„Latvenergo” vadība nespēj paskaidrot, kā ticis aprēķināts tās algu palielinājums; pētījumi tiek slēpti vai tādu vispār nav
PIETIEK21.01.2013.
Komentāri (28)
Iesaki rakstu: 
Neraugoties uz valsts akciju sabiedrības Latvenergo apgalvojumiem, ka uzņēmuma atalgojuma politika tā vadošajiem darbiniekiem tiek veidota atbilstoši tirgus situācijai, Latvenergo vadība nevēlas vai nespēj atklāt nevienu pētījumu vai datu apkopojumu, uz kā pamata tas tiktu darīts un kā aprēķināts nesenais iespaidīgais algu palielinājums uzņēmuma vadībai.
Pietiek jau vairākkārt informējis par nesen iespaidīgu algu palielinājumu un pēc sekojušā sabiedrības sašutuma viļņa – arī samazinājumu piedzīvojušās Latvenergo valdes ilgstošo nevēlēšanos atklāt ne precīzus argumentus algu palielināšanai, ne tās locekļu it kā jaunos darba pienākumus, kas bijuši pamatā šim palielinājumam.
Pēc ilgākas vilcināšanās šie pienākumi tomēr tika atklāti, taču, kā izrādās, vēl joprojām Latvenergo vadība ar tās valdes priekšsēdētāju Āri Žīguru (attelā) priekšgalā nevēlas vai nespēj sniegt nekādu pamatojumu saviem iepriekšējiem apgalvojumiem par aprēķiniem un atalgojuma politiku, kas it kā bijusi algu palielinājuma pamatā.
„AS Latvenergo vadošie speciālisti ir darba tirgū un uzņēmuma atalgojuma politika šiem darbiniekiem tiek veidota atbilstoši tirgus situācijai,” – tā iepriekš publiski paziņoja Latvenergo komunikācijas direktors Andris Siksnis.
Ņemot vērā šo apgalvojumu, Pietiek oficiālā informācijas pieprasījumā Latvenergo vadībai pieprasīja sniegt ziņas par to, kas, kad un kādā formā ir noformulējis un apstiprinājis uzņēmuma atalgojuma politiku, kā arī - uz kādu tieši pētījumu un citu datu pamata šī politika izstrādāta, atbildei pievienojot arī attiecīgās dokumentācijas kopijas.
Nevienu dokumentācijas kopiju Latvenergo valdes priekšsēdētājs Žīgurs uzrādīt nespēja vai nevēlējās, un izrādījās, ka tāpat Latvenergo nespēj minēt nevienu konkrētu datu apkopojumu, kas būtu bijis pamatā algu palielinājumam.
Tā vietā Žīgurs paziņoja, ka „atalgojuma ikgadējo pētījumu veikšanā tiek izmantotas personāla vadības konsultāciju kompāniju SIA HayGroup un SIA Fontes Vadības konsultācijas pakalpojumi. Atalgojuma pētījumi ir konfidenciāla informācija, šis nosacījums attiecas uz visiem pētījumu dalībniekiem”.
Savukārt kopējos Latvenergo atalgojuma nosacījumus 2010. gadā apstiprinājusi uzņēmuma akcionāru sapulce (faktiski – Ekonomikas ministrija), bet uzņēmuma atalgojuma politika „tās pēdējā versijā apstiprināta 2011.gada novembrī un kopš tā laika nav mainīta”, paziņoja Žīgurs, nevēloties nevienu no šiem dokumentiem publiskot.
Tāpat izrādījies, ka, kaut arī – kā apgalvojis Latvenergo - uzņēmuma vadības pārstāvji esot ārkārtīgi pieprasīti darba tirgū, arī pēc algu palielinājuma „apcirpšanas” neviens no viņiem nav meties rakstīt atlūgumu. „2013.gada 17.janvārī iesniegumi ar lūgumu pārtraukt darba attiecības un pārtraukt Valdes locekļa pienākumu izpildi nav saņemti,” – tik lakoniski Žīgurs atbildēja uz Pietiek jautājumu, vai, ņemot vērā jaunos valdības lēmumus, kas samazinās iecerēto uzņēmuma valdes locekļu atalgojumu, minētie valdes locekļi, būdami ļoti pieprasīti darba tirgū, jau gatavojas pamest uzņēmumu, bet, ja ne, tad ar ko tas skaidrojams.
Saskaņā ar akcionāru sapulces – tātad Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra Jura Pūces – lēmumu Latvenergo galvenā izpilddirektora amata pienākumus turpmāk pilda Latvenergo valdes priekšsēdētājs Žīgurs, Latvenergo komercdirektora amata pienākumus - valdes loceklis Uldis Bariss, ražošanas direktora amata pienākumus - valdes loceklis Māris Kuņickis, finanšu direktores amata pienākumus - valdes locekle Zane Kotāne, administratīvā direktora amata pienākumus - valdes loceklis Arnis Kurgs.
Tieši šie arī bija uzņēmuma vadības pārstāvji, kuriem saskaņā ar iepriekšējiem apgalvojumiem, „pamatojoties uz atalgojuma tirgus pētījumiem”, it kā bija nepieciešams nodrošināt ievērojamo algas palielinājumu – Žīguram uz 8784 latiem mēnesī un valdes locekļiem, kuri nu bija nosaukti arī par „virziena direktoriem”, - uz 7506 latiem mēnesī.
17. janvārī šis lēmums tika atcelts, un nu Žīgura atalgojums par uzņēmuma valdes priekšsēdētāja un izpilddirektora pienākumu pildīšanu nepārsniegs 4640 latus, bet valdes locekļiem – 4176 latus mēnesī.
Seko mums 
Piektdienas ir īpašas ne tikai ar to, ka tām seko brīvdienas, ko pavadīt kopā ar mīļiem un tuviem cilvēkiem, bet arī kā atskaites brīdis, kurā atskatīties uz nedēļas laikā paveikto. Manas politiskās karjeras laikā piektdienas ir zīmīgas arī ar to, ka tajās nereti ir pieņemti izšķirīgi politiski lēmumi. Šī piektdiena nebūs izņēmums, jo arī mans pacietības mērs nav bezgalīgs un uzskatu, ka jums - saviem tuvākajiem politiskajiem domubiedriem ir jāuzraksta patiesība par Pietiek.com smērējuma avīzes apmelojumiem.
"Ja fašisms uzvarēs, tas pie jums ieradīsies nevis kā bruņota vienība, izsitot durvis, bet kā jurista pavadīts sociālais darbinieks, kurš teiks: “Es esmu nozīmēts no valdības, lai jums palīdzētu."" (Jonah Goldberg, Liberal Fascism.)
Pēc Pietiek publikācijas 
Eiro ieviešanas informatīvā kampaņa rit pilnā sparā. Valdība un tās pieaicinātie eksperti nepagurdami skaidro visus plusus un mīnusus. Šis plusu un mīnusu uzskaitījums parādās tādā vai citādā izvērsumā neskaitāmos mediju resursos – intervija ar finanšu ministru, premjeru, Saeimas priekšsēdētāju un tā tālāk. Valsts kanceleja sadarbībā ar Finanšu ministriju ir pat izveidojusi un savā mājas lapā publiskojusi acīm tīkamu un krāsainu bukletu, ar zaļo krāsu jauki izceļot plusus un ar sarkano – mīnusus. Viss kā uz delnas. Tā tam demokrātiskā un tiesiskā valstī arī vajadzētu būt.
"Ventspils saimnieks uzskata, ka tā ir naudas izšķiešana – pirkt apģērbus, apavus un kosmētiku Latvijā. Viņš pašu mājās pērkot tikai pārtiku, pārējo – Parīzē, Londonā un citur, kur preces lētākas nekā Latvijā," - šāds domugrauds ar atsauci uz Aivaru Lembergu otrdien publicēts Latvijas Avīzē. Lai ilustrētu šo atziņu, Pietiek publisko dažas lapiņas no Lemberga bankas konta izdrukām, kas uzskatāmi parāda, cik daudz dažādu lētu preču "Ventspils saimnieks" atrod ārpus Latvijas.
Varas partijas statuss vēl automātiski nedod plašu popularitāti visā valstī: bez plašākas publicitātes aprīļa beigās klusi likvidēta partijas Vienotība Ventspils novada nodaļa, liecina Pietiek rīcībā nonākušais nodaļas noslēguma sapulces protokols.
Nav taisnība tiem, kas apgalvo, ka Garkalnes novada domes vadība plūdu laikā vienkārši bez pēdām pazudusi, jo vairījusies no atbildības, - kā rāda Pietiekrīcībā nonākušais dokuments, domes priekšsēdētājs, Zemnieku un zaļo savienības pārstāvis Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš vienkārši pats sevi tieši šajās dienās aizsūtījis novada iedzīvotājiem ļoti nepieciešamā komandējumā uz Šveici.
Apaļš mēnesis bija nepieciešams Saeimas deputātei, apvienībai Visu Latvijai-TB/LNNK pārstāvei Vinetai Poriņai, lai izdomātu, no kādiem līdzekļiem viņai tiek maksāts ikmēneša atalgojums.