Lato Lapsa vēršas Ģenerālprokuratūrā ar iesniegumu par „Rīdzenes” sarunām
PIETIEK30.06.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Piektdien Lato Lapsa ir vērsies LR Ģenerālprokuratūrā ar iesniegumu saistībā ar tā sauktajām Rīdzenes sarunām, - publicējam pilnu pašreizējam LR ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram adresētā iesnieguma tekstu:
„Latvijā reģistrēts masu informācijas līdzeklis – AS „Cits medijs” izdots žurnāls „Ir” šā gada jūnijā ir publicējis rakstus, kuros, kā izriet no minētā žurnāla sniegtajiem paskaidrojumiem, publicēti fragmenti un izvilkumi no vairāku personu – „oligarhu” u.c. – sarunām, ko Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs 2009.-2011. gadā slēpti, šīm personām nezinot, ierakstījis viesnīcas „Rīdzene” telpās.
No minētā masu informācijas līdzekļa publikācijām izriet, ka publiski neatklātas personas – visticamākais, esošas vai bijušas amatpersonas, kuru rīcībā šo sarunu ieraksti nonākuši, pildot darba pienākumus, - ir šim masu informācijas līdzeklim nodevušas šo sarunu ierakstus.
Savukārt no prokuratūras pārstāvju izteikumiem masu saziņas līdzekļos izriet, ka viņi savulaik, pildot dienesta pienākumus, ir iepazinušies tikai ar daļu no ierakstiem, kuru fragmentus tagad publicējis minētais masu informācijas līdzeklis.
No tā savukārt izriet, ka tieši Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja esošie vai bijušie darbinieki ir bijuši tie, kas nodevuši masu informācijas līdzeklim publicēšanai operatīvās lietas materiālus, tā veicot noziedzīgu nodarījumu, kas minēts LR Krimināllikumā.
Uzskatu, ka minētais masu informācijas līdzeklis, publicējot gan tikai šo sarunu ierakstu atšifrējuma fragmentus, ir rīkojies tiesiski un labākajās sabiedrības interesēs un tāpēc ne Jūsu pašlaik vadītajai iestādei, ne kādai citai „tiesībsargāšanas” iestādei nav ne mazākā pamata veikt jebkādas pārbaudes vai sākt kriminālprocesu saistītā ar minētā masu informācijas līdzekļa rīcību.
Turpretī pagaidām nezināmie, visticamākais, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja esošie vai bijušie darbinieki, kuri ir veikuši operatīvās lietas materiālu zādzību un vainojami, visticamākais, klasificētas informācijas izpaušanā, ir veikuši noziedzīgu nodarījumu, tāpēc ir noskaidrojami un saucami pie atbildes.
Tā kā, ņemot vērā lietas apstākļus, tas ir noskaidrojams tikai ar kriminālprocesa metodēm, aicinu Jūsu vadīto iestādi un Jūs – kamēr ieņemat ģenerālprokurora amatu – saistībā ar manis minētajiem faktiem rīkoties atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajiem pienākumiem un funkcijām.
Tāpat aicinu, izmeklējot šīs lietas apstākļus, vismaz šoreiz izvairīties no tradicionāli idiotiskās valsts resursu tērēšanas un nemēģināt aptaujāt masu informācijas līdzekļa pārstāvjus un no viņiem noskaidrot, kur viņi ņēmuši šos ierakstus.
Lato Lapsa”
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
