija iezīmē šādas problēmas:

nav vienota regulējuma psihologu nozarei;

nav vienotas sertifikācijas sistēmas;

nav pietiekami formulētas prasības psihologu izglītībai;

nav noteikta atbildība par sniegtajiem pakalpojumiem;

nav noteikti ierobežojumi psihologam, kurš savā darbībā ir pieļāvis kļūdas;

nav noteikti saistoši psihologa profesionālās darbības kvalitātes un ētikas standarti;

nav noteiktas psihologa iegūtās informācijas konfidencialitātes, kā arī psihologa iegūtas informācijas uzglabāšanas un aizsardzības prasības.

Racionāli domājošs cilvēks aplūkos šīs problēmas un par katru no tām sniegs šādus komentārus:

nav vienota regulējuma psihologu nozarei:

labi, ja izmantojat šādu pieeju, tad, lūdzu, pieņemiet juristu likumu, žurnālistu likumu, ārstu likumu, pārdevēju likumu, ekonomistu likumu, politologu likumu, utt., tā lai katrai jomai būtu savs likums neatkarīgi no tā, vai šie jautājumi jau ir atrunāti citos normatīvajos aktos (racionālā cilvēka sejā ir manāms, bet balsī ir dzirdams sarkasms);

nav vienotas sertifikācijas sistēmas:

jā, nav vienotas sertifikācijas sistēmas. Taču pretēji likumprojekta izstrādātāju norādītajam, jau daudzus gadus Latvijā pastāv brīvprātīga sertifikācijas sistēma, par kuru ir atbildīgas profesionālās nozares asociācijas. Kāpēc likumprojekta izstrādātāji norādīja, ka Latvijā nepastāv nekāda sertifikācijas sistēma[3]? Neziņa vai apzināta maldināšana?

nav pietiekami formulētas prasības psihologu izglītībai:

lūdzu, pievērsiet uzmanību Izglītības likumam, Augstskolu likumam un Ministru kabineta 2013.gada 16.aprīļa noteikumiem Nr.202 „Kārtība, kādā izsniedz valsts atzītus augstāko izglītību apliecinošus dokumentus”, kuros ir ietvertas izglītības prasības un nepieciešamie kredītpunkti, kas attiecināmi arī uz psiholoģijas nozari. Papildus tam, lūdzu, iepazīstieties ar psihologu profesiju klasifikatoru un standartu[4], kas detalizēti raksturo psihologa kompetenci un nepieciešamās prasmes. Kāpēc neveicat grozījumus šajos normatīvajos aktos?

nav noteikta atbildība par sniegtajiem pakalpojumiem:

uz atbildību ir attiecināms vispārējs regulējums. Ja pakalpojumu saņēmēju neapmierina pakalpojumu kvalitāte, viņš var vērsties ar prasību pret psihologu vispārējā kārtībā. Turklāt pakalpojumu saņēmējs var vērsties ar sūdzību profesionālajā asociācijā, kuras biedrs ir attiecīgais psihologs.

nav noteikti ierobežojumi psihologam, kurš savā darbībā ir pieļāvis kļūdas:

ja pakalpojumu saņēmējs vēršas ar sūdzību profesionālajā asociācijā, tā viņu var izslēgt un izbeigt sertifikāta darbību. Psihologam būs grūtības iestāties citā asociācijā, jo asociācijas pirms jauna biedra uzņemšanas un sertifikāta izsniegšanas pārbauda, vai par viņu iepriekš nav iesniegtas sūdzības.

nav noteikti saistoši psihologa profesionālās darbības kvalitātes un ētikas standarti:

daudzām profesionālajām asociācijām ir pieņemti savi kvalitātes un ētikas standarti, kas daudzos jautājumos savstarpēji pārklājas. Asociācijām ir īpašas ētikas komisijas, kas nodrošina kontroli pār ētikas kodeksa ievērošanu no psihologu puses. Darbības kvalitātes un ētikas standarti ir atrunāti arī profesiju klasifikatorā un standartā.

nav noteiktas psihologa iegūtās informācijas konfidencialitātes, kā arī psihologa iegūtas informācijas uzglabāšanas un aizsardzības prasības:

uz psihologiem ir attiecināmas vispārējas prasības saistībā ar informācijas konfidencialitāti, kā arī iegūtas informācijas uzglabāšanas un aizsardzību. Profesionālo asociāciju pieņemtie ētikas kodeksi sevī ietver regulējumu par konfidencialitātes ievērošanu un personu datu aizsardzību. Ja psihologs tos pārkāpj, viņu var izslēgt no asociācijas. Arī šajā sakarā likumprojekts neievieš nekādas būtiskas izmaiņas, vienīgi apstiprina jau pastāvošo kārtību.

Racionāli domājošs cilvēks nobeigumā secinās, ka likumprojekts atkārto jau citos normatīvajos aktos regulētus jautājumus. Vienīgais būtiskais jauninājums ir piespiedu sertifikācija, kas turklāt ir realizējama pa atsevišķām jomām. Interesanti, ka šobrīd augstākās izglītības iestādes nenodrošina padziļinātas apmācības šajās jomās. Vēl interesantāk, ka psihologiem par saviem līdzekļiem vajadzēs sertificēties, apmaksāt supervizoru darbību, un paaugstināt savu kvalifikāciju, lai tādējādi izpildītu likumprojekta prasības – pa atsevišķām jomām.

Šajā brīdī racionāli domājošs cilvēks aicinās mūs iztēloties psihologu Latvijas lauku novadā. Psihologu, kurš saņem lauku novadam atbilstošu darba samaksu. Psihologu, kurš sava zemā atalgojuma dēļ ir spiests strādāt vairāk kā vienu darba slodzi – dažādās jomās. Psihologu, kurš lauku novada specifisko iezīmju dēļ vienīgais sniedz savus pakalpojumus – dažādās jomās, jo citu psihologu nav tuvākajā apkārtnē.

Šo psihologa tēlu racionāli domājošais cilvēks aicinās iztēloties pēc likumprojekta pieņemšanas un spēkā stāšanās....tam nenovēršami sekos dziļa izelpa un skumjas domas par to, kā cilvēkiem radīsies jaunas problēmas un jauni šķēršļi, bet viņu apmierinātība ar dzīvi mazināsies...labākajā gadījumā nepaaugstināsies. Kāpēc?

Racionāli domājošs cilvēks paskaidros. Daudzi psihologi iepriekš aprakstītajos apstākļos nespēs izpildīt likumprojekta prasības, īpaši finansiālu apsvērumu dēļ. Viņi būs spiesti pārkvalificēties vai piebiedroties tautiešiem citās valstīs. Vairākiem Latvijā palikušiem psihologiem būs mazāki ienākumi, jo daļa ienākumu tiks izmantota likumprojekta prasību izpildei. Vairāki psihologi mazāk laika pavadīs kopā ar sev tuviem cilvēkiem, jo būs spiesti vairāk strādāt, lai kompensētu atrautos ienākumus. Citi psihologi paaugstinās maksu par saviem pakalpojumiem. Tas daudziem cilvēkiem liegs psihologu pakalpojumu pieejamību. Tas novedīs pie „tukšiem novadiem”, kur nebūs neviena sertificēta psihologa.

Jūs turpināt teikt un rakstīt: „Ir likums, nav problēmu. Nav likuma, ir problēmas." To izdzirdot un izlasot, racionāli domājošs cilvēks ar ironijas pilnu skatienu sejā dziļi nopūtīsies.

* Arodbiedrības „Latvijas Psihologu arodbiedrība” valdes priekšsēdētājs


[1] Sk., piemēram, Osipova S. Ievads tiesību socioloģijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2010, 125-126.lpp.

[2] Sk. Kusiņš: likums ir pēdējais risinājums, ja pārējie nav izrādījušies lietderīgi

Pieejams: http://www.delfi.lv/news/national/politics/kusins-likums-ir-pedejais-risinajums-ja-parejie-nav-izradijusies-lietderigi.d?id=43443465

[3] Sk. Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra sēdē apstiprinātā Informatīvā ziņojuma „Par psihologu profesionālās darbības regulējuma nepieciešamību” 3.lpp. Pieejams: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40303499

[4] Sk. Ministru kabineta 2010.gada 18.maija noteikumi Nr.461 „Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību”, otrās pamatgrupas atsevišķa grupa Nr.2634 „Psihologi” un šo noteikumu 2.pielikuma 1.34.apakšnodaļu.

Novērtē šo rakstu:

3
20

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tāda ir bijusi un ir tā sauktā politiskā NEgriba

FotoGarāmejot kārtējo reizi uzmetu aci nu jau vairāk nekā 20 gadu gaitā savāktajai DVD kolekcijai (lauvas tiesa jau izdalīta pa labi un pa kreisi - jo no filmām un koncertierakstiem jau ir jēga tikai tad, ja tās skatās un tos klausās; tāpat kā no grāmatām - tikai tad, ja tās lasa). Tajā uzmestajā acī iekrita dažu, atsevišķi noliktu filmu ripuļu vāciņi.
Lasīt visu...

12

Par uzpūsto depresijas problēmu

FotoJau vairāku gadu garumā saziņas līdzekļos dzirdam, redzam un lasām psihiatrijas „korifeju” izteikumus, ka Latvijā esot pāri par 100 000 t.s. „depresijas slimnieku”, no kuriem tikai maza daļa regulāri ārstējoties, bet pārējie esot atstāti likteņa varā, un valstij vajagot kaut ko darīt šinī sakarā. It sevišķi lielu centību augstāk minētās idejas propagandēšanā izrāda dakterīši Elmārs Rancāns, Elmārs Tērauds un Biruta Kupča.
Lasīt visu...

21

Kleptomānijas cēlonis

FotoRetrospektīvi izzinoša ekskursija uz lietišķo pierādījumu muzeju nav vajadzīga. Nav vajadzīgs intelektuālais reids aizvadīto 27 gadu vēsturē. Latvijas Republika kā krimināla valsts ar ideālu noziegumu brīvību ir starptautiski vispārzināms fakts.
Lasīt visu...

12

Mēs atsakāmies no savas valsts, atstājot to neliešu bariņa rokās

FotoAtbilstoši oficiālajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gada janvārī Latvijā dzīvoja 1 miljons 953 tūkstoši cilvēku. Protams, daudzi pamatoti iebildīs, ka šis skaitlis nav korekts, taču cita mums nav. Tomēr fakts ir tāds, ka arī oficiālā statistika atzīst: 2016. gadā Baltijas valstīs turpinājās masveida emigrācija.
Lasīt visu...

12

“Nodokļu reforma” - kas tiek noklusēts

FotoDaudz piesauktā un plaši aprunātā, bet patiesībā reti kuram zināmā “nodokļu reforma” nu ir ieguvusi daudz maz konkrētus apveidus. Un, lai gan tas ir noticis pavisam nesen, šī “nodokļu reforma” jau ir paguvusi apaugt ar visdažādākajiem vērtējumiem – no brīnumnūjiņas, kas atrisinās mums visu, līdz bezatbildīgai, populistiskai avantūrai vai vienkārši kārtējai stohastiskai solījumu mākoņu stumdīšanai, no kā galu galā nekas jēdzīgs nesanāks. Un katram šeit ir savi argumenti. Jāatzīst – tie parasti ir vienpusēji un šauri, lai tikai uzrunātu (apmānītu?) attiecīgo mērķauditoriju.
Lasīt visu...

12

Ģimenes ārsti dara pareizi, ka netic Čakšas tukšajiem „solījumiem”

FotoJau ilgāk nekā divas nedēļas valstī notiek ģimenes ārstu streiks. Taču nekas neliecina, ka tiks panākta vienošanās un ka Veselības ministrija un valdība kaut mazākā mērā gribētu panākt pozitīvu sarunu iznākumu, lai ārsti atsāktu darbu pilnā apmērā. Varbūt šeit mazāka ir premjera Māra Kučinska loma, kurš vienkārši tiek apvārdots un pārliecināts par to, ka "jāaizstāv dāmas gods". Nav jau pirmā reize, kad redzams, cik viegli ir ietekmējams premjers, kurš kā bruņinieks metas aizstāvēt sava kabineta vājā dzimuma pārstāves, aizmirstot valstiskas vērtības un pat veselo saprātu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule valdošajai koalīcijai: IZM reforma – nodomi labi, bet izpildījums vājš

Augsti godājamais Ministru prezidenta kungs, Saeimas cienījamie frakciju vadītāji, pagājušajā nedēļā medijos atkal aktualizējās...

Foto

Latvijas sabiedrisko mediju "caurās mucas" svētās dusmas

Cēlonis melodramatiskajam sašutumam, kādā Latvijas Radio (LR) darbinieki izteica neuzticību Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un tās loceklim...

Foto

VID Cīrule „atbild” pavāram Dreibantam

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule pavāram Ērikam Dreibantam nosūtījusi to, ko pati uzskata par atbildēm uz viņa atklātajā vēstulē...

Foto

Tumsonība Īvāna gaumē

Neesmu vegāns, pat veģetārietis ne tuvu ne. Dzīvnieki nav sveši, jau kopš bērnības mūsu vai vismaz radu mājās ir bijis kāds "kustonis", arī...

Foto

Ēnu ekonomikas process sākas tad, kad VID martā bloķē restorāna bankas kontu par 2000 eiro nodokļu parādu...

Nesen no Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) saņēmu...

Foto

Laikmeta ainiņas: futbols un nacionālisms - I

1989. gada 21. jūnija rītā pie Satekles ielas stāvvietas piebrauca tumši sarkans Ikarus autobuss. Ar tūrisma firmas Inturist atbalstu devāmies ceļojumā, kura galamērķis...

Foto

Mēs esam slikti saimnieki savā zemē

Tautieši, nevairosim sabiedrībā naidu un haosu, negānīsim deputātus un valdību, ka tā neprot vadīt valsti. Politiķi, kam ir uzticēta Latvijas...

Foto

Pa dibenu vai pa purnu

Vai nesen publicētās sarunas, kurās politiskie līderi apspriež procesus valstī, kārto lietas, mēģina slēpt iespējamus likumpārkāpumus un pakļaut medijus, raisa izbrīnu?...

Foto

NEPLP lēmums par „Pieci.lv” hibrīdkara apstākļos ir nacionālās drošības apdraudējums

Latvijas Radio darbinieki kategoriski noraida un iebilst pret pagājušajā nedēļā medijos publicēto informāciju („Diena” 07.07.2017. „Lielās...

Foto

Otrā atklātā vēstule ģenerālprokuroram Kalnmeieram un citām augstākajām valsts amatpersonām

Vai es varu lūgt jūsu uzmanību beidzot mani sadzirdēt? Zinot to, cik aizņemti jūs esat, man...

Foto

Oligarhija: kastas ģenēze un kastas misija

Latvijā drīkst nerunāt par galveno. Latvieši drīkst neapspriest galveno. Latviešiem tas ir piedodami, jo bez šīs spējas neapspriest galveno nav...

Foto

Manifests – ir laiks aizstāvēt Latviju, tautu un Satversmi

1918. gada 18. novembrī Latvijas tauta dibināja brīvu un demokrātisku valsti. Latvijas Republikas Satversmē pirmie divi panti...

Foto

Par Jelgavas pašvaldības vadības patvaļīgo lēmumu

Mēs, Jelgavas 6. vidusskolas audzēkņu vecāki, vēršamies ar lūgumu atsaukties un nepalikt vienaldzīgiem pret, mūsuprāt, Jelgavas pašvaldības vadības vienpersonisko, diktatorisko...

Foto

Georga Isersona „Jaunās karadarbības formas” un latviešu valstsgriba

Turpinot par tēmu – pazīsti savu potenciālo ienaidnieku –, jau rakstīju par ģeniālo krievu militāro domātāju Jevgēņiju Mesneru, kura...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: demogrāfija

Uz Zemes ir gājušas bojā daudzas civilizācijas. Zinātne ir noskaidrojusi bojāejas galveno iemeslu. Tas ir civilizācijas iekšējais sabrukums. Katra civilizācija ir bijusi...

Foto

Daži mazemocionāli ideju zibšņi “oligarhu lietas” sakarā

Paklausījos, palasīju dažādus materiālus, kas publiskajā infotelpā pieejami biezā slānī. Pārdomas ir vairākas:...

Foto

Oligarhi, Šlesers un Baznīca

Vai atceramies, kas pirms 15 gadiem Ainaram Šleseram palīdzēja iegūt kāroto varu un deva iespējas piedalīties Latvijas īpašumu sadalē? Tās bija kristīgās...

Foto

Kā es sarakstījos ar „Labklājības” ministriju

Vēlos pastāstīt Pietiek lasītājiem, kā es mēģināju gūt kādu atsaucību no mūsu tā saucamās „Labklājības” ministrijas – un ko es...

Foto

Atmaskot "oligarhus" ir vitāli svarīgi, bet žurnālistikas standarti ir jāievēro

Latvijas Televīzijas komentārs par žurnāla "Ir" rakstu "Preses kastrēšana", kurā atspoguļotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja...

Foto

Atklāta vēstule veselības ministrei Andai Čakšai

Piektdien, 30.jūnijā no Jums saņēmu bezpersonisku e-pastu, kas, kā saprotams, bija sūtīts daudziem un kurā Jūs mēģinājāt paskaidrot par Latvijas...

Foto

Ģimenes ārstu streiks, privātpersonu rīcība savu tiesību aizsardzībai

Pārdomas par ģimenes ārstu streiku: vai sabiedrība ir gatava ar aktīvu (uzsverot, aktīvu!) rīcību iesaistīties problēmu risināšanā? Diemžēl...

Foto

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju: labdien, Anda Čakša! Jūsu izmisuma pilnā vēstule ar tradicionālajiem politiķu solījumiem, kuriem neviens vairs...

Foto

Atklāta vēstule – atzinums par likumprojektu „Dzīvojamo telpu īres likums” un pieteikums līdzdalībai likumprojekta pilnveidošanai

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par...

Foto

Ekoloģiskā katastrofa Latvijas centrā

Ar šo rakstu gribu pavēstīt Jūrmalas bīstamo atkritumu degšanas seku mērogus. Pēc pieejamām ziņām, četrām mājsaimniecībām ir aizliegts lietot aku ūdeni. Tātad...

Foto

Pašapziņas valstiskums

Pašapziņa ir suverēna garīgā izpausme. Tā pieder vienīgi attiecīgajam cilvēkam. Pašapziņa ir sevis apzināšanās un sevis apzināšanās saskarsmē ar ārējo pasauli. Pašapziņas priekšmets ir...

Foto

Par Alīdas Vānes pēdējo darba dienu, ģimenes ārstu streiku un iespējām no tā izvairīties

Ģimenes ārstu streiks: sāksies 3. jūlijā, sāksies 23. jūlijā vai varbūt Saeima...

Foto

Kas ir tas jaunais un šokējošais, ko mēs uzzinājām no „Rīdzenes” sarunām?

Un tomēr. Kāds var man paskaidrot - kas ir tas jaunais un šokējošais, ko...

Foto

Daudz interesantāk būtu uzzināt, kādas shēmas bīda par gaismas glabātājiem uzskatītie politiķi

Mazliet vairāk palasīju bēdīgi slavenās "Rīdzenes sarunas", un man ir daži jautājumi sašutušajiem:...

Foto

XI bauslis: tev nebūs sabiedriskajā medijā melot

Kas vainīgs, tas bailīgs. Slokas ugunsgrēks raisa tik iespaidīgu politisko krīzi, ka sabiedrībai un medijiem, škiet, joprojām nav izprotami...

Foto

Politiskais trilleris „Bailes” – jau mēnesi pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās

Apgāda „Mantojums” maija beigās izdotais Indriķa Latvieša pirmais romāns – politiskais trilleris „Bailes” jau...