Laizāne cenšas noslēpt - kurš pieņēma lēmumu rīkot operas izrādi par 405 000 eiro
PIETIEK16.02.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Eiropas Savienības padomes prezidentūras publiskās diplomātijas un kultūras programmas departamenta vadītāja Selga Laizāne jau kopš aizvadītās ceturtdienas cenšas neatklāt - kuras konkrētās amatpersonas pieņēma un apstiprināja lēmumu par vienu vienīgu operas Valentīna izrādi Berlīnē no nodokļu maksātāju līdzekļiem samaksāt vairāk nekā 405 tūkstošus eiro.
Aizvadītajā ceturtdienā, atklājoties šim faktam, Laizāne Pietiek apgalvoja, ka uz visiem jautājumiem būšot gatava atbildēt pirmdien. Savukārt pirmdien amatpersona jau bija pārdomājusi un paziņoja - ne uz kādiem jautājumiem viņa atbildēt nevēloties, lai tos nosūtot preses pārstāvei.
Savukārt Prezidentūras komunikācijas un sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja Linda Jākobsone Laizānes uzdevumā uz Pietiek jautājumu - kurš tieši pieņēma lēmumu par iespaidīgās summas piešķiršanu vienai vienīgai operas izrādei - pirmdien sniedza šādu ievērības cienīgu "atbildi", ko uzskatāmības labad publicējam pilnībā:
"Prezidentūras publiskās diplomātijas un kultūras programma ir neatņemama jebkuras prezidentūras sastāvdaļa. Tā kā Latvijā nav institūciju, kas nodarbojas tieši ar Latvijas kultūras popularizēšanu ārvalstīs (kā, piemēram, Francijas Institūts, Mickēviča Institūts, Britu padome, Gētes institūts u.c.), prezidentūras publiskās diplomātijas un kultūras programmas veidošana tika uzticēta Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariātam līdz ar tā izveidi 2012.gadā.
Prezidentūras kultūras un publiskās diplomātijas programma ir tapusi ciešā sadarbībā ar citām valsts iestādēm, kultūras iestādēm, kā arī prezentēta dažādos forumos. Tajā skaitā (šis nav visaptverošs saraksts), kur īpaši pieminēta opera „ Valentīna”:
- 2014.gada 28.novembrī Latvijas ārējā tēla politikas koordinācijas padomē
- 2014.gada 10.novembrī prezidentūras kultūras programma tika atklāta Rīgas Biržā
http://es2015.lv/lv/jaunumi-es2015/408-atklata-latvijas-prezidenturas-es-padome-kulturas-programma
- 2014.gada 9.oktobrī preses konference un prezentācija sekretariāta un nodibinājuma Rīga 2014 sadarbībai
- 2014.gada 26.jūnijā apspriesta Nacionālajā kultūras padomē
- 2014.gada 25.martā Saeimas Izglītības un zinātnes komisijas locekļiem
http://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/0/02D142DAF7C4BABBC2257CA1002E3697?OpenDocument
- 2014.gada 19.februārī prezentēta kultūras mediju pārstāvjiem
- vairākas reizes apspriesta prezidentūras kultūras programmas darba grupā
Operas „Valentīna” izrāde Vācijā ir tikai viens no publiskās diplomātijas un kultūras programmas notikumiem, tādējādi popularizējot Latvijas kultūru pasaulē un jaunāko latviešu oriģināloperu.
Ministru kabinets 2014. gada 12.augustā pieņēma lēmumu par līdzekļu apropriācijas pārdali Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē nodrošināšanai 2015.gadā, tostarp arī par operas „Valentīna” izrādīšanu Berlīnē.
Tāpat Ministru kabinets jau 2014.gada martā pieņēma lēmumu par valsts budžeta ilgtermiņa saistībām Latvijas prezidentūras ES Padomē kultūras programmas sagatavošanu un īstenošanu, t.sk., operai
http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40316525&mode=mk&date=2014-03-11
Ceru, ka atbildēju uz Jūsu jautājumu."
Kā Pietiek jau informējis, 405 919 eiro ir summa, ko Latvijas valsts ir apņēmusies samaksāt par vienu vienīgu operas izrādi Berlīnē: tur šā gada 19. maijā Latvijas Eiropas Savienības prezidentūras prezentācijas pasākumu ietvaros notiks viena pretrunīgi vērtētās Artura Maskata operas Valentīna izrāde.
"Jā, tā summa ir tāda, tas ir dārgākais pasākums," Pietiek aizvadītajā ceturtdien apliecināja Selga Laizāne, Prezidentūras publiskās diplomātijas un kultūras programmas departamenta vadītāja. Viņa apstiprināja arī to, ka no šīs summas par zāles īri vien tiks samaksāti 250 tūkstoši eiro.
"Ebreju genocīda tēma joprojām ir svēta lieta it īpaši Vācijā, bet te nav runas par šī darba diskutējamo iestudējuma un muzikālo kvalitāti. Jautājums ir, vai tiešām mūsu valstij par katru cenu vajag kaut ko tādu atļauties. Nav pārliecības, ka atrastos daudz bagāto Eiropas valstu, kas saņemtos realizēt tik dārgu un ambiciozu projektu - vest viesizrādē VIENU (!) operas izrādi, pašiem maksājot pat par telpām. Nemaz jau nerunājot par skumjo faktu, cik daudz varētu izdarīt Latvijas Nacionālās operas (LNO) mūziķu situācijas un infrastruktūras uzlabošanai, ja viņiem būtu pieejams šāds papildu finansējums pie Kultūras ministrijas dotācijas," Pietiek atzina kāds kultūras darbinieks, uzzinot šo faktu.
"Tas ir saistīts ar tematiskajām līnijām, ko mēs esam izvēlējušies kultūras programmai. Tā kā šogad ir Otrā pasaules kara beigu gadadiena, tādēļ tāda izvēle. Tas bija Rīga 2014 projekts, ir vairāki projekti, ko mēs turpinām no kultūras galvaspilsētas projekta. Tur ir vairāki iemesli," skaidro Laizāne, par pasākuma izmaksām paužot šādu nostāju: "Vienmēr var lētāk, bet jautājums jau ir par saturu. Saturs ir primārs. Saturs ir svarīgs un vajadzīgs, pēc tā arī tiek izvēlēti projekti."
Saskaņā ar Laizānes skaidrojumu "šoreiz neesot izdevies vienoties par partnerību", lai gan "esot strādāts kopā ar Latvijas vēstniecību", - tāpēc arī ceturtdaļmiljonu eiro nākas maksāt par telpu īri uz vienu vakaru.
"Man nav nekādi komentāri. Operai tas ir darbs. Man ir tikai viens cipars – Berlīnes operas īre maksā 250 000, pārējie ir transporta izdevumi utt., opera no tā nenopelna ne centa," - šādu komentāru Pietiek savukārt sniedza LNO direktors Liepiņš. Uz jautājumu, vai naudu nebūtu varējuši izmantot jēdzīgāk, viņš atbildēja: "Būtu, tikai neviens tā nedomā, jo tas jau ir noticis. Atpakaļceļa nav. Bet es vispār negribu to komentēt. Bet tāda ir Berlīnes operas cena. Ja grib prezentēt valsti šādā veidā, tad tā tas maksā. Lēmums ir pieņemts, tādēļ negribu to komentēt."
Foto no foto.lu.lv
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
