Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts akciju sabiedrības Latvenergo valde ar Āri Žīguru (attēlā) priekšgalā, kas nule saņēmusi iespaidīgu algu paaugstinājumu, uzskata, ka sabiedrībai nav nekādas daļas par to, kas ierakstīts šīs valsts kapitālsabiedrības valdes locekļu darba līgumos. Savukārt fakts, ka Latvenergo kategoriski nevēlas publiskot dokumentus, kuros būtu precīzi norādīta valdes locekļiem jaunizveidoto posteņu atbildība un pienākumi, apstiprina Pietiek rīcībā esošo neoficiālo informāciju, ka lēmums par algu palielinājumu ticis pieņemts, pirms vēl šo posteņu ieņēmējiem noteiktas it kā jaunās funkcijas.

Latvenergo un uzņēmuma valdes locekļiem atalgojumu palielinājušās Ekonomikas ministrijas tās valsts sekretāra Jura Pūces personā oficiālā versija, kā zināms, ir – uzņēmumā esot ieviests jauns funkcionālās vadības modelis, kurā ir izpilddirektoru amati, līdz ar to saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem un akcionāru (t.i. Ekonomikas ministrijas) lēmumu ir slēgti jauni līgumi un jaunajiem Latvenergo izpilddirektoriem (valdes locekļiem) alga noteikta 5000 latu apmērā, bet galvenajam izpilddirektoram (valdes priekšsēdētājam Ārim Žīguram) - 6000 latu.

„Atbilstoši Komerclikuma 302.pantam valdes locekļi vada sabiedrību tikai kopīgi un viņiem ir līdzvērtīgas lēmumu pieņemšanas, pārstāvniecības, u.c. tiesības. Savukārt direktoru pienākumi ir noteikti ar skaidri definētām atbildības jomām, pakļautībā esošām funkcijām un to administratīvo lēmumu pārraudzību. Jaunā struktūra nostiprinās korporatīvo pārvaldību, nostiprinot funkcionālās vadības modeļa ieviešanu, izveidojot galvenā izpilddirektora, komercdirektora, ražošanas direktora, finanšu direktora, administratīvā direktora pozīcijas,” Pietiek skaidroja Latvenergo preses pārstāvis Andris Siksnis.

Saskaņā ar akcionāra sapulces – tātad Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra – lēmumu, galvenā izpilddirektora amata pienākumus turpmāk pildīs Latvenergo valdes priekšsēdētājs Žīgurs, Latvenergo komercdirektora amata pienākumus - valdes loceklis Uldis Bariss, ražošanas direktora amata pienākumus - valdes loceklis Māris Kuņickis, finanšu direktores amata pienākumus - valdes locekle Zane Kotāne, administratīvā direktora amata pienākumus - valdes loceklis Arnis Kurgs.

Taču, kad Pietiek izteica vēlēšanos iepazīties ar Latvenergo dokumentiem – piemēram, amatu aprakstiem -, kas skaidri parādītu, kādas funkcijas bijušas valdes locekļiem pirms algu palielināšanas un kādas tiem nākušas klāt kā izpilddirektoriem, izrādījās, ka uzņēmums tādus nespēj uzrādīt. Žīgurs pat pēc atkārtotas jautājuma uzdošanas izlikās, ka vienkārši nesaprot, kas viņam tiek jautāts.

Savukārt uzņēmuma preses pārstāvis pēc ilgākas tincināšanas atklāja Latvenergo vadības skaidrojumu, ka jauno amatu apraksti tiešām nemaz nav apstiprināti, jauni līgumi ar uzņēmuma vadības pārstāvjiem nav slēgti, bet valsts kapitālsabiedrības Latvenergo valdes locekļi uzskata, ka ar viņiem slēgto līgumu saturs ir viņu privāta lieta, par kuru sabiedrībai nav nekādas daļas.

Izrādījās, ka arī pēc algu palielināšanas Latvenergo nav neviena oficiāli apstiprināta dokumenta, kurā būtu precīzi aprakstītas jauno izpilddirektoru jaunās funkcijas un pienākumi. Latvenergo preses pārstāvis spēja minēt vienīgi to, ka katrs no jaunajiem direktoriem atbildot par noteiktu „funkciju grupu” – tā, piemēram, finanšu direktora atbildībā esošā „funkciju grupa” esot „Biznesa plānošanas un kontroles funkcija, Finanšu un kredītu vadības funkcija, Grāmatvedības funkciju, Risku vadības un apdrošināšanas funkcija”.

Ne Žīgurs, ne kāds cits no Latvenergo vadības nespēja paskaidrot, vai tiešām varētu būt bijis tā, ka līdz šim par, piemēram, uzņēmuma „grāmatvedības funkciju” vai „finanšu un kredītu vadības funkciju” Latvenergo vadībā neviens vispār nav atbildējis un rūpējies un tikai tagad līdz ar jauno izpilddirektoru izveidi uzņēmumā kāds beidzot sāks vadīt grāmatvedību.

Tā vietā uzņēmuma preses pārstāvis, paužot Žīgura viedokli, skaidri paziņoja – Latvenergo vadība uzskatot, ka par šādiem jautājumiem sabiedrībai neesot nekādas daļas. Uzņēmuma darbinieka darba līgums esot „privāttiesiska rakstura līgums, un tas netiek publiskots”.

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, kā Pietiek paskaidroja viņa preses pārstāve Daiga Grūbe, „par ekonomikas ministra prombūtnē AS Latvenergo akcionāru sapulcē pieņemtajiem lēmumiem, to argumentāciju un pamatojumu ir uzdevis sniegt paskaidrojumus valsts kapitāla daļu turētājam - Ekonomikas ministrijas valsts sekretāram Jurim Pūcem”.

Savukārt premjers Valdis Dombrovskis jau otro dienu formulē atbildes uz Pietiek jautājumiem, vai viņš ir pārliecinājies, ka Latvenergo un citu lielo valsts kapitālsabiedrību, kuru vadībai palielināts atalgojums, valdes locekļu jaunajos amata aprakstos minētas funkcijas, ko iepriekš attiecīgās personas nav veikušas, vai Dombrovskis ir pārliecinājies, ka šādi amata apraksti vispār ir tikuši sastādīti, un vai Ministru prezidents veiks kādas darbības sakarā ar Latvenergo vadības nevēlēšanos atklāt šos aprakstus vai atzīt to neesamību.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...