Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Laimes likums

Jānis Caics*
07.09.2014.
Komentāri (15)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Daudziem no Jums ir labi zināmi vārdi: „Ir cilvēks, ir problēma. Nav cilvēks, nav problēmas.” („Есть человек, есть проблема. Нет человека, нет проблемы” – krievu valodā).

Kā Jums liekas, vai šie vārdi iederas arī likumdošanā? „Ir likums, ir problēma. Nav likums, nav problēmas." Atbilde būs „drīzāk nē”. Mēs esam pieraduši, vismaz mūs ir pieradinājuši, pie gluži pretējas domas: „Ir likums, nav problēmu. Nav likuma, ir problēmas." Tas ir skaists sauklis, tīkams, viegli uztverams un saprotams. Protams, juristi iebildīs un precizēs: „Ir likums, vajadzētu būt mazāk problēmām. Nav likums, vajadzētu būt vairāk problēmām." Tomēr tas nav tik labskanīgs un prātā paliekošs. Piekritīsiet? Tāpēc atgriezīsimies pie tīkamā saukļa, jo tieši par to ir šis raksts.

Dzīvē problēmu netrūkst. Daudz kas nenotiek tā, kā vēlamies. Mēs pastāvīgi saskaramies ar dažādiem šķēršļiem, kas mazina mūsu apmierinātību ar dzīvi. Turklāt mēs konstatējam, ka neesam tādi vieni, bet patiesībā – daudzi. Tāpēc mēs vēlamies būt vēl vairāk apmierināti ar dzīvi! Laimīgi cilvēki laimīgā valstī un laimīgā pasaulē.

To bez ievērības nav atstājis likumdevējs, kas Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam ir ietvēris stratēģisku mērķi – veicināt sabiedrības apmierinātību ar dzīvi.

Bet kas traucē šo mērķi sasniegt? Psihologi. Likumdevēja ieskatā psihologi nav pietiekami kompetenti, lai paaugstinātu cilvēku apmierinātību ar dzīvi. Vismaz tā izriet no jaunā likumprojekta „Psihologu likums” anotācijas. Kā atrisināt šo problēmu? Pieņemot likumprojektu „Psihologu likums”. Un šeit mēs atgriežamies pie saukļa: „Ir likums, nav problēmas. Nav likums, ir problēmas”. Bet vai viss ir tik vienkārši? Aprunāsimies ar racionāli domājošu cilvēku.

Vispirms, racionāli domājošs cilvēks uzdos mums jautājumu:

- cik ļoti šāds likumprojekts ir nepieciešams? (un tad uzdos vēl precizējošus jautājumus)

- vai nozarē pastāv problēmas, kādas tās ir, kā tās novērst?

- vai likumprojekts vispār var šīs problēmas novērst?

- vai nav efektīvāku līdzekļu, kā šīs problēmas novērst?

Ja nezināsim, ko atbildēt, bet (pietiekami motivēti) lūgsim padomu, tad racionāli domājošs cilvēks veiks izpēti. Šīs izpētes ietvaros racionāli domājošs cilvēks noteikti saskarsies ar tādu terminu kā „likumu plūdi” jeb „normu plūdi”, t.i.:

pārmērīga un ļoti bieža valsts iejaukšanās dažādās dzīves sfērās, nosakot normatīvo regulējumu, kas sasniedz tādus apjomus, ka tiesību sistēma vairs nespēj efektīvi funkcionēt, kā rezultātā normatīvos aktus nav iespējams pilnvērtīgi izprast, ievērot, piemērot un kontrolēt[1].

Racionāli domājošs cilvēks, iespējams, apzinās bijušā Saeimas Juridiskā biroja vadītāja un esošā Satversmes tiesas tiesneša Gunāra Kusiņa vārdus:

„Jāpanāk balanss, lai cilvēki saprastu, kādos gadījumos normatīvais akts ir nepieciešams, mēģinot salauzt priekšstatu, ka likums ir vienīgais līdzeklis, - tas ir pēdējais līdzeklis, ja visi pārējie nav izrādījušies lietderīgi.”[2]

Labi, bet kā šīs atziņas ir saistāmas tieši ar konkrētu likumprojektu? Jautāsim racionāli domājošam cilvēkam: „kā paaugstināt psihologu pakalpojumu kvalitāti?” Atbilde būs vienkārša: „risiniet problēmas izglītības sistēmā un pilnveidojiet studiju programmas. Esošiem psihologiem finansiāli nodrošiniet kvalifikācijas paaugstināšanu. Valsts un pašvaldību iestādēs paaugstiniet psihologiem izvirzāmās prasības, taču obligāti paaugstiniet arī atalgojumu, lai psihologi varētu sev nodrošināt iztiku, nestrādājot vairāk kā vienu slodzi.” Tomēr ironiski tieši šīs jomas likumprojekts neskar. Bet ko tad skar likumprojekts?

Likumprojekta anotācija iezīmē šādas problēmas:

nav vienota regulējuma psihologu nozarei;

nav vienotas sertifikācijas sistēmas;

nav pietiekami formulētas prasības psihologu izglītībai;

nav noteikta atbildība par sniegtajiem pakalpojumiem;

nav noteikti ierobežojumi psihologam, kurš savā darbībā ir pieļāvis kļūdas;

nav noteikti saistoši psihologa profesionālās darbības kvalitātes un ētikas standarti;

nav noteiktas psihologa iegūtās informācijas konfidencialitātes, kā arī psihologa iegūtas informācijas uzglabāšanas un aizsardzības prasības.

Racionāli domājošs cilvēks aplūkos šīs problēmas un par katru no tām sniegs šādus komentārus:

nav vienota regulējuma psihologu nozarei:

labi, ja izmantojat šādu pieeju, tad, lūdzu, pieņemiet juristu likumu, žurnālistu likumu, ārstu likumu, pārdevēju likumu, ekonomistu likumu, politologu likumu, utt., tā lai katrai jomai būtu savs likums neatkarīgi no tā, vai šie jautājumi jau ir atrunāti citos normatīvajos aktos (racionālā cilvēka sejā ir manāms, bet balsī ir dzirdams sarkasms);

nav vienotas sertifikācijas sistēmas:

jā, nav vienotas sertifikācijas sistēmas. Taču pretēji likumprojekta izstrādātāju norādītajam, jau daudzus gadus Latvijā pastāv brīvprātīga sertifikācijas sistēma, par kuru ir atbildīgas profesionālās nozares asociācijas. Kāpēc likumprojekta izstrādātāji norādīja, ka Latvijā nepastāv nekāda sertifikācijas sistēma[3]? Neziņa vai apzināta maldināšana?

nav pietiekami formulētas prasības psihologu izglītībai:

lūdzu, pievērsiet uzmanību Izglītības likumam, Augstskolu likumam un Ministru kabineta 2013.gada 16.aprīļa noteikumiem Nr.202 „Kārtība, kādā izsniedz valsts atzītus augstāko izglītību apliecinošus dokumentus”, kuros ir ietvertas izglītības prasības un nepieciešamie kredītpunkti, kas attiecināmi arī uz psiholoģijas nozari. Papildus tam, lūdzu, iepazīstieties ar psihologu profesiju klasifikatoru un standartu[4], kas detalizēti raksturo psihologa kompetenci un nepieciešamās prasmes. Kāpēc neveicat grozījumus šajos normatīvajos aktos?

nav noteikta atbildība par sniegtajiem pakalpojumiem:

uz atbildību ir attiecināms vispārējs regulējums. Ja pakalpojumu saņēmēju neapmierina pakalpojumu kvalitāte, viņš var vērsties ar prasību pret psihologu vispārējā kārtībā. Turklāt pakalpojumu saņēmējs var vērsties ar sūdzību profesionālajā asociācijā, kuras biedrs ir attiecīgais psihologs.

nav noteikti ierobežojumi psihologam, kurš savā darbībā ir pieļāvis kļūdas:

ja pakalpojumu saņēmējs vēršas ar sūdzību profesionālajā asociācijā, tā viņu var izslēgt un izbeigt sertifikāta darbību. Psihologam būs grūtības iestāties citā asociācijā, jo asociācijas pirms jauna biedra uzņemšanas un sertifikāta izsniegšanas pārbauda, vai par viņu iepriekš nav iesniegtas sūdzības.

nav noteikti saistoši psihologa profesionālās darbības kvalitātes un ētikas standarti:

daudzām profesionālajām asociācijām ir pieņemti savi kvalitātes un ētikas standarti, kas daudzos jautājumos savstarpēji pārklājas. Asociācijām ir īpašas ētikas komisijas, kas nodrošina kontroli pār ētikas kodeksa ievērošanu no psihologu puses. Darbības kvalitātes un ētikas standarti ir atrunāti arī profesiju klasifikatorā un standartā.

nav noteiktas psihologa iegūtās informācijas konfidencialitātes, kā arī psihologa iegūtas informācijas uzglabāšanas un aizsardzības prasības:

uz psihologiem ir attiecināmas vispārējas prasības saistībā ar informācijas konfidencialitāti, kā arī iegūtas informācijas uzglabāšanas un aizsardzību. Profesionālo asociāciju pieņemtie ētikas kodeksi sevī ietver regulējumu par konfidencialitātes ievērošanu un personu datu aizsardzību. Ja psihologs tos pārkāpj, viņu var izslēgt no asociācijas. Arī šajā sakarā likumprojekts neievieš nekādas būtiskas izmaiņas, vienīgi apstiprina jau pastāvošo kārtību.

Racionāli domājošs cilvēks nobeigumā secinās, ka likumprojekts atkārto jau citos normatīvajos aktos regulētus jautājumus. Vienīgais būtiskais jauninājums ir piespiedu sertifikācija, kas turklāt ir realizējama pa atsevišķām jomām. Interesanti, ka šobrīd augstākās izglītības iestādes nenodrošina padziļinātas apmācības šajās jomās. Vēl interesantāk, ka psihologiem par saviem līdzekļiem vajadzēs sertificēties, apmaksāt supervizoru darbību, un paaugstināt savu kvalifikāciju, lai tādējādi izpildītu likumprojekta prasības – pa atsevišķām jomām.

Šajā brīdī racionāli domājošs cilvēks aicinās mūs iztēloties psihologu Latvijas lauku novadā. Psihologu, kurš saņem lauku novadam atbilstošu darba samaksu. Psihologu, kurš sava zemā atalgojuma dēļ ir spiests strādāt vairāk kā vienu darba slodzi – dažādās jomās. Psihologu, kurš lauku novada specifisko iezīmju dēļ vienīgais sniedz savus pakalpojumus – dažādās jomās, jo citu psihologu nav tuvākajā apkārtnē.

Šo psihologa tēlu racionāli domājošais cilvēks aicinās iztēloties pēc likumprojekta pieņemšanas un spēkā stāšanās....tam nenovēršami sekos dziļa izelpa un skumjas domas par to, kā cilvēkiem radīsies jaunas problēmas un jauni šķēršļi, bet viņu apmierinātība ar dzīvi mazināsies...labākajā gadījumā nepaaugstināsies. Kāpēc?

Racionāli domājošs cilvēks paskaidros. Daudzi psihologi iepriekš aprakstītajos apstākļos nespēs izpildīt likumprojekta prasības, īpaši finansiālu apsvērumu dēļ. Viņi būs spiesti pārkvalificēties vai piebiedroties tautiešiem citās valstīs. Vairākiem Latvijā palikušiem psihologiem būs mazāki ienākumi, jo daļa ienākumu tiks izmantota likumprojekta prasību izpildei. Vairāki psihologi mazāk laika pavadīs kopā ar sev tuviem cilvēkiem, jo būs spiesti vairāk strādāt, lai kompensētu atrautos ienākumus. Citi psihologi paaugstinās maksu par saviem pakalpojumiem. Tas daudziem cilvēkiem liegs psihologu pakalpojumu pieejamību. Tas novedīs pie „tukšiem novadiem”, kur nebūs neviena sertificēta psihologa.

Jūs turpināt teikt un rakstīt: „Ir likums, nav problēmu. Nav likuma, ir problēmas." To izdzirdot un izlasot, racionāli domājošs cilvēks ar ironijas pilnu skatienu sejā dziļi nopūtīsies.

* Arodbiedrības „Latvijas Psihologu arodbiedrība” valdes priekšsēdētājs


[1] Sk., piemēram, Osipova S. Ievads tiesību socioloģijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2010, 125-126.lpp.

[2] Sk. Kusiņš: likums ir pēdējais risinājums, ja pārējie nav izrādījušies lietderīgi

Pieejams: http://www.delfi.lv/news/national/politics/kusins-likums-ir-pedejais-risinajums-ja-parejie-nav-izradijusies-lietderigi.d?id=43443465

[3] Sk. Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra sēdē apstiprinātā Informatīvā ziņojuma „Par psihologu profesionālās darbības regulējuma nepieciešamību” 3.lpp. Pieejams: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40303499

[4] Sk. Ministru kabineta 2010.gada 18.maija noteikumi Nr.461 „Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību”, otrās pamatgrupas atsevišķa grupa Nr.2634 „Psihologi” un šo noteikumu 2.pielikuma 1.34.apakšnodaļu.

Novērtē šo rakstu:

3
20

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

SPKC darbiniek – esi informēts

FotoPastāv risks, ka Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), nosakot darbiniekiem piemaksas par papildu pienākumiem, kas iekļauti citu darbinieku amatu aprakstos vai struktūrvienības uzdevumos, tai skaitā par pienākumiem, kas, iespējams, neatbilst darbinieka profesionālajai kompetencei, nav ievērojis ārējā normatīvā akta prasības, kas nosaka ar finanšu līdzekļiem un mantu rīkoties lietderīgi, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu izlietojumu, tā nenodrošinot finanšu līdzekļu 6590 euro apmērā efektīvu un ekonomisku izlietošanu.
Lasīt visu...

12

Tiem, kas nevar izvēlēties, par kuru mafiju balsot

FotoJau iepriekš atvainojos tiem lasītājiem, kuri rakstu tematu, kam velta savu dārgo laiku, izvēlas no raksta virsraksta, jo nekāda izsmeļoša raksta, ja neskata ievadu, šeit nav. Viss raksts sastāv tikai no virsrakstā uzdotā jautājuma un ievada, kura virsraksts norāda uz mērķi, kas liek jums pašiem izveidot rakstu, komentāros izsakot savu viedokli.
Lasīt visu...

12

Māra Kučinska valdības galvenais produkts

Foto2016.gadā šī pati Māra Kučinska valdība ilgi pētīja un vētīja trīs veselības aprūpes finansēšanas modeļus. Šim jautājumam tika veltītas vairākas valdības sēdes vairāku mēnešu laikā.
Lasīt visu...

12

Vara un izvēle

FotoPamazām atklājas, ka tautai 4.maija Latvijā ar varu nav gandrīz nekāda sakara. Ar to varu, kas izvēlas vadību un pieņem galvenos saimnieciskos lēmumus. Tomēr atbildību par sastrādāto prasa tieši no mums.
Lasīt visu...

21

Agresīvā nelietība pirmsvēlēšanu melu vakcinācijā

FotoKatrām vēlēšanām ir sava morālā specifika. Vēlēšanas ir politiskās cīņas sastāvdaļa. Savukārt politiskā cīņa vienmēr ir politiķu morāles apliecinājums. Tāpēc katru vēlēšanu specifika izpaužas morālajā jomā. Tā tas ir arī sakarā ar gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām 2017.gada 3.jūnijā. Aizvadītajos mēnešos pirmsvēlēšanu politiskā cīņa apliecināja noteiktu morālo specifiku – būtisku un neatņemamu īpatnību.
Lasīt visu...

12

Beidziet slepkavot bērnus

FotoPatvaļīgi uzzīmēta velojosla Brīvības ielā. Šis attēls labi parāda, ka vietas pietiek visiem – gan gājējiem, gan riteņbraucēju infrastruktūrai, gan sabiedriskajam transportam, gan pārējam autotransportam.
Lasīt visu...

21

Atklātā vēstule kandidātiem uz Rīgas domes priekšsēdētāja amatu

FotoPirms atdot balsi par vienu no Jums Rīgas domes vēlēšanās, mēs, Rīgas iedzīvotāji, aicinām atsaukties un izvērtēt notiekošo Rīgā. Jūsu uzmanība tagad objektīvi ir vērsta uz vēlētāju balsīm. Mēs, izmantojot šo apstākli, esam spiesti lūgt Jūsu atbalstu saistībā ar mūsu tiesību aizskārumu laika posmā no 2011. gada līdz pat šim brīdim, 2017. gada maijam. Tālāk izklāstītais būtiski skar ne tikai mūsu situāciju, bet gan attiecas uz ikvienu Rīgas iedzīvotāju.
Lasīt visu...

6

Jāni Maizīti, neesiet lupata, esiet stiprs vīrs

FotoJāni Maizīti, nebaidieties no tautas vēlēta Saeimas deputāta, esiet stiprs vīrs, neizvairieties pārrunāt Latvijai svarīgus jautājumus.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai ir vērts savus nodokļus maksāt Garkalnē?

Garkalnes novadā dzīvojam samērā nesen, taču gribētos padalīties ar novērojumiem un lietām, ar ko esam sastapušies. Faktiski ir kā...

Foto

Vienaldzības gads veselības aprūpē: vai mums ir vajadzīga tāda ministre?

Drīz apritēs gads, kopš par veselības ministri kļuvusi Anda Čakša. Veselības aprūpē ir ārkārtīgi daudz steidzami...

Foto

Fotogrāfe un divas mammas

Sociālos medijus pāršalca stāsts par to, kā fotogrāfe ar kristīgu pārliecību atteicās fotografēt ģimeni, uzzinot, ka tajā ir divas mammas. Tas raisīja...

Foto

Iztiks paraolimpietis arī bez zirga...

Latvija mēdz pārsteigt pasauli ar saviem sasniegumiem, saviem cilvēkiem. Izņēmums nav sports, kur mums, mazai tautai, ir sava izcila hokeja komanda,...

Foto

Vajadzētu atkāpties arī Jurčai, Āboltiņai un Maizītim

2017.gada 14.maijā laikrakstā NRA ir nopublicēti divi raksti par korupcijas apkarošanas un novēršanas jautājumiem: 1. SAB direktors: KNAB daudzas...

Foto

Latvijas Žurnālistu savienības atbilde uz žurnālistes Agneses Margēvičas atklāto vēstuli

Latvijas Satversme starp daudzām pamattiesībām nosaka arī tiesības uz vārda brīvību un tiesības pieprasīt kompensāciju nepamatota...

Foto

Lūdzu finansējumu, lai nevajadzētu rakstīt tikai to, ko var pierādīt tiesā

Kādreizējā Pietiek žurnāliste Agnese Margēviča, par kuras īpašajām attiecībām ar Drošības policiju jau rakstījām, ir nākusi klajā...

Foto

Latviešu inteliģences tagadne

Nepieciešamība latviešu inteliģenci iedalīt divās grupās ir jāatbalsta. Katrs prātā vesels cilvēks saprot, ka latviešu inteliģence ir jādala divās grupās: varas inteliģencē un...

Foto

Pilnībā attaisnots

Š. g. 28. aprīlī Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru es, Leonards Inkins, tiku pilnībā attaisnots. Esmu ļoti pateicīgs visiem,...

Foto

Viens no Jūrmalas pilsētas vadības "biznesiem"

Jūrmalā, pateicoties pilsētas vadības atbalstam vai noziedzīgai bezdarbībai, jau otro gadu pretlikumīgi veic uzņēmējdarbību ar apjomīgo naudas plūsmu restorāns „Tokyo...

Foto

Mans karoga stāsts

Savulaik Anta Bergmane man lūdza uzrakstīt stāstu viņas sastādītajai grāmatai “Mūsu karoga stāsti: 1940-1991” par karoga pacelšanu 1989. gadā virs toreizējā Interfrontes midzeņa -...

Foto

Stāsts par parazītiem

Pirms kāda laika ikviens Latvijas iedzīvotājs uzzināja, ka ir tāda suņu barība Dogo, ko ražo Tukumā un ar ko saistīta nāvējoša suņu slimība....

Foto

Nekustamo īpašumu kadastrālā vērtēšana – organizētās noziedzības instruments tautas „likumīgai” paverdzināšanai

Nav šaubu, ka pārejas periodā no sociālistiskā valsts režīma uz kapitālismu nekustamo īpašumu politikas veidošanas...

Foto

Atklāta vēstule 447 saulkrastiešiem

2013. gada 1. jūnija Saulkrastu pašvaldību vēlēšanās 447 saulkrastieši ielika “krustiņu” Normundam Līcim (attēlā pa labi). Es cienu vēlētājus un viņu izvēli...

Foto

ZZS rullē un savējos neaizmirst

Man kā alūksnietei ir liels kauns par Zaļajiem un zemniekiem, kas saimnieko mūsu novadā. Visa viņu darbošanās ir tikai un vienīgi...

Foto

"Saskaņa" un ZZS iedur dunci mugurā atklātībai un uzspļauj nodokļu maksātāju tiesībām zināt par nodokļu izlietojumu

Septiņu gadu kaut nelielas atklātības un caurspīdīguma posms Latvijā tiek...

Foto

Jāsāk domāt ilgtermiņā, piesaistot ārvalstu investīcijas

Laikā, kad Latvija vēl tikai gatavojās iestāties eirozonā, un arī pēc tam plaši tika pausts uzskats, ka eiro ieviešana veicinās...

Foto

VID apmāna uzņēmējus un valdību

2017.gada 3.maijā valdība grozīja Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumus Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība",...

Foto

Vēl dziļāk purvā jeb absurda eskalācija

Vai varēja no t.s. Latgales kongresa 100 gadu jubilejas pasākumiem sagaidīt kaut ko konstruktīvu, perspektīvu, objektīvu, vēsturiski patiesu, garīgi gaišu...

Foto

Kāpēc no Čakšas „veselības reformām” nav sanācis pat čiks?

Kā jau iepriekš prognozēts, premjera Māra Kučinska virzītās nodokļu reformas negūst atbalstu koalīcijas partneros tāpat kā Latvijas...

Foto

Lūdzam palīdzību

Vēršamies pēc palīdzības, esam izmisumā, jo ar Rīgas bāriņtiesas lēmumu mums atņēma bērnus....

Foto

Caur tiesu mēģināsim paglābt Skulti, Zvejniekciemu un Saulkrastus no „Rail Baltica”

9. maijā plkst. 10:00 Administratīvajā rajona tiesā Rīgā, Baldones ielā 1a notiks pirmā tiesas sēde...

Foto

Tiesā tiek apstrīdēta Latvijas Volejbola federācijas prezidenta Ata Sausnīša pārvēlēšana

2017. gada 3. februārī notika Latvijas Volejbola federācijas (LVF) Kopsapulce, kurā tika pārvēlēts līdzšinējais federācijas vadītājs...

Foto

Austrumu slimnīcas vadības pārprastie ētikas principi

Kā liecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS)  paziņojums aģentūrai LETA, RAKUS valde ir “pieņēmusi lēmumu par nomas līgumu priekšlaicīgu...

Foto

Trīs akadēmiskās ēverģēlības jeb āži par dārzniekiem

Vārds „ēverģēlības” neietilpst latviešu literārajā valodā. Taču tas ir latviešu tautā populārs vārds. To bieži lieto sadzīvē paralēli ar...

Foto

Izdomas nabadzība

Iz visas sirds sveicu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, nevis balto galdautu svētkos!...

Foto

Kādēļ NEsvinēt Baltā galdauta svētkus ("Deņ beloj skaterti")?

Atmetam principiālu uzstādījumu, ka laikiem, kad Valsts noteica, kā svinēt svētkus un kāds ir to obligāti brīvprātīgais noformējums,...

Foto

Ušakovs un viņa trīs mūri

Pēc parunāšanas ar speciālistiem saprotu, ka Ušakova fantastiskā uzvara Rīgas domes vēlēšanās 2013. gadā balstījās uz diviem vaļiem - (1) krievvalodīgie...

Foto

Vēstures ironija jeb vieglu garu

Pirms nedēļas liegi kā rīta migla pār Mjóifjördu Latvijas masu medijiem pārslīdēja ziņa, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzticējis Latvijas ārkārtējā un...

Foto

Lielas un vēl lielākas blēdības ar sporta naudu Garkalnes pašvaldībā

Kā viena no pašvaldību atbildības jomām Likuma par pašvaldībām 15. punkta apakšpunktā ir minēts - nodrošināt veselības...