Iesaki rakstu: 
Prokuratūra joprojām turpina izmeklēšanu kriminālprocesā par 3 miljonu latu piesavināšanos no Latvenergo, un lietai punkts vēl nav pielikts.
Jautājums par to, vai uz apsūdzēto sola kādā dienā nosēdīsies skandalozās tā sauktās Latvenergo 3 miljonu lietas patiesie organizatori, pagaidām ir bez atbildes. Taču prokuratūra nav pielikusi punktu šīs vērienīgās un savulaik plašu publicitāti ieguvušās, 1997.gada pavasarī īstenotās afēras izmeklēšanai.
Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas lietvedībā aizvien tiek izmeklēts kriminālprocess par 3 miljonu latu piesavināšanos no valsts a/s Latvenergo organizētā grupā sevišķi lielos apmēros. Noprotams, ka prokuratūras uzmanība veltīta šīs afēras patieso organizatoru atklāšanai.
Pietiek zināms, ka kriminālprocesa ietvaros pieprasīti vairāki ārvalstu tiesiskās palīdzības lūgumi, daļa atbilžu jau saņemtas, daļa ārvalstu kompetento iestāžu materiālu vēl tiek gaidīti. Lietā iegūti arī jauni fakti saistībā ar afērā iesaistīto Lihtenšteinas pastkastītes firmu International Finance Company Establishment (IFCE).
Ģenerālprokuratūrā Pietiek apstiprināja ziņas, ka Latvenergo 3 miljonu lietas izmeklēšanai punkts nav pielikts. Taču, norādot uz izmeklēšanas interesēm, plašākus komentārus par izmeklēšanas virzieniem prokuratūrā nesniedza.
Pēc vairāku avotu Pietiek atzītā, kriminālprocesa ietvaros nevienai no šīs vērienīgās afēras organizēšanā, iespējams, iesaistītajām personām nav piemērots aizdomās turamā statuss. Izmeklēšanas ietvaros nopratināts Ventspils mērs Aivars Lembergs, tāpat arī advokāts Andris Grūtups un viņa biroja bijušais darbinieks, advokāts Aldis Alliks, kā arī vairākas citas ar šī darījuma kārtošanu saistītas personas.
Viena no izmeklēšanas versijām ir, ka Latvenergo 3 miljonu shēmu, iespējams, radīja Grūtupa birojs, bet šīs shēmas galvenais politiskais „jumts”, iespējams, bija tā laika premjers, Tautas partijas dibinātājs un pašreizējais apvienības Par labu Latviju (PLL) līderis Andris Šķēle.
Tiesa, noprotams, ka Šķēle šai lietā nav pratināts. Liecības 3 miljonu lietā nācies sniegt Lembergam, jo identisku darījumu tam, kādā tika nozagti Latvenergo 3 miljoni, bija plānots īstenot arī ar Lemberga ietekmi saistītajā a/s Ventspils nafta. Tomēr tas netika īstenots.
Latvenergo 3 miljonu afēras būtība bija vienkārša. Tolaik bankrotējušās Banka Baltija (BB) likvidators Deivids Berijs meklēja veidus, kā bankas kreditoru vārdā piedzīt parādus. Latvenergo bija galvotājs citas firmas (Finanšu norēķinu centrs) 10 miljonu latu kredītam BB. Tā kā šī sabiedrība bankrotēja, bet Rīgas apgabaltiesa atzina, ka par BB parādnieku kļuvis Latvenergo, radās 10 miljonu latu vērtā BB prasība pret Latvenergo.
Par BB konsultantu šo parādsaistību nokārtošanai tika izvēlēts Grūtupa advokātu birojs, ar kura gādību arī, visticamākais, dzima shēma 10 miljonu latu parāda atmaksai, kas ļāva pazust Latvenergo 3 miljoniem. Proti, BB parādu cedēja Lihtenšteinā reģistrētai pastkastes kompānijai IFCE, noslēdzot mierizlīgumu un vienojoties, ka Latvenergo atmaksās 8 miljonu latu.
Rezultātā Latvenergo Lihtenšteinas firmai pārskaitīja 8 miljonus latu, bet BB saņēma 5 miljonus latu. 3 miljoni pazuda it kā Lihtenšteinas firmas kontos. Viena no izmeklēšanas versijām ir, ka Latvenergo nauda uz Lihtenšteinu nemaz neaizceļoja, bet to no Trasta komercbankas skaidrā naudā izņēma fiziskas personas. Lihtenšteinas firma bija tipiska pastkastītes kompānija, par tās patiesā labuma guvēju bija piereģistrēta kāda neesoša persona ar Krievijas pasi.
Daļu Latvenergo 3 miljonu lietas prokuratūra tiesai nodeva 2002.gadā, tās iztiesāšana sākās 2003.gada pavasarī Rīgas apgabaltiesā. Pēc vairākus gadu ilgas tiesvedības trīs tiesu instancēs lietā notiesāja shēmas izpildītājus - trīs tolaik vadošās Latvenergo amatpersonas, uzņēmuma prezidentu Edgaru Birkānu, valdes locekļus Kārli Purni un Ivaru Liuziniku.
Shēmas organizatori palika ārpus tiesas zāles. Neoficiāli izskanējis, ka nauda no Latvenergo nozagtajiem 3 miljoniem toreiz „nonāca” arī pie tolaik valdošo partiju – Latvijas ceļa, Demokrātiskās partijas Saimnieks un TB/LNNK „kasieriem”. Jau kopš darījuma īstenošanas bija arī aizdomas, ka šī afēra nav notikusi bez Šķēles ziņas, tomēr ekspremjers allaž noliedzis jebkādu savu saistīšanu ar Latvenergo 3 miljonu lietu.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
