Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Eiropas Savienības padomes prezidentūras publiskās diplomātijas un kultūras programmas departamenta vadītāja Selga Laizāne jau kopš aizvadītās ceturtdienas cenšas neatklāt - kuras konkrētās amatpersonas pieņēma un apstiprināja lēmumu par vienu vienīgu operas Valentīna izrādi Berlīnē no nodokļu maksātāju līdzekļiem samaksāt vairāk nekā 405 tūkstošus eiro.

Aizvadītajā ceturtdienā, atklājoties šim faktam, Laizāne Pietiek apgalvoja, ka uz visiem jautājumiem būšot gatava atbildēt pirmdien. Savukārt pirmdien amatpersona jau bija pārdomājusi un paziņoja - ne uz kādiem jautājumiem viņa atbildēt nevēloties, lai tos nosūtot preses pārstāvei.

Savukārt Prezidentūras komunikācijas un sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja Linda Jākobsone Laizānes uzdevumā uz Pietiek jautājumu - kurš tieši pieņēma lēmumu par iespaidīgās summas piešķiršanu vienai vienīgai operas izrādei - pirmdien sniedza šādu ievērības cienīgu "atbildi", ko uzskatāmības labad publicējam pilnībā:

"Prezidentūras publiskās diplomātijas un kultūras programma ir neatņemama jebkuras prezidentūras sastāvdaļa. Tā kā Latvijā nav institūciju, kas nodarbojas tieši ar Latvijas kultūras popularizēšanu ārvalstīs (kā, piemēram, Francijas Institūts, Mickēviča Institūts, Britu padome, Gētes institūts u.c.), prezidentūras publiskās diplomātijas un kultūras programmas veidošana tika uzticēta Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariātam līdz ar tā izveidi 2012.gadā.

Prezidentūras kultūras un publiskās diplomātijas programma ir tapusi ciešā sadarbībā ar citām valsts iestādēm, kultūras iestādēm, kā arī prezentēta dažādos forumos. Tajā skaitā (šis nav visaptverošs saraksts), kur īpaši pieminēta opera „ Valentīna”:

- 2014.gada 28.novembrī Latvijas ārējā tēla politikas koordinācijas padomē

- 2014.gada 10.novembrī prezidentūras kultūras programma tika atklāta Rīgas Biržā

http://es2015.lv/lv/jaunumi-es2015/408-atklata-latvijas-prezidenturas-es-padome-kulturas-programma

- 2014.gada 9.oktobrī preses konference un prezentācija sekretariāta un nodibinājuma Rīga 2014 sadarbībai

http://es2015.lv/lv/jaunumi-es2015/369-ar-filmas-planeta-dzintars-pirmizradi-latvijas-prezidentura-turpina-riga-2014-iesakto

- 2014.gada 26.jūnijā apspriesta Nacionālajā kultūras padomē

http://es2015.lv/lv/component/content/article/11-jaunumi/273-nacionalaja-kulturas-padome-prezente-prezidenturas-kulturas-programmu

- 2014.gada 25.martā Saeimas Izglītības un zinātnes komisijas locekļiem

http://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/0/02D142DAF7C4BABBC2257CA1002E3697?OpenDocument

- 2014.gada 19.februārī prezentēta kultūras mediju pārstāvjiem

http://es2015.lv/lv/component/content/article/11-jaunumi/244-latvijas-prezidentura-es-padome-unikala-iespeja-demonstret-latvijas-kulturas-sasniegumus-starptautiska-limeni

- vairākas reizes apspriesta prezidentūras kultūras programmas darba grupā

http://es2015.lv/lv/component/content/article/11-jaunumi/14-uz-pirmo-tiksanos-sanaks-prezidenturas-kulturas-programmas-darba-grupa

Operas „Valentīna” izrāde Vācijā ir tikai viens no publiskās diplomātijas un kultūras programmas notikumiem, tādējādi popularizējot Latvijas kultūru pasaulē un jaunāko latviešu oriģināloperu.

Ministru kabinets 2014. gada 12.augustā pieņēma lēmumu par līdzekļu apropriācijas pārdali Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē nodrošināšanai 2015.gadā, tostarp arī par operas „Valentīna” izrādīšanu Berlīnē.

Tāpat Ministru kabinets jau 2014.gada martā pieņēma lēmumu par valsts budžeta ilgtermiņa saistībām Latvijas prezidentūras ES Padomē kultūras programmas sagatavošanu un īstenošanu, t.sk., operai

http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40316525&mode=mk&date=2014-03-11

Ceru, ka atbildēju uz Jūsu jautājumu."

Kā Pietiek jau informējis, 405 919 eiro ir summa, ko Latvijas valsts ir apņēmusies samaksāt par vienu vienīgu operas izrādi Berlīnē: tur šā gada 19. maijā Latvijas Eiropas Savienības prezidentūras prezentācijas pasākumu ietvaros notiks viena pretrunīgi vērtētās Artura Maskata operas Valentīna izrāde.

"Jā, tā summa ir tāda, tas ir dārgākais pasākums," Pietiek aizvadītajā ceturtdien apliecināja Selga Laizāne, Prezidentūras publiskās diplomātijas un kultūras programmas departamenta vadītāja. Viņa apstiprināja arī to, ka no šīs summas par zāles īri vien tiks samaksāti 250 tūkstoši eiro.

"Ebreju genocīda tēma joprojām ir svēta lieta it īpaši Vācijā, bet te nav runas par šī darba diskutējamo iestudējuma un muzikālo kvalitāti. Jautājums ir, vai tiešām mūsu valstij par katru cenu vajag kaut ko tādu atļauties. Nav pārliecības, ka atrastos daudz bagāto Eiropas valstu, kas saņemtos realizēt tik dārgu un ambiciozu projektu - vest viesizrādē VIENU (!) operas izrādi, pašiem maksājot pat par telpām. Nemaz jau nerunājot par skumjo faktu, cik daudz varētu izdarīt Latvijas Nacionālās operas (LNO) mūziķu situācijas un infrastruktūras uzlabošanai, ja viņiem būtu pieejams šāds papildu finansējums pie Kultūras ministrijas dotācijas," Pietiek atzina kāds kultūras darbinieks, uzzinot šo faktu.

"Tas ir saistīts ar tematiskajām līnijām, ko mēs esam izvēlējušies kultūras programmai. Tā kā šogad ir Otrā pasaules kara beigu gadadiena, tādēļ tāda izvēle. Tas bija Rīga 2014 projekts, ir vairāki projekti, ko mēs turpinām no kultūras galvaspilsētas projekta. Tur ir vairāki iemesli," skaidro Laizāne, par pasākuma izmaksām paužot šādu nostāju: "Vienmēr var lētāk, bet jautājums jau ir par saturu. Saturs ir primārs. Saturs ir svarīgs un vajadzīgs, pēc tā arī tiek izvēlēti projekti."

Saskaņā ar Laizānes skaidrojumu "šoreiz neesot izdevies vienoties par partnerību", lai gan "esot strādāts kopā ar Latvijas vēstniecību", - tāpēc arī ceturtdaļmiljonu eiro nākas maksāt par telpu īri uz vienu vakaru.

"Man nav nekādi komentāri. Operai tas ir darbs. Man ir tikai viens cipars – Berlīnes operas īre maksā 250 000, pārējie ir transporta izdevumi utt., opera no tā nenopelna ne centa," - šādu komentāru Pietiek savukārt sniedza LNO direktors Liepiņš. Uz jautājumu, vai naudu nebūtu varējuši izmantot jēdzīgāk, viņš atbildēja: "Būtu, tikai neviens tā nedomā, jo tas jau ir noticis. Atpakaļceļa nav. Bet es vispār negribu to komentēt. Bet tāda ir Berlīnes operas cena. Ja grib prezentēt valsti šādā veidā, tad tā tas maksā. Lēmums ir pieņemts, tādēļ negribu to komentēt."

Foto no foto.lu.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...