Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mani jau sen nepārsteidz pastāvošās varas nemitīgie „tautā nepopulārie lēmumi”, jo esmu ievērojis, ka šī vara mūs nepārstāv un nekad nav pārstāvējusi, tikai mūs izmanto kā resursu citu interešu apmierināšanai. Kapitālismā vara apkalpo kapitāla turētājus, par to saņemot savus starpniecības procentus un privileģētu statusu. Latvijas gadījumā tas ir galvenokārt anonīms ārvalstu kapitāls, kuru Latvijas vietvalži apkalpo. Mani vairs nepārsteidz arī tautas pasivitāte un politiskā apātija, jo tā Rietumos iedibinātā neoliberālā kārtība ir iekārtota: atomizēta patērētāju sabiedrība, kas vienlaikus arī pati ir prece darba, miesas, gara un citos tirgos.

Ja kas mani šogad pārsteidza, tad pret Ansi Ataolu Bērziņu vērstais naids un izsmiekls, kas arvien jūtams komentāros zem materiāliem par šim cilvēkam piespriesto cietumsodu (par piedalīšanos 2009. gada 13. janvāra nemieros jeb t.s. Bruģa revolūcijā Vecrīgā), jo diez vai visi šo naidīgo komentāru rakstītāji ir varas algoti interneta troļļi.

Lai gan atceros līdzīgu reakciju arī pret telšu pilsētiņas pie Ministru kabineta (t.s. Brīvības komūnas) dalībniekiem 2009./2010. gadu ziemā, kad cilvēku grupa, protestējot pret pastāvošo politiku, pat nežēlīgā salā nakšņoja teltīs, cerot ar to iedvesmot arī pārējo tautas daļu aktīvai pozīcijai. Cerēja veltīgi, jo pretī saņēma zaimus, izsmieklu un banālas konspirācijas teorijas par iespējamiem akcijas finansētājiem un diriģētājiem.

Psiholoģiski šādu tautas reakciju var saprast, jo ir tik grūti šķirties no ilūzijām, uz kurām tik daudzi bija cerējuši balstīt visu savu turpmāko dzīvi, jo vairāk nekas taču nav palicis. Apzināti vai neapzināti noticējuši propagandas meistaru jūsmīgajiem ditirambiem par jauko dzīvi Eiropas Savienībā, Eirozonā un citos „bagāto valstu klubiņos”, cilvēki nevēlas šķirties no pēdējām ilūzijām, lai cik ātri tās attālinātos no dzīves realitātes. Un cilvēki gatavi ienīst katru, kurš ar saviem vārdiem vai dzīvu piemēru apdraud šo trauslo ilūziju pasauli.

Patiesībā arī visa šī Bruģa revolūcija bija skriešana pēc zūdošām ilūzijām. Ļaudīm tika iestāstīta banāla pasaciņa par ļauno „taukmūļu” (domāta A. Kalvīša) valdību, kas „spiedusi gāzi grīdā” un pārkarsējusi Latvijas ekonomiku, kā arī gribējusi gāzt varonīgo cīnītāju pret korupciju A. Loskutovu. (Hei, vai tagad kāds atceras, kas tas tāds Aleksejs Loskutovs bija, kādus varoņdarbus viņš veicis un kāpēc par viņu vairs neko nedzird? Bet tajā laikā taču daudzi bija gatavi celties un krist ar Loskutova vārdu uz lūpām!)

Ja par taukmūļiem, viņi rīkojās tieši tāpat kā visas citas „valdības” – darīja to, ko Vašingtona un Brisele liek. Gāzi grīdā spieda Latvijā ielaistās Rietumu bankas (arī formāli vietējās bankas rīkojās ar Rietumu bankās aizlienētu naudu), taukmūļi vien ar novēlošanos, nepilnīgi un visai negribīgi indeksēja banku izraisītās inflācijas noēstās algas, pensijas un pabalstus. Izrādās, arī pati taukmūlība pēc atbilstošas idejiskās apstrādes („Latvijas veiksmes stāsta” prezentācijas) ir tīri atbalstāma lieta, lai gan jaunais taukmūlis V. Dombrovskis tiešām uzšķērda un izķidāja Latviju, par ko vēlāk tika iecelts komisāra godā Briselē (sekodams A. Pelšes un A. Vosa tradīcijai, kuri līdzīgi karjeru uztaisīja Maskavā).

Krupju rijēji

Tātad 2009. gada sākumā notika asa cīņa starp divām taukmūļu frakcijām par vietu pie siles, bet tauta tika saaicināta kā statisti masu skatiem, lai viss izskatītos glīti un demokrātiski. Nu jā, gadījās arī scenārijā it kā neparedzēta kļūme – daži puiši aizrāvās un sāka kārpīt no bruģa akmeņus, bet revolūcija kopumā taču izdevās un sasniedza iecerēto mērķi – jau martā galvenās vietas pie siles ieņēma jaunā taukmūļu frakcija, kas tur noturējās līdz pat 2016. gadam!

Ja kādam bija ilūzijas, ka šī iepriekš inscenētā Lietussargu revolūcija un pēc tam uzpūstā Maijpuķīšu revolūcija ir par tautas interesēm, viņš vēl arvien neko nav sapratis no mūsdienu politikas. Masu skatiem saaicinātiem statistiem neviens paldies neteiks, bet turpinās vēl nežēlīgāk izmantot. Un, ja vēl kādam tas nepielec, var uzlaist virsū arī speciāli apmācītas demokratizatoru vienības, ierakstīt teroristu melnajā sarakstā vai iespundēt cietumā.

Tieši tādam sodam tika izvēlēts arī Ansis, ja vien viņš uzņemtos aitas lomu un ļautu sevi sagūstīt. Bet Ansis gan Bruģa revolūcijas laikā, gan tiesā, gan pēc galīgā tiesas sprieduma aitas lomu noraidīja, savu rīcību nenožēloja un ir gatavs turpināt cīņu. Ar to viņš atšķiras no masu skatiem sasaukta bara un citiem krupju rijējiem. Viņš savu izaicinājumu jaunajai pasaules kārtībai ir dziļi sirdī izlolojis un īsteno pa īstam!

Šo teatrālo notikumu iespaidā režisors Jurģis Krāsons 2010. gadā uzņēma visā pasaulē slavu guvušu multiplikācijas filmu „Norīt krupi”. Norīt krupi ir alegorija, bet tā ir par mums. Latvijas sabiedrība kopumā jau 26 gadus ir iemācīta norīt katru krupi, ko tai vietvalži likuši norīt. Tos pašus „tautā nepopulāros lēmumus”. Nevienu reizi šajā periodā Latvijas sabiedrība nav piespiedusi varu ar sevi rēķināties! Latvieši šajā periodā ir nodevuši katru savu sapni, katru ideālu, katru savu vērtību!

Starp citu, kā tur bija ar to valstisko neatkarību? Jūs taču stāvējāt uz barikādēm (arī 13. janvārī, tikai 1991. gadā), bijāt gatavi plikām rokām tankus apturēt, vai ne? Tad kas tāds satricinošs notika, ka jau pēc pāris gadiem jūs tik viegli no neatkarības atteicāties un piekritāt Latvijas pakāpeniskai „integrācijai Eiropā”? Tātad tas neatkarības patoss bija tikai tāds joks, lai pie varas dabūtu gaišos kompartijas spēkus – nomenklatūras otro ešelonu, kuram bez administratīvās varas sagribējās arī mantisko varu?

Šāda pašizvarošana nevar palikt bez traumējošām sekām. Lai kaut cik saglabātu seju, latvietim nākas savu sirdsbalsi nospiest dziļi pagrīdē - aizžņaugt tai rīkli un muļķīgi smaidīt (kā saka mūsu jaunie draugi amerikāņi – keep on smiling). Un tad jau tiešām tāds sirdsbalss sekotājs kā Ansis Ataols Bērziņš var pamatīgi spiest uz nerviem vai pat katru pieķert vardarbībā pret savu sirdsbalsi, noraut šo falši eiropejisko masku. Tāpēc tipisks latvietis sāk Ansi visādi nomelnot un piekrīt tiesnesim, ka Ansim vieta cietumā. Tas šai gadījumā ir vienīgais veids, kā vismaz uz ārpusi saglabāt seju un turpināt ar smaidu rīt krupjus, izliekoties, ka tas viss ir Latvijas un tautas labā.

“Veiksmes stāsta” noslēpums

Ko tad tādu paveica veiksmes stāstnieki jau pēc Kalvīša “taukmūļu” izmēzšanas vēstures mēslainē?

Tā vietā, lai sauktu pie atbildības ārvalstu bankas par apzināti krāpniecisku spekulāciju burbuļa uzpūšanu, inflācijas radīto skādi un cilvēku iemānīšanu parādu slazdā, kā to izdarīja, piemēram, mazā Islande, jaunie taukmūļi metās ārvalstu bankas glābt uz jau tā aplaupīto Latvijas iedzīvotāju rēķina, no nodokļu maksātājiem izspiežot vairāk nekā 8 miljardus eiro, kā arī Latviju pakļaujot Briseles pieprasītajam finanšu bardzības režīmam, ko starptautiski ierasts saukt par austerity.

Tika mērķtiecīgi apcirptas (ierēdņu žargonā – optimizētas) cilvēku algas, pensijas un pabalsti, budžeta izdevumi, likvidētas darbavietas, slēgtas skolas, slimnīcas, bibliotēkas, klubi, citas sabiedriskās iestādes, sabiedriskā transporta maršruti un pārējā dzīvei nepieciešamā infrastruktūra. Turklāt šī bardzības izkapts bija tēmēta tieši uz latviskajiem lauku rajoniem un mazpilsētām, simtus tūkstošus piespiežot izdzīvošanu meklēt ārzemēs vai lielpilsētās. Tāpat tika uzskrūvēti nodokļi, dažādas nodevas un jaunas pakalpojumu maksas.

Šis nemitīgais izmaksu uzskrūvēšanas process turpinās līdz mūsdienām, lai gan vairāk nekā 70% Latvijā palikušo iedzīvotāju aptaujā atzinuši, ka ir grūtības samaksāt viselementārākos izdzīvošanas izdevumus, nemaz nerunājot par dzīvošanu kaut XX gadsimta sociālo standartu izpratnē. Visbeidzot jaunie taukmūļi paguva mūs iestumt brūkošajā Eirozonā.

Lai glābtu un pie mākslīgās elpināšanas aparāta uzturētu Eiropas zombijbankas, uzskrūvēts arī kopējais valsts parāds, kuru ar tādu politiku nav nekādu cerību nomaksāt, bet Latviju atver kreditoru diktātam, kā arī dažādas iemaksas brūkošās Eirozonas uzturēšanai pie dzīvības. Frankfurtes (ECB atrašanās vieta) Molohs prasa aizvien jaunus cilvēku upurus. Un tas viss kopumā tika nosaukts par “Latvijas veiksmes stāstu”, un – vāks visam! - Latvijas pilsoņi pateicībā grāmatvedi Dombrovski atzina par populārāko premjerministru “neatkarīgās Latvijas” vēsturē!

Bet tas vēl nav viss. Ja ASV vēlēšanās uzvarēs maniakālā hārpija Klintone, pastāv liela varbūtība, ka ASV un ES parakstīs dziļā slepenībā sagatavoto Transatlantisko brīvās tirdzniecības un investīciju partnerību (Trans-Atlantic Trade and Investment Partnership jeb TTIP), kā arī mazāk dzirdēto Līgumu par pakalpojumu tirdzniecību (Trade in Services Agreement jeb TISA). Ja vien Eiropas Savienība līdz šo līgumu ratifikācijas brīdim izdzīvos.

TTIP nozīmēs neierobežotu multinacionālo korporāciju varu pār nomināli neatkarīgām valstīm. Par katru iesaistīto valstu lēmumu (vides, produktu kvalitātes, sociālo vai citu standartu jomā), kas var apdraudēt korporāciju reālo vai tikai iedomāto peļņu, korporācijas varēs iesūdzēt šo valsti pašu šo korporāciju veidotā un pārvaldītā starptautiskā arbitrāžas tiesā, kurai būs tiesības šo lēmumu atcelt un valstij likt samaksāt par nodarītajiem vai tikai iedomātajiem zaudējumiem.

Savukārt TISA nozīmē, ka valstīm būs jāatver starptautisko korporāciju pārņemšanai arī savas pakalpojumu nozares: veselības aprūpe, izglītība, komunālie, sociālie pakalpojumi u.c. Izpostītā un depopulētā Latvija no korporāciju viedokļa nav pats gardākais kumoss, tomēr pasaules krīzes apstākļos tās nesmādēs arī šādu laupīšanas iespēju.

ES nav valstu savienība, bet gan lielā biznesa kartelis

Eiropas Savienības pirmsākumi atrodami Tērauda un ogļu kartelī. Ar laiku šo karteli papildināja ar citām saimniecības nozarēm un pēc Bretonvudas sistēmas sabrukuma pakāpeniski ieviesa arī vienotu valūtu Eiro, kurai pat nav suverēnas valūtas pazīmju, jo aiz ECB (Eiropas centrālās bankas) nestāv vienota valsts ar vienotu fiskālo un monetāro politiku (kā tas, piemēram, ir federālajā ASV vai Kanādā). Eiropas Savienību no Briseles un Frankfurtes pārvalda no vēlētājiem neatkarīga birokrātu kasta, kurus mēdz saukt arī par eirogarhiem vai eirokrātiem, vai tehnokrātiem, kuru vidū mūsu grāmatvedis Dombrovskis tīri labi iederas.

Šie eirogarhi nepārstāv nevienu dalībvalsti, bet jau minēto lielā biznesa karteli. Viņiem korporāciju un banku bilance, atbilstošās tabulas, diagrammas un standarti ir daudz svarīgāki par dzīvu cilvēku vai veselu tautu likteņiem. Realitātē tas izpaužas tā, ka ES kodola valstis (Vācija, Ziemeļvalstis, daļēji arī Francija un Anglija) noēd ES perifēriju.

Tie lēmumi un direktīvas, kas izdevīgas, piemēram, Vācijas korporācijām vai Francijas bankām, ir nāvējoši Grieķijai, Spānijai, Portugālei, Itālijai, Īrijai, Ķiprai un bijušā Austrumu bloka valstīm. Tā ir nepārvarama pretruna, kas šo karteli lielā ātrumā nes pretī bojāejai. Eiroparlaments ir tikai demokrātiski iekrāsota butaforija, kas nekādus būtiskus lēmumus nepieņem.

Ja salīdzina, PSRS bija daudz lielākas iespējas turpināties nekā pašreizējai ES, tomēr tā sabruka. Ja vēlreiz salīdzinām, ES pašlaik ir tajā pašā sabrukuma stadijā, kādā PSRS bija ap 1985. gadu. Kā liecina pēdējo gadu notikumi, ES nav spējīga reformēties vai citādi pielāgoties ES dalībvalstu tautu izdzīvošanas vajadzībām.

Protams, arī ES uzturēšana pie mākslīgās elpināšanas aparāta un nenovēršamais sabrukums nesīs jaunu postu Eiropas tautām. Var vilkt zināmas paralēles ar 1930. gadu Eiropu, kad līdzīgi sociālekonomiski spaidi izraisīja galēji nacionālistisku, fašistisku un nacistisku režīmu veidošanos Eiropā. Arī tagad Eiropā strauju popularitāti gūst galēji labējas, nacionālistiskas un klaji fašistiskas kustības. Par to var pateikties arī kreiso partiju šķiriskajai nodevībai un neoliberālajai orientācijai. Pēckara periodam tradicionālās partijas Anglijā, Francijā, Vācijā, Austrijā un arī ASV pēdējā laikā sašķeļas un jūk, paverot ceļu jauniem spēkiem. Šo procesu paātrina vairāku valstu iznīcināšana Vidējos Austrumos, ko veica NATO, un no šīm sagrautajām valstīm plūstošie bēgļu miljoni. Eiropa tiek gatavota jaunam karam.

Mazs cinītis gāž lielu vezumu

Un pret šo Briseles monstru, apzināti vai intuitīvi, savu roku pacēla ilggadējais folklorists, dziesminieks un “Boņuka” balvas laureāts Ansis Ataols Bērziņš. Un monstrs atbildēja tikpat truli, cik truli tas rīkojas arī visos cits gadījumos – piespriežot Ansim cietumsodu. Tas ir tikai dabiski, jo tieši tā jārīkojas tehnokrātiskam, bezdvēseliskam monstram. Ir taču muļķīgi dusmoties vai apvainoties uz haizivi, ja tā grib kādu norīt. Haizivis jau no dabas tā ieprogrammētas, tāpēc prātīgi cilvēki paši nodrošinās, lai netiktu haizivs zobos.

Ārvalstu bankas, korporācijas un militāristus pārstāvošais 4. maija režīms varēja dot vēl skaidrāku signālu neapmierinātajiem – kā to izdarīja, piemēram, tam radniecīgais cīnītājs par neoliberālisma uzvaru Augusto Pinočets, spīdzinot, apgānot un noslaktējot Čīles dziesminieku Viktoru Haru. Bet varbūt tas viss mums vēl priekšā.

Satrauc pavisam kas cits – cilvēku reakcija uz šo bankokrātu un grāmatvežu signālu. Ansis jau no 1980. gadiem neskaitāmus cilvēkus pulcinājis un priecinājis ar tautiskas mūzikas skaņām un kopdejām. Tūkstoši jutās pagodināti būt Anša paziņas un draugi. Kur viņi visi pazuda Ansim grūtā stundā, ja tagad palikuši vien daži uzticami draugi?

Tā nav pirmā reize Latvijas vēsturē, kad cīnītāji, reakcijai iestājoties, spiesti atstāt dzimteni un doties trimdas gaitās. Pēc 1905. gada revolūcijas un tai sekojošās reakcijas trimdā devās simtiem latviešu dzejnieku, mūziķu, rakstnieku, skolotāju, ārstu. Vai tiešām gaidīsim bezdarbībā un vienaldzībā gadiem, pirms dziesminieks Ansis varēs atgriezties Dzimtenē, kā kādreiz no trimdas atgriezās Rainis un simti citu tautas garīgās druvas kopēju?

Novērtē šo rakstu:

221
22

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

XI bauslis: tev nebūs sabiedriskajā medijā melot

FotoKas vainīgs, tas bailīgs. Slokas ugunsgrēks raisa tik iespaidīgu politisko krīzi, ka sabiedrībai un medijiem, škiet, joprojām nav izprotami tās patiesie cēloņi un dziļumi. Toties valdības partiju reakcija – ar grūti noslēpjamām histērijas pazīmēm – liecina: valsts varai ir trāpīts ļoti sāpīgā vietā.
Lasīt visu...

21

Politiskais trilleris „Bailes” – jau mēnesi pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās

FotoApgāda „Mantojums” maija beigās izdotais Indriķa Latvieša pirmais romāns – politiskais trilleris „Bailes” jau mēnesi ir pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās.
Lasīt visu...

3

Politaģitācijas lapeles centieni glābt no negoda “oligarhu lietas” pasūtītājus un izpildītājus

FotoJau dažas nedēļas ar milzu vērienu Latvijā notiek propagandas kampaņa saistībā ar t.s. Šlesera „Rīdzenes” sarunām. To organizējuši un finansējuši savtīgā noziedznieka Džordža Sorosa pakalpiņi Latvijā, lai ietekmētu politisko procesu saistībā ar Saeimas vēlēšanām. Lielākais kliedzējs šai pērkamās žurnālistikas daudzbalsīgajā korī ir lumpenproletariāta politaģitācijas lapele – žurnāls „Ir”.
Lasīt visu...

12

Kultūrelites aklā seja jeb "is it literary or commercial"?

FotoSpriedumi ir ļoti subjektīvi. Izriet no nelāgas pieredzes. Tās pašas, kas lēnām noslēdz teātru durvis, izstāžu zāļu gaiteņus un koncertzāļu lieveņus. Turpu nav vērts iet, jo faktiski visi pasākumi ir zemas kvalitātes kultūruzvedumi, kuru dēļ nav vērts tērēt nedz laiku, nedz naudu.
Lasīt visu...

21

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna Saeimas pavasara sesijas noslēguma plenārsēdē

FotoĻoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ir pagājis gads kopš manas iepriekšējās uzrunas. Šim bija jābūt reformu gadam. Daudz ir bijis iecerēts un solīts, bet maz bijis reālu darbu. Esam ērti iekārtojušies savos krēslos un no malas raudzījušies, kā valdība mēģina īstenot nodokļu reformu, visai sabiedrībai tik nepieciešamās pārmaiņas veselības aprūpē un izglītības sistēmā, un izturējušies tā, it kā tās uz mums neattiektos. Esam bijuši vairāk nodarbināti paši ar sevi, taču neesam pielikuši vajadzīgās pūles, lai paveiktu iedzīvotājiem solīto.
Lasīt visu...

12

Bet, ja nu nekādu „čekas maisu” patiešām sen vairs nav?

FotoEs, protams, saprotu, ka valstiskās mafijas neatzītā un noklusēt mēģinātā, bet vienalga pēdējo nedēļu acīmredzamā sensācija – Latvijas, kā rāda veikalu publiskotie dati, pirktākā grāmata „Bailes” oficiāli skaitās daiļliteratūra un tāpēc tajā minētais nevar kalpot ne par pierādījumu, ne par stingru faktu. Taču starp daudzajiem „politiskā trillera” slāņiem man nozīmīgākais šķiet tas, kas attiecināms uz slavenajiem „čekas maisiem” un to atrašanās – vai neatrašanās – vietu.
Lasīt visu...

3

Lai Šadurskis pats brauc prom

FotoAprīlī veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai un tiesu sistēmai. Ja ir publiski atzīts, ka mazāk nekā puse iedzīvotāju uzticas izpildvarai un tiesu varai, tad vajadzētu sekot vismaz skaidrojumam no šo varas pārstāvju puses un vismaz solījumam laboties, bet kas notiek Latvijā? Viss mierīgi, nav manīts pat mēģinājums mainīt attieksmi no  varas pārstāvju puses.
Lasīt visu...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Nākotnes konjunktūra

Latviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu...

Foto

Ko darīt?

Bieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?»...

Foto

Tikmēr melnos indīgos dūmos

Esmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un...

Foto

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

Tagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes...

Foto

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

Žurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu...

Foto

Valodu lielu dara cilvēki

1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas...

Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...