„Latvenergo” meitasfirmas „Sadales tīkls” valdē plāno apstiprināt Reformu partijai tuvo Pētersonu
PIETIEK12.09.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jautājumu par to, vai ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (pārstāv Reformu partiju) sācis aktīvu „savējo” bīdīšanu Ekonomikas ministrijas (EM) pakļautības uzņēmumu vadībā, vedina uzdot Pietiek rīcībā esošās ziņas, ka šonedēļ paredzētajā Latvenergo meitas uzņēmuma Sadales tīkls (ST) akcionāru sapulcē šī uzņēmuma valdes locekļa amatā plānots iecelt Ilvaru Pētersonu – ar partiju saistītu cilvēku bez iepriekšējas pieredzes elektroenerģijas jautājumus.
Vakantās valdes locekļa vietas monopolista Latvenergo meitasfirmā ST aizpildīšana ar pietuvinātu cilvēku ir viens no priekšlikumiem, ko ieteikusi ekonomikas ministra padomniece Inese Druviete. To apliecina Pietiek rīcībā nonākušie un jau publiskotie kādas EM iekšējas sapulces pieraksti.
Latvenergo meitas firmas ST valdes locekļa amata kandidāts tiek meklēts kopš vasaras sākuma, un kandidāta atrašana bija uzticēta personāla atlases kompānijai SIA Pedersen&Partners.
Taču Pietiek rīcībā nonākušās ziņas liecina, ka uz jaunizveidoto ST valdes locekļa amatu tiek virzīts Pētersons, kuram nekad nav bijusi saskare ar elektroenerģijas biznesu. ST valdes locekļa amatam nominētais Pētersons līdz šim darbojās informācijas tehnoloģiju nozarē un, kā rāda Lursoft dati, ir pašam piederošās SIA Amber Streem valdes loceklis.
Interesanti, ka pirms trim nedēļām Pētersons RP pirmoreiz oficiāli pārskaitījis 24 latus, kas varētu būt summa, ko partijas biedri piešķir politiskajai organizācijai kā biedru naudu.
Latvenergo nepieciešamību papildināt ST valdi ar piekto locekli pamatojusi ar nepieciešamību uzlabot pakalpojumu sniegšanas kvalitāti, tādēļ tika meklēts valdes loceklis ar pieredzē balstītām zināšanām un vīziju par biznesa attīstību, kā arī stratēģisku skatījumu, kas palīdzētu sasniegt uzņēmuma noteiktos mērķus.
Formāli ST valdi amatos ieceļ akcionāru sapulce, proti, Latvenergo valde, kuru vada Āris Žīgurs. Pietiek otrdien neizdevās saņemt atbildes no Latvenergo ne par to, kad tieši paredzēta ST akcionāru sapulce, ne to par to, kādi tieši jauni valdes locekļi ST valdē tiks apstiprināti.
Latvenergo preses pārstāve Ivita Bidere Pietiek vien apstiprināja, ka tuvākajā laikā gaidāma ST akcionāru sapulce. Sīkāku informāciju par sagaidāmo jaunu ST valdes locekļu iecelšanu viņa nesniedza, vien norādot: „17.septembrī beidzas pilnvaras diviem AS Sadales tīkls valdes locekļiem, līdz ar to tuvākajā akcionāra sapulcē tiks lemts par valdes turpmākām pilnvarām un izmaiņām tās sastāvā, kā arī tiks skatīts jautājums par jauna valdes locekļa apstiprināšanu. Informācija tiks sniegta pēc lēmumu pieņemšanas.”
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
